Metāla konstrukciju ražotāja SIA “Belmast” apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā palielinājies par 39,41%, sasniedzot 11,64 miljonus eiro, liecina “Lursoft” dati.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 979,26 tūkstoši eiro. No saražotās produkcijas aptuveni 47% SIA “Belmast” realizēja vietējā tirgū, bet 53% - citu Eiropas Savienības valstu tirgos. Turpmākajos gados uzņēmums iecerējis paplašināt tirgus iespējas ASV.

Pēdējos gados SIA “Belmast” aktīvi attīsta civilo un industriālo metālkonstrukciju ražošanu, un pagājušajā pārskata gadā uzņēmumā sāka darbu arī metālkonstrukciju montāžas brigāde.

Kā iesniegtajā pārskatā norādījusi uzņēmuma vadība, 98% no visiem 2019.gadā realizētajiem projektiem bija celtniecības konstrukcijas, bet pārējie 2% - metālkonstrukcijas infrastruktūras uzlabošanai.

2019.gadā uzņēmums nodarbināja 165 darbiniekus.

Metāla konstrukciju un to sastāvdaļu ražošanas uzņēmumam, kā arī vienai no Latvijas lielākajām kompānijām, kas ierindojusies TOP 500 sarakstā, SIA Belmast mainījies valdes priekšsēdētājs, liecina Lursoft dati.

Turpmāk uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Pāvels Božkovs, savukārt līdzšinējais vadītājs Valērijs Jurkans-Jurgans turpinās darbu valdes locekļa amatā. Tāpat valdes locekļa amata pienākumus turpina pildīt Anatolijs Precenieks.

SIA Belmast uzsākusi savu saimniecisko darbību 2000. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 230 tūkst. Ls. SIA Belmast juridiskā adrese ir Višķu iela, 21z, Daugavpils.

2011. gadā uzņēmums apgrozīja 11,32 milj. Ls, kas ļāva tam ierindoties Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta TOP 500 392. vietā. Kompānijas 2011. gada peļņa ir 410 tūkst. Ls.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Ukrainas "Metinvest" vairākās daļās atmaksās AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" parādu, tostarp ir veikts pirmais maksājums 900 000 eiro apmērā, pavēstīja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji.

Vienlaikus kompānijā arī informē, ka pašreiz tiek gaidīts nākamais maksājums 1,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvji norāda, ka maksājumu saņemšana no "Metinvest" iepriekš bija neiespējama Krievijas iebrukuma dēļ, un šī situācija būtiski apgrūtināja "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" darbību.

Pēc kompānijā skaidrotā, "Metinvest" izņēmuma kārtā ir saņēmusi Ukrainas valsts iestāžu piekrišanu maksājuma veikšanai "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai", kas ir vienīgais pārrobežu maksājums, kāds atļauts "Metinvest".

"Ukrainas valdība, sniedzot šādu atļauju, ir apliecinājusi "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nozīmi Ukrainas ekonomikai un loģistikas nozarei, jo bez "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" nebūs iespējama nedz Ukrainas dzelzceļa kravu aprite, nedz valsts dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana pēc kara beigām," pauž kompānijas padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Vairāk nekā četri miljoni eiro tiek ieguldīti Daugavpils industriālās zonas infrastruktūrā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šovasar noslēgsies būvdarbi projektā Daugavpils pilsētas Ziemeļu rūpniecības zonas infrastruktūras attīstība. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek pilnveidota infrastruktūra bijušās Daugavpils Ķīmiskās šķiedras rūpnīcas teritorijā, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus un uzlabotu apstākļus tiem, kas tur jau strādā. Tā ir viena no Daugavpils industriālajām teritorijām, kur plānots panākt speciālās ekonomiskās zonas statusu.

Sakārto loģistiku

Projektam piesaistītais finansējums nodrošina vienas teritorijas daļas sakārtošanu, DB stāsta Daugavpils domes Attīstības departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Sabīne Šnepste. Faktiski tā esot pirmā kārta, un iecerēts piesaistīt finansējumu arī otrajai. Rīcības plānā Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017. gadam minēts, ka degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales plānošanas reģionā un Alūksnes novadā ieguldīs 52,24 miljonus eiro. Šie līdzekļi tiek ņemti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Daugavpilij un Rēzeknei no tā paredzēti 17,35 miljoni eiro. Projekta pirmajā kārtā tiek veikta ielu rekonstrukcija Ziemeļu rūpniecības zonā, virszemes gāzes vada demontāža un pazemes gāzes vada ierīkošana, ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, apgaismojuma un elektroapgādes rekonstrukcija. Notiek arī jauna ceļa būve, kas būtiski uzlabos teritorijas pieejamību no loģistikas viedokļa. Teritorijas sakārtošana pirmkārt nepieciešama uzņēmumiem, kuri šeit veiksmīgi strādā un savu produkciju eksportē, norāda S. Šnepste. To vidū ir SIA Nexis Fiber, SIA Axon Cable, SIA Belmast u.c. Šo uzņēmumu kopējais gada apgrozījums 2013. gadā bijis vairāk nekā 28,3 milj. eiro. Lielākā daļa ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, eksportējot savu produkciju ārvalstīs.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Viens no sešiem tā dēvētajā Daugavpils siltumtīklu lietā apsūdzētajiem, bijušais Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs savu vainu neatzīst, aģentūrai LETA pastāstīja viņa advokāts Dainis Lūsis.

«Apsūdzības formulējums ir visai nesaprotams un neskaidrs, arī pati apsūdzība, cik noprotu, vēl nav galīgā. Līdz ar to pateikt kaut ko par kādu fragmentu, neredzot kopainu, ir visai grūti,» skaidroja Lūsis.

«Cik noprotu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) versijas par notikušo, arī no pretenzijām, kas izvirzītas pret Širjakovu, Daugavpils siltumtīklos ir notikusi kaut kāda krāpšanās. Baidos, ka to, kādā veidā šī krāpšanās ir notikusi, Širjakovs nemācēs pateikt, jo viņam ar visu to lietu ir maza saistība. Savulaik Širjakovam, pildot Daugavpils vicemēra pienākumus, Daugavpils siltumtīkli atradās viņa pārraudzībā, bet ietekmēt lēmumu pieņemšanu viņš nevarēja nekādā veidā,» uzsvēra Lūsis.

Patlaban tiek meklēti investori naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecībai Daugavpils novadā un risināti ar izejvielu piegādi ražotnei saistītie jautājumi, aģentūru LETA informēja SIA Euro Oil Refinery valdes loceklis Igors Jemeļjanovs.

Tā kā naftas pārstrādes uzņēmuma būvniecība ir sarežģīts un dārgs process, investoru piesaiste un izejvielu piegādes jautājumi ir komplicēti un to risināšana prasa daudz laika. Patlaban no pašvaldības un Vides pārraudzības valsts biroja ir saņemtas visas nepieciešamās atļaujas rūpnīcas būvniecībai un tiek vērtēti vairāki ražotnes izveidei nepieciešamā finansējuma piesaistes varianti, skaidroja Jemeļjanovs.

SIA Euro Oil Refinery naftas pārstrādes rūpnīcas ar jaudu 7,875 miljoni tonnu gadā būvniecības un ekspluatācijas Laucesas pagastā ideju Daugavpils novada dome atbalstījusi 2009.gada oktobrī. Lēmums pieņemts, balstoties uz Vides pārraudzības valsts biroja iesniegto ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu.

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties 2010.gadā visvairāk platību ir iznomājis dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem ražotājiem – gandrīz 65% no kopējās iznomātās platības.

Kopumā šī gada 11 mēnešos iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 28 tūkst. m2 platībā, tostarp 18,8 tūkst. m2. iznomāti jauniem klientiem, bet 15,1 tūkst. m2 esošajiem klientiem pēc līgumu pagarināšanas.

Uzņēmums gadu cer noslēgt ar pozitīviem rezultātiem, ko lielā mērā ietekmē industriālo parku telpu iznomāšanas rezultāti, vērtēja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

2010. gadā visvairāk telpu šogad ir iznomāts eksportējošiem ražotājiem. Nākamgad varētu pieaugt interese no nišas ražotājiem.

Lielākās platības šogad ir iznomātas SIA Nordic Metalplast (Jelgavas Biznesa parks) – 2300 m2. Tas ir itāļu uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu metāla un plastmasas ceļa zīmju ražošanu. 3100 m2 ir iznomāti augsto metālkosnstrukciju ražotājiem SIA Belmast (Daugavpils Industriālais parks). Savukārt kopumā visvairāk platības šogad iznomātas Nordic Industrial Park (Olainē, Rūpnīcu ielā) – aptuveni 9500 m2.

Daugavpilī vietējiem aktīvistiem radušās aizdomas, ka tramvaju iepirkumā notikusi krāpšanās, tāpēc viņi vērsušies Eiropas prokuratūrā, svētdienas vakarā vēsta raidījuma "Nekā personīga".

"Nekā personīga" ziņo, ka Daugavpilij līdz šī gada beigām pieejams finansējums jaunu tramvaju pirkšanai. Ja sākotnēji pilsēta cerēja, ka varēs atļauties iegādāties sešus, tad šobrīd līgums noslēgts par četriem, un to summa būs 7,4 miljoni eiro.

Iepirkumu "Daugavpils satiksme" izsludināja jau 2021.gada aprīlī. Divi konkursi beidzās bez rezultāta. Trešajā iepirkumā 2022.gada aprīlī bija iesniegts tikai viens piedāvājums - no Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas jeb DLRR. Citi uzņēmumi atzina, ka izpildes termiņš ir pārāk īss. Taču ar DLRR līgumu arī nenoslēdza. Pieteikums esot bijis sagatavots nekvalitatīvi, turklāt rūpnīca kā savu partneri bija norādījusi čehu uzņēmumu "Pragoimex", kas nesen Čehijā iesaistīts korupcijas skandālā. Firmas bijušajam valdes loceklim Jaroslavam Kremenam piespriests cietumsods, trīs miljonu kronu naudas sods un aizliegums vadīt uzņēmumus, norāda raidījums.

Paceļoties līdz 7,06 metriem, ūdens līmenis Daugavā pie Daugavpils pārsniedzis kritisko septiņu metru atzīmi, pilsētā sākušas applūst zemākās vietas.

Kā vienas no patlaban apdraudētākajām vietām Daugavpils pilsētas domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls min mazdārziņus Nometņu ielas rajonā un Grīvas kapus.

Straujā ūdens līmeņa celšanās Daugavā pie Daugavpils ir saistīta ar ledus sastrēgumu, kas Daugavā izveidojies pie Vaikuļāniem Daugavpils novada Līksnas pagastā, skaidroja Ruskuls.

Daugavpils novada domes izpilddirektores vietnieks Aleksandrs Aizbalts, komentējot situāciju Vaikuļānos, atzīst, ka ledus sastrēgums pamazām sāk skaloties un ir cerības, ka tuvākajā laikā tas tiks pārrauts. Situāciju gan sarežģījot tas, ka Daugava lejpus Nīcgales joprojām nav atbrīvojusies no ledus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret septiņām personām saistībā ar Daugavpils siltumtīklu iepirkumiem, kuros izkrāpti 850 tūkstoši eiro, bet kukuļots 130 tūkstoš eiro apmērā, trešdien žurnālistiem pavēstīja biroja amatpersonas.

Krāpšana veikta saistībā ar emisijas kvotu maiņu un tirdzniecību. Lietā ir seši cietušie - divas pašvaldības un trīs uzņēmumi.

Par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu aizdomās tiek turētas divas Daugavpils pašvaldības amatpersonas, savukārt divi uzņēmēji - krāpšanā lielā apmērā, kukuļošanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, vēl divi uzņēmēji - kukuļošanas starpniecībā, kukuļa piesavināšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanā, bet vēl viens komersants - par krāpšanu lielā apmērā un krāpšanas atbalstīšanā.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca noslēgusi iepirkumu konkursu par renovācijas darbu veikšanu slimnīcas ēkas Bruņinieku ielā 5. Par uzvarētāju atzīta pilnsabiedrība JPG 2B, kura, kā vairākkārt vēstīts, saistīta ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu.

Pilnsabiedrībā JPG 2B ietilpst uzņēmumi Torensberg un Pamats. SIA Torensberg valdē darbojas Sergejs Kravcovs un Marija Kreicere. S. Kravcovs ir viens no apsūdzētajiem Bērnu slimnīcas korupcijas lietā. Savukārt apvienībā ietilpstošā kompānija Pamats ir tā pati, kas uzvarēja Bērnu slimnīcas konkursā, piedāvājot zemāko cenu, taču laika gaitā mainot tāmi. Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka iepriekš 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība B&T&P, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu. B&T&P ietilpst SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, uzzināja Db.lv.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šonedēļ, no 6.novembra līdz 7.novembrim, atradīsies darba vizītē Zviedrijā, lai kopīgi ar Latvijas uzņēmējiem Jenšēpingā piedalītos Starptautiskajā inženierzinātņu nozares izstādē Elmia Subcontractor - 2012, kuras nacionālās partnervalsts statusā šogad ir Latvija, informē Ekonomikas ministrija.

Izstādē Elmia Subcontractor, kas ir vadošā mašīnbūves un metālapstrādes nozares izstāde Zviedrijā, šogad būs pārstāvēti gandrīz 20 Latvijas uzņēmumi, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija. Izstādes laikā paredzēta ekonomikas ministra un uzņēmēju diskusija Latvia Today, kā arī oficiālā pieņemšana Latvijas nacionālajā stendā, piedaloties Latvijas un Zviedrijas puses uzņēmējiem.

Lai iepazīstinātu ar investīciju un sadarbības iespējām ar Latviju, kā arī aicinātu paplašināt darbību Latvijā, ekonomikas ministrs izstādes laikā tiksies arī ar vairāku Zviedrijas uzņēmumu vadību, kuru meitasuzņēmumi jau darbojas Latvijā, piemēram, lielveikalu un noliktavu iekārtu izgatavošanas uzņēmumu ITAB, metālapstrādes uzņēmumiem LEAX Group un Sperre Group u.c..

Dienas Biznesa abonenti ceturtdien, 14. septembrī kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns otro numuru, kas veltīts uzņēmējdarbībai un uzņēmīgiem cilvēkiem Latgalē.

«Tam pamatā ir arī misijas apziņa. Esam šeit tāpēc, ka citur nemaz nevarētu būt, sevi jūtam kā šīs vides veidotājus,» žurnālā stāsta latgaliskā tirdzniecības centra Ūga saimnieki Aigars un Ingūna Zīmeļi Preiļos. Zīmeļi izveidojuši arī Preiļu Brīvo skolu – vienīgo šāda veida mācību iestādi Latgalē. «Tas, ka Latvijā tiek siltinātas skolas vai remontētas klašu telpas, vēl nenozīmē, ka ieguldām naudu izglītībā. Skatoties uz bardaku, piemēram, ar Eiropas fondu naudas izlietojumu Latgalē, tu vari psihot vai braukt projām, vai vari izveidot pirmo Latgalē vecāku dibinātu skolu. Kamēr valstī īstenosies izglītības reformas, mūsu bērni būs jau izauguši,» intervijā stāsta tirdzniecības centra Ūga īpašnieks A. Zīmelis.

Vairāk nekā 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, vidusskolas ēkas Lauku ielā 9, Rīgā, atjaunošanas darbus veiks juridisku personu grupa B&T&P. Apvienībā ar šo nosaukumu ir apvienojušās trīs kompānijas - SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, Db.lv uzzināja Rīgas domes Īpašumu departamentā.

B&T&P ir piedāvājusi konkursā zemāko cenu un tas ir atbilstošs visām konkursa prasībām, skaidroja Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte. Tiesības slēgt līgumu ar kompāniju, kas saistāma ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu, piešķirtas 3. februārī.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociāciju (MASOC) un astoņiem Latvijas uzņēmumiem piedalīsies lielākajā industriālajā gadatirgū Hannover Messe - 2012.

Lielākajā starptautiskajā inženiernozaru izstādē Latvijas uzņēmumi piedalās jau 15 gadus. Izstādes tematiskajā ekspozīcijā Piegādes un kooperācija Latvijas nacionālajā stendā šogad piedalīsies astoņi uzņēmumi: AS Baltijas Gumijas Fabrika, SIA Belmast, AS Ditton Pievadķēžu rūpnīca, SIA Eltus, biedrība Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA NOOK Serviss, SIA Silmor un SIA VAR C.

LIAA un MASOC nodrošinās savu darbinieku – inženiernozaru un investīciju piesaistes ekspertu klātbūtni izstādes stendā visā izstādes laikā, kā arī LIAA pārstāvniecības Vācijā pakalpojumus uzņēmumiem stenda mārketinga kampaņas realizēšanā, potenciālo partneru uzaicināšanā un uzņēmumu individuālo programmu sagatavošanā.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Eksporta pasūtījumu apjoms tuvojas metāla būvkonstrukciju ražotāju jaudas robežām, tikmēr Latvijas tirgum joprojām vien gadījuma raksturs. Metāla būvkonstrukciju pieprasījums Latvijā joprojām ir niecīgs un konstrukciju ražotāji nevar paļauties uz vērā ņemamiem apjomiem, kas ļautu pastāvēt vismaz izdzīvošanas režīmā. Kardināli pretēja situācija ir eksporta tirgos.

Pēc Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas informācijas lielākie būvkonstrukciju ražotāji Latvijā šobrīd ir, piemēram, S.B.C., RK Metāls, CSK Steel, Belmast, Vairogs M, Izoterms u. c., tirgū darbojas arī mazākas kompānijas, kas atšķirībā no lielajiem spēlētājiem nosedz nelielo vietējā tirgus pieprasījumu, arī darbojas lielo ražotāju apakšņēmēju statusā.

S.B.C. ražotnes jauda, kas ir vidēji 1000 tonnu mēnesī, izpildot pasūtījumus Skandināvijā, šobrīd tiek noslogota tuvu maksimumam. «Kad būvējām rūpnīcu, plāns bija saražo 400 - 450 tonnu mēnesī, taču drīz vien apjoms sasniedza 600 tonnu, tagad esam pietuvojušies tūkstotim,» saka SIA S.B.C. valdes loceklis Juris Reimanis.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Lielākais uzņēmums Daugavpils novadā, raugoties pēc apgrozīto līdzekļu apjoma 2010. gadā, pēc Lursoft apkopotās statistikas datiem, ir a/s Daugavpils Dzirnavnieks, savukārt Daugavpilī – a/s Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca, kurai pērn izdevās palielināt savu apgrozījumu par 65%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

A/s Daugavpils Dzirnavnieks nodarbojas ar lopbarības ražošanu, graudaugu un citur neklasificētu lauksaimniecības kultūru audzēšanu, graudu un sēklu un lopbarības vairumtirdzniecību. Pērn uzņēmums apgrozījis 5,210 miljonus latu, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Savukārt Daugavpils lielākais uzņēmums - a/s Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca - pērn apgrozīja 22,250 miljonus latu.

Otrs lielākais Daugavpils novada uzņēmums ir SIA Mainstream, kas nodarbojas ar nespecializēto vairumtirdzniecību. Pērn SIA Mainstream apgrozīja 2,199 miljonus latu, kas ir par piektdaļu vairāk, nekā gadu iepriekš. Trešais lielākais uzņēmums ir kravu pārvadātāja SIA Dilar trans, uzņēmums nodarbojas arī ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu un braucamrīku tirgošanu, apkopi un remontu. Pērn trešajam lielākajam Daugavpils novada uzņēmumam izdevies apgrozīt 1,744 miljonus latu, kas ir 33% pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).