Baltkrievijas veļas ražotājs MilaVitsa kāpinās piegādi no Lauma Fabrics.

«Lauma ir mūsu pamatpiegādātājs, un šogad apjoma pieaugums 2011.gadam plānots par aptuveni 15%, turklāt jau šogad no Lauma Fabrics iepērkam teju par 15% vairāk izejmateriālu nekā gadu iepriekš,» skaidro Liepājas tekstilražotāja lielākā ārvalstu partnera MilaVitsa ģenerāldirektors Dmitrijs Dičkovskis.

Vērtējam Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu

Dienas bizness iesaistās Eksporta un inovācijas balva 2010 pretendentu vērtēšanā, meklējot eksportspējīgākos komersantus, inovatīvāko produktu, labāko importa aizstājproduktu un izcilāko rūpniecisko dizainu autorus.

«Latvijā e-veselības projekti ir jāapstādina vispār,» laikrakstam Dienas bizness uzsver DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

«Es uzskatu, ka apakšā ir labi organizēts firmu kartelis, kas cenšas visus iepirkumus sakārtot. Turklāt tā kā notiek tagad, rezultāts nebūs, jo tas nevienu neinteresē,» tā viņš.

Līdz šim vairākus ar e-veselību saistītus iepirkumus ir apstrīdējis IT uzņēmums Tieto, un daļa no uzņēmuma pretenzijām ir atzītas par pamatotām. «Mūsuprāt, plānotie e-veselības projekti ir jāpilnveido, lai tajos būtu lielāka konkurence un iespēja piedāvāt arī gatavus risinājumus, kas tiek izmantoti citās Eiropas valstīs. Ir pagājis laiks, kad varam justies īpaši un specifiski,» laikrakstam saka Tieto Latvia valdes loceklis Mārtiņš Liberts, norādot, ka Latvijā ir nepieciešami tikai tādi e-veselības projekti, kuru rezultātā samazināsies veselības aprūpes izmaksas un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte pacientiem.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

IT nozare plāno ieviest labo praksi iepirkumu jomā, kā arī diskutē par «baltā» un «melnā» saraksta nepieciešamību, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lai samazinātu iesniegto sūdzību skaitu par informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumiem, nozares asociācijas un Ārvalstu investoru padome Latvijā rosina veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Šobrīd ierosinājumi ir prezentēti Ministru kabinetam. Tie ir nosūtīti Finanšu ministrijai un Saeimas Tautsaimniecības komisijai. Visticamāk, pēdējo politisko notikumu dēļ grozījumi likumā varētu tikt veikti rudens pusē, DB pieļauj Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) valdes loceklis, IT uzņēmuma HansaWorld Latvia vadītājs Edmunds Sprūdžs.

Lai veicinātu efektīvus publiskos iepirkumus, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir izveidojusi IT Projektu pārvaldības un labās prakses darba grupu, kurā plānots izstrādāt Labās prakses paraugu apkopojumu jeb bibliotēku, ko ikviens publisko iepirkumu konkursu pasūtītājs un izpildītājs varēs ņemt vērā kā paraugu dokumentācijas, līgumu un citu konkursam nepieciešamo materiālu sagatavošanā, DB uzsvēra LIKTA prezidente Signe Bāliņa.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

A/s Lauma Lingerie mātesuzņēmuma Silvano Fashion Group (SFG) padomes priekšsēdētājs Otto Tamme 5. aprīlī iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Savu lēmumu O. Tamme pamato ar atkārtotu ievēlēšanu SFG meitasuzņēmuma un a/s Lauma Lingerie saistītā uzņēmuma MilaVitsa padomes priekšsēdētāja amatā. Viņš prognozē, ka biržas uzņēmumā MilaVitsa pieaugs darba apjoms, tāpēc viņš izlēmis koncentrēties viena uzņēmuma vadībai.

Db.lv rakstīja, ka Otto Tamme 2010. gada augustā SFG padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā nomainīja Baltkrievijas MilaVitsa pārstāvi Sergeju Dičkovu.

Veļas ražotājaa a/s Lauma Lingerie akcionāru padomē vairs nebūs baltkrievu Milavitsa pārstāvju.

Par to liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Atbrīvots padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Dičkovs un padomes loceklis Sergejs Kusonskis. Viņu vietā stājies Otto Tamme (priekšsēdētāja vietnieks) un Toomas Tool. Turpinās darbu padomes priekšsēdētāja Baiba Ģēģere. Padomes izmaiņas saistītas ar izmaiņām Silvano Fashion Group dalībnieku sastāvā šī gada sākumā, Db.lv informēja Otto Tamme. Silvano Fashion Group ir a/s Lauma Lingerie (100%), Linret EST, Milavitsa (78%) un France Style Lingerie (100%) mātes uzņēmums. Otto Tamme darbojas arī Silvano padomē. 2009.gadā Silvano pārdeva zaudējumus nesošos PTA Grupp, Linret un Splendo Polska LT.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

A/s Latvijas finieris akcijas ir gatava iegādāties arī a/s Latvijas valsts meži, ceturtdien ziņo Dienas bizness.

«Ja tirgū būs pieejamas viena no pasaules vadošajiem bērza saplākšņa specializēto produktu ražotājiem a/s Latvijas finieris (LF) akcijas, tad Latvijas valsts meži tās varētu pirkt,» norāda a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš saka, ka LF ir ne tikai viens no līderiem globālajā bērza saplākšņa nišas produktu tirgū, bet arī Latvijas mežu īpašniekiem būtisks finierkluču pircējs.

«Situācijā, kad ir sācies karš par LF akciju iegādi un nav skaidrības, vai potenciālie LF akciju pircēji (ieguvēji) vispār vēlēsies saglabāt LF saplākšņa izejvielas - lobskaidas - ražošanu un līdz ar to arī finierkluču iepirkumus veikt Latvijā, jo tas ietekmēs ne tikai valsts mežu apsaimniekotāju, bet pilnīgi visus mežu īpašniekus Latvijā, LVM nevar palikt malā,» tā uz jautājumu, kādēļ šajā cīņā par LF akcijām iesaistās LVM, atbild R. Strīpnieks.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Duglāzija rīkotajā iepirkumā par iekārtu piegādi uzvarējusi SIA ARW būve, kas, iespējams, saistīta ar iepirkuma rīkotāju.

SIA ARW būve tikko uzvarējusi SIA Duglāzija iepirkumā, solot par 396 tūkstošiem eiro piegādāt zāģēšanas līniju baļķu sazāģēšanai taras dēļos. Cena ir augsta, DB noskaidroja, aptaujājot līdzīgu iekārtu ražotājus Latvijā. Projekts, spriežot pēc sludinājuma teksta, gatavojas prasīt ES atbalstu. «Iespējams, ka daļa no uzņēmumiem, kas šobrīd veic vai jau ir veikuši iepirkumus, plāno iesniegt projektu SF programmā Jaunu produktu un tehnoloģiju ražošana, kur projektu iesniegšana ir pagarināta līdz 2011.gada 7.martam,» DB norādīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir iesākto TEC-2 rekonstrukciju apturēt.

Ja TEC-2 rekonstrukciju apturēs, radušās papildu izmaksas Latvenergo un līdz ar to Latvijas valstij un patērētājiem, pēc DB rīcībā esošām aplēsēm, varētu sasniegt 150 miljonus latu.

Valdība

Svinības būs īsas

Svinības par otrās Valda Dombrovska valdības apstiprināšanu, 63 deputātiem balsojot «par», būs īsas, jo gaidāmo smago darbu saistībā ar budžeta izstrādi uzsver gan paši ministri, gan V. Dombrovskis, gan Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vēlēšanas

Partijas iztiek bez aizņēmumiem

Cīnoties par iekļūšanu Saeimā, partijas reklāmām tērējušas vien tik, cik iepriekš ieņēmušas, iztiekot bez aizdevumiem.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Valsts un pašvaldību iepirkumos ārvalstu investori rosina īstenot revolucionāras pārmaiņas, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Šādi priekšlikumi publisko iepirkumu regulējuma izmaiņām apspriesti ikgadējā Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas valdības augstākā līmeņa vadītāju tikšanās laikā.

DB jau iepriekš rakstīja, ka vairāku nozaru, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārstāvji norādīja uz iepirkumu sistēmas nepilnībām un rosināja vairākas izmaiņas iepirkumu procedūrā. Lai arī daudzi uzņēmēji, arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns uzsver, ka publisko iepirkumu jomā Latvijā ir notikušas pozitīvas pārmaiņas, tomēr vēl ir nepieciešams veikt daudzus uzlabojumus, kas ne tikai ļautu ietaupīt nodokļu maksātāju naudu, bet arī nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem potenciālajiem pretendentiem. Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzina, ka iespējas uzlabot iepirkumu procedūras ir un šajā virzienā notiek darbs. Viņš arī atgādina, ka ārvalstu kompānijas ir sūdzējušās par to, ka iepirkuma konkursos pārsvarā uzvarot pašmāju kompānijas.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

TEC-2 otrā kārta nav naivu latviešu un viltīgu turku projektiņš, aiz tā stāv GE un Siemens, un ERAB, tā ekskluzīvā intervijā Dienas biznesam atzinis a/s Latvenergo bijušais valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.

DB intervija ar a/s Latvenergo bijušo valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu šoreiz notikusi neparastā veidā, jo K. Miķelsons vēl arvien atrodas apcietinājumā. DB formulēja savus jautājumus K. Miķelsona advokātam Egonam Rusanovam, kurš, runājot cietumā ar savu aizstāvamo, nolasīja viņam DB jautājumus, uzklausīja atbildes, pierakstīja un pēc tam tās nolasīja DB.

Iespējams, ka, neesot vairs Latvenergo amatpersona, K. Miķelsons par daudzām lietām, tostarp Latvenergo slēgtajiem līgumiem, atļaujas runāt atklātāk, saucot lietas īstajos vārdos. Par savu pašreizējo situāciju viņš norāda, ka «Krievijas Federālā Drošības Dienesta jaunās pilnvaras ir tikai bērna šļupsti salīdzinājuma ar to, ko jau pašlaik ar mani dara dzimtā Latvija» un cenšas izskaidrot, kam un kāpēc varēja būt interese «beidzot Miķelsonu savākt».

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.

Gaidot ceturtās paaudzes datu pārraides pakalpojumus, operatori jau šobrīd audzē mobilā interneta klientu skaitu.

Latvijā infrastruktūra, kas ļauj iedzīvotājiem piedāvātu mobilo internetu, ir četriem telekomunikāciju operatoriem Latvijas Mobilajam telefonam (LMT), Triatel, kas izmanto CDMA tehnoloģijas, Tele2 un Bite Latvija. Lai gan operatori mobilo internetu piedāvā gandrīz visā Latvijā, ātrgaitas internetu LMT, Tele2 un Bite Latvija tīklā nodrošina tieši trešās paaudzes jeb 3G sniegtās iespējas. Tāpēc šo operatoru klientiem būtisks ir tieši 3G tīkla pārklājums, un tas ir galvenais iemesls kāpēc operatori šobrīd veic 3G tīkla paplašināšanas darbus.

Pašvaldības vēlas importēt jaunas nodevas.

Nodeva par katru taksometru, par diskotēku vai katru tādas ēkas stāvu, kura bojā pilsētas ainavu - tās ir dažas no ārvalstu pilsētās esošām nodevām, kuras varētu ieviest arī Rīgā vai citās Latvijas lielākajās pilsētās.

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par dažādu ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis.

Intervija

Binde: valsts kā īpašnieks ir īpatnējs

Privatizēt vai neprivatizēt LMT un Lattelecom, tam jābūt politekonomiskam lēmumam, uzskata Juris Binde