Ministrijās maksā algas no «līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem»  4

Piemēram, Finanšu ministrija 6.novembra rīkojumā Valsts Ieņēmumu dienesta atlīdzībai palielinājusi izdevumus par  788 000 latiem, veicot finansējuma pārdali no programmas «Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana» (programmas mērķis - nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, saņemšanu un izsniegšanu) un ekonomiskās klasifikācijas kodiem programmas «Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana» ietvaros (no izdevumiem Preces un pakalpojumi un Kapitālie izdevumi), tādējādi neievērojot iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par vienotajiem līdzekļu samazinājumiem, ziņo diena.lv.

(Foto: REUTERS/SCANPIX)Ar šo pašu rīkojumu pārdalītas apropriācijas arī starp Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. «Iespējas pārdalīt līdzekļus arī šajās ministrijās liecina par to, ka atsevišķās programmās ir izveidojusies izdevumu ekonomija, kas pieļauj mainīt izlietojuma mērķus. Kādiem mērķiem izdevumi pārdalīti no Finanšu ministrijas rīkojuma nav skaidrs, jo rīkojumā nav informācijas par veikto izmaiņu nepieciešamību,» secina I. Sudraba.

No šiem faktiem I. Sudraba secina, ka iestādes neievēro virkni normatīvo aktu - gan likumus, gan valdības un Saeimas apstiprinātās finanšu programmas. Turklāt, finansiāli atbalstot budžeta institūcijas, kuras pieļāvušas nodokļu maksājumu, telpu nomas maksu un citu maksājumu parādus.

Tāpat ar Finanšu ministrijas rīkojumu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm atļaujot veikt līdzekļu pārdales starp programmām, apakšprogrammām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, tiek dots signāls arī citām iestādēm neievērot likumu normas un Ministru kabineta lēmumus.

VK uzskata, ka valdībai, lai nodrošinātu fiskālās disciplīnas un vienotu principu ievērošanu visā valsts pārvaldē, ir jāveic pasākumi attiecībā pret to institūciju vadītājiem, kas pieļāvuši šos pārkāpumus.

Tāpat arī jāpārtrauc līdzekļu piešķiršana no Finanšu ministrijas apakšprogrammas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», neievērojot šai apakšprogrammai paredzētos mērķus.
Jau vēstīts, ka aizvadītā gada pēdējā mēnesī valdībā ievērojamas summas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Piemēram, 8. decembrī valdība izdalīja gandrīz 18 miljonus latu dažādiem mērķiem - gan parādu segšanai Latvijas Nacionālajai operai, gan kompensētu 2009.gadā nesegtos zaudējumus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan nomas maksas parādi Iekšlietu un Ārlietu ministrijām. Tāpat 12 000 latu piešķīra dažādu starptautisko mācību olimpiāžu un viņu pedagogu prēmēšanai.