Atklājumi un inovācijas vislabāk rodas tad, kad apstākļi ir spiedīgi. Tā arī būvmateriālu ražotāja SIA Lode Krievijas eksporta tirgus vietā atvērusi durvis uz Somiju, dibinot kopuzņēmumu Lode Finland, bet, gāzes cenām turpinot augt, nolemts mēģināt pārdot neapdedzinātu produkciju.

Vairāk par biznesa pavērsieniem un iecerēm CO2 neitrālas būvniecības virzienā Dienas Biznesa saruna ar SIA Lode valdes locekli Valdi Zariņu.

Fragments no intervijas

Ķieģeļu apdedzināšanai izmanto gāzi. Kā jums veicās kopš pērnā rudens?

Lode pastāv jau 60 gadu, bet tik dramatiski skarbi nav bijis laikam nekad. Vienmēr esam ar izdomu reaģējuši uz tirgus izaicinājumiem, un šķiet, ka arī šoreiz būs izdevies burtiski izlīst caur adatas aci. Pirmais lielais trieciens tieši Lodei bija energoresursu cenas, kas sāka kāpt jau 2021. gada nogalē. Proti, ja gada sākumā maksājām 12 eiro par kubikmetru gāzes, tad gada beigās bija jau 100 eiro. Skaidrs, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, līdzībās runājot, bija kā eļļa ugunī, ja raugāmies tieši uz mūsu produkcijas noietu un pašizmaksas izmaiņām.

Keramikas ražotājs MiniClayBricks bērnu rotaļlietu tirgū ienācis ar jauna veida produktu

Bērni ir gaidu pilni. Viņiem apsolīts, ka šodien klasē būs ciemiņš. Ienāk jauna, smalka auguma meitene un izdala maisiņus ar pelēkiem māla ķieģelīšiem, koka ripiņas, niedres, akmentiņus un maisiņus ar šķidru masu. Uz pamatnēm lēnām top lielākas un mazākas būves. Darbs prasa pacietību un pirkstu veiklību. «Man patika, jo pirmo reizi strādāju ar ķieģeļiem, bet bruka viss ārā,» pēc nodarbības vērtē pirmklasniece Katrīna. Ceturtās klases skolnieks Kristaps piebilst: «Man liekas, tie ķieģeļi ir tik maziņi, ka vispār grūti paņemt rokās.» Taču tāda ir arī viena no SIA MiniClayBricks īpašnieces Aivas Kalnas gatavotā produkta funkcijām – roku sīkās motorikas attīstība. Pirkstu kustības koordinācija ir cieši saistīta ar cilvēka domāšanas un runas attīstību. Trenējot roku veiklību, vienlaikus attīstām to smadzeņu daļu, kas atbild par runu un rakstītprasmi. Tāpēc mazie māla ķieģelīši ir palīgs un laika kavēklis ne tikai bērniem, bet arī cilvēkiem pēc insulta, ja sekas ir daļēja ķermeņa paralīze. To A. Kalna zina, jo pirms sava uzņēmuma izveides strādāja Liepājas Reģionālajā slimnīcā par mediķi.

Ar svinīgu pilsētas atslēgu piestiprināšanu šodien, 14.novembrī, atklāja atjaunoto vēsturisko Rīgas 1.slimnīcas administratīvo ēku Bruņinieku ielā 5, informē Rīgas dome.

Atklāšanas pasākuma laikā uz ēkas fasādes smilšakmens galvaspilsētas ģerboņa kompozīcijā tika uzstādītas no jauna izgatavotās, arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga skicē paredzētās, bet iepriekš neīstenotās, Rīgas atslēgas.

Atjaunošanas darbi administratīvā ēkā tika sākti šogad 20. maijā. Šajos septiņos mēnešos tika veikti ne tikai nepieciešamie restaurācijas darbi, bet arī jumta nesošo konstrukciju atjaunošanas darbi, jumta seguma - māla dakstiņu - nomaiņa 1250 kvadrātmetru platībā.

«Protams, vislielākais restauratoru darbs bija pie fasādes atjaunošanas - tika notīrīti, pāršuvoti, restaurēti, vietām nomainīti, vēsturiskie ķieģeļi 2560 kvadrātmetru platībā. Tai skaitā pie slimnīcas administrācijas ēkas fasādes ir atjaunots arī apzeltīts Rīgas ģerbonis ar atslēgām,» informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Balto silikātķieģeļu namu jeb tā dēvēto hruščovku iedzīvotāji nereti uzskata, ka viņu mājas ir gana labas, lai tām siltināšana nebūtu vajadzīga. Reģionālais laikraksts «Bauskas Dzīve» izpētījis – tas ir mīts.

Ar «hruščovkām» pašlaik ir daudz problēmu, «Bauskas Dzīvei» pauž Aldis Greķis, attīstības finanšu institūcijas «Altum» eksperts, Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma un gāzes tehnoloģiju katedras docents: «Caur silikātķieģeļu konstrukciju iziet 1,3 W/kv.m siltumenerģijas. Normatīvs ir 0,18 W/kv.m, tātad, renovējot «hruščovkas», siltuma patēriņu var samazināt septiņas reizes. Tas ir ļoti daudz. Šīs ēkas ekspluatācijā ir no 70. gadiem, tātad 50 – 60 gadus. Konstrukcijas ir nolietojušās, ķieģeļi nokalpojuši laiku, kad var pārciest sasalšanas un atkušanas ciklu. To var redzēt – ķieģeļi sāk drupt, balkoni ir avārijas situācijā.»

Pirms pāris gadiem Agnis Apermanis uzsāka ceļu uz ģimenes māju un jau šovasar sola paša rokām uzceltajā mājā rīkot sālsmaizes balli. Dzīves garšu Agnis smaidīgs sagaida jaunbūvē un ar patiesu aizrautību, kas staro no ikkatra vārda, gatavs dalīties savā pieredzē.

«Dzīve piespieda - man ir trīs dēli, dzīvojam 45 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvoklī. Saprotiet paši, ka divistabu dzīvoklī pieciem cilvēkiem ir stipri par šauru,» viņš stāsta.

«Protams, ka ilgus gadus pie sevis prātoju - vajadzētu māju, vajadzētu māju. Kad piedzima trešais dēls, tā doma vēl uzstājīgāk pārņēma manu prātu, sakot: «Vajag, vajag, vajag!» Tikmēr veselais saprāts pretī lika savus argumentus - tas ir dārgi, vajadzīga zeme, jāņem kredīts, vēl sazin kas, un tā tas atlikās. Lai cik neticami tas nebūtu, bet reāli mūsu mājas stāsts sākās ar ķieģeli. Man no laukiem piezvanīja tēvs, sakot, ka blakus miestā jauc nost muižas palīgēku un var dabūt vecos, smukos ķieģeļus. Es, kāda runa, mašīnā iekšā un uz laukiem prom. Kad tiku pie ķieģeļiem, man nebija ne zemes, ne projekta, nekā. Tikai doma, ka, ja reiz ir ķieģelis, tad tālāk vien darīšanas vaina.»

Darbu Liepājā ir sākusi UPB jaunā dzelzsbetona konstrukciju ražotne, kuras izbūvē un tehnoloģijās kopumā ieguldīti 12 miljoni eiro.

Tā nodrošinās 50 jaunas darbavietas Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājiem.

Jaunā ražotne paplašina UPB grupas kompetences sarežģītu betona konstrukciju ražošanā un ļauj attīstīt “būvniecības ārpus būvlaukuma” metodi. Lai to panāktu, trešdaļu investīciju veido ieguldījumi tieši tehnoloģijās, piemēram, modernā un augsti funkcionālā betona mezglā, svaiga betona atlikumu pārstrādes un ūdens attīrīšanas sistēmās un citās iekārtās.

UPB Liepājā ražos vēl sarežģītākas dzelzsbetona konstrukcijas 

Blakus UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB esošajai dzelzsbetona konstrukciju ražotnei Liepājā,...

Kopējā jauno ražošanas telpu platība ir 4900 m2, ko papildina 2900 m2 plaša gatavās produkcijas noliktava. Ražotne atrodas Cukura ielā 34, Liepājā, paplašinot tur jau esošo “Dzelzsbetons MB” ražošanas infrastruktūru par gandrīz 60 %. Labiekārtota arī jaunajai un esošajai ražotnei piegulošā teritorija 10 000 m2 platībā.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt iespējami augstvērtīgākus produktus un padarīt būvniecības procesu efektīvāku, vienlaikus maksimāli efektivizējot arī ražošanu. Jaunā ražotne būs spilgts piemērs, kā sakārtota ražošanas plūsma var uzlabot gan uzņēmuma produktivitāti, gan ikdienas darba apstākļus mūsu komandai,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

UPB fokuss ārvalstu tirgos ir tā saucamā “būvniecība ārpus būvlaukuma” jeb produkti ar augstāku pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka ražotnē tiek izdarīta lielākā daļa tehnoloģiski sarežģītu procesu, tostarp tiek veikta arī logu montāža dzelzsbetona elementos u.c. Tādējādi klientam tiek piegādāts jau gandrīz gatavs sienas elements, kas attiecīgi samazina būvobjektā veicamo darbu īpatsvaru un tiem patērēto laiku.

Jaunā ražotne ir īpaši pielāgota dažādu betona fasādes un hibrīdelementu ražošanai, kuros tiek papildus iestrādāti, piemēram, ķieģeli, flīzes un citi dekoratīvi materiāli. Padomāts arī par inovatīvu produktu izstrādi, tostarp paredzot iespēju ražot īpaši augstas veiktspējas betonu.

Liels uzsvars likts uz ilgtspējīgiem risinājumiem, lai panāktu pēc iespējas racionālāku resursu izmantošanu. Piemēram, svaiga betona atlikumu pārstrādes iekārtās, ūdens attīrīšanas un recirkulācijas sistēmās investēti 500 000 eiro.

Liela uzmanība veltīta arī katra darbinieka darba apstākļiem un darba drošībai. Gaisa kvalitātes nodrošināšanai izbūvēta integrētā nosūces un attīrītā gaisa recirkulācijas sistēma, pieejamas arī plašas ģērbtuves un administrācijas telpas.

“Līdz ar ražošanas paplašināšanu, aug arī mūsu kolektīvs. Šobrīd gaidām komandā aptuveni 50 darbiniekus gan ražošanā, gan administrācijā. Tāpēc arī daudz investējām tieši ergonomikas risinājumos, lai padarītu šo darbavietu maksimāli ērtu mūsu potenciālajiem darbiniekiem,” atklāj D. Bērziņš.

“Dzelzsbetons MB” jaunās ražotnes projektu izstrādājis projektēšanas birojs “UPB Projekti”, savukārt būvniecību veica “UPB Nams”.

D.Bērziņš stāsta, ka būvniecības procesā iesaistījās arī citi UPB grupas uzņēmumi: “UPB ir vairāki specializācijas virzieni, kas ļauj mums maksimāli integrēti un efektīvi paveikt tik apjomīgus projektus. Piemēram, paši nodrošinājām dzelzsbetona un metāla konstrukcijas, transportbetonu, ārējo inženiertīklu izbūvi, izbūvējām siltummezglu un katlumāju, savukārt mūsu mašīnbūves uzņēmums piegādāja tehnoloģijas – paceļamos galdus.”

Vides ministrijas pakļautības iestādes virza apšaubāmu ideju, kas var sadārdzināt būvniecības procesu un nekustamo īpašumu – nepieciešamību kontrolēt radona gāzes koncentrāciju ēkās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Runa esot par dārgiem nacionāla līmeņa pētījumiem, kas baros vides ekspertu nepiesātināmo apetīti, bet perspektīvā, iespējams, prasīs vēl vienu papīru, nododot ekspluatācijā jaunas ēkas – apliecinājumu par dzīvošanai piemērotu starojuma līmeni. Būvniecības nozares lietpratēji secina, ka šī vides sektorā ir jauna pseidoproblēma iedzīvotāju naudas slaukšanai. Cēlgāze radons rodas urāna sabrukšanas procesā un vidē atrodas pastāvīgi, veidojot dabisko fona radiāciju. Šobrīd atliek vien lūkoties, kam atcerēšanās par tādas eksistenci nesīs peļņu, norāda laikraksts.

Kontekstam tas atgādina, ka jaunā prasība pēc ēku energoefektivitātes sertifikāta un māju pārvēršana neelpojošos termosos ir medusmaize siltumizolācijas materiālu ražotājiem. Šīfera aizliegšanu savulaik nolobēja jumtu segumu ražotāji. Savukārt radona pētīšanā un apkarošanā ir ieinteresēti visu veidu radiācijas kontroles biznesmeņi, un pirmais rindā esot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).

Liepājas tenisa halles būvniecībai esot jau pusceļā, šodien tika atzīmēti būvniecības svētki, kā laikā tika iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm. Plānots, ka tenisa halli atklās 2019. gada pavasarī.

Tenisa halle atradīsies blakus Liepājas 2. vidusskolai, Liedaga ielā 5. Papildus slēgtās tenisa halles būvniecībai, gandrīz pilnībā ir pabeigta sporta laukuma izbūve, kā arī āra tenisa laukumu un treniņu sienas izbūve.

Tenisa halle būs paredzēta izglītības iestāžu audzēkņu un sporta klubu treniņprocesa apstākļu uzlabošanai un nodrošināšanai arī gada aukstajos mēnešos. Tenisa halle tāpat paplašinās iespējas rīkot starptautiska līmeņa sacensības Liepājā un vienlaikus turpināt treniņa nodarbības paralēli sacensību norisei, norāda Liepājas pilsētas dome.

Pēc pašvaldības domām, jaunā sporta infrastruktūra būs ieguvums arī blakus esošās skolas audzēkņiem, kuriem sporta stundas varēs notikt modernā un ērtā stadionā. Tāpat tiks risināts arī tas, lai sporta un vingrošanas laukums ārpus nodarbībām būtu pieejams ikvienam iedzīvotājam.

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Tuvākajos mēnešos Uzņēmumu reģistrā sagaidāms īsts uzņēmēju uzlidojums – jāpaspēj «izskriet līdzi» kārtējām Komerclikuma prasībām

Līdz jūnija beigām Latvijā reģistrēto SIA amatpersonām Uzņēmumu reģistrā (UR) jāiesniedz aktuālo dalībnieku reģistra nodalījums atbilstoši Komerclikuma prasībām. Ja tas netiks izdarīts, neiesniedzējiem var tikt piemēroti sodi. Šī prasība tika ieviesta 2013. gadā, mēģinot nodrošināties pret uzņēmumu reiderisma gadījumiem. Tomēr faktiskā situācija ir tāda, ka līdz šā gada sākumam aktuālo dalībnieku reģistru Uzņēmumu reģistrā bija iesnieguši vien nepilni 30 procenti no visām Latvijā reģistrētajām SIA. Tas nozīmē, ka nākamos piecos mēnešos tas ir jāizdara vēl aptuveni 113 tūkstošiem Latvijas komersantu. Līdz ar to mēnesī savs aktuālais dalībnieku saraksts jāiesniedz vismaz 20 tūkstošiem SIA. Jau tagad var iedomāties, ko tas nozīmē – garas rindas, nodevas, notāra izdevumus un, protams, laiku un nervus, kas tiek atrauti pamatbiznesam un naudas pelnīšanai. Tie arī bija galvenie iemesli, ko uzņēmēji DB minēja kā aizbildinājumu, kāpēc savu dalībnieku reģistru vēl UR nav aktualizējuši.

Gads ir bijis spraigs un ar savām korekcijām pret sākotnēji plānoto, tomēr pirmā ražošanas sezona kopumā ir vērtējama pozitīvi, vērtē AS NordBrik valdes priekšsēdētājs Gatis Liniņš.

Nordbrik betona bruģa ražotnē Bolderājā, Rīgā kopš 2018. gada pavasara top gan klasiskie bruģa ķieģeļi, gan īpaši apstrādāts bruģakmens ar visadažādākajām krāsu gammām un formām, kā arī ceļu un ietvju apmales.

Tā kā iegādātā ražotne tika būtiski modernizēta ar papildus apstrādes moduļiem, ražošana varēja sākties nedaudz vēlāk, bet ar iespēju piedāvāt klientiem plašāku sīkbetona izstrādājumu sortimentu.

Uzsākot aktīvu ražošanu, audzis saražotās produkcijas apjoms un realizācija. Pēc klientu nogaidošā un vērtējošā perioda, vasaras otrajā pusē jaunā rūpnīca jau saņēma lielākus pasūtījumus no ceļu būves kompānijām, pašvaldībām, kā arī privātpersonām. Ņemot vērā lielo ekonomisko aktivitāti būvniecībā kopumā, pieprasījums pēc sīkbetona produktiem ir saglabājies stabili augsts.

AS Hanzas Maiznīcas turpina veiksmīgi konsolidēt ražošanu un šobrīd norit darbs pie rudzu formas līnijas uzstādīšanas Rīgas ražotnē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Plānots, ka pirmās rudzu formas maizes Latvijas tirgum šī līnija uzsāks ražot jau 5. novembrī.

Kopā pēdējos divos gados uzņēmums modernizācijas projektos ir ieguldījis aptuveni 2,3 miljonus eiro.

AS Hanzas Maiznīcas valdes loceklis Ants Promans: «Uzņēmums ir viens no vadošajiem maizes ražotājiem Latvijā, tāpēc, lai turpinātu veiksmīgu attīstību un sekotu līdzi tirgus tendencēm, esam uzsākuši vairākus modernizācijas projektus. Lielākie no šiem projektiem ir rudzu formas maizes līnijas uzstādīšana ražotnē Rīgā, kā arī loģistikas centra modernizācija. Abi šie projekti uzlabo mūsu konkurētspēju, kas ir ļoti būtiski, ņemot vērā sīvo konkurenci un krītošo maizes tirgu.»

Foto: Freepik.com / jcomp

Ir daudz un dažādi materiāli, kas tiek izmantoti ēku celtniecībā, un viena no populārākajām izvēlēm ir gāzbetons un tā bloki. Šajā rakstā uzzināsiet, no kā ir veidoti gāzbetona bloki, kādās situācijās tie ir piemērota izvēle un kā notiek mājas celtniecība, izmantojot šo materiālu!

Kā tiek veidoti gāzbetona bloki, un ar kādām priekšrocībām tie izceļas?

Gāzbetons ir vieglbetona veids. To izgatavo no cementa maisījuma, kurā ir daudz gaisa šūnas, tādējādi panākot ļoti porainu struktūru. Šim materiālam piemīt vairākas būtiskas priekšrocības, no kurām svarīgākās ir šādas:

Gluži kā sajuzdams četrdesmitgadnieku krīzes tuvošanos, uzņēmums Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti. Nobraucis no vecajām sliedēm un sācis ripot pa jaunu – dizaina trauku – ceļu, kas pirmo reizi ražotnes vēsturē ved ārpus Latvijas.

Vaidava Kocēnu novadā ir savāds ciemats – daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās celtnes kā bērna sarindotas padomju laika konstruktora detaļas it kā pieskrūvētas zemei mūžvecu koku aleju malās. Izbraucot cauri ozolu ceļam un nogriežoties muižas laiku dārznieku stādītolapegļu rindstarpā, var nokļūt uzņēmuma Vaidava Ceramics ražotnē – pieticīgā celtnē, kur jau gandrīz četrdesmit gadu griežas keramikas virpas un silst elektriskie trauku cepļi.

Baltijā nav analogu

Pērn uzņēmums iegādājies divas jaunas, Vācijā ražotas krāsnis, un tā ir lielākā investīcija ražotnes modernizācijā gandrīz divdesmit gadu laikā. Saglabāta arī viena no divām vecajām krāsnīm, līdz ar to tagad trauki cepas trīs krāsnīs, kas, kā atzīmē uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, ir svarīgākais instruments keramikas ražošanā. Miks uzņem kabinetā, kur atrodas zaļš, ērts dīvāniņš un Māra Subača zīmējumi pie sienas. Aiz durvīm, Vaidavas podnieku veidots un garajā pārtapšanas procesā tūkstoškārt apglāstīts, smaržo māls. «Plānojot jauno krāšņu iegādi, šķita, ka nākotnē varētu pietrūkt jaudas, un nepagāja ilgs laiks, kad jau varam būt pateicīgi par savu lēmumu darbināt trīs krāsnis. Tagad ražotnē strādā vienas no modernākajām iekārtām šajā industrijā, jo Baltijā analogu šādām krāsnīm tik lielā izmērā nav,» stāsta Miks.

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Daudzfunkcionālais iepirkšanās un izklaides centrs Akropole plāno piesaistīt 27–30 tūkstošus apmeklētāju dienā.

Šo ieceri, tāpat kā ambīciju kļūt par labāko tirdzniecības centru Latvijā, balsta trīs vaļi: arhitektūra, nomnieku zīmoli, kā arī atrašanās vieta, stāsta Kaspars Beitiņš, SIA Akropole Rīga valdes loceklis un direktors, UAB Akropolis Group valdes loceklis.

Lai gan tirdzniecības centrs projektēts pilnībā no jauna, tas arī ietērpts bijušās leģendārās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas mētelī. Rūpnīca iepriekš atradās tai pašā adresē – Maskavas ielā 257. Akropoles apdarē iepludināti vecie ķieģeli. Kuzņecova mantojuma atsevišķi elementi tiks izkārtoti arī īpašā ekspozīcijā. 98 000 m2 lielajai celtnei (visa platība) kopumā ir ļoti daudz metāla, dzelzsbetona u.c. sarežģītu risinājumu, kā rezultātā jaunbūvi par vienkāršu šķūni vis nenosauksi. Interjers pat vairākkārtīgi slīpēts, tādējādi nedaudz pieaudzējot investīciju apjomu. Turklāt šāda pārprojektēšana būvniecības laikā nebija viegls uzdevums nedz virzītājam, nedz celtniekiem. Taču finālā piesaistītā starptautiskā uzņēmuma Benoy veikums interjera dizainā saimniekam šķiet mūsdienīgāks, konkrētajai vietai atbilstošāks atšķirībā no sākotnējās vīzijas, kam trūcis harmoniskuma.

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam - pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda "Eco Baltia vide" rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku. Rūpnīcu paredzēts atklāt 2024.gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

Ja, aptaujājot mūsdienu latviešus, viņiem tiktu lūgts iztēloties koka māju, liela daļa cilvēku, iespējams, iedomātos simtgadīgu guļbūvi no Brīvdabas muzeja. Daudziem ir siltas jūtas pret šīm senajām ēkām, tomēr vairums 21.gadsimta latviešu vēlas baudīt modernākas dzīves vides sniegtās iespējas. Ne velti mēs savulaik tā tiecāmies pēc kārtīga eiroremonta.

Vēsturiski, protams, koks ir bijis viens no senākajiem un Latvijas teritorijā arī izplatītākajiem būvmateriāliem, kas skaidrojams gan ar salīdzinoši vieglo koksnes apstrādi, gan arī plašo pieejamību. Līdz pat 20.gadsimta sākumam koks bija neapstrīdams būvmateriālu tirgus līderis, bet noteiktos tirgus segmentos, piemēram, privātmāju celtniecībā, koksnes kā būvmateriāla īpatsvars konkurējošo materiālu vidū saglabājās augsts daudz ilgāk.

18.gadsimta beigās iesākušās rūpnieciskās revolūcijas vēsmas sabiedrībai sāka dot jaunus materiālus - tēraudu, pēcāk arī dzelzsbetonu, plastmasu –, kas gadsimtu gaitā kļuva aizvien lētāki un pamazām izspieda koku no tā pozīcijām būvniecības tirgū. Koks joprojām bija nepieciešams, bet tā pielietojums ievērojami sašaurinājās.

Iespējams, jau aprīlī Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, varētu tikt ierobežota automašīnu kustība, tomēr, kāds būs risinājums, vēl nav zināms

Iecere eksperimentālā kārtā slēgt automašīnu satiksmi Krišjāņa Barona ielā radusies sadarbībā ar dāņu arhitekta un pilsētplānotāja Jana Gēla biroja pārstāvjiem. Līdz ar to Krišjāņa Barona iela būs atvēlēta tikai sabiedriskajam transportam, kā arī velosipēdistiem un gājējiem. Pilsētplānošanas eksperimenta laikā tiks izvērtēta iedzīvotāju reakcija uz šādu aizliegumu. Pašlaik galvaspilsētas centrs ir kļuvis par transporta satiksmes tranzītu, bet iedzīvotāju daudzums ar gadiem ir būtiski samazinājies. Pilsētas centrs ir kļuvis par vietu, uz kuru atbrauc, caur kuru izbrauc, bet ne vietu, kur vēlas dzīvot. Pilsētas attīstības koncepcija vērsta uz to, lai uzlabotu dzīves kvalitāti centrā, bet tas ir iespējams, samazinot automašīnu skaitu, uzsver pašvaldība. Pagājušā gada nogalē Rīgas mērs Nils Ušakovs norādīja, ka pašvaldība kopā ar pilsētplānotājiem iecerējusi «vairākus eksperimentus», ar kuriem sabiedrība plašāk tiks iepazīstināta februārī. Pagaidām gan ar citiem paziņojumiem pašvaldība klajā nav nākusi. Jāmin, ka dāņu pilsētplānotājs Jans Gēls jau pirms 17 gadiem izstrādāja ieteikumus Rīgas pilsētvides attīstībai, bet pērn noslēdza memorandu ar Gēla biroju uz trim gadiem par sadarbību kvalitatīvas publiskās ārtelpas veidošanā.

Rīgas attīstības vīzija paredz, ka 2030. gadā Latvijas galvaspilsēta būs “starptautiski atpazīstama Ziemeļeiropas metropole.”

Attīstības stratēģijas autori paredz, ka Rīgai piemitīs Ziemeļeiropas lielpilsētām raksturīga dzīves kvalitāte, inovatīva ekonomika, vieda un resursus taupoša saimniekošana un moderna pārvalde ar aktīvu iedzīvotāju līdzdalību. Lai iedzīvinātu šo visnotaļ pievilcīgo un atbalstāmo redzējumu, ir jānovērš kāds būtisks šķērslis – straujais iedzīvotāju skaita kritums. Ir jāizmaina apstākļi, kas cilvēkiem pēdējās desmitgadēs liek pamest Rīgu.

Pēdējo 23 gadu laikā Rīgas centru ir atstājuši aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju – ja šī gadsimta sākumā centrā dzīvoja nedaudz virs 50 tūkstošiem cilvēku, 2023. gada beigās – nepilns 31 tūkstotis. Ievērojama daļa no viņiem ir devušies uz kādu no Pierīgas rajoniem, lai dzīvotu privātmājā. Tendence atspoguļo norises Rīgā kopumā, taču centra “iztukšošanās” ir notikusi daudz straujāk. Ja Rīga kopumā divās desmitgadēs zaudējusi ap 20% iedzīvotāju (no 762 tūkstošiem 2000. gadā līdz 614 tūkstošiem 2023. gadā), centrā šis samazinājums bijis aptuveni 40% liels. Visai iespaidīgs apjoms! Par laimi, - lejupejošā līkne pēdējos gados ir apstājusies, tāpēc, nu, būtu īstais brīdis domāt par cilvēku piesaisti Rīgas centram.

Panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos

Ienākas priekšvēlēšanu laikam atbilstoši politiķu darbības augļi, piemēram, panākot, ka valsts «pati» maksās nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par sev piederošajām būvēm, tām, no kurām garāmgājējiem uz galvas krīt ķieģeļi. No 2020. gada valstij vai pašvaldībām piederošie nekustamie īpašumi, kas, citējot likuma izmaiņas, «degradē vidi, ir sagruvuši vai apdraud cilvēku drošību», tiks aplikti ar NĪN. Priekšlikumu par šādām izmaiņām Saeimas kolēģu izvērtēšanai bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Pēc deputāta domām neesot taisnīgi, ka «iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav». Interesants domu gājiens, tomēr, tam sekojot, netop skaidrs, no kādas sevišķas naudas lādes tiks ņemti līdzekļi graustu nodokļa nomaksai. Īpašā naudas aka nebūs nekas cits kā nodokļu maksātāju kabatas, tāpēc tālejošas loģikas šajā lēmumā nav un panāktā vienlīdzība starp privātajiem un publiskajiem nekustamo īpašumu saimniekiem ir vien plika formalitāte, jo nauda tāpat tiks meklēta nodokļu maksātāju makos.

Salaspilī pabeigts vērienīgs daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekts Daugavas ielā 2, kurā kopumā ieguldīti vairāk nekā 1,7 miljoni eiro, informē Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule.

120 dzīvokļu nams Daugavas ielā 2 ir būvēts vēl padomju laikā. 2009. gadā tika sasaukta mājas pilnsapulce, nodibināta iedzīvotāju biedrība un pieņemts lēmums pārņemt namu savā pārvaldībā.

Ēkai bija nopietni bojājumi: nodrupuši ķieģeļi un apmetums, mājas fasādē radušās plaisas, bojāti kāpņutelpu stikla bloki, nolietojušies logi, tāpēc tika veikts pamatīgs tehniskā stāvokļa audits un grunts ģeodēziskā izpēte, uz plaisām fasādē tika uzlikti marķieri. Tie uzrādīja, ka plaisas turpina paplašināties – māja burtiski veras vaļā, un tā steidzami jāglābj.

Risinājums bija 2016. gadā uzsāktā jaunā «Altum» energoefektivitātes programma, savukārt Salaspils novada pašvaldība apmaksāja projekta izstrādi un uzņēmuma «Salaspils siltums» speciālisti palīdzēja sagatavot visu nepieciešamo tehnisko un juridisko dokumentāciju.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats divās daudzstāvu dzīvojamās mājās Krāsotāju ielā 28.

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes pārstāves Maijas Križmanes norāda, ka mūsdienīgiem cilvēkiem nepieciešama mūsdienīga vide un viņas vērtējumā īres nami Krāsotāju ielā 28 tādu nodrošina kopumā 40 dzīvokļos.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Pārdomāts dzīvokļu plānojums arī nelielā kvadratūrā ļauj izveidot mājīgu vidi. Lai gan ēkas pārbūve neizceļas ar luksus risinājumiem, tā veikta kvalitatīvi un ar domu par ēkas lietotāju komfortu, piemēram, paredzot labiekārtojuma zonas, velosipēdu novietnes un noliktavas. Turklāt, jau šobrīd tiek ilgtspējīgi izmantoti materiāli – māla ķieģeļi no demontētajām palīgbūvēm izmantoti kā segums iekšpagalmos. Katra investīcija ēkas uzturēšanā, ir ieguvums tās īpašniekam ilgtermiņā, norāda M.Križmane.

Vaivē, Vidzemes šosejas (A2) 85,6 kilometrā ir pabeigti Kaķupītes caurtekas pārbūves darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Šīs caurtekas sākotnējā izbūve ir datēta ar 1850. gadu, un tā bija viena no senākajām valsts pārvaldībā esošajām ceļu būvēm, kā arī viena no lielākajām caurtekām valsts ceļu tīklā.

Kaķupītes caurtekas garums ir 27 metri un platums - 7,5 metri. Vēsturiskā caurteka 70 centimetru biezumā bija būvēta no ķieģeļiem. Taču apsekošanas laikā tika konstatēts, ka, salīdzinot ar 1996. gadā veiktajiem mērījumiem, vecā ķieģeļu caurteka bija nosēdusies par 17 centimetriem un draudēja sagāzties. Pārbūves laikā ir izveidota jauna dzelzsbetona konstrukcija, kurai iekšpusē vienā kārtā ir izklāti ķieģeļi, kas ņemti no vecās caurtekas velves. Būvdarbu gaitā tika pārrakti 7500 m³ grunts.

Uzreiz pēc bakalaura izglītības ekonomikā iegūšanas sāku strādāt valsts pārvaldē, pēc tam aizgāju privātajā sektorā, konsultācijās. Vienā brīdī sākām ar kolēģiem meklēt, ko varētu darīt ne tikai pie datora sēžot, bet saistībā ar ražošanu. Pirms sešiem gadiem kādā izstādē kolēģis ieraudzīja šo produktu. Bija izstādīta iekārta, kas ļauj ar koku darīt to, kas līdz šim nav darīts – koks tiek pilnveidots, piešķirot tam citas mehāniskās īpašības – savā pieredzē dalās Cross Timber Systems dibinātājs Andris Dlohi.

Līdzīga iekārta šobrīd stāv arī mūsu ražotnē. Ražojam krustām līmētu masīvkoku. Tas ir 3, 5 un 7 slāņu koka panelis, kur katrs no slāņiem tiek veidots no blakus saliktiem dēļiem. Saliekot dēļus vienā virzienā, nākamo slāni perpendikulāri 90 grādu virzienā, mēs iegūstam masīvu koku ar īpašu struktūru, kas tur slodzi visos virzienos.

Šo materiālu izmanto kā nesošo konstrukciju jebkāda veida un izmēra būvēs. Ja augstākajai mūsu uzbūvētajai ēkai ir 6 stāvi, tad pasaulē no šāda paša materiāla ir uzbūvēta 14 stāvu ēka, un jau tiek projektēta uz 24 stāviem. Tas parāda, ka pareizi saražotam kokam nav pielietošanas limitu. Turklāt šis materiāls nemaksā dārgāk kā betons.