Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

SIA Jūrmalas ātrā palīdzība lūdz Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim neatņemt tai valsts finansējumu.

Jūrmalas ātrā palīdzība to pamato ar nepieciešamību uzturēt kūrortpilsētā vienotu ātrās palīdzības un glābšanas uz ūdeņiem dienestu. Valdība ir lēmusi, ka no šī gada 1. jūlija valsts finansējums Jūrmalas ātrajai palīdzībai tiek pārtraukts, jo tā nav iekļauta valsts vienotajā dienestā. Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka šī iekļaušana nav vēlama kūrortpilsētas specifikas dēļ — neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana Jūrmalā ir cieši saistīta ar glābšanas darbiem uz ūdens.

Ja valsts finansējums SIA Jūrmalas ātrā palīdzība tiks pārtraukts, Jūrmalas pašvaldība vairs nespēšot uzņemties pilnu atbildību par drošību un palīdzību kūrorta viesiem pludmalē. Tas varot pazemināt Jūrmalas kā Baltijas lielākā un populārākā kūrorta prestižu.

Pašlaik 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti, intervijā DB uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule

NMPD ir viens no veselības aprūpes balstiem, kas ir dārgākais, taču tā sniegtie pakalpojumi pieder pie neatņemamām cilvēktiesībām un tos visā pasaulē valstis saviem iedzīvotājiem nodrošina bez maksas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir sekundāro jeb nepamatoto izsaukumu īpatsvars?

Gandrīz 70%, kas ir ļoti liela sadaļa mūsu izmaksās, turklāt tie demotivē personālu un pazemina viņu kvalifikāciju. Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas.

Kādi ir biežākie to iemesli?

Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5 līdz pat 40 grādiem, kas ir drudzis, taču nav dzīvību apdraudoši, paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm, kur cilvēkiem ir vajadzīga medicīniskā palīdzība, taču ne neatliekamā. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums.

Latvijā atklāta jauna vietne steidzamo darbu pasūtītājiem un izpildītājiem – eiriks.lv. Tā paredzēta darbu pasūtītājiem, kam darbinieks vai palīgs nepieciešams steidzami, savukārt darbu izpildītājiem – brīžos, kad nauda vajadzīga jau šodien. Uzņēmējiem tā tiek pozicionēta kā ātrā palīdzība, ja steidzami trūkst darbinieku.

«Uzņēmējiem, privātpersonām un mājsaimniecībām, kam nepieciešams nekavējoties atrast vai aizvietot darbiniekus un rast risinājumu krīzes situācijā, eiriks.lv ir kā glābiņš un «ātrā palīdzība». Portāla moto ir divējāds – darbu izpildītājiem tas ir «Neslinko – eiriko!», bet darbu pasūtītājiem - «Tiks izdarīts!», skaidro eiriks.lv izveidotāji.

Portāls gan pildīs tikai sludinājumu «dēļa» funkciju un neko negarantēs, portāla noteikumi ir tikai ieteikumi, lai veiksmīgāk atrastu labāko darbu veicēju konkrētajam darbam un dienā, kad tas nepieciešams, biznesa portālam db.lv paskaidroja Ilona Grīnberga, viena no eiriks.lv izveidotājām. «Portāls nemaisīsies darbu pasūtītāju un darbu izpildītāju attiecībās,» viņa akcentēja.

SIA Jūrmalas ātrā palīdzība varēs piedalīties konkursā par ārpakalpojuma nodrošināšanu vienotajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD), tomēr valdība neatkāpsies no vienotā dienesta idejas visā Latvijā.

Tā intervijā LNT apgalvoja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Veselības ministrija esot ieguldījusi lielu darbu, veidojot NMPD, un 100 pašvaldībās tas problēmas neesot radījis. «Skaidrs ir tas, ka mēs neatteiksimies no vienota medicīniskās palīdzības dienesta,» uzsvēra V. Dombrovskis. Viņš norādīja, ka, jau tuvākajās nedēļās tiks izsludināts konkurss par ārpakalpojumu sniegšanu NMPD Jūrmalā, līdzīgi, kā tas ir Rīgā, kur transporta pakalpojumus nodrošina cita kapitālsabiedrība. SIA Jūrmalas ātrā palīdzība varēs piedalīties konkursā par ārpakalpojuma sniegšanu NMDP, taču valsts dotāciju medicīnisko pakalpojumu sniegšanai nesaņems.

Lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret zeltu un zeltlietām, uzņēmums Ātrā finanšu palīdzība Avots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veicis iedzīvotāju aptauju. Rezultāti liecinot, ka tikai neliela respondentu daļa apzinās, cik «vērtīgi» ikdienā iziet uz ielas un kādi finanšu resursi glabājas ģimenes dārglietu lādītēs.

Tās, iespējams, neesot pārskatītas pat vairākus desmitus gadu un glabājot tādas vērtības kā zelta monētas un karotītes no «vecmāmiņas» laika.

Iegūtie aptaujas rezultāti norādot uz būtisku un pārsteidzošu tendenci - ģimenē esošās zeltlietas iedzīvotāji neuzskata par investīcijām zeltā. Uzņēmuma Ātrā finanšu palīdzība Avots vadītājs Ģirts Ārsts to skaidro ar iespējamu informācijas vai izpratnes trūkumu. Pasaules ekonomikas attīstības gaitā zelts vienmēr ticis asociēts ar nezūdošu vērtību, bagātības un stabilitātes simbolu, tādēļ vairāku gadsimtu laikā zelts tiek uzskatīts par investīciju etalonu ar salīdzinoši zemu risku. Zelta tirgū jau 10. gadu tiek novērots zelta cenas kāpums, kas gada laikā veido vidēji no 10-30%. Tomēr, kā rāda aptaujas rezultāti, tad tikai 38% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka zelts ir stabila investīcija. «Šķiet, Latvijas iedzīvotāji ir vairāk emocionāli nekā racionāli. Aptaujas rezultāti liecina - 60% iedzīvotāju uzskata, ka zelts ir skaistas rotas. 52% uzskata, ka zeltlietas ir piemiņas lietas, relikvijas. 50% iedzīvotāju uzskata, ka zeltlietas ir laba dāvana,» komentē Ārsts.

Neoficiāli zināms, ka Finanšu ministrijas piedāvātajā 2012. gada valsts budžeta konsolidācijas plānā veselības aprūpes izdevumus plānots samazināt par 37,5 miljoniem latu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

To apliecinājuši vairāki avoti, kas piedalījās šonedēļ valdības rīkotajā slēgtajā sēdē. Lai noskaidrotu oficiālo viedokli par Eiropas Savienībā mazākā medicīnas budžeta apcirpšanu, laikraksts vērsies pie veselības ministres Ingrīdas Circenes.

Uz jautājumu, vai tā ir taisnība, ministre atbildējusi: «Par šo jautājumu runāsim tad, kad būs skaidri redzami skaitļi. Es stingri aizstāvēšu veselības aprūpes pakalpojumiem nepieciešamo nodrošinājumu. Tas nozīmē, ka naudas summu, kas nepieciešama iedzīvotāju veselības nodrošināšanai, nedrīkst apcirpt tādā mērā, lai mēs nevaram sniegt pakalpojumu.»

Daudzo veselības reformu novājinātā Talsu slimnīca saņēmusi kārtējo triecienu – šoreiz morālu. Ātrās palīdzības brigāde atveda mirstošu grūtnieci, zinot, ka Talsos nav dzemdību nodaļas, ka nav pieejams pediatrs, ka operāciju zālē nekas sarežģītāks jau labu laiku netiek darīts un ka tās personāls četros pēcpusdienā ir devies mājās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

19 gadus vecā sieviete zaudējusi milzums asiņu un bērniņu. Taču Talsu slimnīcai šai gadījumā pārmest neesot ko. Valsts šai iestādei pasūtījusi veikt vienkāršas operācijas, ģipsēt lauztas kājas, dziedēt dažādas sarežģītības pakāpes kaites un traumas. Jaunajai māmiņai, kuras dzīvība bija briesmās, tur nevajadzēja nonākt.

Virsārsts Aivars Lācarus atzinis, ka šoreiz laikam bija izšķiroša nozīme: «Ja nebūtu sagadījies tā, ka operāciju personāls varēja atbraukt, sekas būtu vēl bēdīgākas.»

Darba laiks pusotru stundu jau bija kā cauri, darbinieki devušies pa mājām. Operāciju komandu tomēr izdevās ātri sasaukt kopā, triecientempā sagatavot zāli, taču pacienti nevarēja sākt operēt, kamēr neieradās ginekologs. Un šis speciālists tika vests no Rīgas. A. Lācarus, raksturojot tobrīd notikušo, sacījis: «Tas nav normāli! Tā nedrīkst būt!»

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Minimālais atbalsts atkal par dažiem mēnešiem atliks saimniecību lēmumu likvidēt ražošanu

Zemniekiem pamestā nauda piena nozares kataklizmas tuvošanos nenovērsīs, toties liek berzēt rokas pārstrādei un tirgotājiem – kāpēc pacelt iepirkuma cenas vai kāpēc veikala plauktā piena pakas cenu nolaist, ja reiz valdība svaigpiena ražotājiem tik varonīgi palīdz, turklāt ar miljoniem.

Tomēr ir jāpriecājas par katru eiro, kas kompensē to, ko nav samaksājis piena pārstrādātājs. Tā saka DB aptaujātie piena ražotāji, kurus valdība aplaimojusi ar pabalstu 6,2 milj. eiro apmērā, kas ir aptuveni 40 eiro uz vienu slaucamu govi vai 6–7 eiro par pārstrādei nodotu piena kilogramu. Kopumā valdības sarūpētā ārkārtas palīdzība globālās piena krīzes un ģeopolitikas skartajam piena sektoram ir 27,7 milj. eiro, kamēr aplēses liecina, ka nekompensēto zaudēto miljonu apmērs tuvojas trīsciparu skaitlim. 6 milj. uz visiem svaigpiena ražotājiem ir piliens jūrā, teic Lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Sandra Stricka. Tāpat kā tukšu vēderu ar košļājamo gumiju piemānīt nevar. Valdība lepojas ar palīdzību zemniekiem, bet palīdzības saņēmēji to sauc par ņirgāšanos par piena lopkopību. Liela nauda tā varbūt liekas ierindas vēlētājam, bet piena ražotāji ar to nevar iesākt neko, vērtē DB uzklausītie lauksaimnieki. Ačgārni sanāk, bet vieglāk nedienas pārvarēs tie, kam uz kakla nav kredīta maksājumu, piemēram, zemnieki, kas nav ievērojuši prasības un nav uzbūvējuši mēslu krātuves.

Nemieri Tuvajos Austrumos turpinās - turklāt situācija šā brīža nemieru epicentrā - Lībijā - tikai saasinājusies.

Lībijas vadonim Muamaram Gadafi uzticīgie kareivji veikuši plašus uzbrukumus valsts nemiernieku kontrolētajām pilsētām un bombardējuši teritorijas ap zaudētajām naftas atradnēm. Valdot šādam fonam, arvien mazākas kļūst tās cerības, ka konfliktam šajā valstī varētu būt kāds vienkāršs atrisinājums (piemēram, kā Tunisijā vai Ēģiptē, kur valstu vadoņi atkāpās), un ir iespējams ilgstošs un asiņains pilsoņu karš.

Šobrīd tiek ziņots, ka M. Gadafi lojālie militāristi pārspēj nemierniekus gan bruņojuma, gan skaitliskajā ziņā. Tiesa gan, militāristiem ievērojamas grūtības sagādājot nemiernieku atrašanās vietu noteikšana (tie slēpjas blīvi apdzīvotos pilsētu rajonos vai grūti pieejamā tuksnesī). DažasLībijas augsti stāvošas amatpersonas ziņojušas, ka to spēkos esot sakaut sacelšanos, tomēr tām ir dotas pavēles izvairīties no konfliktiem urbānos rajonos, jo šāds solis rezultētos ar milzīgu skaitu civiliedzīvotāju upuriem, raksta Reuters. Tiesa gan, nav īsti skaidrs, vai konfliktiem ievelkoties, no plašāka mēroga asiņainiem slaktiņiem izvairīties izdosies.

Jau vairāk nekā divdesmit gadus valdība cenšas risināt jautājumu par atskurbtuvēm, joprojām neviena no ministrijām negrib šo pienākumu savā atbildībā – gan Labklājības ministrija, gan Veselības ministrija uzskata, ka tas nav valsts uzdevums.

Asas emocijas Ministru kabineta komisijas sēdē izsauca Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojums par atskurbšanas telpu izveidošanu un apsaimniekošanas sistēmu atskurbtuvēm. Labklājības ministre Ilze Viņķele pārmeta VARAM nekorektu rīcību, norādot LM kā atbildīgo ministriju. «Labklājības ministrijai nav nekāda sakara ar atskurbtuvēm. Ir trīs iesaistītie spēlētāji – pašvaldības, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija. Nesaprotu, kāpēc pēkšņi tiek iesaistīta LM. Šis ir ļoti nekoleģiāls, nekorekts un pēc būtības nepareizi virzīts jautājums,» norādīja I. Viņķele.

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Pēdējo gadu laikā videonovērošanas virziens ir strauji pieaudzis gan publiskajā gan privātajā segmentā, balansējot uz robežas starp cilvēku un īpašumu drošību un privātuma neaizskaramību, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ļoti plašs kameru tīkls – vairāk nekā 1100 objektu – ir Rīgā. Ar to starpniecību tiek uzraudzīta sabiedriskā kārtība un iedzīvotāju drošība, novērotas publiskas vietas – tuneļi, skvēri, parki, maģistrālās ielas, arī izglītības iestādēm piegulošās teritorijas. Kameras galvenokārt atrodas centrā, kur pulcējas daudz cilvēku, kā arī kriminogēnākās pilsētas daļās. Pašvaldības policijā skaidro, ka kameras ļauj konstatēt un novērst daudz likumpārkāpumu – pamanot pārkāpumu, nodarījumu vai situāciju, kad nepieciešama policijas palīdzība, informācija nekavējoties tiek nodota tuvākajai policijas ekipāžai, kura operatīvi reaģē uz notikušo. Visbiežāk ar video novērošanas kameru starpniecību tiek fiksēti likumpārkāpumi, kas saistīti ar sabiedriskā miera un kārtības traucēšanu, piemēram, konfliktsituācijas, alkoholisko dzērienu lietošana sabiedriskās vietās, atrašanās cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, tirdzniecība neatļautās vietās u.tml., kā arī regulāri tiek fiksētas zādzības un laupīšanas. Pērn Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centrs fiksēja 1673 likumpārkāpumus, vēl gadu iepriekš – 1896. Tiesībsargājošām iestādēm saglabāti un izsniegti 265 videoieraksti.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Privātpersonām un lielākajai daļai uzņēmumu Latvijā šogad par 20 – 25 % samazinājies pieejamais naudas daudzums. Par to liecina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati par ievērojami sarukušajiem kontu atlikumiem bankās, gan Latvijas Bankas dati par samazinājušos skaidras naudas daudzumu apgrozībā.

Lai gan kopējais rezidentu noguldījumu apjoms Latvijā strādājošās bankās šogad septembra beigās, salīdzinot ar 2008. gada septembra beigām, samazinājies nedaudz - par 1.2 %, tomēr, sīkāk analizējot noguldījumu struktūru, atklājas būtiskas atšķirības starp pieprasījuma un termiņnoguldījumu izmaiņām sadalījumā pa sektoriem.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību katastrofālajai situācijai uz autoceļiem un valdības nevērībai pret finansējumu šai nozarei, otrdien, 1. oktobrī, Latvijas motociklistu klubi rīkos parādes braucienu, pavadot finanšu ministru Andri Vilku un viņa ceļu nozarei tukšo budžeta portfeli uz Saeimu.

Šodien, 1. oktobrī, saskaņā ar likumu finanšu ministrs iesniegs sagatavoto nākamā gada budžeta projektu Saeimā, un tas tiks darīts, simboliski nododot budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai. Motociklisti pie Finanšu ministrijas ēkas Smilšu ielā 1 sāk pulcēties jau no rīta, lai plkst. 16.00 sagaidītu A.Vilku un pavadītu viņu ceļā uz Saeimu.

«Ikviens motociklists šajā vasarā ir mērojis tūkstošiem un desmitiem tūkstošu kilometru pa Latvijas ceļiem un labi zina, ka tiem nekavējoties nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tā nav taisnība, ka Latvijā ir slikts asfalts – ir ceļi, kas nav remontēti gadus divdesmit - trīsdesmit. Nav jābrīnās, ka tie ir bedraini, jābrīnās, ka uz tiem vispār vēl ir asfalts. Mēs kā pieredzējuši braucēji arī pa šādiem ceļiem kaut kā izbrauksim, bet, vai pa tiem izbrauks arī ātrā palīdzība, ir liels jautājums. Tāpēc prasīsim izbeigt atrunāties ar naudas trūkumu visam, kas nav airBaltic vai Liepājas Metalurgs, un ķerties pie brūkošo ceļu remonta,» skaidro Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Aivars Freimanis, plašāk pazīstams kā rokeris Frīdis.

Igaunijas Nodokļu un muitas departaments uzsāk kampaņu, lai izskaidrotu nodokļu maksātājiem, kā tiek tērēta viņu nauda, ziņo postimees.ee.

Pērnā gada otrajā pusē veiktajā pētījumā Igaunijā tika noskaidrots, ka daudzi iedzīvotāji nezina, ko viņi, pateicoties nodokļu maksāšanai, saņem no valsts, kā arī daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņi nesaņem pretī neko.

Nodokļu un muitas pārvaldes direktors Enriko Āva (Enrico Aava) uzskata, ka nodokļu maksāšanu veicina iedzīvotāju motivācija, kā arī informētība par to, kur viņa nauda tiek izlietota. Šo iemeslu dēļ departaments ir uzsācis kampaņu «Nenomaksātie nodokļi atstāj pēdas» ( «Maksmata MAKSUD jätavad jälje»), kuras mērķis ir izskaidrot iedzīvotājiem, ko viņi iegūst, maksājot nodokļus.

E.Āva uzsvēra, ka kampaņa ir veidota, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, ka nodokļu maksāšana nodrošina valsts normālu darbību, kā arī sniedz cilvēkiem sociālās garantijas. Nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota arī ceļu uzturēšanai, kā arī ātrās palīdzības, policijas un glābēju uzturēšanai.

Zolitūdē, lielveikalā «Maxima», kur ceturtdienas vakarā iebruka ēkas jumts, atņemot dzīvību vismaz 45 cilvēkiem, ceturtdien strādājuši arī divi cilvēki no Jelgavas un viens no Ozolnieku novada, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Diviem jelgavniekiem izdevies izglābties, bet aptuveni 30 gadus veca sieviete no Brankām joprojām atrodas zem drupām un pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu.

Jaunietim no Jelgavas piektdien darba laiks lielveikalā «Maxima» Zolitūdē beidzās piecos pēcpusdienā un viņš bija devies prom uz citu lielveikalu, lai samaksātu rēķinus. «Man piezvanīja kolēģis un teica, lai ātri nāku pēc automašīnas, ko biju atstājis pie savas darba vietas, jo veikalam iebrucis jumts. Zinu, ka bojā gājuši trīs kolēģi. Kolēģe no Brankām pagaidām tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu, bet viņa notikuma brīdī bija veikalā. Pašlaik jau esmu atpakaļ Rīgā un kopā ar citiem kolēģiem atrodamies netālu no notikuma vietas un cits citu morāli atbalstām,» šorīt telefonsarunā portālam zz.lv stāstījis jelgavnieks.

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

No šī gada Latvijā darbību neturpina septiņi nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi un viena uzņēmuma licence ir apturēta uz sešiem mēnešiem, jo nav veikta ikgadējā licences maksa, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.

Turklāt daļa uzņēmumu šobrīd meklē iespēju pārdot savu kredītportfeli.

LAFPA uzskata, ka tās ir nozares regulējuma sekas, nosakot prasības, kas ir nesamērīgas.

Darbību neturpina AS "Aureum"; SIA "Greencredit"; SIA "Delta Capital", ar zīmoliem: Kredīts365; Kredīts7; Kredītspluss; AB MOKILIZINGAS; SIA LandCredit; SIA "Ātrā finanšu palīdzība "Avots""; akciju sabiedrība "ORBĪTA".

"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis kriminālprocesu par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu un nodošanu saistībā ar balsojumu 20.maijā plānotajā Jūrmalas domes sēdē. Kriminālprocesa ietvaros ir aizturētas divas personas – Jūrmalas domes deputāts un vēl kāda pašvaldības amatpersona.

Izmeklēšanas interesēs detalizētāka informācija patlaban netiek sniegta, taču noproams, ka runa ir par Jūrmalas mēru Raimondu Munkevicu un Munkevica partijas biedru Normundu Pīrantu.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka kukulis 5 000 latu apmērā ticis piedāvāts kādai personai, lai kukuļdevēja interesēs nodrošinātu Jūrmalas domes 20.maija sēdē labvēlīgu rezultātu balsojumā par domes priekšsēdētāja atbrīvošanu no amata. Pēc kukuļa nodošanas 18.maijā abas Jūrmalas domes amatpersonas tika aizturētas aizdomās par kukuļa piedāvāšanu un nodošanu, ko izdarījušas divas valsts amatpersonas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta prokurore Viorika Jirgena pieņēmusi lēmumu grozīt drošības līdzekli bijušajam iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam Dzintaram Jaundžeikaram.

Līdz ar to Dz.Jaundžeikaram atcelts iepriekš piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums, piemērojot citus, ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, proti, aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Drošibas līdzeklis grozīts, jo zudis ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanas pamats, DB informēja prokuratūras pārstāve Laura Pakalne. Pagājušajā nedēļā apcietinātajam radās veselības problēmas un uz Rīgas Centrālcietumu tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība, kas viņu nogādāja slimnīcā.

Jāatgādina, ka šā gada novembrī Rīgas apgabaltiesa lēma paturēt apcietinājumā Dz.Jaundžeikaru. Viņš tiek turēts aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu un par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu.