Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Pie nacionālā statusa Pro100 televīzija tikusi pagājušajā vasarā, kad Ābrama Kleckina vadītā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saņēmusi iesniegumu, ka Pro100TV grib iegūt nacionālo licenci raidīšanai Latvijas teritorijā. Licence tika piešķirta bez konkursa, sēdē piedalījās tikai 4 no 6 padomes locekļiem, turklāt tieši par televīziju uzraudzību atbildīgā Dzintra Geka tad bijusi atvaļinājumā. Ka tobrīd izsniegta licence vēl vienam nacionālam kanālam, viņa uzzinājusi tikai tagad, pēc aptuveni pusgada. Geka uzskata, ka kanāla iesniegtā koncepcija ir tikai formalitāte, nevis Latvijas nacionālās interesēs balstīts piedāvājums.

Ābrams Kleckins ir pārsteigts par sacelto troksni. Neesot skaidrs, kāpēc tāds uztraukums. «Es nesaprotu jūsu lielo interesi par šo. Es jau saprotu, ka tā nav personīgi jūsu, bet vienalga.. .Es nezinu, kas šodien tāds te notiks, par ko būtu vērts runāt..»

Kleckins esot pārliecināts, jo vairāk būs nacionālo kanālu Latvijā, jo labāk - apraides izmaksas kļūšot lētākas. Neesot nekādu šaubu, ka arī Pro100TV raidīšot latviešu valodā tā, kā to prasa likums, kanālā esot ļoti daudz labu filmu un kultūras programmu, tāpēc arī licence iedota. Bet konkursu rīkot neesot bijis jēgas – jo frekvenču deficīta vairs nav.

Kleckina darbu uzraugošās Saeimas komisijas vadītāja gan nekādā ziņā nepiekrīt, ka nacionālās licences drīkst dalīt tik vienkārši. «Ne velti ir skaidri uzrakstīts, ka ir jābūt konkursam. Konkursam ir jābūt publicētam mājas lapā ar visiem konkursa noteikumiem. Mums ir 8 neizmantotas reģionālās frekvences. Tātad visas šīs frekvences tādā gadījumā arī būtu obligāti jādod uz izsoli, vai pēc viņu interpretācijas, tur pat nebūtu izsole jātaisa, jo viņas ir brīvas. Bet likums skaidri pasaka, ka jebkas, kas tiek nodots apraides atļaujai, ir jābūt konkursa kārtībā!»

Par Pro100 televīzijas īpašniekiem zināms tikai nedaudz. Ka tie ir tēvs un dēls Vederņikovi. Viņiem kopā ar kādu Krievijas pilsoni iepriekš piederējusi līdzīga nosaukuma televīzija Krievijā. Pērn tika publicētas ziņas, ka tagadējais Pro100 direktors Konstantīns Vederņikovs aizturēts aizdomās par iesaisti krāpnieciskā shēmā, kas varētu būt saistīta ar Rīgas kinostudijas filmu autortiesībām. Iepriekš žurnālistiem viņš atzinis, ka viņa televīzijas galvenais birojs atrodas Maskavā un tur apstiprina arī raidījumu programmu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra