Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

2030. gadā trešā daļa vai pat puse no pašreizējām profesijām izzudīs; galvenais virzītājspēks darba tirgū būs mūžizglītība

Savulaik tik populārais sauklis «Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!» lieliski atspoguļo mūžizglītības būtību. Lai arī pats apzīmējums mūžizglītība personāla vadītājiem šķiet pārāk akadēmisks, par piemērotāku viņi atzīst mūžizglītošanos, kas vairāk atbilstu starptautiskajam terminam life long learning un ietvertu ne tikai izglītību, bet arī praktiskās mācības, ko šobrīd mēdz dēvēt par darba vidē balstītām apmācībām. Mūžizglītības pasākumus nodarbinātām personām Latvijā pēdējos 3,5 gadus īstenoja arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). 2014. gada nogalē pabeigts ESF finansēts projekts 10,2 miljonu eiro apjomā, kurā profesionāli pilnveidojās gandrīz 28 tūkstoši cilvēku no visiem valsts reģioniem.

Šogad darba tirgus stabilizējas, nodarbinātībai 2010.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pirmo ceturksni pieaugot par 1,3%, būtiski pieaudzis arī darba sludinājumu skaits, atzīst aptaujātie nodarbinātības un personālvadības eksperti.

«Patlaban darba sludinājumu skaits ir būtiski pieaudzis, līdz ar ko darba atrašanas iespējas palielinās,» atzina SIA Eiro Personāls vadošā konsultante, valdes locekle Arta Biruma.

«Iespējas atrast darbu pieaug arī mazkvalificētākam darba spēkam. Tiesa gan, vērojama cita tendence, ka zemākajiem amatiem tiek piedāvāts minimālais atalgojums, kas daudziem nav pieņemams esošo kredītsaistību dēļ. Šie cilvēki turpina meklēt augstāk apmaksātu darbu vai darbu ārzemēs,» teica Eiro Personāls vadošā konsultante.

Taču viņa norādīja, ka joprojām cilvēki skatās uz piedāvājumiem ārpus robežas, jo atalgojums būtiski atšķiras, lai arī kopumā «ir sajūta, ka emigrācijai ir tendence samazināties», teica Biruma.

Reģistrētas izmaiņas autotirgotāja SIA Domenikss valdē – tajā par valdes locekli iecelta Arta Biruma, liecina Klientu portfelis informācija.

Kopā ar viņu uzņēmuma valdē darbojas arī Andrejs Jansons, Raitis Zeltiņš un Ilze Zoltnere.

Arta Biruma ir personāla atlases kompānijas SIA Eiro Personāls vienīgā kapitāldaļu turētāja, tāpat arī uzņēmējai pieder 2015.gadā dibinātais SIA LikeIT. Līdz jūnija sākumam A. Biruma ieņēma amatu VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdē, vadījusi arī sev piederošo SIA Eiro Personāls. Vienlaikus Arta Biruma iesaistījusies arī Latvijas personāla atlases asociācijā.

2017.gadā SIA Domenikss apgrozīja 53,96 milj.EUR, kas, attiecinot pret 2016.gadu, ir pieaugums par 13%. Apgrozījuma kāpumu uzņēmuma vadība skaidro ar mikroautobusu un kravas automašīnu tirdzniecības attīstīšanu un tirgus daļas iegūšanu. Aizvadīto finanšu gadu auto tirgotājs noslēdza ar 338,49 tūkst.EUR peļņu.

Lai gan oficiālie dati rāda, ka privātajā sektorā strādājošo algas ir vidēji par 11% zemākas nekā sabiedriskajā sektorā, tomēr, ņemot vērā aplokšņu algas, abu sektoru algas varētu būt līdzsvarā, uzskata eksperti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzina, ka oficiāli publiskotie dati par atalgojuma līmeni valstī, kas norāda, ka privātais sektors saņem mazākas algas nekā sabiedriskais, visticamāk, neatspoguļo reālo situāciju.

«Kā jau zinām, diemžēl mums ir ēnu ekonomika un tā ietekmē tieši privātā sektora algu datus. Tāpēc, manuprāt, privātā sektora vidējā alga ir lielāka, nekā to uzrāda oficiālie dati,» sacīja ekonomiste, atzīstot, ka vispārējā pasaules prakse liecina, ka privātajā sektorā vidējā alga līdzīgiem amatiem ir lielāka nekā valsts sektorā, taču sabiedriskais sektors var konkurēt ar labākām sociālajām garantijām.

Ja darba devēji zinātu, kas notiek augstskolās, viņi tos diplomus neņemtu pretī, DB akadēmijas seminārā par personālvadības jautājumiem stāstīja Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma.

«Loģiski domājot - ja mani paaicina novadīt kursu augstskolā, vai man ir motivācija kādu izmest laukā vai neiedot kādam diplomu? Tad kādēļ mēs kā darba devēji šos saņemtos diplomus vērtējam? Jo mēs kā darba devēji no Padomju laikiem, esam pieraduši, kad bija stingri pārbaudījumi un no septiņām grupām augstskolu beidza divas. Šobrīd situācija ir pilnīgi pretēja un augstskolas velk cauri visu ko var izvilkt, jo tas ir bizness. Bet mēs aizvien CV skatāmies, kāda ir cilvēka kvalifikācija, kur studējis un strādājis.

Taču bieži vien cilvēkiem ir skaisti dokumenti, bet nav mīlestība pret darbu un kaut ko palaižam garām. Tādēļ rosinu eksperimentēt un skatīties uz lietām savādāk,» viņa uzsver.

Nākamgad gandrīz 30% Latvijas uzņēmumu plāno palielināt strādājošo skaitu, liecina Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas (LPVA) veiktais pētījums. Tostarp 29% uzņēmumu 2011.gadā plāno pieņemt darbā 21 līdz 200 jaunu darbinieku.

Nākamajā gadā darbinieku skaita izmaiņas neplāno vairāk kā puse uzņēmumu - 63%, savukārt samazināt darbinieku skaitu iecerējuši 8% uzņēmumu, liecina aptaujas rezultāti.

Atsaucoties uz veikto aptauju, LPVA prezidente Eva Selga žurnālistiem sacīja, ka darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi 2011.gadā iecerējuši līdz ar dažādu funkciju nodošanu ārpakalpojumiem. Nodarbināto skaita samazinājums paredzams zemāka līmeņa speciālistu jomā - apkopēji, sētnieki, prečziņi, noliktavu darbinieki u.c. Tāpat plānots samazināt administratīvos darbiniekus, klientu apkalpošanas jomā strādājošos, medicīnas speciālistus, finanšu jomā strādājošos, vidējā līmeņa speciālistus u.c.

Zviedrijas banku gigants Swedbank Zviedrijā un Baltijas valstīs plāno likvidēt 600 darba vietas, aģentūrai Reuters paziņojis bankas finanšu direktors Jērans Bronners. Bankas darbību Latvijā šīs izmaiņas lielā mērā neietekmēs.

Swedbank finanšu direktors norādīja, ka 300 darba vietas tiks likvidētas Zviedrijā, bet 300 darba vietas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Darba vietu likvidēšana notiekot saskaņā ar plānu un šā gada ceturtajā ceturksnī bankai izmaksās 300 miljonus Zviedrijas kronu, skaidroja J. Bronners.

Darba vietu likvidācija daļēji skars bankas Lielo korporatīvo un institucionālo klientu apkalpošanas struktūrvienību (LC&I), aģentūrai sacīja J. Bronners. Tāpat tiks veiktas izmaiņas personālā un funkcijās, kuras bankā ieviestas pārdzīvotās finanšu krīzes laikā. Banka jau novembrī bija pavēstījusi, ka likvidēs darbavietas LC&I, taču iepriekš nenorādīja to skaitu, ziņo Reuters.

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» valdes locekles amatu atstājusi Arta Biruma, kura šo amatu ieņēma kopš 2016.gada jūlija, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Tādējādi slimnīcas valdē šobrīd turpina strādā valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga un valdes locekle Elita Buša.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Arta Biruma ir amatpersona Latvijas personāla atlases asociācijā un viņai pieder divi uzņēmumi - SIA «Eiro Personāls» un SIA «LikeIT».

Valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» ir daudzprofilu slimnīca, kas sniedz pilna apjoma neatliekamo un plānveida medicīnisko palīdzību, kā arī nodrošina pirms un pēc diploma izglītību, veic zinātniskus pētījumus un nodrošina jaunu ārstniecības metožu un tehnoloģiju aprobēšanu un ieviešanu Latvijā.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā izveidota tiešsaistes sistēma, kas ļauj pierakstīties uz konsultāciju vai izmeklējumu, neizmantojot ierasto telefonzvana metodi, tā vietā lietojot datoru vai mobilo telefonu.

Pierakstoties caur «e-pieraktu» datorā vai mobilajā telefonā, pacients vispirms izvēlas pakalpojumu vai konkrētu speciālistu. Tālāk sistēma piedāvā veikt pierakstu par valsts apmaksātajiem līdzekļiem vai izvēlēties maksas pakalpojumu. Atveroties pieraksta kalendāram, iespējams redzēt tuvākos pieejamos datumus un laikus. Šobrīd pierakstu var veikt, izmantojot piecus identifikācijas veidus – SEB bankas, Swedbankas un bankas Citadele, kā arī e-parakstu un e-ID sistēmu. Pēc pieraksta veikšanas, pacients saņem apstiprinājuma e-pastu, kurā būs pievienota saite arī vizītes atteikumam. Vizītes atcelšana notiek automātiski, nav nepieciešams sagaidīt apstiprinājumu, un šī vieta uzreiz ir redzama, pieejama citiem sistēmas lietotājiem.

Finanšu ministrija (FM) izsludinājusi Metu konkursu un sarunu procedūru par Eiro ieviešanas komunikācijas stratēģijas izstrādi un īstenošanu laika posmā no šī gada jūlija līdz nākamā gada janvāra beigām.

Eiropas Komisija 6. jūlijā darīs zināmu oficiālo lēmumu par to, vai Latvija tiek uzaicināta pievienoties eirozonai.

Kā norāda ministrija, izsludinātā metu konkursa mērķis ir izvēlēties spēcīgāko partneri ar labāko ideju par vienotas komunikācijas stratēģijas izveidi un realizāciju, lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par latu nomaiņas procesu uz eiro.

Metu pieteikumu vērtēšanu veiks žūrija, kuru pārstāv:

Baiba Melnace – Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste,

Ģirts Rungainis - AS "IBS Prudentia" padomes loceklis,

Ivars Austers – LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors,

Koučings ir dzīves uztvere. Tās pamatā ir dzīvot saskaņā ar savām vērtībām, iemācīties tās nepārkāpt un palīdzēt arī citiem ieraudzīt šīs uztveres priekšrocības. Ja kādam ir nepieciešams atbalsts, tad koučš ir tas, kas dod iespēju sevī rast spēku un enerģiju, lai tiektos uz sava mērķi.

Katram ir savs ceļš un vīzija kā sasniegt savus mērķus. Koučš varbūt jebkurš, bet ir vērtīgi pie profesionāļa apgūt pareizo taktiku – kā saprast sevi un palīdzēt otram. Mūsdienās, visiem ir tik daudz iespēju, ka grūti izvēlēties, tās visas apzināt un izvēlēties sev īsto. Lai cilvēks nākotnē būtu gandarīts un laimīgs, svarīgi ir pašam pieņemt savā dzīvē lēmumus, kas is saskaņā ar savām vērtībām. Šie lēmumi bieži ir pretrunā ar to, kas sabiedrībā pieņemts. Ļoti bieži vecāki, priekšnieks, skolotājs, citi cilvēki atrod to, kas mums it kā vajadzīgs, jo sabiedrībā tā ir pieņemts. Patiesībā, katrs pats zina, kas viņam ir labākais, bet gadās, ka mēs nemākam to saskatīt. Mēs neapzināmies savu spilgtāko talantu, bet koučš uz to norādīs, lai cilvēks apzinātos pats savu potenciālu.

Automobiļu tirgotāja SIA «Domenikss» valdes locekļa amatu atstājis Andrejs Jansons; atbilstošas izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.februārī, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Andrejs Jansons SIA «Domenikss» valdē tika iecelts 2018.gada maijā.

Jauns valdes loceklis uzņēmumā nav iecelts, un šobrīd valdē turpina darboties Arta Biruma, un Raitis Zeltiņš.

SIA «Domenikss» ir automobiļu «Mercedes Benz» un «Mitsubishi Fuso» ģenerālpārstāvis Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 3 738 055 eiro.

SIA «Domenikss» apgrozījums 2017.gadā bija 53,959 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 338 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 169 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts budžetā bija 10,191 miljons eiro.

Auto tirgotāja SIA «Domenikss» valdē šī gada 29.jūlijā iecelta jauna valdes locekle Jolanta Jēkabsone, savukārt valdē darbu pārtrauca valdes loceklis Raitis Zeltiņš, informē uzņēmumā.

Raitis Zeltiņš darbu SIA «Domenikss» uzsāka 2018. gada 7. maijā kā uzņēmuma finanšu direktors, savukārt 2018. gada 9. novembrī tika iecelts uzņēmuma valdē. Šajā laikā Raita virsvadībā īstenoti vairāki projekti, tai skaitā finanšu un kontroles sistēmas pilnveidošana.

Turpretim «Domenikss» jaunā valdes locekle Jolanta Jēkabsone jau iepriekš strādājusi uzņēmumā no 1998. līdz 2013. gadam, sevi apliecinot dažādos nozīmīgos amatos kā galvenā grāmatvede, IT projektu vadītāja, finanšu direktore, administratīvā un finanšu direktore. No 2014. līdz 2019. gadam Jēkabsone bijusi AS «Eco Baltia» valdes locekle un finanšu direktore, vadot ne vien uzņēmuma grāmatvedības, finanšu un IT operācijas, bet arī juridisko departamentu.

Darba tirgus nākotnē veicinās izmaiņas arī citās jomās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē darba tirgū strādās 6-7 paaudzes, un vienojošais faktors būs sociālie tīkli un tehnoloģiju attīstība, Dienas Biznesa rīkotajā seminārā Kā veidot modernu un motivējošu vidi uzņēmumā? prognozēja Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Personāla vadības daļas vadītāja un SIA Eiropersonāls īpašniece Arta Biruma.

Darba tirgus pašreiz piedzīvo straujas un nozīmīgas izmaiņas, un pasaulē parādās arvien izteiktāka tendence – valstis kļūst ekonomiski labklājīgākas, līdz ar to palielinās iedzīvotāju dzīves ilgums, uzsver eksperte. Rezultātā palielinās proporcija starp tiem cilvēkiem, kuri ir darba tirgus dalībnieki un tiem, kuri nestrādā, piemēram, vēl apmeklē studijas vai ir jau sasnieguši pensiju gadus, turklāt šie skaitļi kļūst aizvien dramatiskāki.

Pēdējos mēnešos maržinālās tirdzniecības jeb tirdzniecības ar plecu apmēri traukušies debesīs. Piemēram, ASV regulatoru dati liecina, ka tur maržinālās tirdzniecības parāds janvārī gada skatījumā palēcies par veseliem 42% un sasniedzis jaunu rekordu pie teju 800 miljardiem ASV dolāru.

Turklāt vēl gandrīz par 2% no janvāra līmeņa tas audzis arī februārī, pārsniedzot minēto apaļo 800 miljardu līmeni. Jāteic, ka vēsture attiecībā uz maržinālās tirdzniecības rekordiem ir bijusi visai skaidra, kas rada zināmu pamatu bažīgumam. Tās pīķi bijuši pirms nozīmīgu burbuļu plīšanas

Spītējot spriedumiem, ka vairāku finanšu aktīvu cena varētu būt atrāvusies no realitātes, šā gada pirmais ceturksnis pagājis pat vēl tālāka to vērtības pieauguma un rekordu biruma zīmē. Piemēram, ASV akciju cena ceturkšņa laikā pieauga par gandrīz 6%, kas ir izcils sniegums. Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada marta zemākajiem punktiem ASV akciju vērtība augusi jau par 80%. Vēl pat labāk ceturksnī klājies Eiropas akcijām, kuru cena, neskatoties uz ne pārāk pārliecinošo cīņu ar pandēmiju, pieauga par 7,5%, ja vērtē reģiona lielas kapitalizācijas publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju indeksa izmaiņu.

Lielo pasaules uzņēmumu peļņas recesija turpināsies, kas neliek domāt par ļoti labiem laikiem ne akciju cenām, ne ekonomikai

Nākamā nedēļa ievadīs pasaules lielāko kompāniju otrā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezonu, kuru tradicionāli atklās ASV alumīnija nozares milzis Alcoa. Jāteic, ka pirms korporatīvo finanšu rādītāju paziņošanas biruma daudzu vērtspapīru analītiķu aplēses joprojām ir visai piezemētas. Pašlaik Volstrītas eksperti vidēji gaida, ka ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa otrajā ceturksnī gada skatījumā būs sarukusi aptuveni par 5%. Samazināšanās tempi kļūst mazāk strauji, lai gan būtiski ir tas, ka iepriekšējais ceturksnis, visticamāk, būs jau ceturtais pēc kārtas, kad pasaules lielāko uzņēmumu peļņa kļūst pliekanāka.

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Pārmaiņu organizācijās mazāk nekļūs; vadītājiem straujāk jāiegūst nepieciešamās kompetences, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban ļoti daudzos uzņēmumos paralēli notiek daudz dažādu pārmaiņu, kas saistītas gan ar darbaspēka skaita samazināšanos, gan tehnoloģiju attīstību, situāciju raksturo viena no semināra lektorēm VSIA Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca valdes locekle Arta Biruma.

Lielākā daļa pārmaiņu uzņēmumos netiek novestas līdz galam, un, ja iepriekšējos gadus vadītāju lielākais izaicinājums bija piesaistīt jaunus darbiniekus, tad šobrīd uzmanība jāvelta tam, kā ar ierobežotiem naudas līdzekļiem noturēt labākos darbiniekus un radīt motivāciju strādāt. Tādēļ ceturtdien, 25.augustā, notiks pirmais jaunās sezonas Dienas Bizness Akadēmijas seminārs par patlaban aktuālu tēmu: Kā noturēt labus darbiniekus?.

Daimler AG ģenerālpārstāvis Latvijā SIA “Domenikss” 2020. gadā strādājis ar 37,7 miljonu eiro lielu apgrozījumu un 1,57 miljonu eiro lielu peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Gadā, kad auto mazumtirdzniecības apjomi valstī samazinājušies par 26%, SIA “Domenikss” apgrozījums sarucis par 18%, savukārt peļņa, salīdzinot ar 2019. gadu, kāpusi par 45%. Nodokļos valstij SIA “Domenikss” 2020. gadā ir samaksājis teju 5,3 miljonus eiro, no kā nozīmīgākā daļa bija PVN un VSAOI nomaksa.

“Gads uzņēmumam ir noslēdzies ļoti veiksmīgi, neskatoties uz to, ka tas ir bijis viens no izaicinošākajiem jaunāko laiku autobūves un mazumtirdzniecības nozaru vēsturē. Rezultāts sasniegts, pateicoties stratēģiskiem vadības lēmumiem, finanšu izmaksu disciplīnai, apjomīgam darbam efektivizācijas uzlabošanā, kā arī kolektīva spējai operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos, nodrošinot nemainīgi augstu apkalpošanas kvalitāti,” stāsta uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Benita Danilenko.

Eiropas lielākie akciju tirgi arī maijā turpinājuši savu uzvaras gājienu. Rezultātā kopš šā gada sākuma reģiona lielo publiski kotēto uzņēmumu Stoxx 600 akciju cenu indeksa vērtība iespējusi palielināties jau vairāk nekā par 12%.

Redzams, ka maijā finanšu tirgus dalībnieki lūkojušies uz to valstu uzņēmumiem, kuras Eiropā pandēmijā cietušas vairāk. Piemēram, MSCI Spānijas akciju indeksa vērtība maijā pieauga par 6%, un līdzīgs pieaugums tika fiksēts arī Itālijas akcijām. Vai labi klājās arī Apvienotās Karalistes akciju tirgum, kam palīdzēja salīdzinoši labāka aina šīs valsts sabiedrības vakcinēšanas frontē.

Piemēram, Financial Times izceļ procesu, kad investori, uzpērkot Eiropas akcijas, meklē atlaides. Proti, ASV akciju cenu pieaugums pagājušogad, salīdzinot ar Eiropas akcijām, bija daudz straujāks. Tas savukārt novedis pie realitātes, kad daudzi ASV biznesi nu ir novērtēti kā visai dārgi. ASV investīciju banka Goldman Sachs rēķinājusi, ka Eiropas MSCI akciju indeksa nākamo 12 mēnešu P/E (Price/Earnings) rādītājs atrodas pie 17, kas ir vairāk nekā ierasts iepriekšējos 10 gados.

Vidējā līmeņa vadītāji bieži vien pārdod saviem darbiniekiem ideju, ka viņiem maksā maz un nekas nav līdzams, taču jāmaina domāšana, un uzmanība jāvērš uz to, kā darbiniekam palīdzēt nopelnīt vairāk, DB Akadēmijā par personāla vadības jautājumiem ieteica SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca valdes locekle Arta Biruma. Savukārt trenere Fanija Šitca dalījās padomos, kā uzlabot veselību, strādājot sēdošu darbu.

«Ne vienmēr uzņēmumā tiek pievērsta uzmanība, ko vadītājs saka un dara. Lai cik tas būtu dīvaini, tieši paši vidējā līmeņa vadītāji pārdod saviem darbiniekiem ideju, ka viņiem maksā maz, izmantojot tādus teicienus kā «naudiņa, darbiņš, neko jau nevar darīt». Pareizā rīcība būtu: ja darbinieks atnāk prasīt algas pielikumu un darba devējs norāda, ka par šo darbu maksā labi, un ja darbinieks vēlas saņemt vairāk, tad viņš var palīdzēt attīstīties un pakāpties karjerā. Tādās struktūrvienībās, kur maksā maz, šādas sarunas nenotiek,» uzsver speciāliste.

«Iepriekš nebiju strādājusi kopā ar cilvēkiem, kuri saņem minimālo algu, un viena no manām pēdējā laika atklāsmēm – viņi nemaz negrib nopelnīt vairāk. Ir smuki runāt, ka grib saņemt vairāk, taču viņi negrib nopelnīt vairāk,» saka eksperte. «Varu minēt piemēru savā darbavietā - divas līdzīgas pozīcijas – vienā maksā minimālo algu, bet otrā – nepieciešamas deviņu mēnešu apmācības un cilvēks par to pašu darbu var saņemt par 100 eiro vairāk. Šķiet loģiski, ka visiem vajadzētu stāvēt rindā un mācīties, taču neviens tik ļoti neskrien. Kādu izdodas pierunāt, taču ne vienmēr,» viņa uzsver.

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

Pierīgas miesti dāsni pārbīda savas robežas – purvainās pļavas, atbrīvotas no kārkliem un bebriem, gan plānos, gan darbos turpina pārtapšanu par mazstāvu apbūves guļamistabām darbaspēkam, kas dienas gaišo daļu pavada nevis savā novadā, bet gan darbavietā galvaspilsētā. Apkārtējās pašvaldības īpaši nelauza galvu ne par to, ka šajos guļamrajonos dzīvo cilvēki, kuru vienīgā saikne ar novadu bieži vien ir tikai nodokļu pavediens, tām saņemot 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Saņēmušas tā devu, pašvaldības izbuktē bikses un ir gatavas jaunu maksātspējīgu iedzīvotāju piesaistīšanai, pametot vēl kādu pļavas pleķi apbūvei.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniekam - pilnsabiedrībai SBRE - varētu nākties par būvdarbu kavēšanos maksāt līgumsodu aptuveni 3000 eiro apmērā dienā, informē Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Viņa gan norādīja, ka precīzāki aprēķini varētu būt tuvākajā laikā, jo par šo jautājumu vēl notiek sarunas ar būvniekiem.

Kā aģentūrai LETA šovakar norādīja Stradiņa slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, līgumsods 0,1% apmērā katru dienu tiks aprēķināts no kavēto darbu apjoma, kas ir aptuveni trīs miljoni eiro. Līdz ar to dienā līgumsods ir aptuveni 3000 eiro.

Kā šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē stāstīja slimnīcas Jaunās būvniecības daļas vadītājs Jānis Komisārs, būvdarbi objektā tuvojas noslēgumam. Esot izbūvētas iekšējās un ārējās konstrukcijas, inženiertehniskās sistēmas, kā arī paveikti citi svarīgi darbi. Šobrīd noslēguma fāzē esot iekšējie apdares darbi.