Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Šodien trīs mēnešu termiņa latu starpbanku likmes Rigibor pirmo reizi kopš 2010. gada novembra pārsniedza attiecīgā termiņa Euribor likmju vērtību.

Kopumā šodien trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājās par 23 bāzes procentpunktiem līdz 1,63%. Savukārt trīs mēnešu Euribor likme atradās pie 1,474% atzīmes. Kopš šā gada 15. novembra trīs mēnešu Rigibor likmes ir palielinājušas par 62 bāzes procentpunktiem.

Šodien arī viena mēneša Rigibor likme pirmo reizi šogad pārkāpusi 1% atzīmi. Tiesa gan, šī likme joprojām ir zemāka par viena mēneša Euribor likmi.

Pērn liela daļa jauno aizdevumu tika izsniegti latos, tomēr tagad, gatavojoties pārejai uz eiro, arī kredītņēmēji priekšroku dod eiro valūtai.

Pašlaik iezīmējusies tendence, ka arvien vairāk klientu izvēlas noformēt hipotekāros kredītus eiro valūtā, attiecīgi klientu skaits, kas izvēlas latu kredītus, samazinās, norāda bankas Citadele Kredītu produktu vadītāja Zanda Alviķe, uzsverot, ka pagājušajā gadā lielākais darījumu īpatsvars bija latos, savukārt šogad visvairāk izvēlētā valūta ir eiro. Būtiski arī, ka Rīgas reģionā liela daļa no īpašumu pirkšanas - pārdošanas darījumiem notiek eiro valūtā, attiecīgi arī arvien vairāk klienti formē darījumus eiro valūtā.

Šobrīd patēriņa kredītus Citadele piedāvā latos, bet gadu mijā tie automātiski bez komisijas maksas un par ES noteikto kursu tiks konvertēti uz eiro.

Pagājušas nedēļas laikā bija vērojams straujš latu likmju kāpums.

Lietuviešu Snoras bankas un Latvijas Krājbankas sāga atstājusi savu ietekmi arī uz latu likmēm, kuras pēdējo dienu laikā piedzīvojušas strauju kāpumu. Kopumā kopš 16. novembra trīs mēnešu termiņa Rigibor likmes vērtība palielinājusies par 89 bāzes procentpunktiem - līdz 1,94%. Strauju kāpumu piedzīvojušas arī cita termiņa Rigibor likmes, straujāk palielinoties tieši garāka termiņa starpbanku likmēm.

Jāteic, ka līdz ar Rigibor likmju kāpumu pirmo reizi kopš 2010. gada novembra esam nonākuši situācijā, kad trīs mēnešu Rigibor likme atkal ir lielāka nekā trīs mēnešu atbilstošā Euribor likme. Piektdien Latvijas kredītņēmēju vidū izplatītās trīs mēnešu termiņa Euribor likmes vērtība atradās pie 1,475% atzīmes.

Trīs mēnešu latu starpbanku likme Rigibor šonedēļ paslīdējusi zem 2% atzīmes, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

«Līdz šim Rigibor dzīves laikā nav bijusi situācija, kad visas Rigibor likmes līdz trim mēnešiem (ieskaitot), ir zem 2% atzīmes,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,08%, uz nedēļu tā ir 1,15%, uz vienu mēnesi – 1,30%, bet uz trim mēnešiem – 1,99%. Sešu mēnešu likme ir 2,59%, bet 12 mēnešu likme ir 4,22%.

«Kamēr tirgus dalībnieki nepārdod latus LB vai nesāks būtiski palielināt kredītportfeļus, kam, savukārt, viens no priekšnosacījumiem ir ekonomikas atveseļošanās, tirgū saglabāsies būtisks latu pārpalikums un attiecīgi samērā zemas lata procentu likmes,» uzskata eksperts.

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Šonedēļ latu likmes Rigibor nedaudz sarukušas, tomēr samazinājums ir neliels, ņemot vērā, ka tās jau tāpat ir ļoti zemas.

Tā Rigibor uz nakti un vienu dienu bija 0,19%, vienu nedēļu - 0,21%, vienu mēnesi - 0,34%, bet trīs mēnešu likme bija samazinājusies līdz 0,54%. Sešu mēnešu likme sasniedza 1,15%, bet gada likme - 1,65%, liecina Latvijas Bankas dati.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis paredz, ka LB lēmumu ietekmē samazināsies Rigibor likmes, īpaši tas attiecināms uz īstermiņa latu likmēm. Zemākas latu procentu likmes nozīmē lētākus latu resursus aizņēmējiem un mazākas parāda apkalpošanas izmaksas tiem, kuriem kredīts ir latos, skaidro eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā centrālās bankas pārstāvji lēma par likmju samazinājumu.

Jau vairākas dienas latu starpbanku likmes Rigibor gandrīz nav mainījušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Likme uz nakti un vienu dienu otrdien ir 1,16%, uz vienu nedēļu tā ir 1,22%, uz vienu mēnesi – 1,36%, bet trīs mēnešu likme ir 2,25%. Sešu mēnešu likme piektdien ir 2,79%, bet 12 mēnešu likme sasniegusi 4,08%.

Salīdzinot ar mēneša sākumu, ilgāku termiņu likmes ir nedaudz pakāpušās.

Pieprasījums pēc latu resursiem joprojām ir būtiski mazāks nekā piedāvājums - komercbanku rīcībā ir ievērojams daudzums brīvo līdzekļu un ir ierobežotas šo resursu ieguldīšanas iespējas, iepriekš skaidroja SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Saglabājoties tik lielam latu resursu pārpalikumam, procentu likmes ir zemas (īstermiņa latu likmes atrodas pie gada zemākā līmeņa), tomēr pašreizējā ekonomiskajā situācijā Rigibor kritums sevi ir izsmēlis un, ņemot vērā Latvijas ekonomikas «veselīgumu», loģisks ir garāka termiņa Rigibor neliels pieaugums, skaidro eksperts.

Visu termiņu latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.44 %, uz vienu dienu – 1.44 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.84 %, viena mēneša likme – 3.72 %, trīs mēnešu likme – 8.70 %, sešu mēnešu likme – 11.04 %, bet gada likme – 11.74 %.

Pirms nedēļas gada likme bija virs 12 %.

Līdz obligāto rezervju perioda beigām palikušas divas nedēļas, bet komercbankas rezervju normu līdz šim vidēji dienā pārpildījušas par 169 miljoniem latu, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš. Tas ir galvenais lata īstermiņa procentu likmju ļoti zemā līmeņa iemesls (Rigibor likmes termiņiem, kuri ietilpst šajā rezervju periodā, ir netālu no 1 % atzīmes, kas ir LB depozītu likme).

Ilgāku termiņu latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei nokrītot zem 10 %, liecina Latvijas Bankas dati.

Tas ir zemākais līmenis pēdējo 15 mēnešu laikā, jo pēdējoreiz gada Rigibor zem 10 % bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.29 %, uz vienu dienu – 1.33 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.46 %, viena mēneša likme – 2.21 %, trīs mēnešu likme – 5.64 %, sešu mēnešu likme – 8.01 %, bet gada likme – 9.54 %.

Tā kā Latvijas Banka par latu depozītiem maksā 1 %, tad lata īstermiņa procentu likmēm tirgū vairs nav kur īpaši zemāk doties, taču turpinās ilgtermiņa likmju pazemināšanās, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Lata procentu likmes īsākiem termiņiem jau vairākus mēnešus tirgū ir zemākas par eiro procentu likmēm, bet Latvijā kredītos populārākā valūta joprojām ir eiro.

Viens no būtiskiem iemesliem, kas atbaida kredītu ņēmējus no latiem ir šo procentu likmju svārstību amplitūda un nestabilitāte pēdējo gadu laikā, norāda eksperti. Skatoties pēdējo trīs gadu statistiku populārākajai - trīs mēnešu likmei - Rigibor ir svārstījies starp 0,82% un 29,8%, bet Euribor - starp 0,634% un 5,393%. Trīs gadu vidējās likmes trīs mēnešu Euribor vidēji ir 2%, bet trīs mēnešu Rigibor 7,22%.

«Matemātiski grūti motivēt izvēlēties latus, kaut no riska viedokļa kredīts valūtā kurā ir alga ir drošāks (tā ir ābece). Var protams teikt, ka 2008. un 2009. gadi Latvijai bija ekstrēmi un tirgū bija ārkārtēji notikumi, bet eiro kredītu lētums ir viennozīmīgi novērojams arī pirms 2008. gada, skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Pedagogu algām nepieciešamais finansējums tiks rasts valsts budžeta ietvaros, vienojusies valdība.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka šogad gandrīz pusi no iztrūkstošajiem sešiem miljoniem latu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās no tās budžeta programmu pārdales, savukārt otru daļu – 3,5 miljonus latu valsts nodrošinās no citām budžeta programmām. «Nākamajos gados visi seši miljoni latu jau tiks paredzēti bāzes budžetā,» uzsver ministrs.

To, ka finansējums pedagogu algām būs, valdības sēdē apliecināja arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

2,5 miljonus latu iztrūkumam, kas radies mērķdotācijā pedagogu darba samaksai, IZM nodrošinās no budžeta apakšprogrammas «Studiju un studējošo kreditēšana», informē izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola. Ministrijā skaidro, ka ietaupījums apakšprogrammā radies, samazinoties sešu mēnešu RIGIBOR likmei – šā gada pirmā pusgadā ir samazinājusies procentu starpība, ko sedz students un ko sedz Studiju un zinātnes administrācija kredītiestādēm par izsniegto studiju un studējošo kredītu no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Lielais latu piedāvājums tirgū joprojām veicina latu likmju Rigibor kritumu, kas ir pozitīva ziņa latu kredītņēmējiem, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstermiņa likmes pirmdien piedzīvojušas ļoti nelielu kāpumu, savukārt ilgtermiņa likmes turpina pazemināties.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.28 %, uz vienu dienu – 1.31 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.45 %, viena mēneša likme – 1.91 %, trīs mēnešu likme – 4.52 %, sešu mēnešu likme – 7.00 %, bet gada likme – 8.57 %.

Pēc būtības likmju tendencēs nav novērojamas izmaiņas (nelielais kāpums pasaka vien to, ka kāda banka ir nomainījusi savu kotāciju; varbūt to var saistīt ar tuvojošām rezervju perioda beigām), skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

«Fundamentāli nekas nav mainījies, tirgū vēl aiz vien ir pārlikviditāte, un jāskatās, kāda būs banku apetīte nākamajā valsts parādzīmju izsolē,» skaidro eksperts.

Pirmdien turpinās ilgāku termiņu lata likmju kritums, īstermiņa likmes nedaudz pakāpušās, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti ir 1.37 %, uz vienu dienu – 1.39 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.46 %, viena mēneša likme – 1.91 %, trīs mēnešu likme – 4.00 %, sešu mēnešu likme – 6.78 %, bet gada likme – 8.37 %.

Gada Rigibor likme ir nokritusi līdz zemākajam līmenim kopš 2008. gada septembra, bet trīs mēnešu likme – līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Latu likmes pēdējā laikā stabili iet uz leju lielā latu pārpalikuma tirgū dēļ. Tā ir pozitīva ziņa latu kredītņēmējiem, jo tas nozīmē, ka arī latu kredītu procentmaksājumiem vajadzētu samazināties.

Ilgtermiņa starpbanku lata likmes Rigibor turpina savu lejupslīdi, liecina Latvijas Bankas dati.

Rigibor uz nakti ir 1.35 %, uz vienu dienu – 1.37 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.42 %, viena mēneša likme – 1.91 %, trīs mēnešu likme – 3.74 %, sešu mēnešu likme – 6.24 %, bet gada likme – 7.88 %.

Komercbanku rīcībā ir aptuveni 350 miljoni brīvu latu, kas liek sagaidīt paaugstinātu interesi ieguldīt latus gaidāmajās Latvijas valsts vērtspapīru izsolēs, skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Turklāt lielais «brīvo» latu daudzums turpina uz leju spiest lata ilgtermiņa procentu likmes. Īstermiņa likmes jau kādu laiku ir noenkurojušās Latvijas Bankas depozīta procentu likmes tuvumā, uzsver eksperts.

Latvijas politiskā nenoteiktība, kuras pamatā ir Tautas Partijas (TP) aiziešana no koalīcijas, varētu veicināt jaunu spiedienu finanšu tirgos, norāda Danske Markets ekonomiste. Latvijas eksperti nelielu spiedienu pieļauj uz latu ilgtermiņa likmēm.

DB jau rakstīja, ka trešdien, 17. martā, TP nolēma atsaukt savus ministrus no valdības, to pamatojot ar neapmierinošo premjera atbildi šīs partijas aicinājumam slēgt vienošanos par neatliekamiem darbiem.

«Atjaunojušies politiskie riski un nenoteiktība, kas varētu sagraut ticību Latvijas tautsaimniecībai un atjaunot spiedienu finanšu tirgos. Tirgus reakcija uz šo notikumu varētu būt relatīvi negatīva,» savu viedokli interviā Bloomberg pauž Danske Markets vecākā ekonomiste Beltijas valstīs Violeta Klivīne.

Iespējams, 17.marta notikumi varētu nedaudz atsaukties uz latu ilgtermiņa likmēm (Rigibor 6, 9 un 12 mēnešu likmēm), bet īstermiņa likmes tas neietekmēs, jo latu likviditāte šobrīd ir laba, atzina Nordea bankas finanšu eksperts Andris Lāriņš.

Naudas tirgus pēc valdības satricinājumiem pagaidām saglabājies mierīgs.

Latu likmes ceturtdien turpināja savu lejupslīdi, trīs mēnešu Rigibor samazinoties līdz 2,21%, sešu mēnešu likmei – līdz 2,77, bet Rigibor uz gadu nokrītot līdz 3,94%.

Tāpat nav mainījusies valūtas mijmaiņas darījumu izsoles likme, saglabājoties 0% līmenī. Savukārt eiro cena latos turpina turēties netālu no svārstību koridora griestiem.

«Komercbanku rīcībā esošais lielais latu daudzums turpina spiest uz leju lata procentu likmes un turpina kalpot kā drošības spilvens pret iespējamiem finanšu tirgus satricinājumiem,» skaidro Nordea Markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš.

Latu procentu likmes turpina doties aizvien zemākos līmeņos, un nešķiet, ka tuvākajā laikā šī tendence varētu mainīties.

Otrdien RIGIBOR uz nakti ir 0,42%, uz vienu dienu tā ir 0,43%, uz vienu nedēļu – 0,46%, uz mēnesi – 0,77%, uz trim mēnešiem – 1,22%, uz sešiem mēnešiem – 1,74%, bet uz gadu – 2,39%.

Pēc īslaicīga latu likmju uzplaiksnījuma pērnā gada nogalē saistībā ar Krājbankas notikumiem un arī baumām par banku sektora stabilitāti šobrīd latu likmes atkal ir sākušas samazināties, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Trīs mēnešu RIGIBOR likme kopš gada sākuma samazinājusies par aptuveni 0,7 procentpunktiem līdz 1.22% marta vidū.

Latu likmes turpina doties zemākos līmeņos, jo banku sektorā vērojams latu resursu pārpalikums, skaidro eksperts. Pozitīva ietekme brīvo resursu pieaugumam un latu likmju samazinājumam bija Latvijas Bankas janvārī pieņemtajam lēmumam par vienu procentpunktu samazināt obligāto rezervju prasību komercbankām, kā rezultātā komercbanku rīcībā esošais brīvo latu resursu apjoms atkal sasniedzis 600 miljonu latu līmeni.