Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciatīvas Kultūras ministrija sākusi pārbaudīt Nacionālā teātra direktora Ojāra Rubeņa darbību, raksta Latvijas Avīze.

«Pamatojoties uz KNAB iesniegumu, esam sākuši dienesta pārbaudi par Nacionālā teātra darījumu atbilstību likuma normām un darījumu lietderību. Dienesta pārbaudi veiks Kultūras ministrijas izveidota komisija. Pagaidām par Nacionālā teātra direktora atbilstību amatam vēl nav lemts. KNAB savā vēstulē uz to nav uzstājis,» laikrakstam atzinusi Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrija pieņēmusi lēmumu par Dailes teātra direktora Aivara Līņa atstādināšanu no amata sakarā ar KNAB uzsākto kriminālprocesu. Uzmanību piesaista fakts, ka A. Līnim piemērots drošības līdzeklis – liegums ieņemt līdzšinējo amatu un pat aizliegts darbavietai tuvoties. Tas vedina uz domām, ka KNAB pamatintereses varētu būt saistītas ar A. Līņa saimniecisko darbību, vadot teātri. Pēc LA ziņām, Dailes teātra vadītāja saimnieciskā darbība – no piešķirtās degvielas izmantošanas līdz īpatnu sadarbības līgumu slēgšanai ar Nacionālo teātri – bijusi apšaubāma no likumiskā viedokļa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mākslas lāde ir divu jaunu liepājnieku – Līnas un Gustava – vārda tiešajā nozīmē pašu rokām radīts salons, interneta galerija un veikals.

Lai gan mikrouzņēmums reģistrēts tikai šā gada februārī, Mākslas lādi kā māksliniece trešajā paaudzē un īstena kurzemniece Līna Freimane pielocījusi jau sen – kopš 16 gadu vecuma viņa pelna sev iztiku, darinot skaistas lietas un pārdodot tās tirdziņos un arī internetā. Viņai ir tikai 20 gadu, taču pērn viņa Liepājas centrā, savu vecāku mājas pirmajā stāvā, bez «skaļa blīkšķa» atvēra veikaliņu. Līnas Freimanes draugs Gustavs Pelēcis Liepājā vairāk pazīstams kā deputāta Stīna Lorensa jeb mūziķa Fonteina palīgs un Fontaine Ent. vadītājs. Taču viņš ir arī izglītots finansists, tāpēc aprēķināja, ka lielākas nākotnes perspektīvas ir kapitālsabiedrībai, nevis individuālā saimnieciskā darba veicējai, kas Līna bija līdz tam. Tagad grāmatvedība un interneta lapas noformējums uzticēts Gustavam, bet idejas un darbi – Līnai. «Latviešiem būs jāpierod, ka arvien vairāk uzņēmēju ir ļoti jauni. Viņi cīnās, lai varētu dzīvot Latvijā,» saka Līna Freimane.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.

Katram ir iespēja atrast savu aicinājumu, sekot tam un dzīvot piepildītu dzīvi, taču ne visi ir tik drosmīgi, lai to izdarītu; īpaši grūti un svarīgi tas ir 40 gadu vecumā, jo tad cilvēks saprot – kad vēl, ja ne tagad?

Inga Ezera vairākus gadus dzīvo Londonā un ir starptautiskas apdrošināšanas kompānijas RSA personāla vadītāja ar atbildību par vairākām valstīm. Papildu tam viņa strādā kā individuāls koučs, personīgā zīmola veidošanas konsultante un šovasar izdeva savu grāmatu The Success Planner Book. Intervijā DB viņa stāsta par savu grāmatu, tendencēm personālvadībā un karjeras veidošanu ārzemēs.

Pavisam nesen prezentējāt savu grāmatu – panākumu plānotāju. Kas tas īsti ir?

Tā ir grāmata-plānotāja, kas palīdz attīstīt panākumu domāšanu un satur praktiskus rīkus, kā labāk saprast, kas ir cilvēka talanti, aicinājums un dzīves mērķis. Tas ir veiksmes plānotājs ar pievienoto vērtību. Manā koučinga pieredzē, palīdzot klientiem kļūt veiksmīgākiem un attīstot viņu personīgo zīmolu, sapratu, ka gan individuālā, gan grupas sesijā varu palīdzēt ierobežotam skaitam cilvēku. Klienti reizēm prasīja, vai ir kādi rīki, ko viņi var izmantot individuāli, un man radās ideja sarakstīt grāmatu, lai palīdzētu cilvēkiem saprast, kas ir viņa aicinājums, talanti, mērķi, dzīves vīzija un misija, un saplānot mērķus, balstoties uz viņu patieso būtību. Darbojoties saskaņā ar savu sirdi, šie mērķi piepildās teju vai automātiski vai vismaz daudz vieglāk, jo cilvēks ir harmonijā ar sevi. Tā mērķis ir vieglāk sasniedzams. Kopš es esmu izmantojusi grāmatā aprakstītās metodes, esmu sapratusi savus talantus un vērtības un dzīvoju un strādāju saskaņā ar tām. Varu fokusēties uz to, kas man pēc būtības ir svarīgs, sagādā gandarījumu, enerģiju un prieku. Līdz ar to varu sniegt vairāk enerģijas un iedrošinājumu cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams, un saņemu iespējas to darīt. Piemēram, nesen biju komandējumā Barselonā un no viesnīcas uz lidostu devos kopā ar treneri, kurš mums vadīja apmācības. Viņš pajautāja, ar ko vēl nodarbojos, un es pastāstīju par savu grāmatu, ka esmu koučs, un viņš ieminējās, ka viņam ir zināms klients, kam manas personīgā zīmola veidošanas konsultācijas varētu noderēt. 20 minūtēs ieguvu darījumu – tas notiek tad, kad tev ir skaidrība par savu aicinājumu – tu dalies ar to enerģiski un no sirds un cilvēki vēlas saņemt tavu pievienoto vērtību. Ar grāmatas publicēšanu un prezentēšanu gribu aicināt vairāk cilvēku gūt enerģiju un drosmi ņemt dzīves stūri savās rokās. Gribu dalīties ar pieredzi – ja varu, tad var arī citi. Piemēram, kopš guvu skaidrību, ka personīgā zīmola veidošana ir mans aicinājums, braucot atvaļinājumā uz ASV, sarunāju, ka novadīšu personīgā zīmola veidošanas sesiju vienā uzņēmumā Ņujorkā. Kad ir skaidrība par savu aicinājumu un talantiem, cilvēks tos liek lietā, mērķējot augstāk.

Kultūras ministrijas padotībā darbojas aģentūra Valsts Kultūras informācijas sistēmas, kas realizē apjomīgus un dārgus projektus. Lai darbus veiktu, aģentūra sludinājusi konkursus, kuros uzvarējuši aģentūras darbinieki - līgumus sanācis slēgt pašiem ar sevi, noskaidrojis TV3 raidījums Nekā personīga.

Šis ir jau otrais gadījums, kad Kultūras ministrijas paspārnē esošas iestādes rod interesantu veidu, kā piepelnīties. Pirms pāris mēnešiem uzzinājām, ka divu lielāko Latvijas teātru direktori viens otru par naudu konsultējuši, kā pareizāk sakārtot algu sistēmu teātros.

Kultūras informācijas sistēmas nav liela aģentūra - 22 darbinieki tajā strādā ar projektu Gaismas tīkls. Tas ir vienots bibliotēku informācijas tīkls, kas kādreiz ļaus piekļūt informācijas resursiem jebkurā Latvijas bibliotēkā.

Vidējā alga šajā valsts iestādē ir 400 latu. Aģentūras direktors Armands Magone saka, ka pēc budžeta apcirpšanas izdzīvot ir kļuvis pavisam grūti. Aģentūra ir atbildīga vēl par diviem, 5.5 miljoniem latu dārgiem projektiem, kuru ieviešana Latvijā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda dalību. Tie ir vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga ieviešana. Šo projektu realizācijai pirms mēneša sludināti 7 konkursi, tajos uzvarējuši seši aģentūras darbinieki. Šobrīd, pateicoties uzņēmuma līgumiem, aģentūras darbinieki papildus savai darba samaksai katru mēnesi - līdz pat 2012.gada augustam - saņems vidēji no 400-1200 latiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Tautiskā dizaina drēbes nav domātas tikai Līgo svētkiem, bet arī ikdienai, turklāt – visos gadalaikos. Tāda ir SIA Linu lāde līdzīpašnieces Sandras Rudzītes pārliecība.

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 2008. gadā, kad viņa kopā ar savu māsu Evitu Smanuhinu nolēma izmēģināt roku lina apģērbu šūšanā. Vērtējot tirgus tendences pasaulē, uzņēmēja secinājusi, ka izejmateriālu cenas kopš 2009. gada pakāpušās aptuveni par 30%, līdz ar to dārgāks kļuvis arī gala produkts. Strādājot šajā biznesā, jāsaskaras vēl ar kādu problēmu – lina audumu iegādi. Tie tiek meklēti visā pasaulē.

Nākotnē viņa kopā ar māsu iecerējusi radīt pati savu unikālu materiālu. Formula jau esot skaidra, tikai jāatrod rūpnīca, kas nebaidītos eksperimentēt, to uzaust. Vēl viens izaicinājums – pieradināt pircējus pie domas, ka lina apģērbs nav domāts tikai nēsāšanai vasaras mēnešos. SIA Linu lāde kolekcijās atrodamas kleitas un krekli ar garajām piedurknēm, kā arī vilnas apģērbi ar lina oderi.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Rīgas rīkotajos svētkos gadu no gada līdzdarbojas vieni un tie paši uzņēmumi un organizācijas; pašvaldības atbalsts citu iecerētām kultūras aktivitātēm – simbolisks.

Tas secināms, pētot Rīgas domes kultūras finansēšanas konkursu rezultātus.

Finansiāli ietilpīgākais ir Rīgas pašvaldības organizētais tradicionālo kultūras pasākumu finansēšanas konkurss, kas uzskatāms par tādu kā Rīgas domes pasūtījumu dažādu svētku, piemēram, Jaungada sagaidīšanas, Rīgas svētku vai Lieldienu organizēšanai. Papildu tam tiek rīkoti konkursi, kuros uz finansiālu atbalstu var cerēt gan dažādi amatieru kolektīvi, gan privātas kultūras iniciatīvas. Regulāri noteiktā laika posmā notiekošu pasākumu atbal- stam finansējums pieejams arī Rīgas festivālu mērķprogrammas finansēšanas konkursā. Tajā atbalstītiem pasākumiem šogad piešķirti 308,8 tūkst. eiro.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Pašreizējam Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim saistībā ar savstarpēju nelikumīgu līgumu slēgšanu piespriests piespiedu darbs.

Prokurore Velta Zaļūksne apstiprināja, ka Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien apstiprinājusi viņas un apsūdzēto panākto vienošanos par sodu – 100 stundu piespiedu darba katram. Tas nozīmē, ka apsūdzētie vainu atzina un izdarīto nožēloja.

Prokuratūra Līnim un Rubenim uzrādījusi apsūdzību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā.

Saskaņā ar apsūdzību toreizējais Dailes teātra valdes loceklis Līnis 2009.gada pavasarī uz diviem mēnešiem par 2000 latiem nelikumīgi noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Latvijas Nacionālo teātri Rubeņa personā.

Līgums noslēgts par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Nacionālajam teātrim uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā, teātra darbības iekšējo un ārējo risku apzināšanā un priekšlikumu izstrādāšanā šo risku vadībai ekonomiskās krīzes apstākļos, kuru risināšana ietilpa Rubeņa kā teātra valdes locekļa pienākumos. Tā dēļ Līnis, pēc prokuratūras uzskata, nelikumīgi guvis 2000 latu ienākumus.

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) darbībā.

Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiek konsekventi ievērots, secinājusi VK. VKPAI iekšējos normatīvos apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts. Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma. Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.