Mūsdienīga investīciju stratēģija maina nerezidentu apkalpošanas auditoriju, pirmdien intervijā DB saka Baltic International Bank valdes priekšsēdētāja Ilona Guļčaka.
Fragments no intervijas
Jādomā, ka jūsu jaunā vides, sociālās ilgtspējas un pārvaldības stratēģija (starptautiskais akronīms – ESG) nav pieņemta gluži pāris mēnešu laikā. Kādēļ jūs to esat veikuši?
Sākām to plānot 2015. gada nogalē, un tā ir mūsu līdzšinējās darbības pārfokusēšanās. Mūsu specializācija ir klientu individuālā apkalpošana, un šai jomā aizvien aktuālākas ir investīcijas. Attiecīgi arī mēs sākām domāt, kā vairāk uzmanības pievērst investīcijām un līdz ar to – kādām tieši investīcijām, lai tie būtu mūsu klientiem interesanti risinājumi.
Tai pašā laikā mēs vēlamies specializēties, neejot plašāk visās jomās vienlaikus. Tāpēc mēs izvēlējāmies ESG pieeju, kur «E» ir vide (Environment), «S» ir sociālie aspekti (Social), un «G» ir pārvaldība (Governance), kas ir vadības aspekts, labas pārvaldības prakse.
Manuprāt, Latvijā jums sabiedriskajam tēlam pietiktu ar «G» jeb nerezidentiem sniegto pakalpojumu stingrāku pārvaldību, jo pat vissociālāk orientētie aktīvisti nerezidentu apkalpotājiem pārmet tikai ar to saistītās nebūšanas. Vai tas nozīmē, ka jūs darāt vairāk, nekā no jums šobrīd sagaida un kādēļ jūs to darāt?
Mēs vēlamies darīt vairāk. Ja paskatāmies, kā bankas vispār pašlaik mainās, tad biznesa modeļi mainās praktiski visiem. Agrāk mums bija vienkārši bankas pakalpojumi ar individuālu pieskaņu, bet šis ir jau nākamais solis – solis investīciju pakalpojumos.
Tāpēc par «G» faktoru vien mēs nevaram runāt, lai gan tas ir svarīgs. Pārvaldības faktors nozīmē ne vien stingrāku regulēšanu, bet arī caurskatāmību un atvērtību, un mēs to darām, lai cilvēki redzētu un ticētu ne tikai mūsu vārdiem, bet arī faktiem. Tomēr «E» un «S» faktoriem ir liela nozīme mūsdienīgās investīcijās. Parasti investīcijās jūs izvērtējat riska faktorus un pieņemat lēmumu. Ar ESG mums ir iespēja iekļaut vairāk šādu faktoru un attiecīgi sniegt klientam to, ko investīcijās sauc par «alfu» ‒ precīzāku un lielāku investīciju atdevi pret riska faktoriem. Protams, tā ir ilgtermiņa pieeja ar skatu nākotnē, un labāk ir to darīt jau tagad un uzreiz, lai gūtu lielāku efektivitāti un ienesīgumu nākotnē.
Ko jums ESG stratēģija nozīmē vairāk – nākotnes risku menedžmentu vai iespēju izmantošanu?
Gan vienu, gan otru, jo, kur ir risks, tur ir arī iespēja. Jāuzsver, ka ESG nav tikai vides investīcijas, kas vērstas uz atjaunojamo enerģiju, tomēr pirmajos jaunās stratēģijas īstenošanas gados, lai «ieskrietos», kā mērķi esam izvēlējušies tieši investīcijas atjaunojamajā enerģijā – vējš, saule, koģenerācija, ģeotermālā enerģija. Šādu investīciju mērķi nosaka acīmredzamās tendences. Pērn pasaulē lielākā daļa no jaunuzstādītajām enerģijas jaudām – 55% ‒ bija atjaunojamajos energoresursos. Pagājušajā gadā tieši šajos projektos ir ieguldīti 283 miljardi dolāru. Tāpat pērn zīmīgs atskaites punkts, kas liek fokusēties šai virzienā, bija ANO Parīzes klimata nolīgums. Arī zaļo jeb vides projektu obligāciju tirgus tieši 2016. gadā ir ārkārtīgi pieaudzis – līdz 83 miljardiem dolāru, un šogad tiek sagaidīts, ka zaļo obligāciju tirgus pieaugs līdz 130 miljardiem dolāru.
Mēs šai tendencē noteikti redzam savu vietu, ieskaitot to, ka investoru vidē pieaugušo atbildību par to, ko viņu nauda dara. Tāpēc Baltic International Bank stratēģija ir, ka mēs nevis vienkārši investējam, bet gan darām to ar skatu uz nākotni.
Tad jūs sakāt, ka pieprasījums pēc šāda koncepta nāk no klientu puses?
Mēs tādu redzam tirgū vispār, un mēs to komunicējam saviem klientiem. Tiesa, ne visi viņi vēl ir šādu koncepciju pieņēmuši, tomēr daži ir jau paši un pirms mūsu piedāvājuma bijuši progresīvi un investējuši, piemēram, vēja turbīnās un saules parkos. Tomēr dažiem šī pieeja ir ļoti tāla. Šeit ir arī mūsu kā bankas loma – stāstīt un dažkārt savus klientus pat izglītot.
Visu rakstu Nerezidenta tēls mainās lasiet pirmdienas, 29.maija laikrakstā Dienas Bizness!