Lauku atbalsta dienests (LAD) šā gada augustā uzsāks izmaksu atdalītajiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM). Lauksaimnieki varēs saņemt avansu 70% apmērā.

Kopumā avansā no Latvijas budžeta finanšu līdzekļiem LAD plāno izmaksāt 21,5 milj. Ls.

Atdalītajam PVTM par liellopiem (ALM) aprēķinātā atbalsta likme ir 33,67 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 23,57 Ls par lauksaimniecības dzīvnieku. ALM ir vēsturiskais maksājums par liellopiem (tele, bullis, vērsis), kuri saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem bija reģistrēti un atradās ganāmpulkā 2010. gada 31. decembrī, kā arī tika turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Atdalītajam PVTM par laukaugu platībām (ALA) aprēķinātā atbalsta likme ir 19,26 Ls par hektāru. Augustā un septembrī izmaksājamais 70% avanss veido 13,48 Ls par hektāru. Šis ir vēsturiskais maksājums par 2009. gadā apstiprinātajām laukaugu platībām papildu valsts tiešajiem maksājumiem.

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Lauku atbalsta dienests (LAD) ir uzsācis platību maksājumu (t.sk. vienotā platību maksājuma (VPM) un mazāk labvēlīgo apvidu atbalsta (MLA)) avansu izmaksu lauksaimniekiem, kuri ir izpildījuši atbalsta saņemšanas nosacījumus. Novembrī tiks uzsākta bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta (BLA) avansu izmaksa.

Lauksaimnieki saņem VPM avansu 50 % apjomā, kas ir 29,63 lati par hektāru.

Savukārt MLA atbalsta avanss tiks maksāts 70 % apmērā jeb 12,24, 19,57 vai 28,40 lati par hektāru atkarībā no MLA kategorijas.

BLA avanss tiks maksāts 70 % apmērā no konkrētās BLA likmes.

Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto atbalsta izmaksas kārtību avansa maksājumus veic par pieteikumiem, kuriem ir pabeigtas visas administratīvās un fiziskās kontroles. Līdz ar to pieteikumu apmaksas laiku būtiski ietekmē lauksaimnieku precizitāte, deklarējot apsaimniekotās platības, un gadījumos, kad tiek konstatētas neprecizitātes, to atrisināšana.

ES un Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos noteikts, ka gala atbalsts par 2012.gada sezonā iesniegtajiem atbalsta pieteikumiem jāizmaksā līdz 2013. gada 30. jūnijam.

VID nav īstas skaidrības par maksājuma iekasēšanas kārtību; par janvāri neviens maksāt negrasās

Kaut arī jau ar 1. janvāri stājušies spēkā normatīvo aktu grozījumi, kas paredz, ka pārvadātājs veic obligāto iemaksu avansu 130 eiro kalendāra mēnesī par katru vieglo taksometru, ar kuru tiek veikti pārvadājumi, īpaši šim mērķim paredzētajā kontā, iesaistītajām pusēm arvien ir neatbildēti jautājumi, ko tas īsti nozīmē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc jaunās kārtības obligāto iemaksu avanss tiks iekasēts par katru mēnesi pirms licences kartītes izsniegšanas, proti, ja nebūs samaksāts avanss, netiks izsniegta licences kartīte un nevarēs veikt pārvadājumus. Citiem vārdiem sakot, pašvaldība drīkst izsniegt licences kartītes tikai tiem taksometriem, par ko veikts avansa maksājums. Pašvaldībai arī dati par licences kartītes derīguma termiņu vai anulēšanu jāievada Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Pēc Dienas Biznesa uzrunāto pašvaldību un komersantu teiktā, nekādi avanasa maksājumi līdz šim vēl nav veikti. Kaut arī pa mēnešiem ieņēmumu prognozes no taksometru avansa maksājumiem neesot, gada griezumā plānots iekasēt četrus milj. eiro, DB norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra piedāvā izsolē iegādāties nekustamo īpašumu Liepājas centrā, Kungu ielā 26. Izsoles sākumcena ir 38 tūkstoši latu.

Liepājas amatnieki pameta šo namu 2011. gada sākumā, jo viņu rīcībā nebija 87 tūkst. Ls, lai izmantotu pirmpirkuma tiesības. Savukārt pagājušā gada maija izsolē par īpašuma sākumcenu tika noteikti 49,5 tūkst. Ls. Tādējādi divu gadu laikā īpašuma cena samazinājusies vairāk nekā divas reizes - par aptuveni 49 tūkstošiem latu.

Īpašums sastāv no 493,8 kvadrātmetrus plašas darbnīcas, 188,2 kvadrātmetru noliktavas un 60 kvadrātmetru plašas noliktavas, kā arī zemesgabala, kura kopējā platība ir 1590 kvadrātmetri.

Nekustamais īpašums atrodas pilsētas daļā ar aktīvu gājēju un transporta plūsmas intensitāti. Tam ir pieslēgums pilsētas ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, centralizētajiem elektrotīkliem. Nams ir piemērots mākslas studijas, veikala vai kafejnīcas izveidošanai, norāda PA pārstāvji.

Ieviešot nodokļa likmi 0,1-0,3% apmērā no nerezidentu darījumiem, kas uz ārzonu jurisdikcijām iziet caur Latvijas komercbanku norēķinu kontiem, valsts budžetā iespējams gūt papildus 300-900 miljonus ASV dolāru. Šī likme būtu saprātīgs apmērs, kuru bankas piekristu maksāt, lai saglabātu ienākumus no Austrumu partnerības, respektīvi, tranzīta naudas, kas caur Latviju tiek pārskatīta uz ārzonu jurisdikcijām.

Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem par 2015.gadu, caur ārzonas firmām Latvijas bankās veikti darījumi aptuveni 300 miljardu ASV dolāru apmērā. Latvijas banku sektors jau kopš Neatkarības atjaunošanas saistās ar finanšu starpniecības pakalpojumu sniegšana nerezidentu sektoram – galvenokārt, klientiem no Krievijas, Ukrainas, Moldovas un citām bijušās Padomju Savienības valstīs. Nerezidenti Latvijas banku sektorā spēlē galveno lomu – 2014.gadā tie veidoja 53% no visiem noguldījumiem, kas ir Latvijas bankās jeb 12,4 miljardi eiro kopumā ir piesaistīti no Eiropas nerezidentiem. Aptuveni 80% no šiem līdzekļiem bija no NVS valstu klientiem, lielākoties no Krievijas, kas ietilpst paaugstināta riska zonā.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā ieviest jaunu nodokļu pretizvairīšanās normu, paredzot – ja noteiktā laikā netiek veikti norēķini par uzņēmumu izsniegtajiem avansiem, tie būs jāpielīdzina algota darba ienākumam.

Jāpiebilst, ka pret avansa maksājumu pielīdzināšanu algota darba ienākumam un to aplikšanu ar IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) strikti iestājas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), norādot, ka tas būs līdzeklis cīņā ar legālo, nevis ēnu ekonomiku.

Sagatavotie grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) paredz, ka turpmāk uzņēmumu izsniegtie skaidrās vai bezskaidrās naudas avansi būs pielīdzināmi algota darba ienākumam, ja par tiem nebūs veikti norēķini (uzrādīti pirkuma čeki vai atgriezta atlikusī naudas summa) 90 dienu laikā pēc komandējuma beigām, bet pārējos gadījumos – 90 dienu laikā no skaidrās vai bezskaidrās naudas avansa izsniegšanas brīža. Likumprojektu rīt skatīs valdība.

Komersantu reģistrācija ārzonās sāk pavisam izzust, stāsta auditorkompānijas EY asociētā partnere, Juridiskās nodaļas vadītāja Latvijā Liene Cakare.

Komentējot, kas ir biežākie šķēršļi, pret kuriem nākas atdurties, mēģinot noskaidrot komersantu patieso labuma guvēju, viņa norādīja, ka attiecībā uz uzņēmumiem ar salīdzinoši vienkāršu struktūru nav problēmu. Taču, ja ir veidota daudzpakāpju sabiedrības struktūra, ir iesaistītas vairākas valstis, tad var atdurties pret to, ka nevar nonākt pie nākamā uzņēmuma, kurš ir daļu turētājs, pārvaldē esošajām amatpersonām.

Tāpat Cakare atzina, ka ārzonās tālāk par komersanta reģistrācijas apliecību bieži vien neviens netiek un arī tās pašas var būt pirktas.

Vienlaikus EY asociētā partnere uzsvēra, lai gan savulaik arī Latvijā tika piedāvāta uzņēmumu reģistrācijas ārzonās noformēšana, ņemot vērā pēdējā gada notikumus finanšu sektorā, reģistrācija ārzonās sāk izzust. «Neviens komersants nevar pastāvēt bez norēķinu konta, attiecīgi būtu sarežģīti skaidrot bankām šādas struktūras. Arī bankas ir ļoti mainījušas savu pieeju. Tas arī noteikti ir viens no iemesliem, kādēļ ārzonu darbība kļūst arvien mazāk aktuāla,» sacīja Cakare.

Rīgas domes Satiksmes departaments izsludinājis atklātu konkursu par Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes pārvada pār dzelzceļu renovācija, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Piedāvājuma nodrošinājums ir noteikts 10 tūkst. Ls, teikts sludinājumā. Tu arī norādīts, ka vienu reizi mēnesī tiks veikta samaksa par padarīto darbu atbilstoši līgumā paredzētajām cenām, ieturot 5%, atlikusī līguma cena (5%) atbilstoši faktiski izpildītos būvdarbu apjomam tiek samaksāta pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līgumā paredzētās bankas vai apdrošināšanas sabiedrības garantijas iesniegšanas pasūtītājam. Avanss netiek paredzēts.

DB jau rakstīja, ka šī gada laikā Rīgā tiks veikta Kārļa Ulmaņa gatves pārvada pār dzelzceļu pilnīga rekonstrukcija. Tilts ir sliktā tehniskā stāvoklī un tā remontam pašvaldība atvēlēs vairāk nekā četrus miljonus latu.

Šogad apkures sezonas periods bija īsāks nekā pērn, tomēr vidējais siltumenerģijas patēriņa pieaugums attiecībā pret iepriekšējo apkures gada sezonu ir pa 10% lielāks, līdz ar to arī maksājumu pieaugums ir lielāks, noslēdzot apkures sezonu secinājusi apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupa Civinity.

Tas šogad skaidrojams ar sliktākiem laika apstākļiem -gan ilgāku aukstuma periodu un kopumā zemāku vidējo gaisa temperatūru, gan mitruma daudzumu apkures sezonas laikā.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem plānot un sadalīt savu finanšu plūsmu attiecībā uz komunālo pakalpojumu maksājumiem, Civinity grupas uzņēmumos tiek piedāvāta iespēja iedzīvotājiem veikt apkures avansa maksājumus, tādā veidā nodrošinot pārskatāmāku finanšu plūsmu un izvairīties no lieliem maksājumiem apkures sezonā. Iepriekšējā sezonā apkures avansa iemaksas iespēju pirms apkures sezonas ir izmantojuši vairāk kā 60% klientu. Daļa ēku iedzīvotāji avansus uzkrājuši 80 % līdz pat 100 % apmēram, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem ir svarīgi plānot savas ēkas finanšu plūsmu.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēma lēmumus, ar kuriem par maldinošu atzīta SIA Pigu un SIA InCredit Group īstenotā komercprakse, izplatot reklāmas ar saukļiem Bezprocentu kredīts! Pērc un nepārmaksā! 0% Kredīts. Izmanto! un bezprocentu kredīts.

Saistībā ar pārkāpumu SIA Pigu Latvija piemērots naudas sods 3000 eiro, bet SIA InCredit Group 4500 eiro apmērā.

2015. gada augustā PTAC, sākot izvērtēt SIA Pigu Latvija un SIA InCredit group dažādos plašsaziņas līdzekļos intensīvi izplatītās reklāmas par pieejamajiem bezprocentu kredītiem dažādu preču iegādei, konstatēja, ka reklamētais kreditēšanas pakalpojums nav bezprocentu kredīts ar 0% likmi, bet gan maksas kredīts un patērētājam par šo kreditēšanas pakalpojumu jāmaksā noteikta naudas summa atkarībā no kredīta apjoma.

Reklāma: Preces cena – 90 €. Kredīta summa – 90 €. Ikmēneša maksājuma aprēķins, ievērojot, ka pirmā iemaksa ir 0%, kredīta termiņš ir 12 mēneši, mēneša maksājums 8,25 €, GPL 19,53 €, avanss 0. Aizņēmuma likme gadā 0%. Kopējā maksājamā summa 99 €.

Rotas un dāvanas ar stāstu – tāds ir uzņēmuma 3 wind knots galvenais fokuss, kas spējis veiksmīgi attīstīties jau septiņus gadus

Uzņēmuma dibinātāja Sigita Trukšāne DB atzīst – viegli nav, brīžiem rodas sajūta, ka tiek strādāts tikai Valsts ieņēmumu dienestam. Tai pat laikā 3 wind knots ar latvisku stāju spējis nonākt gan līdz Japānai, gan Singapūrai, gan arī Amerikai.

Fragments no intervijas:

Kāpēc neizvēlējāties kļūt par mikrouzņēmēju?

Kad sāku, šis režīms vēl nebija ieviests. Kad to ieviesa, šāda doma pazibēja, parunāju ar savu grāmatvedi, bet viņa sacīja, ka nebūs izdevīgi.

Kā vispār izdodas sadzīvot ar mūsu nodokļu sistēmu?

Ik pa laikam jau uznāk sajūta, ka strādāju Valsts ieņēmumu dienestam. Īpaši to jutu, kad uzņēmumam bija peļņa. Kaut gan formāli tā peļņa bija, reāli uz rokas nebija, jo mēs jau viņu tā nevaram izņemt ārā. Pamatojoties uz šiem rādītājiem uz papīra, VID mums lika maksāt arī par nākamā perioda iespējamo peļņu. Tas bija kā avanss par nākamo periodu. Precīzi neatceros ciparu, bet sanāca tā, ka man katru mēnesi vēl bija jāpiemaksā VID 500 eiro par peļņu, kas man, iespējams, būs pēc gada.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Daugavpils domes līgums par izglītības iestādes pārbūvi ar korupcijas skandālā iesaistīto SIA Modus būve noteiktajā termiņā nav lauzts.

Dome komentāros par līguma laušanu ir skopa, preses sekretārei Līgai Korsakai vien apliecinot, ka līgums, kuru bija paredzēts lauzt līdz 10.janvārim, vēl ir spēkā. Jautāta par domes turpmāko rīcību, domes pārstāve apgalvoja, ka «process notiek».

Ar Daugavpils domes mēra pienākumu izpildītāju Igoru Prelatovu (Mūsu partija) pašlaik sazināties neizdevās, un arī būvuzņēmumā komentārus telefoniski nesniedza, solot to izdarīt rakstiski.

Jau vēstīts, ka, laužot līgumu ar korupcijas lietā figurējošo Modus būvi, Daugavpils dome vēlas atgūt samaksāto 300 000 eiro avansu. Dome līgumu vēlējusies lauzt ar 10.janvāri, par ko būvnieks informēts rakstiski. Līdz šim datumam uzņēmumam bija jāatmaksā arī 300 000 eiro avanss, ko dome izmaksājusi pirms paredzētā Saskaņas skolas pārbūves sākšanas termiņa.

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Tādējādi, lai jaunās valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.

Jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no šā gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos mājdārziņos), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

No līdzekļu tirdzniecības grafiti noņemšanai līdz maza un vidēja apjoma monolītās betonēšanas darbu veikšanai – tas ir SIA Safe attīstības ceļš

Pirms pieciem gadiem Aldis Baltiņš kopā ar savu pašreizējo kolēģi nolēma dibināt uzņēmumu SIA Safe, kura darbības virziens vērsts uz grafiti noņemšanas līdzekļu importu un tirdzniecību. Tomēr uzņēmuma darbība jau pēc gada virzīta citā gultnē – tas sāka veikt monolītās betonēšanas darbus nelielos objektos. Darbošanās būvniecības jomā palīdzēja SIA Safe strauji kāpināt apgrozījumu un iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu sarakstā.

Niecīgs pieprasījums

«Uzņēmums dibināts krīzes laikā. Kā jau visiem normāliem uzņēmējiem bija ilūzija, ka tieši ar šo produktu izdosies cilvēkus ieinteresēt. Diemžēl pieprasījums bija niecīgs,» atceras SIA Safe valdes priekšsēdētājs A. Baltiņš. Toreiz šādus līdzekļus piedāvājuši vien daži uzņēmumi. Taču Latvijā cilvēki neesot gatavi tērēt naudu, lai iegādātos grafiti noņemšanas līdzekļus un atbrīvotos no zīmējumiem, kurus kāds sirdī brīvs mākslinieks izdomājis uzzīmēt uz ēkas vai žoga. Gadījumā, ja Latvijā likumos noteiktu, ka ēkas obligāti no grafiti jāatbrīvo, tad biznesa ideja būtu bijusi dzīvotspējīga.

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar komisāri Marianni Tīsenu otrdienas rītā apsprieda priekšlikumu jau 2015.gadā piešķirt miljardu eiro Jaunatnes Nodarbinātības iniciatīvai, informē EP.

Lielākā daļa runātāju atbalstīja ieceri paātrināt līdzekļu apguvi cīņai pret jaunatnes bezdarbu, vienlaikus arī izstrādājot ilgtermiņa risinājumus un īstenojot strukturālās reformas.

EP deputāti debatēs mudināja Eiropas Savienību uz straujāku rīcību, lai samazinātu gados jauno bezdarbnieku skaitu, kas ES sasniedzis jau 7,5 miljonus. Smagāk skartajos reģionos, īpaši Eiropas dienvidos, bez darba ir līdz pat 50% jauniešu. Eiropa riskē zaudēt veselu paaudzi, kas nespēs uzsākt neatkarīgu dzīvi un īstenot savu radošo potenciālu, deputāti uzsvēra. Daži runātāji pauda bažas par ES dalībvalstu spējām efektīvi ieguldīt līdzekļus, lai veidotu ilgtermiņa darba vietas, nevis īslaicīgus risinājumus.

Pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes laikā nedrīkst ieviest prasību no 1. jūlija darba devējam, kuram ir nepilna laika nodarbinātie, par tiem maksāt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī, šīs normas spēkā stāšanās ir jāatliek līdz 2022. gadam, bet līdz tam jānovērš identificētie defekti.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka par šādu risinājumu iestājas ne tikai LTRK, bet arī vēl 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas, kuras nosūtījušas attiecīgu vēstuli Saeimai.

Fragments no intervijas

Pieprasa atlikt nodokļu reformas uzsākšanu 

Biedrība Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) ir nosūtījusi atklāto vēstuli valsts prezidentam...

Kāpēc uzņēmēji pieprasa atlikt minimālo sociemaksu ieviešanu?

Situācijā, kad Latvijas IKP šā gada 1. ceturksnī ir turpinājis lejupslīdi un reģistrēto bezdarbnieku skaits joprojām pārsniedz 70 000, ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto maksājumu 170 eiro mēnesī par darbiniekiem, kuri strādā nepilnu slodzi, nav īstais brīdis. Tāpat nav īstais brīdis mainīt autoratlīdzību saņēmēju nodokļu nomaksas esošo kārtību. Uzņēmēji nebūt nav pret minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligātā maksājuma ieviešanu, un to varētu īstenot brīdī, kad Latvijā atsāksies ekonomikas izaugsme un būs pārvarētas Covid-19 izraisītās sekas, taču tas nebūt nav šā gada 1. jūlijs, kā tas paredzēts normatīvajos aktos. Vienkāršākais būtu šo termiņu no šā gada 1. jūlija pārcelt uz 2022. gada 1. janvāri vai vēl labāk – uz 2022. gada 1. jūliju, vienlaikus pilnveidojot regulējumu, kāds ir izstrādāts, jo tas ir smagnējs.

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu  

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53...

Kas notiks, ja Saeimas vairākums šo uzņēmēju pieprasījumu ignorēs?

Diemžēl, bet minimālā valsts sociālās apdrošināšanas apmēra (170 eiro mēnesī) ieviešana ar mērķi nodrošināt cilvēka cienīgas sociālās garantijas pašreizējos krīzes apstākļos var radīt vairākus negatīvus blakusefektus – bezdarbnieku skaita pieaugumu un arī nepilnas slodzes darbinieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Diemžēl, bet Covid-19 pandēmija daudzās jomās normālu darba laiku padarījusi par laimīgo nākotni, un tāpēc kaut kā strādājošie uzņēmumi varbūt pat nebūs spējīgi samaksāt valsts prasīto minimālo maksājumu, jo viņiem vienkārši nebūs naudas.

Kāpēc uzņēmēji vēlas, lai tiktu mainīta izstrādātā maksāšanas kārtība?

Valsts iestādes ir pacentušās radīt ļoti sarežģītu minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā apmēra maksāšanas kārtību, jo darba devējam maksāšanas pienākums (par iztrūkstošo starpību līdz 170 eiro mēnesī) iestāsies pēc kāda laika, nevis uzreiz. Cilvēks, kurš strādā dažas stundas pie viena darba devēja, var strādāt arī pie cita, un viņš pat var neinformēt par šādu strādāšanu divās vietās nedz vienu, nedz arī otru darba devēju. Tā kā maksāšanas pienākums iestājas pēc trijiem vai pat sešiem mēnešiem, tad mazam vai pašreizējos apstākļos koronavīrusa skartam pat vidējam uzņēmumam var vienkārši nebūt naudas kontā, lai samaksātu šo minimālā maksājuma starpību. Lielākiem uzņēmumiem šādiem neparedzētiem gadījumiem jāveido uzkrājumi vai nu savā bankas kontā, vai arī kā avanss jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā.

Visu interviju lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku restaurējošā pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", turpina meklēt risinājumus, lai teātris ātrāk varētu atgriezties mājvietā, informē VNĪ.

Pēc trešdien notikušās JRT būvniecības uzraudzības sēdes VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova atzina, ka VNĪ ar valsts naudu nevar risināt būvnieka finanšu problēmas, taču var meklēt risinājumus JRT būvniecības jaudai un termiņiem, un to arī darīs.

JRT nenodošana līdz 11.martam būvniekam izmaksās 30 000 eiro dienā 

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā...

Pašlaik "SBSC" ir lūgusi vēl papildu avansu, taču tā izmaksāšana būs iespējama tikai tad, ja būvnieks iesniegs nepieciešamos pierādījumus izmaksu pamatojumam, lai šāds atbalsts neradītu vienam būvniekam labvēlīgākus apstākļus nekā citiem pretendentiem un nekropļotu konkurenci nozarē.

"Ja "SBSC" iesniegs šādus dokumentus, kā arī bankas garantiju, tad attiecīgi atkārtoti virzīsim avansa jautājumu izskatīšanai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai," teica Gavrilova.

Protestējot pret remonta kavēšanos, JRT neiestudēs jaunas izrādes 

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas...

VNĪ pārstāve gan uzsvēra, ka neatkarīgi no papildu avansa summas pieejamības, būvnieks ar līgumu ir uzņēmies saistības noteiktā apjomā, kuras būs jāpilda jebkurā gadījumā.

"Mēs saprotam teātra vēlmi ātrāk nokļūt atpakaļ mājvietā un mēs darām visu iespējamo, lai to panāktu. JRT visas pašreizējās izrādes var notikt bez traucējumiem, skatītāji varēs turpināt apmeklēt teātri pagaidu adresē Miera ielā kā plānots. Protams, skatuves un zāļu specifika atjaunotajā teātra mājā Lāčplēša ielā dod daudz plašāku māksliniecisko brīvību, tāpēc darām visu iespējamo, lai ātrāk teātri nodotu māksliniekiem," skaidroja Gavrilova.

Līgumā paredzētais teātra mājas restaurācijas darbu pabeigšanas termiņš bija šā gada 11.marts. Par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots atbilstoši līgumam, "SBSC" tiks aprēķināta soda nauda - 30 000 eiro.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

VNĪ jau iepriekš būvnieku esot brīdinājuši, ka, nekāpinot tempu, termiņā iekļauties neizdosies. Objektā patlaban strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka "SBSC" sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība - 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Taksometru avansa maksājumu kārtība arvien neskaidra; daži takši varētu būt izvilkuši laimīgo lozi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī ir jau 10. janvāris, arvien līdz galam palicis neatbildēts jautājums par to, ko darīt komersantiem, kas pērnā gada nogalē dažādās pašvaldībās iegādājušies taksometru licences kartītes pakalpojumu sniegšanai šajā gadā. Proti, vai par šiem mēnešiem jāveic obligāto iemaksu avanss 130 eiro apmērā par katru vieglo taksometru. Labklājības ministrija saka, ka maksāt nevajag, Finanšu ministrija turpina domāt, ko uz šādu jautājumu atbildēt, bet uzņēmēji ir neizpratnē.

Visu rakstu Kārtējais nodokļu brāķis lasiet otrdienas, 10.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Finanšu ministrija saskata negodīgu konkurenci; Latvijas dzelzceļš par savu taisnību gatavs tiesāties.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības fondu Revīzijas departamenta audits konstatējis pārkāpumus Kohēzijas fonda (KF) projekta «Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri-Krustpils (Rīga-Krustpils iecirknis) ietvaros veiktajos sliežu iepirkumos, liecina FM sniegtā informācija. Rezultātā minētā ES fondu Revīzijas iestāde ierosinājusi finanšu korekciju 3,238 miljonu latu apmērā. Proti, tas nozīmē, ka Latvijas dzelzceļš (LDz) var zaudēt tiesības uz šādu līdzekļu atmaksu no KF.

Ir veikti būtiski grozījumi iepirkuma līgumā, mainot maksāšanas kārtību, norāda FM. «Viens no Revīzijas iestādes mērķiem ir sniegt Eiropas Komisijai un Eiropas nodokļu maksātājiem pārliecību, ka bijusi nodrošināta godīga konkurence iepirkumos,» skaidro ES fondu Revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane. Taču šajā gadījumā līguma grozījumi, salīdzinot ar sākotnēji konkursa dokumentācijā noteikto, nav radījuši godīgas konkurences apstākļus.