Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Pagājušajā nedēļas nogalē Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā aizvadīts 9. Mūsdienu Amatniecības festivāls, kas norisinājās vienlaicīgi ar 5. Latvijas mazpilsētu un pagastu amatierteātru svētkiem.

Festivāls piedāvāja apmeklētājiem iepazīt jaunākās tendences Latvijas amatniecībā. 2017.gadā tajā piedalījās vairāk nekā 120 amatnieku un 30 mājražotāju, 2018.gadā - 140 dažādu amatu meistari, 30 pārtikas mājražotāji, kā arī viesi no kaimiņzemēm, taču šogad tas izaudzis, pulcinot līdz 150 dažādu amatu meistarus (no kuriem 54 piedalījās festivālā pirmo reizi) un 35 pārtikas mājražotājus, kā arī meistarus no ārvalstīm – Azerbaidžānas, Gruzijas, Ķīnas un Lietuvas.

Atšķirībā no gadatirgus, kas norisinās jūnijā, augusta festivālā tiek aicināti piedalīties Latvijas amatnieki, kas strādā ar visdažādākajām metodēm un materiāliem, savos darinājumos apvienojot amata prasmes, tehnoloģiju attīstības un mūsdienu dizaina elementus.

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Tautsaimniecības padomes Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome nefunkcionē un ir Ekonomikas ministrijai trīs mēnešu laikā ir jāatrod jauns modelis, kā amatnieki var nodrošināt savu pārstāvniecību valsts politikas veidošanas līmenī, lēmis Ministru kabinets.

Tāpat Valsts Kancelejai uzdots noskaidrot atbildīgo institūciju, kāpēc netiek īstenots tas valdības deklarācijas punkts, kas paredz izveidot 10 nozaru ekspertu padomes profesionālajā izglītībā, no kurām viena būtu Latvijas Amatniecības kameras (LAK) ekspertu padome atbilstoši nozares profesijām.

Valdība pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu, kur secināts, ka nav nepieciešams definēt amatniecību kā atsevišķu nozari. Atbilstošas pārstāvniecības iespēju trūkums bija viena no problēmām, ko valdība sēdē uzsvēra LAK vadītājs Vilnis Kazāks, skaidrojot, ka starp amatniekiem un politikas veidotājiem starpā nostājas konkurējošā rūpnieciskā ražošana.

Ziemassvētku dāvanu ērtākai iegādei izveidots digitālais gadatirgus, kas līdz 17. decembrim norisinās interneta vidē.

Gadatirgū savus roku darbus piedāvā amatu meistari no visas Latvijas.

Tā mērķis ir vairot Latvijas amatnieku darinājumu pircējus un vienlaikus iedrošināt meistarus savu produkciju pārdot arī internetā, lai Latvijas amatniecība būtu mūsdienīgi pieejama un konkurētspējīga pasaulē, kur internets ir ienesis jaunus spēles noteikumus,» stāsta Swedbank korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa.

Gadatirgus virtuālos apmeklētājus gaidīs divu nedēļu garumā, sākot no 4. decembra līdz 17. decembrim.

Ziemassvētku digitālo gadatirgu, kuru organizē Swedbank, var apmeklēt digitirgus.lv.

Viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras un amtniecības sarīkojumiem Latvijā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja ap 200 amatnieku un tūkstošiem apmeklētāju.

Amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems Liepājas Vecās ostmalas promenādē notika jau 11.reizi. Līvas ciemā apvienota tradicionālā kultūra, amatniecība, etnomūzika, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Amatnieki gan tirgojas ar saviem darinājumiem, gan demonstrē amata prasmes, iesaistot festivāla apmeklētājus dažādu arodu apguvē improvizētās darbnīcās. Tirgū bija manāmi amatnieki gan no Latvijas, gan kaimiņiem - Lietuvas. Savas prasmes demonstrēja arī topošie amatnieki no profesionālās izglītības iestādēm. Līvas ciema priekšrocība ir tā, ka tirgū nav sastopami importa mantu vai rūpniecisku darinājumu tirgotāji, atzina db.lv aptaujātie tirdzinieki. Savus ražojumus tirgoja linu, adījumu, ādas, metāla mākslinieki, kā arī tradicionālo produktu mājražotāji. Īpaši šogad tika izcelti kokamatnieki.

Pirms teju diviem gadiem pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.

“Es bieži pats sev uzdodu jautājumu – vai muiža atrada mani, vai es atradu muižu. Man vēl grūti ir atbildēt uz šo jautājumu, bet, iespējams, ka tas arī nav tik svarīgi. Skaidrs ir viens, ka es apzināti nemeklēju. Es vēroju, skatījos, un it īpaši man šī interese ir atnākusi pēdējo piecu gadu laikā,” stāsta uzņēmējs, kurš šobrīd ikdienu aizvada starp Ikšķili, kur atrodas A. Pikāna ģimenes māja, Rumbulu, kur bāzējies viņa vadītais transporta un loģistikas uzņēmums Kurbads un Ko, un Ropažiem, kur enerģija veltīta Lantes muižas atdzimšanai.

Pirms pieciem gadiem viņš kopā ar domubiedriem un fondu Viegli aizsāka projektu 1836 un ir viens no tiem vīriem, kas ar motocikliem apbraukāja Latvijas robežu un veidoja stāstus. Tas ir A. Pikāna hobijs un sociāls projekts. “Braucot apkārt robežai, es pirmo reizi ieraudzīju tik masīvi daudz pamestas vēsturiskās, vecās apbūves. Ļoti daudz var ieraudzīt to postažu. Vispirms tas ir ķermenisks, emocionāls šoks, kāds bijis liktenis lieliskajām celtnēm, kas Latvijā ir bijušas, un cilvēkiem, kuri savā veidā ir veidojuši un ielikuši pamatus kultūrai, radošumam. Arī liela daļa no brīvmūrniecības, kura šobrīd jau vairs nepastāv, ir iznīcināta. Arī amatniecība, jo, protams, lielākā daļa amatnieku, kas būvēja muižas, bija vācieši. Tie jau nebija latvieši. Protams, ka vēlāk viņu zeļļi un mācekļi pārņēma zināšanas, bet mēs tās esam ieguvuši no vāciešiem, un mums nevajag dzīvot ilūzijās. Manuprāt, tas ir forši, ka mēs varam mācīties, un no tā nevajag kautrēties. Tas, visdrīzāk, man deva lielo pamatu un interesi par šīm vēsturiskajām ēkām. It īpaši mani uzrunā koka apbūve,” stāsta A.Pikāns.

Daugavpils uzņēmums "BrickMaker" piedāvā būvēšanas konstruktoru komplektus bērniem, kuros ietilpst formas, kurās katrs pats var izliet ģipša klucīšus, no kā tālāk veidot mājas, pilis un jebko citu.

"Man jau sen patīk ar bērniem no konstruktoriem celt mājas un pilis. Taču problēma ir tā, ka parasti pietrūkst klucīšu. Izdomāju, ka vajag pašam veidot klucīšus, tāpēc sāku veidot formas, kur šos ķieģelīšus taisīt," saka Sergejs Vaļuško, "BrickMaker" (SIA "Ewal") īpašnieks.

Uzņēmuma ražotajās būvēšanas konstruktoru komplektos ietilpstošajās formās katrs pats mājās var izveidot klucīšus, pielejot formu ar ģipša masu un to izkaltējot. Viņš teic, ka līdzīgas formas nav nekas jauns, bet parasti tās ir no silikona un maksā ap 20 eiro, bet "BrickMaker" formas ir no cita materiāla un maksā četras reizes mazāk. Kopumā uzņēmums piedāvā astoņas dažādas formas.

Interneta platformā Kokļu mežs izveidots Latvijas kokļu būves meistaru multimediāls interneta katalogs.

«Ik pa brīdim, runājot ar meistariem, gaisā bija jūtama doma, ka koklētgribētāju izvēli par kokles iegādi atvieglotu vieta, kur būtu iespējams iepazīties ar visu meistaru būvētajiem instrumentiem. Šāda iespēja tika dota 2018. gada novembrī - Mūzikas Instrumentu būves izstādē, kur bija 14 dažādu meistaru kokles vienuviet, bet izstāde nav mūžīga, tāpēc nolēmām izveidot tādu kā «virtuālo izstādi» ar meistaru koklēm,» biznesa portālam db.lv stāsta Ansis Jansons, Kokļu meža dibinātājs.

Kokļu katalogā iespējams apskatīt septiņu meistaru darbus. Katram meistaram ir savs skaņas un vizuālais «rokraksts». To nosaka meistarības līmenis, izvēloties koksni, un to pēc tradicionālām metodēm vai mūsdienīgiem atklājumiem apstrādājot. Kokles gatavo no teju visiem Latvijā augošajiem kokiem: kļava, egle, melnalksnis, liepa, bērzs u.c., katram kokam piemīt savs skanējums. Labākie instrumenti gatavoti, izmantojot arī koksni no ārvalstīm: Alpu egles vai Sibīrijas ciedra. Katras kokles tapšanā iespējams piedalīties arī pašam koklētajam, izvēloties personalizētu rakstu, ko meistars iegrebj kokles korpusā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ieva Nikoleta Dāboliņa, zīmola LATVJU LIETAS autore un SIA Latvju lietas vadītāja. Latvju lietas darina Latvijas reprezentācijas suvenīrus – etnogrāfiskās lelles, no kurām pazīstamākā ir Baiba. «Nezinu nevienu uzņēmumu pasaulē, kas radītu kaut ko līdzvērtīgu sērijveidā. Un vēl mums ir brīnišķīgs latviešu amatnieku veikaliņš – leļļu darbnīca Vecrīgā, par ko bieži dzirdam komplimentus, ka tas esot skaistākais Eiropā. Man šķiet, ka pie tā vēl krietni jāpiestrādā,» saka I. N. Dāboliņa.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Latvijas Mākslas akadēmijas stendu Stokholmas mēbeļu gadatirgus jauno dizaineru sadaļā Greenhouse (Siltumnīca) darba vizītes ietvaros Stokholmā apmeklējis arī premjers Valdis Dombrovskis.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa no šā gada 7. līdz 11. februārim piedalās lielākajā Ziemeļvalstu mēbeļu mesē – Stokholmas mēbeļu gadatirgū. Latvijas Mākslas akadēmija ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Mākslas akadēmijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta un Kultūras ministrijas atbalstu Stokholmas mēbeļu gadatirgū ir pārstāvēta jau septīto gadu.

Līdzās Stokholmas mēbeļu gadatirgus apmeklējumam Valdis Dombrovskis tikās arī ar Stokholmas latviešu sabiedrības pārstāvjiem.

Jauno dizaineru sadaļā Greenhouse Skandināvijas valstu jaunie dizaineri un dizaina augstskolas demonstrē jaunākos sasniegumus mēbeļu dizaina un interjera aksesuāru jomās.

Izstādei Ražots Liepājā šogad pieteicies rekordliels skaits dalībnieku - vairāk nekā 190 uzņēmēji, kuru vidū ir 124 ražotāji un 68 pakalpojumu sniedzēji, informē Liepājas dome.

Arī izstādes kopējā platība šoreiz ir lielāka. Tomēr notikuma galvenais mērķis nemainās, uzsver Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš: «Arī šajā izstādē vēlamies parādīt, ko paši liepājnieki un viņu izveidotās kapitālsabiedrības spēj radīt pilsētā. Nešķirojot, vai tas ir uzņēmums, kas nodarbina 1200 darbinieku, vai individuālais komersants, kurš šuj lellītes vai rada cita veida pievienoto vērtība.»

Lai izstādes apmeklētājiem būtu vieglāk orientēties uzņēmēju pārstāvēto nozaru klāstā, visi dalībnieki sadalīti septiņās lielās grupās, pēc kurām uzņēmumi izkārtoti izstādes telpās- izglītība, konsultācijas, reklāma; kultūra, tūrisms, aktīvā atpūta; skaistumkopšana, mode, tekstils; pārtika, eko produkti, vide; amatniecība un rokdarbi; metālapstrāde un kokapstrāde; būvniecība, transports, iekārtas.

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Gleznotāja Gundega Dūduma rada ne vien gleznas un interjerus, bet arī košas un krāsainas somiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Manas somiņas savā ziņā esmu es pati. Katra soma ir kā maza glezna. Tās ir daudzfunkcionālas, jo var vilkt gan pie džinsiem un kedām, gan pie vakartērpa, ejot uz operu,» uzskata Gundega Dūduma, somu zīmola Duduma Bags (SIA Bazhaar) īpašniece. Vaicāta, kā viņa spēj apvienot visas savas radošās aktivitātes, Gundega teic, ka viņai šis darba modelis patīk, jo nav visu laiku jāglezno, jāveido interjeri vai jāšuj somas. «Varu visu laiku darīt ko citu,» viņa teic.

Neatrada meklēto

Kā Gundega pievērsusies somiņu darināšanai? Pirms kāda gada viņa internetveikalā gribēja nopirkt somiņu. Ilgi to meklējusi dažādos veikalos, taču nav varējusi atrast tieši tādu, kādu bija iedomājusies. «Trijos naktī gāju gulēt dusmīga par iztērēto laiku. Tomēr nākamajā rītā izdomāju, ka mani tik viegli apturēt nevar – tādu somiņu, kādu esmu izsapņojusi, mierīgi varētu uztaisīt arī pati. Man mājās ir daudz audumu un es ķēros klāt. Uztaisīju skici, sadiedzu, atradu labu šuvēju, kura sašuva trīs dažādas somas. Pēc tam somas novērtēja manas draudzenes un teica, ka arī viņas tādas gribētu. Kur problēma?» viņa atminas. Kad bija gatavas pirmās trīs somas, Gundega uzcītīgi apstaigāja Rīgas labākās šūšanas darbnīcas, taču neviens nebija ieinteresēts viņas pasūtījumā. Draugi ieteica šūšanas fabriku Valmierā un turienes šuvējām iepatikās mākslinieces ideja. «Man ir svarīgi, ka visiem cilvēkiem, kas ir procesā iesaistīti, patīk tas, ko viņi dara, jo man šķiet, ka to var sajust gala produktā,» pieļauj Gundega. Pēc tam viņa uzšuva pirmās 50 somas, kuras vienlaikus bija mārketinga pētījums – vai kādam tās patīk, par kuriem modeļiem cilvēki ir gatavi samaksāt naudu, jo viena lieta ir teikt, ka patīk, bet pavisam cita – patīk tik ļoti, ka ir gatavi tādu iegādāties. «Tad top skaidrs, vai ir jēga turpināt,» saka Gundega.

Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 piedalās plašs uzņēmumu spektrs, kas pārstāv dažādas nozares

«Salīdzinot ar citiem gadiem, šī gada konkursanti man patika labāk, bija plašāks uzņēmumu diapazons – no pārtikas uzņēmumiem līdz moderniem ražošanas uzņēmumiem. Uzņēmumi, kuri ir finālā, lielākoties ir moderni ražotāji,» vērtē Antons Kiščenko, Rīgas Tehniskās universitātes rektora vietnieks biznesa un inovācijг jautājumos. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzsver, ka mūsu valsts ekonomikā nedominē viena joma un tā attīstās daudzos virzienos vienlaicīgi. Viņaprāt, augoša ir radošā amatniecība. Latvijā ir daudz mazu uzņēmumu, kuri strādā ar personisku attieksmi pret to, ko dara. Piemēram, Velo Sock, Palešu mēbeles, Amoralle, Hebe. Šādi uzņēmumi vienmēr ir piedalījušies konkursā, bet P. Strautiņam rodas iespaids, ka to skaits pieaug. «Šis process ir «lipīgs», tas izplatās caur piemēru, domāšanas veida, finansēšanas modeļu attīstību, un, protams, dizaina prasmju pieaugumu,» viņš spriež.

Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursā apstiprināts projekts par kopīga dvīņu pilsētu Valgas un Valkas centra izveidošanu, kam kopumā piešķirti trīs miljoni eiro, informēja programmas konsultante Vineta Šņore.

Viņa pastāstīja, ka Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas pirmajā projektu konkursa rezultātā Uzraudzības komiteja kopumā atlasījusi 28 projektus, kuriem no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) kopumā tiks piešķirts aptuveni 15 miljoni eiro finansējums.

Vairumā jeb 17 finansētajos projektos, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas partneriem, plānots atbalstīt uzņēmējdarbību veicinošas iniciatīvas programmas teritorijā. Uzņēmēji veidos kopīgus produktus un ieviesīs mārketinga pasākumus medicīnas, informācijas tehnoloģiju (IT), pārtikas rūpniecības, ģeodatu risinājumu, izglītības un radiācijas mērīšanas tehnoloģiju nozarēs.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Latvijā darbu sākusi jauna universālas tematikas sludinājumu vietne okidoki.lv. Kā novēroja db.lv, pagaidām gan sludinājumu vietnē aplūkojami teksti ļoti sliktā latviešu valodā. Daudzi ir pat nesaprotami.

Okidoki.lv sludinājumu tīmekļa vietnei ir saistība ar Igaunijas interneta vietni okidoki.ee, kas 2007.gadā radīta Igaunijā. Ik dienu igauņu okidoki versijā tiekot veikti vairāk nekā 3000 darījumi.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmantojot okidoki.ee preču pārdošanai un pirkšanai Igaunijas teritorijā, tāpēc Latvijas izvēle projekta attīstībai bijusi acīmredzama.

Vietnē ir ap 30 tematiskās nodaļas, kuru vidū ir tādas tradicionālās kā Auto, Nekustamais īpašums, Darbs, Veselība un skaistums, kā arī specializētās: Antikvariāts, Muzikālie instrumenti, Amatniecība, Mājdzīvnieki u.c.

«Ideja par okidoki izveidošanu radās tajā brīdī, kad man sagribējās pārdot sakrājušās izlasītās grāmatas, bet ērta platforma šīs idejas īstenošanai neatradās,» stāsta Sergejs Šustrovs, viens no projekta autoriem.

Britu modes nams Burberry sācis tirgot jauno kolekciju uzreiz pēc skates Londonas modes nedēļā, turpinot zīmolu Tom Ford un Tommy Hilfiger Ņujorkā aizsākto tendenci.

Modes industrijā ierasts, ka kolekcija pārdošanā nonāk vairākus mēnešus pēc izrādīšanas modes nedēļā. Taču interneta laikmetā, kad fotogrāfijas no skates uzreiz nonāk atklātībā un «ātrās modes» zīmoli tērpus nokopē vēl pirms oriģinālu parādīšanās veikalu plauktos, parastā kārtība tiek mainīta.

«Man patīk tradicionāla, skaista, lēni tapusi amatniecība, bet mēs dzīvojam laikā, kad viss mainās. Ātrums ir ļoti nozīmīgs,» norāda Burberry radošais direktors Kristofers Beilijs. «Mēs mainām veidu, kādā strādājam, domājam un dzīvojam.»

Londonas un Ņujorkas modes nedēļās vērstas uz modes biznesa veicināšanu, kamēr Milānā un Parīzē lielākais uzsvars likts uz māksliniecisko izpaušanos. Tādi luksusa zīmoli kā Dior un Chanel uzstāj, ka acumirklīga kolekcijas nonākšana pārdošanā varētu izjaukt radošo procesu.

Ilgstoši lietojusi pati un dāvinājusi paštaisītas klades draugiem, Madaras Peipiņas pierakstu burtnīcas Taust tagad atrodamas arī veikalos

«Pati savām rokām veidoju pierakstu klades pilnīgi no nulles – izvēlos papīru, šuju lapas, veidoju vākus, lieku to visu kopā, laižu tautās un meklēju tām jaunus īpašniekus,» stāsta Madara Peipiņa, pierakstu klažu zīmola Taust radītāja. Viņa kopš 12 gadu vecuma raksta dienasgrāmatu un tīņa gados aptvēra, ka nevar atrast pievilcīgas klades, kur rakstīt – tās lielākoties bija diezgan neglītas vai arī ļoti dārgas. Madara ir mācījusies rokdarbus, nodarbojusies ar zīmēšanu, tāpēc nolēma pamēģināt pati sev uztaisīt kladi. Kopš tā laika, jau vairāk nekā desmit gadus, viņa izgatavo tādas sev un draugiem. Pirms dažiem gadiem Madara pavadīja gadu Jaunzēlandē, kur apsvērusi ideju, ka varētu šīs klades pārdot, lai sanāktu izejmateriāliem, pati varētu nedaudz nopelnīt. Jaunzēlandē amatniecība un rokdarbi ir augstā līmenī, tur ir daudz mazu dizaina veikaliņu un galeriju, kur pārdod dažādas lietas. «Redzēju, ka mans produkts nav ne ar ko sliktāks kā tās lietas, ko tur var iegādāties,» saka Madara. Viņa savas klades piedāvāja kādam veikaliņam, un tās visas nopirka. Tur arī radās zīmola nosaukums un mājaslapa. Pirms diviem gadiem, atgriežoties Latvijā, viņa sāka sadarbību ar dažiem veikaliņiem.

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.