Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Saeimas deputāts Visvaldis Lācis savā dzīvoklī Rīgā, par kuru no Saeimas saņem ik mēnesi 388 latu lielu kompensāciju, uzturas reti, jo 300 metru attālumā no viņa īrētā dzīvokļa Imantā atrodas Lāča dzimtas māja, vēstīja LTV raidījums De facto.

Lācis raidījumam skaidrojis, ka šo māju savulaik iegādājušies viņa vecāki, tajā viņš dzīvojis kopā ar sievu, tur piedzimuši viņa bērni un mazbērni, un māja pieder viņa meitai Dacei Krikšānei. Tāpēc Lācis daļu laika dzīvojot savā dzimtas mājā pie meitas. Lācis skaidrojis, ka uzturoties dzīvoklī tik, cik viņam patīk, un, kad nepatīk, tad ejot dzīvot uz dzimtas māju. Uz De facto jautājumu, vai Saeimai vajadzētu deputātam maksāt dzīvokļa kompensāciju teju 400 latu katru mēnesi, lai deputāts varētu darīt, kā viņam tīk, Lācis atbildējis apstiprinoši.

Dzīvokļa kompensācija, kuru Lācis saņem no Saeimas nav maza. Lācis par, kā izskanējis iepriekš, nedaudz vairāk nekā 30 kvadrātmetru lielā divistabu dzīvokļa īri saņem 388 latu kompensāciju. Jau iepriekš nekustamā īpašuma eksperti medijos izteikušies, ka maksimālā īres maksa divistabu dzīvoklim aptuveni 30 kvadrātmetru platībā Rīgas mikrorajonā patlaban nevarētu pārsniegt 250 latus mēnesī.

Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi šodien skatīt strīdu starp mazumtirgotāju SIA Rimi Latvia un SIA Pellston nami par 149 tūkst. Ls piedziņu no uzņēmuma. Tomēr sēde pārcelta uz 15.oktobri, jo SIA Pellston nami vēlas iesniegt papildu pierādījumus, DB uzzināja tiesā.

SIA Rimi Latvija lūdza tiesu atzīt nekustamā īpašuma īres līguma uzteikšanu par pamatotu. Tomēr SIA Pellston nami iesniedza pretprasību un lūdza no SIA Rimi Latvia piedzīt 150 tūkst. Ls kompensāciju par līguma pirmstermiņa laušanu. Pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma apmierināt pretprasību un lēma, ka no SIA Rimi Latvia par labu SIA Pellston nami tomēr jāpiedzen 149 tūkst. Ls, kas ir līgumsods saistībā ar īres līguma laušanu pirms termiņa. SIA Rimi Latvia šo tiesas lēmumu pārsūdzēja, un abas puses turpina tiesāties.

Jāatgādina arī, ka pērnajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika apmierināts SIA Pellston nami pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas sprieduma izpildei un SIA Rimi Latvia samaksāja piedzīto summu 343,89 tūkst. Ls apmērā.

Saktas ziedu tirgū ieguldītos līdzekļus SIA Rīgas nami plāno atgūt 7 – 10 gadu laikā, bet tā būvniecības izmaksas būtiski ietekmējusi tirgus atrašanās vieta, kas noteica dažādus ierobežojumus.

Tirgus būvniecības izmaksas ietekmējis tas, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās. Tas noteicis dažādus ierobežojumus, nosacījumus un prasības no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), tādējādi sadārdzinot projektu par aptuveni 30%, skaidro SIA Rīgas nami.

Uzņēmums norāda, ka saskaņā ar VKPAI noteikumiem Saktas ziedu tirgus bija jāveido maksimāli caurredzams, lai neaizsegtu skatu uz nozīmīgo kultūras vērtību – Vērmanes parku un tur augošajiem dižkokiem. Vizuālās kvalitātes nodrošināšanai tika lietotas augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi, kas izmaksāja 178,4 tūkstošus latu bez PVN.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēmusi apcietināt bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu. Tomēr, ka mēneša laikā tiks iemaksāta drošības nauda 15 tūkst. Ls apmērā, viņš no apcietinājuma tiks atbrīvots, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir saņemts apliecinājums, ka no rīta ir iemaksāta 15 tūkst. Ls noteiktā drošības nauda par bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu, kuru tiesa 3.oktobrī apcietināja, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Jānis Jaksons. Viņš arī atzīmēja, ka tiesa jau pieņēmusi nolēmumu par atbrīvošanu, un attiecīgie dokumenti jau nogādāti īslaicīgās aizturēšanas vietā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā K. Kavacs tiks atbrīvots no apcietinājuma.

DB jau vēstīja, ka, pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš pametis Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami valdi, kuras locekļu skaits samazināts no trim uz diviem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

M. Segliņa aiziešana no Rīgas namu valdes saistāma ar valdes locekļu skaita samazināšanu no trim valdes locekļiem uz diviem, Db.lv skaidroja uzņēmuma pārstāve Terēza Luksa. Viņa norādīja, ka vadošo amatpersonu skaita samazināšana notiek sakarā SIA Rīgas nami jaunu kompetenci – attīstības projektiem, un uz samazinātā valdes locekļu skaita rēķina tiks veidots jauns amats attīstības projektu vadībai un uzraudzībai. Valde līdzšinējā sastāvā darbosies līdz 22. maijam.

Uzņēmuma valdē turpina darboties bijušais Rīgas vicemērs Almers Ludviks un uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Šā gada novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Pret Kavacu izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas. Bez tam, šai personai apsūdzība celta arī par dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu apzinātu izsniegšanu un izmantošanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētās personas 2011. gada maijā SIA Rīgas nami vārdā noslēgtais līgums ar SIA Zeus atzīts kā faktiski noslēgts aizdevuma līgums, kas neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju. Tādā veidā apsūdzētais pārsniedzis savas pilnvaras, jo atbilstoši SIA Rīgas nami statūtiem un saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» apsūdzētajam nebija tiesību SIA Rīgas nami vārdā izsniegt jebkāda veida aizdevumus. Tā kā SIA Zeus savas saistības atbilstoši līguma nosacījumiem neizpildīja, SIA Rīgas nami nodarīts mantisks zaudējums lielā - 1,263 miljonu latu - apmērā.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas nami, iespējams, kādām privātpersonām aizdevusi pašvaldībai piederošos līdzekļus. Tā norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš arī piebilda, ka nākamnedēļ Rīgas dome, iespējams, vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar šo gadījumu.

Jāatgādina, ka 11.septembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu atstādināt no amata SIA Rīgas nami valdi uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks medijiem norādīja, ka par veiktajiem darījumiem viņu mutiski informējis pats SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Patlaban iecelta uzņēmuma pagaidu valde - par valdes priekšsēdētāju izvēlēta Ilze Spūle, bet valdes locekļa amatā iecelta Vineta Verika.

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Neviens no SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija pārstāvjiem līdz 16.oktobrim tā arī nebija ieradies, lai SIA Rīgas nami nodotu telpas Kongresu namā, tāpēc līdz ar 23.oktobri notiks vēl viena izlikšana, bet jau piespiedu kārtā, kur piedalīsies arī policija un telpas pārņems SIA Rīgas nami, DB informēja Terēza Luksa-Sigate.

Teātrim telpas jāatstāj, jo šā gada vasarā šķīrējtiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru SIA Rīgas nami prasība tika pilnībā apmierināta un no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls, bet sadarbības līgums atzīts par izbeigtu. Spriedums arī paredzēja, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu atstādināt no amata pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas nami valdi. Valdes locekļi ir atstādināti no amata uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus.

To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks medijiem norādīja, ka par veiktajiem darījumiem viņu mutiski informējis pats SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Šobrīd Ameriks rakstveida paskaidrojumus no viņa nav saņēmis, taču, cik norprotams no mutiski sniegtajiem paskaidrojumiem, minēto darījumu mērķis bijis palielināt uzņēmuma līdzekļus.

Patlaban iecelta uzņēmuma pagaidu valde - par valdes priekšsēdētāju izvēlēta Ilze Spūle, bet valdes locekļa amatā iecelta Vineta Verika.

SIA «Rīgas nami» iesniegusi sūdzību par maksātnespējas administratoru Andri Daugaviņu, informē uzņēmums.

Sakarā ar 2011. gadā notikušu nelikumīgu darījumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību «ZEUS» un Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA «Rīgas nami» bijušo amatpersonu 2012. gadā ierosināts kriminālprocess par augsta riska finanšu darījumu veikšanu ar SIA «Rīgas nami» finanšu līdzekļiem, pārsniedzot pilnvaras.

Savukārt 2012. gada nogalē tika pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» maksātnespējas process, par kura administratoru tika iecelts maksātnespējas procesa administrators Andris Daugaviņš.

SIA «Rīgas nami», kura ir maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» (MSIA «ZEUS») lielākais kreditors 1,8 miljonu eiro apmērā, ir regulāri lūgusi administratoram Andrim Daugaviņam iesniegt savas darbības atskaites, plānotā procesa izmaksas, kā arī izlietoto finanšu līdzekļu pamatojumus, taču administrators šo gadu laikā ir sniedzis tikai nepatiesu, maldinošu un nepārskatāmu informāciju.

SIA Rimi Latvia saskārusies ar, iespējams, bezbailīgu un apjomīgu krāpšanas mēģinājumu.

Daugavpils t/c SOLO platību īpašnieks un bijušais iznomātājs no uzņēmuma, iespējams, mēģina izkrāpt gandrīz pusmiljonu latu, Trīs gadu laikā Rimi Latvia neesot izdevies atrast dzirdīgas ausis Latvijas tiesībsargājošās instancēs un panākt, lai lieta tiktu izmeklēta un skatīta pēc būtības, informē Rimi mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Z. Eniņa skaidro, ka iespējamās krāpšanas pirmsākumi meklējami 2008.gada sākumā, kad Rimi Latvia no uzņēmuma SIA Pellston nami - iznomātājas un t/c SOLO īpašnieces, sāka saņemt ievērojami lielākus ikmēneša komunālo pakalpojumu rēķinus. SIA Rimi Latvia aizdomas par krāpšanu radīja tas, ka konkrētā Rimi hipermārketa komunālo pakalpojumu izmaksas par 200% un vairāk pārsniedza citu līdzīgu veikalu izmaksas. SIA Pellston nami vadība ignorējusi atkārtotus Rimi Latvia lūgumus piestādītos rēķinus pamatot un nedeva iespēju iepazīties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju organizāciju izrakstītajiem rēķiniem, kaut arī to paredzēja savstarpēji noslēgtais nomas līgums.

Mums ir vēl viena iespēja atjaunot uzņēmuma maksātspēju, tā nu jau trešo tiesiskās aizsardzības proecesa (TAP) pieteikumu Dienas biznesam komentē SIA Varavīksnes nami valdes loceklis Artis Bajārs.

SIA Varavīksnes nami pieder vairākiem Latvijā pazīstamiem uzņēmējiem, esošajiem un bijušajiem politiķiem. Pēc Lursoft informācijas, 49 % uzņēmuma pieder SIA Kapitāla virsotnes, kuras vienādu kapitāla daļu īpašnieki ir politiķis Aigars Štokenbergs, advokāti Gundars Cers un Ivars Grunte, Parex bankas pašreizējais vadītājs Nils Melngailis, uzņēmēji Vilis Dambiņš, Arnolds Laksa, Jurijs Petuhovs, Raitis Tumaševskis. Vēl 49 % SIA Varavīksnes nami pieder Svetlanai Vāverānei, bet atlikušie 2 % — Arnoldam Laksam.

Šodien Vecrīgas jauniešu viesnīcas Ala Hostel ēku Audēju ielā 11 pārņem jaunie īpašnieki kopā ar apsardzes darbiniekiem.

Kā pastāstīja jauno īpašnieku SIA Relocation pārstāvis Uldis Papāns, Ala Hostel ēka tika iegādāta 2009.gadā izsolē, kuru vecie īpašnieki - SIA Audēju nami - bija zaudējuši, nespējot norēķināties ar banku.

Divu gadu laikā jaunie īpašnieki ar vecajiem nav spējuši rast risinājumu par tālāko sadarbību, jo vecie īpašnieki nepiekrita darījuma nosacījumiem un iesniedza prasību tiesā, kā rezultātā Augstākā tiesa lēma par labu SIA Relocation. Tādēļ šodien pie ēkas ieradušies aptuveni desmit apsardzes firmas darbinieki kopā ar tiesu izpildītāju un neļauj ēkā nevienam ieiet, lai netiktu bojātas mantas, kas atrodas iekšā.

Pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami bijušais vadītājs Andris Lācis, iespējams, izmantojis savu dienesta stāvokli, lai par «sviestmaizi» privatizētu pusotra simta kvadrātmetru lielu dzīvokli pašvaldības namā Smilšu ielā. Pats A. Lācis portālam pietiek.com noliedz dienesta stāvokļa izmantošanu un visā vaino sakritības.

Smilšu ielā 14 kopš 1990. gada atrodas Rīgas namu birojs. Šī nama 5. dzīvokli, kas atrodas virs pašvaldības uzņēmuma biroja, kā savu dzīvesvietu A. Lācis publiskos reģistros norādījis jau vairāk nekā 10 gadus. Tomēr pirkuma līgums starp Lāci un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju noslēgts tikai 2007. gada 31. oktobrī. Pirkuma maksa par dzīvokli tobrīd noteikta 6 456,24 lati jeb 230,58 sertifikāti, nosakot, ka apmaksa par pirkumu veicama 100% sertifikātos. Jau tobrīd, kā rāda Zemesgrāmatas dati, šī dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 146 162 lati, tātad pārdesmit reižu lielāka par tā noteikto privatizācijas cenu.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

15. novembrī Rīgā oficiāli tiks atklāts atjaunotais un modernizētais Saktas puķu tirdziņš, ziņo projekta pasūtītājs – Rīgas pilsētas pašvaldības SIA Rīgas nami.

Pašvaldība iepriekš solījusi, ka ziedu tirgus rekonstrukcija būs līdz 18.novembrim. Šovasar sākta tirdzniecības vietu demontāža un divu jaunu tirdzniecības paviljonu būvniecība, kuros paredzētas 30 tirdzniecības vietas.

Iepriekš pie Saktas ziedi tika uzglabāti un tirgoti nepiemērotos apstākļos, pirms 14 gadiem no auduma materiāla veidotās tirdzniecības teltis nebija aprīkotas nedz ar ūdensapgādi, nedz kanalizācijas noteku sistēmu, nedz siltumapgādi un kondicionēšanas iespējām, informē SIA Rīgas nami. Šā gada februārī ar Rīgas domes lēmumu divi zemesgabali Tērbatas ielā ar platību 1 240 un 530 kvadrātmetru Vērmanes dārza malā to pārvaldīšanai, apsaimniekošanai un būvprojekta «Puķu tirgus paviljoni Vērmanes dārzā pie Tērbatas ielas» īstenošanai nodoti pašvaldības SIA Rīgas nami.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Līgums starp RD un tās priekšsēdētāja bijušo ārštata padomnieku Igoru Mališkovu par Melngalvju nama telpu izmantošanu Mališkova biroja vajadzībām, iespējams, nemaz nav noslēgts.

Bažas par to pauž partiju Jaunais laiks (JL) un Pilsoniskā savienība (PS) Rīgas Domes (RD) frakcijas.

Abu partiju RD deputāti Olafs Pulks un Juris Viņķelis, atsaucoties uz medijos izskanējušo informāciju par Rīgas Domes priekšsēdētāja ārštata padomnieka Igora Mališkova biroja telpu iekārtošanu Melngalvju namā, vēlējās pārbaudīt, cik likumīgi Mališkovs ir ievācies RP SIA Rīgas nami pārraudzībā esošajā ēkā.

Pirmdien, ierodoties Smilšu ielā 4, kur atrodas Rīgas pašvaldības SIA Rīgas nami administrācija, deputāti vēlējās iepazīties ar noslēgto līgumu par Melngalvju nama telpu izmantošanu Mališkova biroja vajadzībām, taču RP SIA Rīgas nami darbinieki atteicās izsniegt šādu dokumentu. Telefoniski sazvanītais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Lācis apgalvoja, ka atrodoties brīvdienā, kas gan neesot saskaņota ar RD vadību un par līgumu runāt atteicās. Rīgas nami rīcība deputātiem rada bažas, ka līgums, kuru atteicās izsniegt uzņēmuma darbinieki, patiesībā nemaz nepastāv.