Ceļotājiem no Latvijas nokļūšana mājup no katastrofu skartās Japānas izvērtusies par īstu pārbaudījumu, kas izmaksājis 1,3 tūkstošus katram. Pamest Japānu izrādījās daudz grūtāk, nekā varēja spriest pēc Latvijas Ārlietu ministrijas un mūsu vēstniecības Japānā oficiālajiem paziņojumiem.

«Ziņas par bīstamo avāriju un jau izplūstošo radiāciju mūs sasniedza ātrāk nekā cilvēkus Latvijā. Japāņi gan bilda, ka situācija ir stabila, tomēr neslēpa, ka tā ir kā bumba ar laika degli,» stāsta Ivita Baumane. Tāpēc saprotama bija latviešu ceļotāju cenšanās pēc iespējas ātrāk pamest Japānu, raksta Latvijas Avīze.

I.Baumane beidzot ir dabūjusi lidmašīnas biļetes, lai varētu atgriezties Latvijā caur Turciju. «Latvijas Ārlietu ministrija it kā laikus izsludināja, lai Latvijas valstspiederīgie piesakās vēstniecībā Japānā, norādīja arī tālruņa numuru. Mēs uz to zvanījām, lai paziņotu savu atrašanās vietu. Bet minētais tālrunis visu laiku bija aizņemts. Paskatījos ministrijas mājas lapā, un izrādījās, ka pie šā tālruņa pieslēgts fakss! Tad agri no rīta zvanīju pa mājas lapā norādīto citu tālruni. Tur atbildēja vīrieša balsieraksts, ka vēstniecība darbu sākot pulksten deviņos. Vēlāk atbildēja darbiniece, kura angliski paskaidroja, ka neprot latviski, un nosauca tālruņa numuru citai amatpersonai. Vēl piebilda, ka amatpersona varētu arī neatrasties vēstniecības telpās. To sazvanīt nevarējām,» pieredzē dalās I. Baumane.

Nedaudz vēlāk internetā parādījusies ziņa, ka Latvijas vēstniecības darbinieki Japānā ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu organizē savu ģimenes locekļu evakuāciju uz Latviju. «Nespējot kontaktēties un saņemt palīdzību, mums radās iespaids, ka evakuēti tiek ne tikai vēstniecības darbinieku tuvinieki, bet arī daļa pašu darbinieku,» saka I.Baumane.

Lidmašīnas biļetes palīdzējusi sagādāt Turkish Airlines direktors Rīgā Selims Kasaps. Tomēr summa, kas pār tām jāmaksā ir visai iespaidīga – vienam cilvēkam 1,3 tūkst. Ls. Biļetes, kas bija iegādātas atceļam 22. martā no Tokijas, katra maksājusi 150 Ls.

Ceļojums ir apdrošināts kompānijā Baltijas apdrošināšanas nams. Diemžēl, kā Ārlietu ministrijā interesējusies ceļotājus apkalpojošā firma Digitours, kompensācijas par dārgajām biļetēm diez vai būšot, jo Latvijā valsts līmenī neesot noformulēts fakts par ārkārtas situāciju. «Nu, ja zemestrīce, cunami un pat radiācija no atomstacijas nav nekas ārkārtējs, tad mums gribētos jautāt, kam jānotiek, lai būtu ārkārtas situācijas?» jautā I. Baumane.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra