Ziemassvētku laikā uzplaukst pop-up jeb īstermiņa veikalu bizness, kuri piedāvā svētku dāvanas, kas lielākoties ražotas tepat Latvijā.

Pop-up veikali parasti ir atvērti noteiktu laika posmu un par godu kādam notikumam. Šobrīd Rīgā tādi ir vismaz četri – Christmas Popup Store, Ziemassvētku veikals, ArtiChic Latvian Pop-Up Store un Paviljons. «Pēc pirmās reizes likās, ka otrajam nekad dzīvē neķeršos klāt, jo tas ir smags darbs. Nav nemaz tik vienkārši atvērt veikalu uz nedēļu, divām vai mēnesi,» stāsta Liena Kalna, Ziemassvētku veikala īpašniece. Taču šogad viņas veikals savas durvis ver jau piekto reizi. Iepriekšējos gados tas ir bijis iekārtots tirdzniecības centros, bet šogad – Barona ielā. L. Kalna atzīst, ka ar katru gadu kļūst arvien grūtāk realizēt šādu projektu, jo Ziemassvētku laikā parādoties daudz līdzinieku. Konkurence gan ir laba lieta, liek sapurināties, atrast jaunus ražotājus un izdomāt ko interesantu, lai piesaistītu apmeklētājus.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Par darbinieku sarunu izspiegošanu un paviršu lidostas apsargāšanu no amata atstādināts lidostas Rīga Drošības departamenta priekšnieks Raimonds Lazdiņš, kā arī divi viņa padotie, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēdējo divu mēnešu laikā esot noskaidrots, ka R. Lazdiņš pieķerts ne tikai lidostas darbinieku telefonsarunu izspiegošanā, bet arī par vairākiem pārkāpumiem, tādējādi pieļaujot paviršu lidostas teritorijas apsargāšanu, pat tiekot pieļauta nepiederošu personu iekļūšana tajā.

Raidījums vēsta, ka izmeklēšanu rosinājis jaunais lidostas Rīga valdes loceklis Raimonds Rožkalns, jo pārkāpumu esot daudz, bet visus atklāt vēl nevarot, bet par vienu esot skaidrs - Lazdiņš organizējis sistemātisku lidostas darbinieku sarunu noklausīšanos. Lidostas valde uz karstām pēdām izveidoja izmeklēšanas komisiju. Tomēr jau no sestdienas Drošības policija izmeklēšanu pārņēmusi un veikusi kratīšanas. No lidostas aizvesti datori, dažādas ierīces un dokumenti.

Četrām no sešām apsūdzētajām bijušajām Valsts policijas (VP) amatpersonām tiesa piespriedusi reālu cietumsodu par savulaik veikto Ventspils tranzīta uzņēmumu un Ventspils domes darbinieku telefona sarunu noklausīšanos.

Tiesa spriedumu pasludināja pagājušo ceturtdien, taču tas joprojām nav publiski pieejams, jo ne tikai tiesas process un krimināllietas materiāli, bet arī pats spriedums pasludināts par slepenu, raksta Neatkarīgā.

Slepenības dēļ Rīgas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis atturējies nosaukt notiesāto vārdus un uzvārdus, vien minot, ka visiem sešiem apsūdzētajiem piespriests notiesājošs spriedums un visiem sešiem ar tiesas lēmumu turpmākos četrus gadus liegts strādāt valsts iestādēs. Trim apsūdzētajiem piespriesti trīs gadi un viens mēnesis brīvības atņemšanas, vienam – gads un mēnesis, bet divi apsūdzētie tikuši sveikā ar soda naudu 10 minimālo mēnešalgu apmērā.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Pieaugot bezvadu datu pārraide, hakeru redzeslokā viedtālruņi un planšetdatori.

«Visbiežāk, tā saucamās kaitnieciskās programmas, ir klienta pašrocīgi uzliktas, proti, lietotājs nav pievērsis uzmanību, kad akceptējis kādas programmas instalāciju savā tālrunī,» norāda Latvijas Mobilā telefona (LMT) Klientu atbalsta daļas vadītājs Ilmārs Hāzenfūss. Septembrī, atbilstoši Kaspersky Lab datiem, dažādām mobilajām platformām fiksētas 680 dažādas kaitīgas programmatūras versijas, tostarp 559 bija paredzētas Android ierīcēm.

Kaitnieciskās programmas vai vīrusi biežāk tiek izplatītas izmantojot Bluetooth saiti, tāpēc lietotājam ieteicams vieglprātīgi neapstiprināt jebkuru piedāvājumu, kas parādās telefonā, aicina I. Hāzenfūss. Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, viedtelefonu lietotājiem ieteicams savos tālruņos instalēt programmas, kas pieejamas attiecīgās operātājsistēmas aplikāciju veikalos. Ja lietotājam ir aizdomas, ka «kāds» ir ieperinājies lietotāja tālrunī, tad viņš var pilnīgi atjaunot telefona sākotnējo programmnodrošinājumu un visas uzinstalētās programmas izdzēst, norāda Tele2 tehniskais direktors Ervīns Kampāns. Taču tas ir atkarīgs no tā, cik lietotājs orientējas sava tālruņa funkcijās. Tāpat lietotājiem ir iespējas aplikāciju veikalos ieinstalēt programmu, kas veic kopējo telefona analīzi.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Viedtālruņu attīstība šobrīd ir ļoti strauja – ik gadu to lietotājiem tiek piedāvāta virkne dažādu inovāciju, un izņēmums nav arī Apple radītais iPhone 8. Vai zini, kā šis telefona modelis var palīdzēt Tavās ikdienas gaitās? Uzzini par to šajā rakstā!

Drošība – pamatu pamats

Šis aspekts gan nav saistīts tikai jaunāko iPhone modeli – drošība ir bijusi Apple prioritāte kopš laika gala. Tā, piemēram, ikviena aplikācija, kas nonākusi aplikāciju veikalā jeb App Store, tiek rūpīgi pārbaudīta, turklāt arī vecākām ierīcēm ilgstoši tiek piedāvāti jaunākie atjauninājumi, kas ir ļoti būtiski no drošības viedokļa. Paaugstinātu drošību sniedz arī biomehānisko datu (pirksta nospiedums vai, iPhone X gadījumā – sejas atpazīšana) izmantošana telefona lietošanai. Šī funkcija turklāt ļauj ne tikai atbloķēt telefonu, bet arī veikt pirkumus App Store un Apple Play. Savukārt tiem, kas uztraucas par šīs sistēmas drošību, jāmin Apple sniegtie dati – pirkstu nospiedumu lasītāja kļūdas procents ir vien 0.002% jeb 1 reize no 50 000, savukārt Face ID kļūdas procents ir vēl zemāks – 0.0001% (1 reize no 1 000 000).

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Nissan veikusi sava jaunā auto popularizēšanas akciju, kuras laikā mēģināja ar vienu pilnu degvielas bāku, ne reizi neuzpildoties, šķērsot visu Apvienotās Karalistes teritoriju, Db.lv informēja Nissan Nordic Europe reģionālais vadītājs Baltijas valstīs Margus Mikk.

To ka tas ir iespējams, pierādīja septiņi pārbaudes autobraucēji no Nissan Eiropas Tehniskā centra (NTCE). Viņi uzsāka izmēģinājuma braucienu ar 1,5dCI QASHQAI modeli no Lendsendas (Land’s End), kas atrodas Anglijas dienvidrietumu krastā, līdz Džonogroutsai (John O’Groats) Skotijas ziemeļgalā, ceļā ne reizi neapstājoties uzpildīt degvielu. 25. septembrī plkst. 6.00 no rīta uzsāktā brauciena 1367. kilometrā (867. jūdzē) sasniegtais degvielas patēriņš bija 4,2 litri uz 100 kilometriem (67,35 galoni uz jūdzi) − šis ceļa posms Apvienotajā Karalistē ir populārs automašīnas izturības un ekonomiskuma pārbaudes braucienu maršruts. Kad autovadītāji nākamajā dienā plkst. 17.30 sasniedza finišu, tika konstatēts, ka tvertnē atlikuši septiņi litri degvielas − pilnīgi pietiekami, lai nobrauktu vēl 176 kilometrus (110 jūdzes).

Intervija ar vienu no Golden Hammer radošās žūrijas pārstāvjiem aģentūras Big Idea Group prezidentu Džonu Domā (John Domas)

Tuvojas Golden Hammer, kas ir viens no daudziem reklāmas festivāliem pasaulē. Kāpēc vispār nepieciešami reklāmas festivāli?

Reklāma nav tikai rīks, ar ko stimulēt patērētāju, lai tas iegādātos konkrētu preci. Tā spēj ietekmēt arī kultūras procesus, piemēram, mūziku un modi. Reklāmas festivāli ir tikšanās vieta, kurā novērtējam un godalgojam šādas radošas izpausmes.

Reklāmas uzdevums ir būt iedarbīgai un efektīvai. Tādam vajadzētu būt aģentūru mērķim, par ko klienti mums arī maksā. Tomēr efektīvas reklāmas radīšanā lielu lomu nereti spēlē radošums, lai gan tas ne vienmēr tā ir. Golden Hammer ir festivāls, kurā tiek vērtēts radošums, jo tas nav nedz Password, nedz arī Effie veida festivāls. Es balsošu tikai par izcilu radošu sniegumu. Efektivitāte ir mūsu nozares atslēgvārds un mums ir jārada reklāma, kas ir iedarbīga, tomēr šajā festivālā to nevērtēšu.

No šodienas alus ekspozīcijas „Cēsu alus vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas vēsturē un attīstībā” ietvaros jebkurš Cēsu Jaunās pils apmeklētājs ir aicināts sajust svētku garšas nianses, degustējot Cēsu Christmas Porter. Šādu iespēju AS Cēsu alus piedāvā Latvijā pirmajā alus ekspozīcijā.

Attīstot alus lietošanas kultūru un sekojot pasaules tendencēm alus receptūrās, Cēsu alus radījis īpašu portera šķirni, informē Cēsu alus pārstāve Agita Baltbārde. Cēsu Christmas Porter, pateicoties pievienotajam bagātīgajam krustnagliņu, kanēļa un brūnā cukura aromātam, apvieno sevī iecienītāko Ziemassvētku garšvielu buķeti. Tirgus pieprasījuma tendences pierāda faktu, ka rudens – ziemas sezonā cilvēki vairāk iecienījuši tumšās alus šķirnes. Tādēļ Cēsu Porteris tieši pirms ziemas saulgriežiem nav unikāls jaunums, bet gan patērētāju jau iemīļota tradīcija kopš 2005. gada.

Kā jau vēstīts, šī gada augustā pēc rekonstrukcijas tika atklāta Cēsu Jaunā pils un tās telpās iekārtotā pirmā alus ekspozīcija Latvijā. Izstāde „Cēsu alus vēsture un ieguldījums Cēsu pilsētas attīstībā” vēsta par uzņēmuma vairāk kā 400 gadus ilgo vēsturi, attīstību un sasniegumiem, kā arī veicina apmeklētāju interesi par Cēsu pilsmuižas kompleksu, kurā no 19. līdz 21. gs. atradās Cēsu alus darītavas vēsturiskā apbūve ar kultūrmantojuma vērtību.

Db.lv rīcībā nonākusi sarakste un audio ieraksti, kas rāda bijušā Parex bankas darbinieka Džona Kristmasa (John Christmas) nesekmīgos mēģinājumus vairāku gadu laikā pierādīt Parex bankā it kā notikušas nelikumības. Jāpiezīmē, ka viņa sūdzības FKTK un VID ir pārbaudījis un nav konstatējis pārkāpumus. Savukārt Kristmasa kungs jūtas apdraudēts, pametis Latviju un turpina mēģināt pierādīt savu taisnību ārvalstu institūcijās.

Kā norāda Džons Kristmass, viņš ir sācis strādāt Parex bankā 2002. gada maijā. 2004. gada vasarā viņa rīcībā esot nonākusi informācija par krāpnieciskiem darījumiem, par ko viņš slepeni esot informējis vairākas finanšu iestādes uzraugošas institūcijas. Savukārt 2004. gada oktobrī viņš esot atlaists no darba, kā iemeslu minot sliktas latviešu valodas zināšanas.

Džons Kristmass Db.lv arī piegādāja audio ierakstus, kuros, iespējams, norisinās viņa saruna ar bijušo Parex Asset Management vadītāju Guntaru Vītolu, kuru laikā tiek mēģināts panākt izlīgumu. Db.lv mēģināja sazināties ar Guntaru Vītolu, lai iegūtu papildus informāciju, tomēr visi mēģinājumi bija neveiksmīgi.

#50 padomju laika gadi vismaz divās paaudzēs ir atstājuši pārliecību, ka viss, kas nav piesiets, ir paņemams.

SIA Mikrofona ieraksti laika gaitā ir piedzīvojusi mūzikas ierakstu formātu maiņu un nenogurstoši cīnās ar pirātismu, kas tagad mutuļo digitālā vidē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Guntars Račs un Elita Mīlgrāve pirms 26 gadiem bija pirmie un ilgu laiku vienīgie Latvijā, kuri nodarbojās ar ierakstu veidošanu.

Sākotnēji viņi paši kopēja dziesmas audiokasetēs un paši tām veidoja noformējumu. «Mūzikas veikalos preci tolaik varēja nodot komisijā, tas bija veids, kā mēs to izplatījām; sākotnēji – kā privātpersonas. SIA Mikrofons nodibinājām 1992. gadā un līdz 1995. gadam viss notika intuitīvi, jo mēs ne pārāk labi pārvaldījām excel tabulas. Pirmie trīs četri gadi bija augšupejoši, bet dramatiski. 1995. gadā mums sākās finanšu problēmas un pirmo SIA slēdzām, bet jau pēc gada nodibinājām SIA Mikrofona ieraksti. Tad sākās jauna ēra, un no 1996. līdz 2002. gadam uzņēmumam un mūzikas industrijai kopumā bija ziedu laiki, jo tas bija periods, kad disku formāts plauka un zēla,» stāsta G. Račs.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Somijas tālruņu ražotājs Nokia pabeidzis pētījumu par to, vai iespējams uzlādēt mobilo telefonu, izmantojot saules enerģiju. Pētījuma rezultāti liecina – to izdarīt ir iespējami, tomēr gana sarežģīti, raksta electronics-eetimes.com.

Pirms pētījuma uzsākšanas Nokia izstrādāja ar saules enerģiju uzlādējama telefona prototipu, un pagājušā gada vasarā ierīci testēja dažādās vidēs – divi telefoni tika izmēģināti ziemeļos pie Polārā loka, viens – Zviedrijas dienvidos, viens – Kenijā, un piektais no telefona prototipiem tika testēts uz kuģa Baltijas jūrā.

Pētījuma gaitai varēja sekot līdzi blogā solarcharging.nokia.com, kura galvenais mērķis bija palielināt cilvēku interesi un zināšanas par solāro enerģiju.

Nokia pētījumi atklāja, ka telefona uzlādēšana, izmantojot solāro paneli, ir iespējama, bet izaicinājumiem pilna. Bieži vien telefonu bija iespējams uzlādēt līdz stand-by režīmam, un telefona enerģijas līmenis bija pietiekams ļoti neilgai sarunai. Lielākais «mīnuss» ir prototipu nelielā virsma, kas spēj uztvert saules enerģiju. Tāpat, telefonu nebija iespējams uzlādēt, ja tas atradās no laika apstākļiem aizsargājošā apvalkā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien četrus žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētos finanšu policistus atzina par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un piesprieda viņiem naudas sodus. Diviem bijušajiem policistiem jāšķiras no 25 tūkstošiem latu.

Četriem finanšu policijas darbiniekiem, kurus apsūdzēja par nelikumīgu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos, tiesa atzinusi par vainīgiem un piespriedusi tiem naudas sodu.

Savukārt Aldim Klemem, kurš vienīgais no apsūdzētajiem bija atzinis savu vainu, piespriests 3600 latu liels naudas sods un aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts pārvaldē.

I. Jaunanalksne par viņas telefona sarunu noklausīšanos no valsts jau iztiesājusi 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju par viņas sarunu nelikumīgu noklausīšanos. Žurnāliste gan prasīja 300 tūkstošus, taču tiesa šādu summu neatzina par pamatotu.

Latvijā audzis sarunu karšu izmantotāju skaits, visvairāk jeb 700 tūkst. ir Zelta Zivtiņai.

Vislielākā artava sarunu karšu jomā ir mobilo sakaru operatoram Tele2, jo Zelta Zivtiņai (ZZ) šobrīd ir mazliet vairāk nekā 700 tūkst. klientu. Lai arī ir novērojama zināma mainīgā daļa, DB atzīmē Zelta Zivtiņas zīmola vadītāja Alise Avota, ZZ karšu skaits ir saglabājies stabils jau vairākus gadus. Taču kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, līdz ar to var secināt, ka sarunu kartes iedzīvotāji izmanto aktīvāk. Arī Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis DB norāda, ka pēdējā laikā ir vērojams LMT sarunu kartes OKartes lietotāju skaits pieaugums. Savukārt Bites karti ik mēnesi uzsāk lietot par 40% vairāk klientu, nekā tas bija gada sākumā, DB stāsta Bite Latvija mārketinga vadītāja Kristīne Britāne. Kopumā Latvijā ir aptuveni 2,55 milj. mobilo sakaru lietotāju. Sarunu karšu artava no kopējā mobilo sakaru lietotāju skaita varētu būt aptuveni 35-40%. «Latvijā sarunu kartes iedzīvotāji izmanto daudz vairāk nekā vidēji Eiropā,» DB sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Sarunu procedūrā starp trim atkritumu apsaimniekotājiem Rīgas dome «sadalījusi» arī atlikušos 4% Rīgas teritorijas, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR).

Sarunu procedūrā pieteikušies bija trīs no līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekotājiem - SIA «Clean R», «Eco Baltia vide» un «Lautus». Pirmie divi uzņēmumi līdz šim apsaimniekoja jau aptuveni 88% Rīgas teritorijas, savukārt «Lautus» - aptuveni 8%. Tas nozīmē, ka sarunu procedūrā «jāsadala» bija aptuveni 4%, kurus līdz šim apsaimniekoja SIA «Pilsētvides serviss». Pārsvarā «Pilsētvides serviss» apsaimniekojis kapsētas un privātmājas.

Pēc mēra teiktā, 96% iedzīvotāju, kuriem nemainās līdzšinējie atkritumu apsaimniekotāji, nekas nav jādara un jauni līgumi nav jāpārslēdz. Visiem šiem iedzīvotājiem paliek līdzšinējie tarifi un nekādas citas izmaiņas nav gaidāmas.

Iepirkumu Uzraudzības birojs (IUB) ļāvis atstāt negrozītu Liepājas pilsētas pašvaldības iepirkumu komisijas lēmumu pārtraukt konkursu par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesniedza sūdzības IUB saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. 18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB sūdzību par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību, IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Uzņēmumi SIA Rīgas karte un SIA Telemātikas sistēmas iesnieguši sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā saistībā ar Liepājas pilsētas pašvaldības pārtraukto sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

Kā stāsta SIA Rīgas karte pārstāvji, 18.martā Liepājas pilsētas pašvaldība izsludināja sarunu procedūru par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu.

18.jūlijā SIA Rīgas karte iesniegusi IUB iesniegumu par sarunu procedūras uzaicinājumā iekļautajām prasībām. 15.augustā, izskatot iesniegto sūdzību IUB nolēma aizliegt Liepājas pilsētas pašvaldībai slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrā par tiesībām nodrošināt bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu bez grozījumu veikšanas sarunas procedūras uzaicinājumā un atcelt sarunu procedūras uzaicinājuma 1.pielikumā noteiktās prasības attiecībā uz komercnoslēpuma statusa piemērošanu visai tehniskajai specifikācijai, kā arī specifiskās prasības, kurās ir iekļautas norādes uz AS SEB banka.

Ideālā mūzikas industrijas nākotnē cilvēkiem vairs nebūs jāmaksā par mūzikas klausīšanos, izņemot gadījumus, ja veikalā tiek pirkti taustāmi diski, pieļauj Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve.

Pēc Mīlgrāves domām, par mūzikas klausīšanos internetā vai telefonā drīzumā vienkāršajam patērētājam nebūs jāmaksā. Tas viss jau būs iekļauts kopējā paketē, pakalpojumā.

«Arī veikalā, frizētavā, sporta klubā un restorānā skanošo mūziku apmaksā uzņēmējs. Un viņš zina, kāpēc tam tērē. Mūzika ir svarīga biznesu veicinoša sastāvdaļa. Protams, patērētājs jau arī par to maksā, tāpat kā par visu pārējo komfortu, ko nodrošina uzņēmējs, - gaismu, siltumu, ērtām mēbelēm, personālu un tamlīdzīgām lietām,» norādīja Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja.

Straumēšanas sistēmas un tāds serviss kā, piemēram, Spotify, attīstītās. Arī Mikrofona ieraksti strādā pie straumēšanas projekta, kas Latvijā tiks realizēts sadarbībā ar telekompāniju, tādējādi šīs kompānijas klientiem mūzika jau visdrīzākajā laikā būs pieejama bez maksas. Bizness būtībā visu apmaksās, lai cilvēks mūziku var klausīties par brīvu, norādīja Mīlgrāve, piebilstot, ka, visticamāk, arī kabeļoperatori drīz piedāvās mūziku savās paketēs.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.