Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Nelielās Igaunijas teritorijā esošās Kihnu salas iedzīvotāji jau drīzumā varētu atsākt roņu medības, jo, ņemot vērā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaugušo roņu populāciju, varētu tikt atcelts nu jau 30 gadus ilgušais šo dzīvnieku medību aizliegums, ziņo Terra Daily.

Viņš apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā pelēko roņu populācija Igaunijas teritoriālajos ūdeņos palielinājusies no 1 500 līdz 4 000.

«Pelēko roņu skaits ir strauji palielinājies, uzlabojoties vides apstākļiem Baltijas jūrā, taču 4 000 pelēko roņu Igaunijas ūdeņos joprojām ir krietni mazāk par 10 000 roņu mūsu ūdeņos pirms 100 gadiem. Mūsu kaimiņvalstis Somija un Zviedrija atļauj roņu medības,» stāsta H. Zingels.

Kihnu salas 500 pastāvīgie iedzīvotāji jau pirms trim gadiem vērsās ministrijā, lūdzot atjaunot pelēko roņu medību atļauju, lai salas iedzīvotāji varētu pagatavot savus tradicionālos roņu gaļas ēdienus.

LR Tiesībsargam Romānam Apsītim Lūgumu izvērtēt Civilprocesa likuma 34.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, kas nosaka, ka «ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā», šodien nosūtījusi Latvijas Kredītņēmēju apvienība (LAKRA).

LAKRA norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai valsts iedzīvotāju nav iespējas savas likumīgās tiesības un intereses aizstāvēt tiesā, jo viņi nespēj samaksāt likumā noteiktās valsts nodevas.

Likums paredz, ka, lai uzsāktu tiesvedības procesu, pirms prasības pieteikuma iesniegšanas ir jāsamaksā valsts nodeva, kuras apmērs noteikts Civilprocesa likuma 34.pantā. Nemantiskās prasībās valsts nodeva ir 50 lati. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja kredītņēmējs, kas dažādu apstākļu vadīts ir ar banku noslēdzis papildvienošanos pie kredītlīguma, kurā kredītlīguma termiņš tiek samazināts no 30 uz diviem gadiem, vēlas vērsties tiesā, lai panāktu, ka šāds punkts no papildvienošanās tiek izņemts, kredītņēmējam ir jāsamaksā 50 latus liela valsts nodeva. Savukārt mantiskās prasībās valsts nodevas likme tiek noteikta atkarībā no prasības summas, paredzot, ka nodeva tiek aprēķināta procentuāli atkarībā no prasības summas, taču ne mazāk kā Ls 50.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Jau kādu laiku vairums no mums pamanījuši, kā Latvijā aug pelēkā ekonomika. Vienā vietā, neņemot čeku, pieejamas «atlaides», otrā vietā drīkst maksāt tikai skaidrā naudā, trešā vietā Tev rēķinu izraksta kaut kur ārvalstīs utt. Daudzi uzņēmēji nonākuši situācijā, kad, pat gribēdami legāli darboties, to vairs vienkārši nevar atļauties. Ja 90% konkurentu «neizsit čeku», maksā algas aploksnēs vai cenšas apiet PVN, nodokļu maksāšana līdzinās uzņēmuma pašnāvībai. Pelēkā ekonomika turpina augt un apstādināt to spēj tikai radikālas izmaiņas.

Ko darīt?

Šajā sakarā atcerējos veco labo ideju par nulles deklarāciju. Kur šī ideja palikusi? Tagad būtu ideāls brīdis to ieviest. Latvijā strauji aug pelēkā ekonomika un vienlaicīgi krīt nodokļu ieņēmumi. Valsts ieņēmumu papildināšanai tiek celti nodokļi, nevis apkarota ēnu ekonomika un uzlabota nodokļu iekasēšana (no ekonomikas viedokļa kopējais efekts neatšķiras, vai naudu iegūst, ceļot nodokļus, vai, apkarojot pelēko ekonomiku, taču tās apkarošana vismaz nediskriminē un „nesoda” godīgos nodokļu maksātājus). Arī vēlēšanas tuvojas. Nulles deklarācijas ieviešana ļautu VID vieglāk izsekot iedzīvotāju naudas plūsmai, attiecīgi daudz efektīvāk palīdzot apkarot pelēko ekonomiku.

Sākot no 2011. gada nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs samaksāta, bet transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskatē, Db uzzināja Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

No nākamā gada 1. janvāra paaugstinātā transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par vieglajām automašīnām, motocikliem, tricikliem un kvadracikliem turpmāk būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklim ir veikta ikgadējā tehniskā apskate.

Lai izvairītos no nepieciešamības maksāt ikgadējo nodevu par transportlīdzekli, kas nav ticis izmantots, CSDD iesaka automašīnu īpašniekiem izmantot iespēju uz laiku noņemt sev piederošo transportlīdzekli no uzskaites. Tad par periodu, kurā transportlīdzeklis bijis noņemts no uzskaites, nodeva nebūs jāmaksā.

Jāatgādina, ka saskaņā ar 1. decembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem, kuri stāsies spēkā nākamgad, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas tiks ievērojami paaugstinātas – caurmērā tās pieaugs divas reizes.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros noguldītājiem būs jāmaksā nodeva, pasaulē izraisījis vērtspapīru tirgu kritumu.

[Papildināta 1. - 2. rindkopa]

Pirmdien kritumus piedzīvojušas Āzijas bankas – Japānas Nikkei 225 samazinājās par 2,7%, savukārt Honkongas Hang Seng un Austrālijas ASX 200 par 2%. Kritumam Āzijā sekoja biržu indeksu samazināšanās arī Eiropā. Londonas FTSE 100 pirmdienas pusdienlaikā samazinājās par 0,75%, Vācijas Dax par 1,09%, bet Parīzes Cac 40 par 1,27%.

Tikmēr Kipras likumdevēji plāno starptautiskajiem aizdevējiem piedāvāt jaunu priekšlikumu, saskaņā ar kuru valsts noguldītājiem varētu tikt piemēroti zemāka nodeva, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Salīdzinājumā ar 2010. gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) kriminālprocesu ietvaros izņēmis vairāk preču. Kā rāda VID dati, no akcizētajām precēm 2011. gadā izņemti 9606,5 litri kontrabandas alkohola pretstatā 1603 litriem gadu iepriekš.

Uzņēmēji gan uzskata, ka ar to ir par maz, un prasa atbildīgajiem dienestiem vēl vairāk aktivizēt cīņu ar pelēko sektoru.

Pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, desmit reižu pieaudzis arī izņemto naftas produktu apjoms - attiecīgi no 135 l līdz 1349 l, palielinājies arī izņemto cigarešu apjoms - no 59,7 miljoniem 2010. gadā līdz 67 miljoniem pērn. Tiesa, sarucis kriminālprocesu ietvaros izņemtās tabakas apjoms - no 18 t aizpērn līdz 5,9 t pērn. Kopumā par akcīzes preču kontrabandu VID pagājušajā gadā ierosinājis 117 kriminālprocesus, gadu iepriekš - 114. Lai arī Valsts robežsardzes izņemtais alkohola apjoms sarucis - pērn izņemti tikai 45,6 l alkohola, divreiz audzis izņemto cigarešu apjoms - 2011. gadā izņemti 33,7 miljoni, līdz ar to var secināt, ka galvenā nelikumīgi pārvietotā prece pērn joprojām bija tabakas izstrādājumi.

Valdība apstiprinājusi jaunās transporta nodevas, nosakot, ka mazākajiem auto likme pieaugs vēl vairāk kā ziņots nedēļas sākumā, savukārt džipiem un citiem lielajiem auto nodeva palielināsies mazāk.

No likuma grozījumiem izriet, ka no nākamā gada vieglajiem automobiļiem atbilstoši to pilnai masai nodeva plānota šādā apmērā: līdz 1500kg–24 lati, no 1501kg līdz 1800kg – 48 lati, no 1801kg līdz 2100kg – 75 lati, no 2101kg līdz 2600kg – 90 lati, no 2601kg līdz 3500kg – 110lati, vairāk par 3500kg – 150 lati.

Vēl vakar publiskotā versija paredzēja, ka līdz 1500 kg smaga auto īpašniekiem būtu jāmaksā 20 Ls, savukārt 2601 - 3500 kg smaga auto īpašniekam - 160 ls.

Par motociklu nākamgad būs jāmaksā 50 lati gadā, iespējams, vēl lems par kaut kādu maksājuma diferencējumu starp veciem un jauniem spēkratiem.

CSDD direktors Andris Lukstiņš noliedza, ka ar no nodevas varētu izvairīties, tehnisko apskati izejot vēl šogad un līdz ar to maksājot pēc vecā cenrāža.

Carnikavas novada dome neplāno atteikties no tūrisma nodevas iekasēšanas, tomēr nākamgad varētu tikt mainīta tās aprēķināšanas kārtība, pastāstīja novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jau ziņots, ka Carnikavas novada dome šā gada 25.maijā pieņēma saistošos noteiktumus, kas paredz iekasēt tūrisma nodevu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu. Laika periodā no 1.oktobra līdz 31.aprīlim uzņēmējiem jāmaksā 20 santīmu diennaktī, bet no 1.maija līdz 31.septembrim - 60 santīmu diennaktī par katru par maksu uzņemto atpūtnieku vai tūristu. Par viesu skaitu uzņēmumiem jāatskaitās reizi ceturksnī.

«Pēc Vidzemes tūrisma asociācijas datiem, nevienam no uzņēmumiem nodevas apmērs mēnesī nepārsniedz 60 latu - tā nav summa, par kuru jālauž šķēpi,» norādīja Jurēvica. Pagaidām gan pašvaldības budžetā ieņēmumi no šīs nodevas nav iekasēti. Ņemot vērā, ka daudzas rezervācijas veiktas iepriekš un tās ar atpakaļejošu termiņu aplikt ar nodevu nav iespējams, tad lieli ieņēmumi šogad neesot plānoti.

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Izmisīgie centrieni atrast kaut dažus latus valsts budžetā atkal jau piedzīvo kārtējo absurda vilni.

Savulaik jau Finanšu ministrija cerēja, ieviešot tā saucamo dienesta auto nodokli, iekasēt gadā vairākus desmitus miljonus latu, bet, kā zināms, tāds latviešu čiks vien sanāca. Nu ir tapusi iecere, kas dienesta auto nodokli nenoliedzami pārspēj - tiek rosināts iedzīvotājiem līdz ar sākumdeklarēšanos veikt pelēko ienākumu legalizāciju. Proti, Finanšu ministrija ir gatava ļaut par tām aplokšņu algām, kas ir saņemtas līdz 2008. gada beigām samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli vien 10%, nevis standarta 25% likmi, ieviešot to 2012. gadā…

Pēdēja laikā ir dzirdēti daudzi viedokļi, ka pelēko ekonomiku varētu apkarot ar nodokļu samazināšanu.

Doma parasti ir sekojoša – pašreizējie augstie nodokļi neļauj uzņēmumiem darboties legāli, līdz ar ko nodokļu samazināšana atgriezīs tos legālajā ekonomikā. Ja mēs izvairīšanos no nodokļiem automātiski iekļaujam pelēkajā ekonomikā, tad protams, nodokļu slogs, pēc definīcijas, ietekmē pelēko ekonomiku (ja nebūtu nodokļu, tad nebūtu arī pelēkās ekonomikas). Taču tas gan nenozīmē, ka pelēkā ekonomika ir mazāka valstīs ar zemu nodokļu slogu un augstāka valstīs ar augstu nodokļu slogu. Starptautiskā pieredze rāda, ka ir valstis, kur pat pie augsta nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir salīdzinoši maza un ir valstis, kur pie zema nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir augsta. Tas nozīmē, ka vienkārša nodokļu apcirpšana Latvijā legālo ekonomiku nepalielinās un visticamāk tikai samazinās valsts nodokļu ieņēmumus.

Savulaik izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā veiksmīgi strādājot, daļa tā pasākumu jau ieviesti, un atlicis īstenot arī pārējos - tad jau viss būšot kārtībā. Šāda veida apgalvojumus laiku pa laikam nākas dzirdēt no valdības puses. Grūti pateikt, kas tik grandiozs ir realizēts, lai būtiski ierobežotu pelēkās ekonomikas uzvaras gājienu, tomēr viens no tā saucamajiem nākamajiem soļiem var radīt vienīgi izbrīna sajūtu.

Runa ir par ieceri ieviest sava veida nenomaksāto nodokļu legalizāciju attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, par saņemto pelēko naudu paprasot samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināto likmi 10% apmērā. Interesanta doma! Tā ir interesanta kaut vai tāpēc, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā tiks vienkārši pateikts - tie iedzīvotāji, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši likumdošanā noteikto 25% likmi, ir totāli muļķi, jo nu varēs izbraukt pa lēto. Ļoti cerams, ka daļa strādājošo šobrīd nespriež - IIN vairs nemaksāšu, jo gan jau kādreiz to varēs samaksāt ar pieklājīgu atlaidi… Patiesību sakot, māc gan pamatīgas šaubas par to, vai šādā veidā valsts budžetu kaut cik vispār izdosies papildināt. Pirmkārt, gribētos gan redzēt, cik daudz ir tik apzinīgu iedzīvotāju, kas labprātīgi stāvēs pie VID durvīm, turot rokās naudu, no kuras būtu gatavi šķirties, lai tikai nopirktu sev finansiālo nevainību. Ir taču skaidrs, ka šāds aicinājums samaksāt minētos 10% būs adresēts vien tiem iedzīvotājiem, kuru saistību ar pelēko ekonomiku atbildīgās institūcijas nekādi nespēj pierādīt.

Nākamajā gadā paredzot dubultot finanšu stabilitātes nodevu, valdība pārkāpusi nodokļu nepaaugstināšanas principu, aģentūrai BNS uzsvēra Latvijas Komercbanku asociācijā.

Asociācijas komunikācijas speciāliste Baiba Melnace norādīja, ka Finanšu ministrijas (FM) attieksme, paaugstinot finanšu stabilitātes nodevu, kas ir papildu izmaksas tautsaimniecībai, formāli pieskaitot pie nodevām un tādējādi uzskatot, ka nākamajam gadam nodokļu slogs nav paaugstināts, ir musinoša un nekādā ziņā neveicina konstruktīvu dialogu ar uzņēmējiem un uzticēšanos valdības solījumiem.

Viņa sacīja, ka ar nodevas palielināšanu valdība pārkāpj iepriekš FM un sadarbības partneru parakstīto vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību.

«Valdība, 2012.gadā dubultojot finanšu stabilitātes nodevu, pārkāpj šo vienošanos un neievēro arī valdības deklarācijā iekļauto nodokļu nepaaugstināšanas principu, jo nodeva pēc būtības ir nodoklis, ko ieskaita valsts budžetā vispārējo izdevumu finansēšanai, nevis atsevišķā fondā uzkrāj finanšu sektora stabilitātes garantēšanai, kas būtu šīs nodevas primārā funkcija. Turklāt ir pilnīgi skaidrs, ka paaugstinātā nodeva radīs papildu izdevumus tautsaimniecībai, gluži tāpat kā jebkura nodokļa paaugstināšana,» klāstīja Melnace.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Valsts nodeva sašķidrinātajai naftas gāzei (SNG) būs niecīgs ieguvums budžetam, taču tas radīs būtisku apdraudējumu gāzes nozarei un šobrīd nenovērtējamus riskus Latvijas ekonomikai kopumā, paziņojis Latvijas gāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Konstantīns Adamovičs.

Latvijas gāzes asociācija šo lēmumu ieviest SNG nodevu uzskata par «pārsteidzīgu un nepieņemamu». «Ministra Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu par valsts nodevas piemērošanu SNG mānīgi skaidro ar nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves. Šajā gadījumā ierēdņi ir naski uz nodevas iekasēšanu, bet uzkrājumu faktiski veidot neplāno,» pausts Latvijas gāzes asociācijas paziņojumā.

«Skaidrojums par nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves ir mānīgs, jo Latvijai nav nedz nepieciešamības, nedz arī iespēju uzglabāt 8000 tonnu gāzes. Tādēļ rodas jautājums, ja valsts nepilda nosacījumu par obligātajām drošības rezervēm, kur tiks izmantota nodeva, ko no 1. augusta maksā uzņēmēji?» neizpratni pauž K. Adamovičs.

Ceļu satiksmes drošibas direkcija (CSDD) aicina autovadītājus gada pēdējās dienās nesteigties uz CSDD, lai norakstītu transportlīdzekļus. Izmaiņas likumdošanā ir radījušas iedzīvotājos ažiotāžu, bet satraukumam nav pamata. Transportlīdzekļus norakstīt bez papildus izmaksām varēs arī visa nākamā gada laikā. Norakstot transportlīdzekli, transportlīdzekļa ikgadējā nodeva nav jāmaksā.

Ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos – transportlīdzekļu ikgadējās nodevas paaugstināšanu un izmaiņām maksāšanas kārtība, proti, ka nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, cilvēki gada pēdējās dienās steidz norakstīt transportlīdzekļus.

CSDD grib uzsvērt, ka šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz 2009.gadu vai senāku laiku. 2011.gadā būs jāmaksā nodeva par 2011. un 2010.gadu, ja tā 2010.gadā nebūs maksāta. Turklāt, norakstot transportlīdzekli, nodeva par tekošo kalendāro gadu vispār nav jāmaksā (ja transportlīdzeklis tiks norakstīts laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim, nodeva par 2010.gadu nebūs jāmaksā).

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Ienākumu sarukums pašvaldībām spiež ne tikai apcirpt tēriņus, bet meklēt ārzemēs eksistējošus un Latvijai atbilstošus jaunu ienākumu avotus, ziņo Dienas Bizness.

«Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu,» stāsta zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan neatklāj to pašvaldību, kura šādu pētījumu ir pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras arī būtiski izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi. Rīgas mērs Nils Ušakovs laikrakstam gan noliedzis, ka par jaunu nodevu ieviešanu domātu Rīgas pašvaldība.

Daudzi autovadītāji steidz vēl šogad veikt tehnisko apskati saviem transportlīdzekļiem, kaut arī tās termiņš ir janvāris vai februāris. Tomēr jāatceras, ka transportlīdzekļu ikgadējā nodeva tiek iekasēta par kalendāro gadu un šādā veidā kopējās izmaksas, ko sastāda veido transporta nodeva un maksa par tehnisko apskati, samazināt neizdosies.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) skaidro, ka gadījumā, ja transportlīdzeklim ir veikta apskate 2009. gada janvārī vai februārī, kad arī tika samaksāta nodeva par 2009. gadu, tad, veicot tehnisko apskati decembrī, nākošās tehniskās apskates termiņš būs 2010.gada decembris vai pat 2011.gada janvāris. Līdz ar to, nodevas maksājums tiek tikai atlikts no janvāra uz decembri vai pat uz 2011.gada janvāri, kad jau būs jāmaksā nodeva gan par 2011.gadu, gan arī par 2010.gadu, ja tā nebūs samaksāta iepriekš.

Īpaši tas būtu jāņem vērā šajās trīs beidzamajās gada dienās, jo varbūtība, ka pa šīm dienām izdosies saremontēt transportlīdzekli un vēl paspēt veiksmīgi iziet tehnisko apskati ir samērā neliela.

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņojis par vēlmi sakārtot īres tirgu, izskaužot pelēko zonu tajā. Proti: VID vēlas panākt, lai saskaņā ar likumu visi izīrētāji reģistrētos VID kā saimnieciskās darbības veicēji un no iekasētās īres maksas samaksātu nodokļus. Pašlaik iestādes redzeslokā nokļuvuši 3672 izīrētāji, par kuriem radušās aizdomas, ka viņi nemaksā nodokļus no ieksētās īres maksas par savu īpašumu izīrēšanas, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Īrnieki gan satraucas, vai VID aktivitāšu rezultātā nepieaugs īres cenas, taču Dienas aptaujātie eksperti mierina, ka cenas nosaka tikai un vienīgi pieprasījuma un piedāvājuma attiecības, nevis nodokļi, ko izīrētājam vajadzētu maksāt.

Jānorāda, ka īres līgums, kas noslēgts starp īrnieku un izīrētāju, vēl negarantē, ka izīrētājs maksā nodokļus un ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs. Kā liecina Dienas veiktā īres sludinājumu izpēte portālā SS.lv, vairumā sludinājumu tiešām tiek norādīts, ka īres līgums tiek slēgts un vairākos gadījumos sazvanītais izīrētājs, taujāts par iespējām noslēgt īres līgumu, atbild, ka tas, protams, esot iespējams. Dienas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka ir gadījumi, kad īrniekam, ar kuru izīrētājs noslēdzis īres līgumu, pats izīrētājs tomēr lūdz par dzīvokļa īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā. Tieši izīrētāja lūgums par īri norēķināties skaidrā naudā, nevis ar pārskaitījumu internetbankā, ir viens no faktoriem, kas var padarīt modru tādu potenciālo īrnieku, kurš vēlas īrēt dzīvokli no godprātīga nodokļu maksātāja. (Uz īrnieku atbildība par izīrētāja nodokļu nomaksu gan negulst.)