Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plāns tiks precizēts - paredzēts, ka Liepājas metalurga meitasuzņēmums AS Liepājas osta LM tiek pārdots atsevišķi no pamatražotnes, savukārt ostas pakalpojumu pieejamību ražotnei garantēs jaunizveidotais meitasuzņēmums SIA 50.piestātne, norāda Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Marta beigās izveidotā 50.piestātne ir 100% Liepājas metalurga meitasuzņēmums un šodien Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde devusi piekrišanu modernizētās 50.piestātnes nomas līguma izbeigšanai ar Liepājas osta LM un šai piestātnei pieguļošās zemes iznomāšanai uzņēmumam 50.piestātne.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām un tieši šajā 50.piestātnē notika gan metāllūžņu, gan gatavās produkcijas pārkraušana. Pēc uzņēmuma darbības apturēšanas piestātnē kravu operācijas netika veiktas. Piestātne ir spējīga pilnībā nodrošināt visu Liepājas metalurgam nepieciešamo kravu plūsmu,» skaidro Velmers.

Noslēgušies rekonstrukcijas darbi Ventspils brīvostas 34.piestātnē, kas tiek izmantota amonjaka un citu ķīmisko kravu kuģu pietauvošanai.

Piestātne celta pirms 38 gadiem un līdz šim tajā kapitāli remontdarbi nebija veikti., informē Ventspils brīvosta.

Ventspils brīvostas 34.piestātne būvēta 1976.gadā, tās garums ir 190 metru, bet dziļums pie piestātnes – 9,5 metri. No Ventspils brīvostas pārvaldes piestātni nomā stividorsabiedrība Ventamonjaks serviss.

Tā sauktā bolverka tipa piestātnes pamatne bija pildīta ar grunti, bet fasādes sienu veidoja čaulpāļi. Spraugas starp piestātnes nesošajiem betona čaulpāļiem bija aizpildītas ar šķembām un smiltīm un noslēgtas ar koka vairogiem. Piestātnes ekspluatācijas turpat 40 gadu ekspluatācijas laikā konstrukcijas bija nolietojušās.

Naktī uz ceturtdienu, Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (Lielrīgas RVP) inspektori Ventspils ostā veica kuģa RN Murmansk pārbaudi un paņēma 2016. gada 16. februārī Rīgas brīvostas teritorijā esošā uzņēmuma SIA PARS Terminal piestātnē SD5 iekrautās vielas NAPHTHA paraugus.

16. februārī Rīgas brīvostā, SIA PARS Terminal piestātnē SD5 kuģī RN Murmans notika šķidras vielas NAPHTHA iekraušanas darbi. 17. februārī kuģis piestāja Ventspils ostā, kur tā pārbaudi un iekrautās vielas paraugus noņēma VVD inspektori.

16. februāra vakarā vides pārvalde saņēma informāciju no iedzīvotājiem un VUGD par traucējušu smaku Sarkandaugavas dzīvojamā rajona teritorijā. SIA PARS Terminal nekavējoties tika pieprasīta informācija par veiktajām darbībām piestātnē SD5.

Saistībā ar traucējošo smaku un pārkrautās vielas atbilstību atļaujas nosacījumiem, vides pārvalde izvērtēs uzņēmuma SIA PARS Terminal darbību piestātnē SD5 16. februārī. Tiks organizēta arī šķidrās pārkrautās vielas NAPHTHA laboratoriskā analīze ar nolūku pārliecināties, vai konkrētās vielas pārkraušana piestātnes SD5 teritorijā bija pieļaujama.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valde lauzīs līgumu ar KVV Liepājas metalurgs meitasuzņēmumu SIA 50. piestātne , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LSEZ pārvaldei uzdots nosūtīt SIA 50. piestātne brīdinājumu par nokavēto maksājumu saistību izpildi, nosakot termiņu labprātīgai saistību izpildei 60 kalendārās dienas no brīdinājuma paziņošanas dienas. Tāpat LSEZ valde nolēmusi no 2016. gada 31. janvāra lauzt starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un SIA 50. piestātne 2014. gada 17. aprīlī noslēgto līgumu par zemesgabala Brīvostas ielā 12 jeb Liepājas ostas 50. piestātnes nomu.

«Šī piestātne nesen ir modernizēta tieši Liepājas metalurga vajadzībām,» 2014. gada aprīlī presei skaidroja maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers. Tomēr jau lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki ostas uzņēmēji sarunā ar DB apšaubīja piestātnes atdalīšanas mērķtiecību.

Lai stiprinātu Ventspils brīvostas pozīcijas lejamkravu un ķīmisko kravu pārkraušanā, šogad pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma norit Ziemeļu mola teritorijā esošas piestātnes pārbūve. Plānots, ka būvniecības process kopumā izmaksās gandrīz 2 miljonus eiro.

Ventspils brīvostas piestātne Nr.35a ir viena no trim kravu pārkraušanas piestātnēm pie Ziemeļu mola. Pārbūves laikā piestātnei Nr.35a tiek veikta divu jaunu kuģu atdurpāļu konstrukcijas izbūve, kas jau esošo piestātni padarīs mūsdienu kravu apkalpošanas un drošības prasībām atbilstošu. Tā kā piestātne Nr.35a ir piemērota dažādu bīstamo kravu pārkraušanai, piestātnei jāatbilst visaugstākajiem hidrobūvju būvniecības standartiem.

Piestātņu nomnieka SIA “VK Terminal Services” pārstāvis Renārs Pūce: “Piestātnei Nr.35a ir būtiska loma kopējās kravu nomenklatūras apstrādē, jo tā ir krasta rezervuāriem tuvākā dziļūdens piestātne, uz kuras jau šobrīd varam veikt operācijas segregējot līdz pieciem dažādiem produktiem. Tā kā nākotnei svarīga ir elastība, tad šī piestātne spēlēs centrālo lomu, jo spēs nosegt proporcionāli lielāko klientu vajadzību loku. Papildus esošajām tehnoloģiskajām iespējām, kas ļauj uz piestātnes Nr.35a apstrādāt gaišos naftas produktus un naftas ķīmiju (tai skaitā metanolu), varēs veikt tā sauktās kuģis – kuģis pārkraušanas operācijas, un to visu darīt videi draudzīgi, izmantojot tvaiku savākšanas iekārtu. Nākotnē plānojam pielāgot cauruļvadu sistēmu, lai apstrādātu arī lielākas pārtikas eļļas kravas, kas ļaus Ventspils ostai būtiski stiprināt savu konkurētspēju.”

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) meitasuzņēmumam AS Liepājas osta LM varētu lūgt ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), lai uzņēmums varētu mēģināt atrisināt savas problēmas, norāda LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Šāds solis varētu būt nepieciešams, jo, iespējams, ka "Liepājas osta LM" būs jāatmaksā valsts budžetā 28 375 874,90 eiro, ko veido pievienotās vērtības nodokļa (PVN) parāds, nokavējuma nauda un soda nauda par nesamaksāto PVN.

Augstākā tiesa ar 2014.gada 6.februāra spriedumu atcēla Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 2.aprīļa spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Administratīvā apgabaltiesa otrajā instancē 2013.gada 2.aprīlī atkārtoti apmierināja Liepājas ostas LM pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvā akta atcelšanu daļā, ar kuru tika noteikts papildu budžetā maksājamais PVN. Administratīvā apgabaltiesa šo lietu no jauna skatīs 20.maijā, liecina ieraksts tiesu informatīvajā sistēmā.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Pērn decembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, līdz ar to gadā kopā visos termināļos kravu apgrozījums sasniedzis 22,5 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Savukārt Ventspils brīvostas pārvalde 2015.gadā īstenojusi vienu no apjomīgākajām investīciju programmām, nodrošinot ostas termināļiem un rūpnieciskajiem uzņēmumiem vislabākos apstākļus darbības attīstībai.

Kopējais kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2015.gadā būtiski atpaliek no veiksmīgāko gadu rādītājiem un nesasniedz arī gada sākumā plānoto apjomu. Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 2 miljoniem tonnu jeb 17% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. 2015.gadā SIA Ventspils Nafta termināls pārkrauti 9,7 miljoni tonnu, kas ir būtiski mazāk nekā agrākos gados. Tā 1983.gadā terminālī gadā pārkrāva pat 34,3 miljonus tonnu. AS Baltic Coal Terminal šogad pārkrauti tikai 1,9 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 45% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā un nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. 2015.gadā AS Baltic Coal Terminal bijušas 249 dīkstāves dienas.

Līdz ar labības novākšanu, Liepājas ostas termināli uzsākuši graudaugu pieņemšanu un uzglabāšanu, bet jūlijā veikti pēdējie terminālu un noliktavu sagatavošanas darbi jaunajai graudaugu sezonai, informē Liepājas SEZ.

Līdz ar to tradicionāli jūlijā kravu apgrozījums bija mazāks nekā citos mēnešos – 337 937,58 tonnas. Jūlijā Liepājas ostā apkalpoti 97 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 4142 pasažieri.

Liepājas ost au vairākus gadus Liepājas ostā dominē beramkravas, t.sk. lauksaimniecības produkti – 2015. gadā labība un labības produkti veidoja 49% no visām ostā pārkrautajām kravām, bet 2016. gadā pirmajā pusgadā – 52%.

Šā gada jūlijā beramkravu segmentā labība un labības produkti veidoja vien 37,9% un tas vistiešāk ir saistīts ar vasaras vidu, kad noslēdzas iepriekšējā graudaugu sezona, bet jaunā vēl nav sākusies. Kā pastāstīja lielākā Liepājas ostas beramkravu

Investējot vaitrāk nekā 26 miljonus eiro, starptautiskajā lidostā Rīga pirmdien atklāta jaunā ziemeļu piestātne, informē lidostas pārstāve Laura Karnīte. Pēc jaunās ziemeļu piestātnes atvēršanas tranzīta pasažieru zona ļaus apkalpot 7 - 10 miljonus pasažieru gadā.

Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, divi jauni veikali un piecas kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas un ērtas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9828,39 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.

Lidostai Rīga attīstoties par reģionālo tranzīta centru, paredzams aizvien lielāks tranzīta pasažieru skaita pieaugums - jau šobrīd to ir 27% no visiem pasažieriem. Tālo lidojumu pasažieriem jaunā piestātne piedāvā plašu un ērtu tranzīta zonu, savukārt ap piestātni ierīkotā hidrantu sistēma tiešai degvielas padevei no degvielas bāzes ļauj ātrāk uzpildīt lielos gaisa kuģus. Jaunās gaisa kuģu stāvvietas atrodas termināļa tuvumā, kas ļauj pasažieriem ērtāk un ātrāk nokļūt gaisa kuģos, mazāk izmantojot autobusus.

Gada beigās jāpazūd smilšu kaudzei, bet vieta tukša nepaliks - tur plānots iekārtot pludmali, savukārt vēsturiski apbūvētās Ķīpsalas pusē paredzēts ierīkot prāmju piestātni, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas domē par to sakot - tikai rezerves piestātne, kad Daugavas labajā pusē visas vietas būšot aizņemtas.

Laikraksts atgādina, ka šī Ķīpsalas daļa ietilpst valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un UNESCO Pasaules mantojuma zonā.

Vieta, kur sabērtas smiltis, kādreiz bijusi Rīgas brīvostas teritorija, sacījusi Pilsētas attīstības departamenta pilsētas attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale. Lai padziļinātu Daugavu un tajā būtu iespējams ienākt lielajiem prāmjiem, brīvosta izsmēla Daugavas gultni bet apmēram 75 000 kubikmetru smilts sabēra Vanšu tilta malā. Zemesgabals, uz kura novietota smilšu kaudze, pieder Satiksmes ministrijai, kas to līdz 2055. gadam iznomājusi SIA Eurolines. Līdzās atrodas divi Rīgas pašvaldības zemesgabali, raksta Neatkarīgā.

Maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers atteicies uzņēmējam Kirovam Lipmanam par 555 000 eiro pārdot LM meitasuzņēmuma AS Liepājas osta LM akciju kontrolpaketi un par trīsarpus reizes mazāku summu - 150 000 eiro - pārdevis to pretendentam Konstantīnam Gončarovam, vēsta portāls Pietiek.com.

23.jūlijā Lipmans esot vērsies pie Velmera ar Liepājas ostas LM aktīvu iegādes piedāvājumu. Šajā vēstulē Lipmans norādījis, ka viņam ir interese atjaunot ne tikai LM, bet arī Liepājas osta LM saimniecisko darbību, «kura neapšaubāmi ir nozīmīga kopējā tērauda biznesa sastāvdaļa produkcijas loģistikas jomā».

Tomēr Velmers Lipmana piedāvājumā neesot saskatījis «nepārprotami pausto gribu iegādāties [..] AS Liepājas osta LM akcijas tikai kā mantas kopību kopā ar MAS Liepājas metalurgs metāla kausēšanas pamatražotni». Vienlaikus Velmers esot ņēmis vērā arī metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas piesaistītā konsultanta SIA Prudentia Advisers lēmumu neaicināt Lipmanu uz turpmāko LM metāla kausēšanas pamatražotnes pārdošanas procesa posmu. Līdz ar to administrators izslēdzis Lipmana 555 000 eiro vērto piedāvājumu no izvērtēšanas.

Ar jaunajiem Eiropas Savienības (ES) finansēto fondu projektiem Ventspils brīvosta plāno uzlabot termināļiem sniegto pakalpojumu kvalitāti

Ventspils brīvostas pārvalde (VBP) steidz pabeigt iesāktos 2017 – 2013. gada plānošanas perioda projektus un gatavo pieteikumam jaunā plānošanas perioda projektus. To pamatmērķis ir panākt, lai Ventspils brīvosta atbilstu ES pamattīkla ostu prasībām, DB norāda brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Jaunu piestātņu būvniecība nav plānota, taču pašreizējās ir jāremontē, kā arī jāuzlabo pievadceļi termināļiem.

Tukšā vietā

Pērn rudenī sāktā 12. piestātnes būvniecība paredzēta ģenerālkravu termināļa vajadzībām. Šī ir arī pēdējā dziļūdens (12 m) piestātne (280 m), ko varēja izbūvēt ostas iekšējā daļā, kur iepriekš piestātņu nebija, norāda VBP pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Piestātnes būvniecību par 15,5 milj. eiro veic Personu apvienība Hochtief solutions, LNK Industries. Piestātne tiek izbūvēta gandrīz no jauna, vietā, kur iepriekš bija pļava un privātmājas, piebilst LNK Industries būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns. Būvdarbiem vajadzētu būt pabeigtiem šā gada novembrī. Savukārt nākamā gada laikā terminālim jāsāk strādāt pilnībā, saka I. Udodovs. Apmēram 10 ha teritoriju nomā SIA Eurohome Latvija, kas jaunajā universālajā terminālī plāno apkalpot dažādu veidu ģenerālās kravas. Attiecībā uz citiem VBP īstenotajiem infrastruktūras projektiem jau vēstīts, ka kuģu stāvēšanas piestātnes rekonstrukcijas iepirkumā par uzvarētāju pasludināts LNK Industries Group, kas apņēmies darbus veikt par 2,29 milj. eiro. Savukārt Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas renovāciju par 807,4 tūkst. eiro veic Personu apvienība SIA GT L, SIA ZRF GT Inspekt. Lai Baltic Coal Terminal varētu attīstīt otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 milj. tonnu, šogad ieplānota 1. muliņa demontāža. Investīcijām Ventspils brīvostas infrastruktūrā 2014. gadā plānoti 37,2 milj. eiro, tostarp 15,1 milj. eiro Kohēzijas fonda finansējums.

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Trauku nomas tirgus arvien pieaug, jo lielu pasākumu rīkošanā šis ārpakalpojums tiek izmantots bieži

Ja restorāniem lielu pasākumu apkalpošanai nepietiek ar saviem traukiem, tos nomā no uzņēmumiem, kas piedāvā šādu pakalpojumu. «Noma ir ļoti pieprasīts pakalpojums,» norāda Ilze Poikāne, Gemosa nomas vadītāja. Arī Arkolat HoReCa nodaļas vadītājs Dzintars Liepiņš atzīst, ka pieprasījums pēc trauku nomas ir labs.

«Mēs to esam piedāvājuši teju kopš uzņēmuma dibināšanas, bet pirms diviem gadiem izpētījām tirgus situāciju un nopietnāk pievērsāmies nomai. Rezultātā katru gadu nomas biznesa apgrozījums pieaug par 30%,» saka Dz. Liepiņš. Viņš norāda, ka šajā biznesa segmentā uzņēmuma lielākie konkurenti ir Gemoss un Astro. Vēl ir vairāki mazāki uzņēmumi, kā arī tādas nomas, kas nomā traukus no Arkolat.

Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) operators Klaipedos nafta, kas pieder valstij, sāks atmaksāt Klaipēdas ostas pārvaldei 37,6 miljonus eiro vērtās investīcijas termināļa piestātnē, un nomas līgumu plānots noslēgt jau tuvākajā laikā.

«Līgumu par piestātnes nomu starp Klaipedos nafta un Klaipēdas ostas pārvaldi plānots parakstīt februārī. Tas būs pamatojums nomas maksājumiem, tostarp par investīcijām, sākot no šā gada 1.janvāra,» aģentūrai BNS sacīja "Klaipedos nafta" preses pārstāve Indre Miļiniene.

Pēc līguma parakstīšanas tiks veikts maksājums par janvāri, viņa piebilda, tomēr konkrētu maksājuma summu nenosauca.

Klaipedos nafta investīcijas SGT sasniedza 101 miljonu eiro. Klaipēdas ostas pārvalde projektā investēja vēl 37,6 miljonus eiro.

SGT komerciālu darbību sāka 1.janvārī.

Vienošanos par kopīgām investīcijām SGT infrastruktūrā Klaipedos nafta un ostas pārvalde parakstīja 2012.gada augustā. Saskaņā ar to Klaipēdas ostas pārvalde investēja 14,5 miljonus eiro termināļa piestātnē un vēl 22,6 miljonus eiro ostas teritorijas padziļināšanā.

Noslēgusies vērienīga rekonstrukcija vienā no senākajām Ventspils ostas piestātnēm – tā sauktajā Ziemas ostā. Rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 2,29 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Mūsdienīgu izskatu pēc rekonstrukcijas ieguvušas gan hidrotehniskās būves, gan apkārtējā teritorija.

Piestātnes rekonstrukcijas projekta ietvaros kapitāli remontētas hidrotehniskās konstrukcijas, kā arī labiekārtota piegulošā teritorija. Labiekārtošanā iekļautas interesantas formas, kas simbolizē jūras viļņus. To konstrukciju veido betona atbalsta sienas ar speciālu faktūru, kas pildītas ar kaltā granīta bruģi. Teritorijā uzbūvēta autostāvvieta 39 transporta vienībām. Rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES GROUP.

Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu piestātne K.Valdemāra ielā 6, kuru sauc arī par Ziemas ostu un Veco zvejas ostu, arī vintrāfenu (no vācu valodas – Winterhafen– Ziemas osta), ir piestātne Ventspils brīvostas pārvaldes naftas savācējkuģiem, gultnes dziļuma mērīšanas kuģim Skauts, ūdenslīdēju kuģim Neptūns, ekskursiju kuģim Hercogs Jēkabs, kā arī valsts krasta apsardzes kuģim.

Venēcijā svētdien piestātnē ietriecies kruīza kuģis, vēsta Itālijas plašsaziņas līdzekļi.

Laikraksts «Corriere della Sera» ziņo, ka kompānijas «MSC Cruises» kuģim «MSC Opera» apstājies dzinējs un tas turpinājis virzīties uz priekšu pēc inerces. Divi velkoņi, kas kuģi ievilkuši ostā, mēģinājuši to apturēt, taču pārtrūkusi tauva starp vienu no velkoņiem un kruīza kuģi, un laineris ietriecies piestātnē un līdzās esošajā tūristu kuģīti.

Uz tūristu kuģīša «Michelangelo» viegli cietuši pieci cilvēki.

2011.gadā kuģim «MSC Opera» atrodoties Baltijas jūrā pie Gotlandes salas, pārtrauca darboties elektroapgādes sistēma un apstājās dzinēji. Kuģis tika aizvilkts uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā un no tā tika evakuēti apmēram 1700 pasažieri.

Savukārt, 2010.gadā uz «MSC Opera» Lielbritānijas ostā Duvrā policija četru Latvijas un trīs Lietuvas valstspiederīgo kajītēs atrada 35 kilogramus kokaīna.

Liepājas ostas 43. piestātnē pietauvots panamax tipa kuģis Yannis Gorgias, kas ir līdz šim lielākais kuģis, kas apmeklējis Liepājas ostu.

Laika apstākļi ostā ir apgrūtināti – stipra viļņošanās un migla. Tomēr, pateicoties loču pieredzei un velkoņu manevrētspējai, kuģa ievešana notikusi bez starpgadījumiem. Kuģa garums ir 229 m, platums 36,8 m, iegrime 8.87 m, bet DW (kravnesība) 87 ,4 tūkstoši vienību. Līdz ar Liepājas ostas padziļināšanu jārēķinās, ka ostā ienāks arvien lielāki kuģi, norāda Liepājas ostas kapteinis Pēteris Gudkovs.

Tam gatavojas ne tikai Liepājas osta, bet arī ostas uzņēmēji. LSEZ a/s Liepājas osta LM komercdirektors Aleksadrs Vaļums pastāstīja, ka kuģis atveda aptuveni 27 tūkst. tonnas sojas spraukumus. Diemžēl pagaidām kuģis nevarēja ienākt ar pilnu kravu un daļa no tās nokrāva Roterdarmas ostā. Tāpēc uzņēmums gatavojas jau 2011. gadā nodot ekspluatācijā beramkravu termināla otro kārtu, kas ļautu pēc ostas padziļināšanas arī piestātnē apkalpot pilnus lielas kravnesības kuģus. Liepājas osta LM ir lielākā Liepājas ostas stividorkompānija, kas šā gada deviņos mēnešos ir pārkrāvusi vairāk nekā miljons tonnu kravu.

Būvniecību Kurzemē šogad raksturo plaša ģeogrāfija, daudzveidīgs finansējuma modelis un visu sektoru aktivitāte , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Grūti noteikt vienu nozīmīgāko būvi, jo to funkcionalitāte ir visai atšķirīga – vērienīgi valsts ieguldījumi bijuši enerģētikas sektorā, būvējot Kurzemes loka objektus elektrojaudas un piegādes drošības vārdā, uz kravu apgrozījumu un pakalpojumu efektivitāti vērsti ir ostu infrastruktūras projekti, ceļu būve veicina novadu attīstību. Savukārt ēku būvniecībā bijuši gan izglītības, gan veselības aprūpes, gan tūrisma un pilsētvides objekti.

Aktivitāte augsta

Daudz naudas būvniecībā šogad ieguldīts Ventspilī. 2014. gada nogalē ekspluatācijā tiks nodots Ziemeļkurzemes Profesionālās izglītības kompetences centrs jeb Ventspils tehnikums. Projekts ietver vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa, esošā mācību korpusa pārbūvi un dienesta viesnīcas korpusa jaunbūvi. Objekts ir nozīmīgs ne tikai kā kompetences centrs, bet arī kā Ventspils pilsētas centra daļa. Vairāk nekā 16 milj. eiro ieguldīti Ventspils brīvostas 12.piestātnē, kur tapusi 265m gara dziļūdens piestātne, ap 20 tūkst. m2 kravas laukumu, dzelzceļa atzari un apgaismojuma masti. Šo objektu gan plānots nodot ekspluatācijā tikai 2015.gadā. Noslēdzies ir vairāku gadu projekts, Ventspils centralizētajā siltumapgādē pārejot no oglēm uz biomasu. Ceturtā kārta īstenota arī pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projektā, šogad izbūvēti ap 3,3 km maģistrālā ūdensvada un 3,3 km kanalizācijas tīklu, kā arī divas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas. Vienlaikus sadarbībā ar Vairāki ielu posmi ieguva jaunu segumu un lietus kanalizāciju, apgaismojumu un zaļo zonu. Kopumā ieguldīti 2,4 milj. eiro. Nozīmīgs ne tikai pilsētai, bet visam reģionam bijis a/s Latvijas elektriskie tīkli objekts «Apakšstacijas Grobiņa 330 kV sadalns paplašināšana un 330 kV sadalnes izbūve apakšstacijā Ventspils», kas nodrošina lielāku jaudas rezervi apakšstacijas pieslēgumos un paaugstina elektroapgādes drošumu, īpaši vētru laikā. «Aktivitāte ir stabila un visos sektoros,» būvniecību raksturo Ventspils domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože.

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

Pasaulē pieaug minerālmēslu ražotāju un termināļu skaits; Rīgas brīvostā investē jaunās noliktavās

To DB norāda SIA Riga fertilizer terminal (RFT) valdes priekšsēdētājs Artūrs Skadats. Viņš ir dzimis un audzis Rīgā, 1994. gadā devies uz ASV, kur nodzīvojis astoņus gadus, iegūstot izglītību mārketinga, starptautiskā biznesa attīstības jomā un strādājot. Pēc tam vairākus gadus dzīvojis Krievijā, strādājot naftas produktu, kā arī ogļu tranzīta biznesā Latvijas ostu virzienā, bet 2009. gadā sācis darbu Uralhim saistībā ar termināļa izveidi Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Fragments no intervijas:

Kas ir RFT pārkrautās produkcijas gala patērētājs?

Lauksaimniecība. Patlaban pārkraujam trīs veidu produkciju: divu veidu amonija nitrātu un karbamīdu. 2013. gadā ekspluatācijā nodotā termināļa jauda ir divi mlj. t produkcijas gadā. Sākumā tika pārkrauts vairāk nekā viens mlj. t produkcijas gadā, bet pēdējos divos gados apgrozījums ir ap diviem mlj. t, un ceram to sasniegt arī 2017. gadā. Pamatā produkciju kraujam tādos Handymax tipa kuģos, kādu šobrīd redzat piestātnē, un tā iet uz visiem pasaules tirgiem, ieskaitot Latīņameriku un Ziemeļameriku, Eiropu, Brazīliju.

A/s BMGS būvēs piestātni un nostiprinās krastu Malku līcī Klaipēdas ostā. Līguma summa ir vairāk nekā 16,3 miljoni litu (3,26 milj. Ls).

Līgums par projekta realizāciju parakstīts 22. decembrī, liecina informācija Klaipēdas ostas mājaslapā. Minēto teritoriju apsaimnieko SIA Klaipėdos konteinerių terminalas. A/s BMGS konkursā startējusi kopīgi ar Lietuvas uzņēmumu Hidrostatyba un ieguvusi pirmo vietu ar zemāko cenu. Konkursā vēl piedalījās Josef Mobius Bau-Aktiengesellschaft, Merko Ehitus kopā ar Getelit, Hydrobudowa Gdansk kopā ar Kelių remonto grupė un Garant, bet dārgākais piedāvājums bijis a/s Latvijas tilti - gandrīz 25,4 miljoni litu.

Konkurss noslēdzās jau jūlijā, taču tā rezultātus apstrīdēja lietuviešu uzņēmums Lokys, kas piedāvāja zemāko cenu, taču no pretendentu saraksta bija svītrots kā neatbilstošs izvirzītajiem konkursa nosacījumiem. Klaipēdas apgabaltiesa pretenziju noraidīja.