Jūrmalas aizsardzības biedrības un uzņēmēju konflikti par būvniecības projektu atbilstību normatīviem pilsētā saasinās.

Jūrmalas pilsētā jau daudzu gadu garumā vērojamas asas domstarpības starp Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) un dažādiem nekustamā īpašuma projektu attīstītājiem, un arī pašu pilsētas domi. Proti, JAB mēdz apstrīdēt nekustamā īpašuma projekta realizētājam izsniegtas būvatļaujas tiesiskumu, to pamatojot gan ar vides aizsardzības jautājumiem, gan arī ar aizdomām, ka sākotnējā projektā aprakstītais objekta izmantošanas mērķis ir maldināšana un to pēc pabeigšanas izmantos citiem nolūkiem.

Nereti pēc tam, kad JAB pirmo iebildumu par būvatļaujas izsniegšanu noraida pašvaldība, biedrība strīdu turpina tiesās, nereti izejot pat visas instances, mēģinot panākt savu taisnību. Līdzīgi strīdi JAB vērojami arī ar Jūrmalas pilsētas domi, kad JAB tiesā mēģina apstrīdēt pašvaldības apstiprinātos detālplānojumus, arī apelējot pie vides aizsardzības tēmas. Tomēr virkne tiesu spriedumu, ar kuriem DB iepazinās, liecina, ka pat vairāku instanču tiesas pēc būtības konstatējušas, ka JAB izmantotā argumentācija pašvaldības lēmumu atcelšanai neatbilst faktiskajai strīda būtībai, un biedrības prasību ir noraidījušas.

Vairākas tukšas daudzdzīvokļu mājas uzkrītoši pamanāmas, iebraucot Jūrmalā, piemēram, pie Dzintaru viadukta. Vienlaikus eksperti norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus kopumā Jūrmalā ir rosīgs un pašlaik pārdošanā ir aptuveni 300 dzīvokļu jaunajos projektos, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki dzīvojamo māju un daudzfunkcionālo ēku projekti apstājušies laikā, kad plīsa nekustamo īpašumu buma uzpūstais burbulis. Piemēram, braucot no Rīgas puses, aiz Dzintaru viadukta abpus ielai redzami objekti, kas ir šī buma upuri, - pa labi projekts Edem, pa kreisi - projekts 365, norāda laikraksts.

Projektam Edem savulaik Jura Hlevicka vadītā dome iznomāja zemi Rembates ielā 4 par lētu naudu, bet 2004. gadā saskaņoja astoņstāvu daudzfunkcionālas ēkas būvniecību ar 60 apartamentiem, skaistumkopšanas salonu, trenažieru zāli u. c. Tagad šis iespaidīgais komplekss ir uzbūvēts un stāv tukšs. Dzīvojamās platības pārdošanas cena bija 3000-5500 EUR/m2.

Uzņēmējai, agrāk labi pazīstamai nekustamo īpašumu attīstītājai un miljonārei Larisai Sviridovai pērn Jūrmalas dome piešķīrusi maznodrošinātās personas statusu, liecina Db.lv rīcībā nonākusi Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes izziņa. Jāmin gan, ka trūcīgas ģimenes (personas) statuss L. Sviridovai piešķirts uz laiku no pagājušā gada 1. novembra līdz šā gada 31. janvārim.

Kā liecina Lursoft informācija L. Sviridovai pilnībā vai daļēji pieder aptuveni pieci uzņēmumi, kas visi gan ir pasludināti par maksātnespējīgiem. Tāpēc tas, ka viņai pieder vairāki uzņēmumi, nebija šķērslis maznodrošinātā statusa piešķiršanai, jo Ministru kabineta noteikumos norādīts, ka par īpašumu šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmas kapitāla daļas un akcijas, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu.

Žurnāls Pastaiga 2011. gada lielāko zaudētāju uzņēmēju saraksta pirmajā vietā ierindoja L. sviridovu, norādot, ka viņas zaudējumi gadā sasnieguši 79,34 miljonus latu. Arī 2010. gadā šajā topā viņa ieņēma pirmo vietu ar zaudējumiem, kas tika lēsti 17,03 miljonu latu apmērā.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien sākusi skatīt valsts prasību pret zāļu ražotāja AS «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem par pagājušajā gadā valstij piederošo «Grindeks» akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij nodarīti zaudējumi, vēsta Latvijas Televīzijas «Dienas ziņas».

Raidījums ziņoja, ka valsts cer piedzīt no akcijām negūto peļņu - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Valsts pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts un Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis pauda pārliecību, ka šoreiz mazākuma akcionārs ar šādu prasību Lipmaniem nezaudēs, lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību valsts zaudējusi. Tikmēr Lipmanu pārstāvji nešaubījās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Uz ceturtdienas sēdi bija atnākuši arī citi «Grindeks» mazākuma akcionāri, kuri vēlējās saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem, vai nē, vēstīja raidījums. Tostarp ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

No 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus, otrdien lēma Ministru kabinets.

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.

Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.

Pirms pakalpojuma sniegšanas būs jāveic pakalpojuma saņēmēja bezkontakta temperatūras mērīšana, un akūtu respiratorisko simptomu gadījumā pakalpojumu sniedzējam būs pienākums atteikt pakalpojumu sniegšanu.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Jelgavas tiesa šodien noraidīja vairāku privātpersonu un uzņēmumu prasību atzīt Jelgavas autobusu ražotāja a/s «AMO Plant» maksātnespēju un izbeidza ierosināto maksātnespējas procesa lietu. Tiesas sprieduma pilnais teksts būs pieejams 20. janvārī, bet tiesas lēmums nav pārsūdzams. Prasītāju pārstāvis Nauris Durevskis pauda, ka tiesas lēmumu varēs komentēt pēc iepazīšanās ar pilnu sprieduma tekstu, raksta Zemgales Ziņas.

Lietas izskatīšanu vairākkārt atlika, jo lietā tika saņemti gan jauni prasību pieteikumi par «AMO Plant» maksātnespējas atzīšanu, gan papildu pierādījumi.

«Ziņas» jau vēstīja, ka pirmā «AMO Plant» maksātnespējas procesa pieteicēja bija privātpersona A.Zvejniece, iepriekšējā «AMO Plant» valdes priekšsēdētāja biroja vadītāja. Pēc tam tiesā ar tādu pašu prasību vērsās arī «AMO Plant» mazākuma akcionārs a/s «Ferrus», kā arī SIA «VDL Bus & Coach B.V.», a/s «AMO Bus», kā arī privātpersonas, tajā skaitā arī uzņēmuma darbinieki, Svetlana Tseype, Jānis Dambītis, Nataļja Korola, Bella Murina, Marina Zubrika, Mamedhasans Asadullajevs, Dzintra Krūze, Aleksandrs Bogačkins, Kims Kudrjavcevs, Eduards Ogurcovs, Ruslans Kļimovs un Vsevolods Kleninsky.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Ieceļojot Latvijā, lidostā "Rīga" varēs veikt brīvprātīgu Covid-19 testu, paredz valdībā otrdien apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka pēdējo dienu laikā pasaulē un arī Eiropas valstīs pakāpeniski izplatās jaunais Covid-19 vīrusa omikrona paveids un, lai iespēju robežās mazinātu šī vīrusa ievešanu Latvijas teritorijā.

Jau ziņots, ka par jautājumu valdības sēdes laikā izvērsās plašas diskusijas.

Dodoties pusdienu pārtraukumā, iepriekš valdībā lēmuma par jautājumu nebija. Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) aizvietotājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kurš otrdien vada sēdi, izsludināja pusstundas pārtraukumu, kuras laikā ministriem jāsaprot, vai būs iespējams nonākt pie kompromisa vai galējā variantā jāveic balsojums.

Īpašus iebildumus par lēmumu valdības sēdes laikā izteica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), kurš atzīmēja, ka šāds valdības lēmums būtu pret Eiropas Savienības (ES) regulu, kas nosaka, ka jebkādus papildu ierobežojumus var noteikt tikai ārkārtas apstākļos un līdz 14 dienām, par to jāinformē arī Eiropas Komisija (EK).

Jelgavas novada pašvaldība saņēmusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kas noraida Kalnciema pagasta iedzīvotāju iniciatīvu atsaukt Jelgavas novada domes lēmumu akumulatoru pārstrādes rūpnīcas lietā, atsaucoties uz pašvaldības pārstāves Daces Kaņepones sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Teju visos apelācijas sūdzībā norādītajos iebildumos ietvertos argumentus apgabaltiesa ir konstatējusi kā nepamatotus, atstājot spēkā jau pirmās instances – Administratīvās rajona tiesas – spriedumu. Lietas izvērtējumā argumentēti pamatota gan secīga Jelgavas novada domes atbildīga rīcība uzņēmējdarbības atļaujai, gan uzņēmuma SIA «EcoLead» atbilstoši piemērotie risku izvērtēšanas un novēršanas soļi projekta izstrādē un saskaņošanā ar uzraugošajām institūcijām.

Nepiekrītot Jelgavas novada domes lēmumam, kas apstiprināja atļauju akumulatoru pārstrādes uzsākšanai Kalnciema pagasta rūpnieciskajā zonā, un Administratīvās rajona tiesas spriedumam, Kalnciema pagasta iedzīvotāju iniciatīvas grupa sadarbībā ar Vides aizsardzības klubu iesniedza apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, rosinot domes lēmuma atcelšanu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) šodien izteica brīdinājumu AS Latvijas Gāze (LG) par tās rīcību, liedzot AS Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai, lai energokompānija varētu iegādāties gāzi no Lietuvas.

SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis žurnālistiem skaidroja, ka regulatora izteiktais brīdinājums LG nozīmē, ka gāzes koncernam ir jāievēro Enerģētikas likumā un normatīvajos aktos noteiktais par trešo pušu piekļuvi gāzes infrastruktūrai.

«Enerģētikas likums paredz trešo pušu piekļuvi ne tikai gāzes tranzīta plūsmām, bet arī to, ka visiem sistēmas lietotājiem ir vienlīdzīgas tiesības piekļūt dabasgāzes infrastruktūrai. LG nav tiesību liegt šīs tiesības īstenot. Tiesa, likums paredz gadījumus, ka LG var liegt piekļuvi. Ja LG kādam komersantam atsaka piekļuvi, par to ir jābrīdina SPRK un lēmums jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. LG vēl nav vērsusies regulatorā ar atteikumu, kā arī LG nav atteikusi Latvenergo piekļuvi gāzes infrastruktūrai. Tomēr LG nav ievērojusi procedūras, saskaņā ar kurām šāds atteikums ir dodams,» skaidroja SPRK vadītājs.

Talsu novada dome sākusi sarunas ar Jāni Matuli, kurš tiesā iesniedzis prasību par būvniecības apturēšanu objektā, kur plānota jaunā slimnīca.

Panākta vienošanās, ka Jānis Matulis iesniegs domē savas prasības, pēc kuru izpildes viņš gatavas atsaukt prasību tiesā. Ja vienošanās tiks panākta, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca izvairīsies no draudiem zaudēt Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā četrus miljonus latu vērtajā projektā.

Talsu novada pašvaldība pēc slimnīcas darbinieku lūguma bija sarīkojusi tikšanos ar Talsu novada iedzīvotājiem un SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Talsu filiāles darbiniekiem. Tikšanās laikā notika diskusijas ar Talsu novada domes deputātiem, SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca valdes priekšsēdētāju Egiju Širovu un valdes locekli Kristīnu Bidzāni. Uz tikšanos bija ieradies arī LR Saeimas deputāts Edmunds Demiters, Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons, kā arī biedrības Latvijas Zaļā kustība pārstāvji un nodibinājuma Vides izglītības fonds Par sakoptu Latviju prezidents Jānis Matulis. Sapulci apmeklēja ap 130 iedzīvotāji, lai paustu savu neizpratni par biedrības Latvijas zaļā kustība uzsākto tiesvedību, kas apstādinājusi jaunās slimnīcas būvniecību, iesniedzot tiesā prasību par būvatļaujas tiesiskumu.

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas procesā gaismā var nākt patiesais kreditoru prasījumu apjoms.

Liepājas tiesa 12. novembrī rakstveida procesā nolēma apmierināt Haralda Velmera prasību izbeigt a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības procesu un pasludināt maksātnespējas procesu. Lēmums nav pārsūdzams.

Ar pasludināšanas brīdi līdzšinējā uzņēmuma valde zaudē savas pilnvaras, un turpmāk visa atbildība gulstas uz maksātnespējas procesa administratora H. Velmera pleciem, kura uzdevums būs sešu mēnešu laikā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. Viņam jāveic parādnieka dokumentu un mantas pilna inventarizācija. Savukārt nodrošinātajam kreditoram divus mēnešus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas ir aizliegts prasīt ieķīlātās parādnieka mantas pārdošanu. 12. novembrī arī birža apturēja tirdzniecību ar LM akcijām.

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.