Ministru prezidents Ivars Godmanis parakstījis rīkojumus par parlamentāro sekretāru iecelšanu, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12.pantu, kā arī vides ministra Raimonda Vējoņa ieteikumu, par Vides ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Mārtiņš Jirgens.

Ievērojot ekonomikas ministra Kaspara Gerharda ieteikumu, par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Artūrs Bergholcs.

Ievērojot īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunda Broka ieteikumu, par īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās parlamentārā sekretāra amatā iecelta Ilze Viņķele.

Ievērojot reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna ieteikumu, par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā iecelts Māris Krastiņš.

Valdība otrdien atbalstīja Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ierosinājumu nepalielināt valdības vadītāja, ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu.

Pieņemtie "Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu" paredz, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums netiks pārrēķināts par laika posmu no 2006.gada līdz 2007.gadam. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums 2007.gadā netiks palielināts. Līdz ar to arī turpmāk premjera atalgojums būs 2162 lati, bet ministru atalgojums - 1944 lati pirms nodokļu nomaksas.

Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nav konstants, un tas tiek pārrēķināts katru gadu pēc valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis 14.novembrī parakstījis sešus rīkojumus par parlamentāro sekretāru iecelšanu, Db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Ievērojot finanšu ministra Oskara Spurdziņa ieteikumu, par Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāri iecelta Elita Šņepste.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 12.pantu, kā arī ievērojot aizsardzības ministra Ata Slaktera ieteikumu, Juris Dalbiņš iecelts par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru.

Ievērojot bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika ieteikumu, par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Pēteris Simsons.

Ievērojot izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas ieteikumu, par izglītības un zinātnes ministrijas parlamentāro sekretāri iecelta Tatjana Koķe.

Ievērojot kultūras ministres Helēnas Demakovas ieteikumu, par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru iecelts Andrejs Radzevičs.

Ministru kabinets 13.novembra sēdē akceptējis grozījumu Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos Nr.862 Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu.

Esošie noteikumi nosaka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma piesaisti Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai ar koeficientiem. Tādējādi to atalgojums nav konstants un to pārrēķina ik gadu pēc tam, kad tiek publicēts Centrālās statistikas pārvaldes oficiālais statistikas paziņojums par valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēru, skaidroja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Ievērojot valdības īstenotos pretinflācijas pasākumus, grozījums noteikumos nosaka, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums tiks pārrēķināts, sākot no 2009.gada. Tas nozīmē, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums 2008.gadā netiks palielināts.

No 9.jūnija Ministru prezidenta Valda Dombrovska birojā darbu sāks padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Bordāns, kurš saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 24.pantu no 9.jūnija tiks iecelts arī par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru, informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Minētais likuma pants nosaka, ka Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru tikai no Saeimas deputātu vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa biroja amatpersonu vidus.

Ministru kabineta iekārtas likuma 24.panta 3.daļa nosaka, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Bet šī paša panta 4.daļa papildus skaidro, ka Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, ja nepieciešams, arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Ministru kabinets 6.novembra sēdē pieņēma grozījumu Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos Nr.862 Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu, db.lv informēja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds.

Grozījums noteikumos noteiks konkrēta atalgojuma veida – prēmijas piešķiršanas kārtību. Grozījums paredz, ka reizi gadā, izvērtējot Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru veikumu valdības deklarācijas izpildē un valdības darba efektivitātes nodrošināšanā, Ministru prezidents var ierosināt Ministru kabineta sēdē jautājumu par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru prēmēšanu vienas mēnešalgas apmērā.

Noteikumu īstenošanai nepieciešami papildu budžeta līdzekļi. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu 2007.gadā un turpmākajos gados tiks skatīts Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Visdrīzākajā laikā premjers Valdis Dombrovskis (JL) varētu iecelt savu parlamentāro sekretāru, kura uzdevums būtu Tieslietu ministrijas politiskā pārraudzība.

Vēl trešdien provizoriska vienošanās paredzēja, ka šo amatu varētu ieņemt Pilsoniskās savienības (PS) līderis un partiju apvienības Vienotība valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina DB rīcībā esošā informācija. Tomēr tad viņam būtu jānoliek savs Rīgas domes deputāta mandāts. Ģ. V. Kristovskis ceturtdien DB teica, ka jautājums par kandidatūru vēl nav izlemts, jo «vēl precizējam juridiskās nianses». Viņš arī izteicās, ka, visticamāk, uz šo amatu nepretendēs viņš pats, bet atteicās iztirzāt, vai tas saistīts ar izšķiršanos starp amatu Rīgas domē un valdībā.

Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.

Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš

Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.

Jauno laiku pārstāvošie ministri – ekonomikas ministrs Artis Kampars, finanšu ministrs Einars Repše un iekšlietu ministre Linda Mūrniece - neiecels savās ministrijās parlamentāros sekretārus, tādējādi iecerēts taupīt valsts budžeta līdzekļus.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu, parlamentārie sekretāri pārstāv ministrus saiknē ar Saeimas komisijām, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus ministra dotos uzdevumus.

Algas parlamentārajiem sekretāriem tiek maksātas no Valsts kancelejas budžeta un tās tiek noteiktas, Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo algai piemērojot koeficientu 5.4.

Savus amatus parlamentārie sekretāri zaudē, ja savu amatu zaudē ministrs, kurš iecēlis attiecīgo parlamentāro sekretāru.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas "Kā tiek pārvaldītas Latvijas mazās ostas?" aicina uz lielāku ieinteresētību mazo ostu attīstībā no valsts un pašvaldību puses, informē VK pārstāvji.

Revīzijas autori secinājuši, ka par mazo ostu darbību valsts mērogā ilgstoši nav bijis intereses, un arī pašvaldības kā ostu pārvalžu izveidotājas nav bijušas "uzdevumu augstumos".

Tāpat arī konstatēta virkne pārkāpumu mazo ostu pārvaldīšanā, to skaitā nepilnības iekšējās kontroles sistēmas darbā, normatīvajam regulējumam neatbilstoša rīcība.

VK skaidro, ka, lai arī mazo ostu kravu apgrozījums uz kopējā fona ir neliels, tās ir nozīmīgi loģistikas ķēdes elementi un sekmē ne tikai ostas teritorijas, bet visa reģiona attīstību, jo mazo ostu darbībā un uzņēmumos, kas saistīti ar ostas pakalpojumiem, tiek nodarbināti vietējie iedzīvotāji. Mazās ostas būtu jāpārvalda tā, lai pašvaldība, tās iedzīvotāji un komersanti gūtu maksimālu labumu no publiskajiem aktīviem - ostas akvatorijas, teritorijas un infrastruktūras.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju