Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Vai ir vēl kāds labāks veids par prāta vētru, kā tikt pie oriģināliem risinājumiem samilzušām problēmām un problēmiņām? Protams, ka ne! Vai tiešām? Kaut prāta vētras ir apritē jau gadus sešdesmit, tomēr ir maz (vai gandrīz nemaz) akadēmisku pierādījumu, ka prāta vētrās ļaudis tiktu pie vairāk un labākām idejām nekā tad, ja to darītu individuāli.

Patiesībā lielākā daļa pierādījumu norāda uz to, ka prāta vētras faktiski traucē radošajam procesam, radot kaut ko pilnīgi pretēju gaidītajai kreativitātes sinerģijai, raksta Harvard Business Review.

Prāta vētra ir dzimusi Amerikā. Tās autors ir Alekss Osborns, Mad Man prototips dzīvē. Viņš savulaik bija partneris reklāmas aģentūrā B.B.D.O., kas bija plaši pazīstama kā viena no visradošākajām Medisonas avēnijas kompānijām. 1948. gadā viņš uzrakstīja grāmatu Your Creative Power – popzinātnes un biznesa piemēru miksli, kas ātri vien ieguva dižpārdokļa statusu. Grāmata ir pilna ar trikiem un stratēģijām, kā palielināt radošumu. Tomēr visslavenākā ideja ir aprakstīta 33. nodaļā ar nosaukumu Kā organizēt komandu ideju radīšanai, raksta žurnāls New Yorker. Pēc A. Osborna domām, efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir izmantot grupas radošo potenciālu, un praktisks instruments, kā tikt tam klāt, ir prāta vētra. Tās principi ir: a) radīt pēc iespējas vairāk ideju; b) priekšroku dot neparastām vai oriģinālām idejām; c) kombinēt un attīstīt radītās idejas; d) un atturēties no kritikas prāta vētru laikā. Prāta vētras ir bāzētas uz divām cilvēkiem raksturīgām psiholoģiskajām premisām: ka citu klātbūtnei ir motivējošs efekts un ka kvantitāte galu galā novedīs pie kvalitātes.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Grupas Prāta Vētra bundzinieks, mūziķis Kaspars Roga šā gada maija sākumā skatītājiem piedāvās savu pirmo dokumentālo filmu Meklējot Mr.Kauliņu. Filma būs par viņa draugu latvieti Guntaru Kļaviņu, kurš Āfrikā darbojas dimantu biznesā un ar kuru finansiāli savulaik bijusi saistīta arī Prāta Vētra.

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp viņiem ir arī labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kas noticis ar Mr. Kauliņu. Pēc vairākiem gadiem K. Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Mr. Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru - dimantu meklēšanu.

K.Roga biznesa portālam db.lv stāsta, ka galvenais «vaininieks» filmas tapšanā ir tās producents Sandijs Semjonovs, kurš par latvieti G. Kļaviņu uzzināja no kāda cita latvieša - Harija Švarcbaha, kurš arī šobrīd dzīvo un strādā Āfrikā. S.Semjonovs kā producents līdzdarbojies arī grupas Prāta Vētra filmas tapšanā un tādējādi atklājies, ka K.Roga ar G. Kļaviņu ir labi draugi. Tā radusies doma par filmas uzņemšanu.

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Pašmāju grupa Prāta vētra vakar draugu un atbalstītāju lokā prezentēja savu jaunāko dziesmu albumu Vēl viena klusā daba.

Albums Vēl viena klusā daba ierakstīts no 2011.gada septembra līdz šā gada martam ASV pilsētiņā Hadsonā, Anglijā un Rīgā.

Kā atklāja grupas solists Renārs Kaupers, aptuveni pirms gada, sanākot kopā grupas dalībniekiem, spriests par to, ka vajadzētu ierakstīt jaunu albumu. «Ieraksts ir ceļojums gada garumā, jo esam pāris reizes bijuši Hadsonā, dažas reizes Anglijā, bet bieži esam bijuši Ingara Viļuma studijā, ko esam nodēvējuši par Ol Ingrid's Place, kā arī daudz laika esam pavadījuši mēģinājumu telpā Ziņģu nams,» stāstīja Kaupers.

Grupas jaunā albuma ierakstīšanā lielu ieguldījumu devis producents Deivids Fīlds. Producents darba procesā aicinājis katram izdomāt dāmu vārdus, stāstot, ka tas palīdzēšot satuvināties. Tā Prāta vētras dalībnieki tikuši pie vārdiem, piemēram, Mimī, Ingrid un Ru Ru, savukārt pašam producentam dots vārds Dorotija.

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Naktī no svētdienas uz pirmdienu noslēdzies Glastonberijas festivāls, kuru kopumā apmeklēja aptuveni 180 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Latvijas mūziķi Prāta Vētra, kas uzstājās uz festivāla otras lielākās skatuves The Other Stage sestdien, sākumā pulcēja vairākus simtus skatītāju, taču līdz koncerta beigām to skaits palielinājās līdz nepilnam tūkstotim. Prāta Vētra dalībnieki atzina, ka festivāls pašiem grupas dalībniekiem bijis emocionāls un īpašs, turklāt liels bijis arī latviešu fanu skaits. Grupas dalībnieki Renārs Kaupers un Jānis Jubalts apliecināja, ka labprāt atgrieztos festivālā arī nākotnē, piemēram, uzstājoties uz kādas citas skatuves. «Publikai esam kā pilnīgs jaunums, kā svaiga apelsīnu sula, ko var izgaršot,» norādīja J. Jubalts.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu, gribu pateikt: neesmu nevienā sociālajā tīklā. Ja kāds kaut ko manā vārdā paziņo, laikam esmu pēdējais, kas par to uzzina,» intervijā žurnālam Ir sacījis grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers.

«Man vienkārši nav laika tur grozīties. Liekas, ka es savā ziņā piesārņotu gaisu ar tekstiem, kuru jau tā ir tik daudz. Neesmu tāda tipa cilvēks. Būšana sociālajos tīklos ļauj būt pamanāmam un atpazīstamam, bet man tā dzīvē pietiek,» skaidrojis dziedātājs.

Intervijā populārās grupas pārstāvis arī norādījis, ka Krievija Prāta vētrai pašlaik ir lielākais tirgus, «mēs tur aktīvi braucam». «Un paldies Dievam! Varam nopelnīt sev maizīti un darīt arī kādu priecīgu.»

Runājot par to, ka Prāta vētrai publiskajā telpā pārmesta attieksmes nepaušana par grupas Pussy Riot represēšau, R. Kaupers stāstījis: «Mēs ar cenzūru neesam saskārušies, vienmēr esam varējuši dziedāt un runāt to, kas ir licies svarīgs. Iespējams, izsaukšu kārtējo sašutuma vētru - es nesaprotu milzīgo atbalstu Pussy Riot. Varbūt neesmu kārtīgi iedziļinājies, bet saprotu, ka atbalsts drīzāk ir, lai atzītu demokrātijas trūkumu Krievijā.

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.

Grupas Prāta vētra koncerttūre 7 soļi svaiga gaisa apdrošināta 1 miljona eiro vērtībā, informē Ergo pārstāvji.

Polise visiem tūres koncertiem iekļauj dažādu risku klāstu, sedzot arī tādus gadījumus kā koncerta pārtraukšana sliktu laika apstākļu vai kādu citu iemeslu dēļ un ar to saistītos izdevumus.

«Vērienīgas koncertprogrammas sagatavošana un realizēšana ir milzīgas investīcijas un atbildība gan pret skatītājiem, gan visiem tūres tapšanā iesaistītajiem partneriem. Tāpēc izmantot īpaši izstrādātus pasākumu apdrošināšanas risinājumus, kas ļauj pasargāt to norisi gadījumā, ja notiek neparedzētais, ir vispārpieņemta pasaules prakse koncerttūru organizēšanā. Līdz šim koncertus apdrošinājām ārvalstīs. Taču tagad varam to darīt tepat Latvijā. Prāta Vētrai ir bijusi pieredze, kad vētras dēļ nācies atcelt koncertu, un mēs zinām, kādas neērtības tas sagādā ne tikai pašiem organizatoriem, bet galvenokārt faniem,» stāsta SIA Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija valdes locekle Aija Auškāpa.

Grupa Prāta vētra sava jaunā albuma Vēl viena klusā daba koncerttūres noslēguma koncertā spēja ar klausītājiem pulcēt pilnu Skonto stadionu.

Grupa saviem klausītājiem bija sarūpējusi vairākus pārsteigumus, no kuriem viens bija trīs Latvijas BMX olimpieši, kuru vidū bija arī zelta medaļas ieguvējs Māris Štrombergs.

Kā vēsta laikraksts Neatkarīgā, Prāta vētra koncerttūrei iztērējusi teju miljonu. Grupas ģitārists Jānis Jubalts, vaicāts par šo summu - aptuveni 800 000 latu, atbildējis: «Jā, tā ir taisnība: šī summa ir iespaidīga, un es pat domāju, ka tā varētu būt pat lielāka [par nosaukto]. Nu, ko lai te saka: mums vienmēr ir bijis tāds teiciens – ja «pa nullītēm» izlīdīsim, tad būsim laimīgi. Vai izlīdīsim? Nu... Es ceru. Par finansiālo pusi labāk gan komentēt Aijai [grupas menedžere Aija Auškāpa], taču – koncerta sagatavošanas darbos iesaistīti 300 cilvēki, aparatūru ved divdesmit fūres, turklāt ir vēl arī daudz lietas, ko no malas pat neredz. Latvijā mēs ik pa četriem gadiem kā tādā olimpiādē cenšamies parādīt visu, ko varam, un domāju, ka arī šoreiz tas ir izdevies. Mums nav tādu ambīciju, ka tagad noteikti vajag parādīt pašu lielāko skatuvi vai pašu spožāko aprīkojumu, tā nav tāda mērīšanās ar... Pats zini, ar ko. Gribas, lai tie ir svētki, un, ja beigās tā arī sanāk, tad... Nu, tad ir laime pilnīga!»

Par godu Latvijas 100-gadei, Latvijas uzņēmēji un mūziķi ir apvienojušies, lai veiktu uz starpvalstu sadraudzību vērstu braucienu ar vēsturiskajiem auto spēkratiem no Uzbekistānas (Taškenta) uz Latviju (Rīga). Brauciena mērķis ir veicināt Latvijas un Uzbekistānas savstarpējās attiecības, kā arī godam nest Latvijas vārdu pasaulē, simbolizējot tās perspektīvu, attīstības iespējas Latvijai kā neatkarīgai valstij. Dalībnieku vidū būs gan Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēji, gan arī mūziķi no grupas «Prāta Vētra».

Ekspedīcija tiks veikta ar vēsturiskajiem auto spēkratiem: diviem LADA-2101 (1979.gada un 1974.gada auto), GAZ-24 (1974.gada) un Opel Rekord (1979.gada auto). Ekspedīcijas laikā tiks apmeklētas dažādas Uzbekistānas, Kazahstānas un Krievijas pilsētas un nozīmīgi apskates objekti, kā arī katrā vietā tiks atstāts zīmīgs vēstījums par Latviju. Tāpat arī vairākās Uzbekistānas pilsētās gaidāma dalībnieku svinīga sagaidīšana (piemēram, Samarkandā), iesaistot pilsētu mērijas un to amatpersonas.

Brauciena jeb ekspedīcijas dalībnieki būs Latvijas uzņēmēji no A/S «SONORA» Jānis Mozga, Uldis Batarags, Jurijs Konovalovs, Nauris Jonass, Andrejs Samuiliks. SIA «SONORA Development» - Andris Kulbergs, «Balcia Insurance SE» - Lauris Boss, «E.Tauriņš un partneri» -Ralfs Kirštuks, Latvijas mūziķi no grupas «Prāta Vētra» -Jānis Jubalts un Māris Mihelsons, kā arī uzņēmēji no Uzbekistānas.

Jūrkalnes iniciatīvas grupa «prāta vētrā» vienojusies par Jūrkalnes attīstības idejām, kas varētu kalpot kā paraugprojekts Latvijas lauku atdzimšanai.

«Centāmies noteikt to, kas var veicināt uzņēmējdarbību un radīt jaunas darbavietas, lai piesaistītu cilvēkus Jūrkalnes novadam,» Db.lv informēja pakalpojumu vadības aģentūras Know House valdes priekšsēdētājs, uzņēmējdarbības konsultants Dmitrijs Kalniņš-Bergs. Jūrkalne ir viens no mazāk apdzīvotajiem Latvijas pagastiem. Vietējie iedzīvotāji pārtiek galvenokārt no tūrisma un lauksaimniecības, kas ir izteikti sezonāla darbība. Tai pašā laikā te esot sastopami ļoti dažādi amatniecības veidi, tradicionālas lauku iedzīvotāju prasmes, kuras iespējams pārvērst komercdarbībā. «Vispirms mēģināsim apzināt, cik Jūrkalnē ir šādu prasmīgu cilvēku, cik no viņiem būtu gatavi mēģināt sākt komercdarbību. Pēc tam lekciju veidā centīsimies dot zināšanas, palīdzēt ar padomiem, meklēsim finansējumu,» stāsta konsultants. Ideja esot veidot ko klasterim vai inkubatoram līdzīgu – rosināt cilvēkus sadarboties, lai samazinātu komercdarbības izmaksas. «Piemēram, vietējiem restorāniem būtu pieprasījums pēc dažādiem produktiem, taču vietējie tādas kultūras neaudzē,» vienu no perspektīvajiem sadarbības veidiem nosauc D. Kalniņš – Bergs. Viņš uzskata, ka vispirms jāmaina lauku cilvēku domāšana, jāiemāca novērtēt savas prasmes. «Cilvēks bieži pat kautrējas no tā, ka viņš, piemēram, ievārījumu vāra pats,» skaidro konsultants. Tajā pašā laikā esot pilsētnieki, kuri labprāt šos lauku cilvēku produktus un amatniecības izstrādājumus iegādātos. Nākamā ideja saistās ar Jūrkalnes skolas attīstību un kultūras dzīves organizēšanu, kur jau vairākus gadus aktīvi iesaistījies mūziķis Igo.

Biļešu tirdzniecības apjomi liecina, ka šogad būs apmeklētākais Summer Sound festivāls, informē festivāla rīkotāji.

Pērn uz festivālu Liepājā tika pārdoti aptuveni 25 tūkstoši biļešu.

Reģionālais portāls ReKurZeme iemūžinājis, kā tiek iekārtota pasākuma teritorija (fotogrāfijas raksta galerijā).

Festivāla pirmās dienas kulminācija būs grupas Prāta vētra koncerts - īpašs ar to, ka šī būs vienīgā grupas uzstāšanās festivālos Latvijā šovasar, tāpēc festivāla organizatori lielo publikas atsaucību skaidro arī ar šo faktu.

Organizatori brīdina, ka piektdien, 12.jūlijā, uz Rīgas - Liepājas šosejas gaidāma liela automašīnu plūsma un sastrēgumi. Turklāt ceļu uz Liepāju paildzina remonts posmā starp Skrundu un Liepāju, tāpēc festivāla rīkotāji iesaka ceļu caur Aizputi, lai ietaupītu aptuveni vienu stundu laika.

Sestdien, 25. jūlijā, grupa Prāta vētra ar koncertu pļavā pretī Jelgavas pilij atklās savu Latvijas koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Sākotnēji tika plānots, ka koncertu varētu apmeklēt ap 10 tūkstoši klausītāju, bet jau šobrīd uz to ir pārdots vairāk nekā 18 tūkstoši biļešu, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pašvaldības iestāde Pilsētsaimniecība norāda, ka koncerta norises vietā varēs iekļūt pa trīs ieejām – no Vecā ceļa puses, no Lielupes puses un no Lielās ielas. Ērtākai piekļuvei uzstādītas koka kāpnes.

Automašīnu novietošanai būs atvēlētas vairākas vietas.

Drošības apsvērumu dēļ pirms koncerta Lielajā ielā posmā no Driksas tilta līdz Kalnciema ceļa un Rīgas ielas krustojumam tiks noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā, bet pēc koncerta pulksten 24 aptuveni uz stundu tiks slēgta satiksme pār tiltiem, lai koncerta apmeklētāji varētu droši nokļūt mājās. Ja būs nepieciešams, satiksme uz laiku varētu tikt slēgta arī pirms koncerta, bet to izlems policija, izvērtējot situāciju. Tāpat jāņem vērā, ka koncerta laikā tiks slēgta laivu satiksme Lielupē posmā no Lielupes tilta līdz jahtu bāzei.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Autortiesību uzraugu AKKA/LAA darbā ir vairākas nopietnas problēmas uzskata populārākās Latvijas grupas Prāta vētra dalībnieks Kaspars Roga.

K. Roga norādīja, ka autortiesību maksājumi ir nepieciešami, jo mūziķi ar ierakstiem faktiski vairs nepelna un ir vajadzīgi citi ienākumu avoti, lai varētu muzicēt un veikt jaunus ierakstus. «[..]iztērējam daudz naudas, lai ierakstītu albumu, un pateicoties internetam, no diskiem vairs finansiālas atdeves nav. Kaut kā jau mēs gribam saglabāt spēju ierakstīt nākamo albumu, tas ir viens no veidiem, kā samaksāt mums kā autoriem», laikrakstam Diena sacīja K. Roga.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma ir komunikācijas trūkumā no prasītāju - AKKA/LAA puses. «Šī organizācija ir ļoti necaurspīdīga un nepieejama. Ir dīvaini, ka mums pašiem ir jāmaksā par saviem koncertiem, un summas ir milzīgas. Vēl trakāk ir, ja jauna grupa grib izdot disku, bet vēl, pirms pārdots kaut eksemplārs, viņiem ir jāsamaksā AKKA/LAA nodeva. Mulsina arī ilgais administrēšanas laiks - kad autortiesību organizācijai iemaksā naudu un kad viņi atdod to atpakaļ, parasti tas notiek pēc trīs vai cik mēnešiem. Tad ir jādomā, kas ar to naudu notiek, varbūt AKKA/LAA to noliek uz depozīta un pelna procentus? Šāda uzņēmējdarbība ir pretrunā ar jebko.»

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.