Jaunākais izdevums

Konkursā par autotransporta detaļu un piederumu ražotnes ēkas būvniecību Ventspilī sešu pretendentu konkurencē uzvarējusi SIA Ostas celtnieks. Piedāvātā līgumcena ir 1,56 miljoni latu.

Uz būvniecību pretendējušas arī a/s LX grupa, SIA NCC konstrukcija, SIA Abora, SIA Re&Re un SIA Merks, liecina IUB informācija.

Dienas Bizness rakstīja, ka 2010. gada pavasarī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā tika parakstīts līgums par ES finansējuma piesaisti SIA Malmar Sheet Metal projektam Autotransporta detaļu un piederumu ražotnes izveide Ventspilī. Līdzfinansējumu nodrošinās augstas pievienotās vērtības investīcijām paredzētie struktūrfondi.

Projekts paredz uzbūvēt jaunu ražošanas ēku līdz šim nomāto telpu vietā. Paredzēts izveidot jaunu, augstas tehnoloģijas pulverkrāsošanas cehu, specializētu mašīnbūves industrijai. Šim krāsošanas ceham ir nepieciešams 1.553 miljonu Ls liels ieguldījums. Plānots uzstādīt arī jaunas iekārtas (lāzergriešanas iekārta, locīšanas iekārta uc.) par kopējo summu 0.946 miljonu Ls. Pēc uzņēmuma rīcībā esošās informācijas Austrumeiropā nav citu metāla lokšņu apstrādes ražotņu ar pilnu ražošanas ciklu, kas ražo komponentes lielizmēra šasijām.

Tāpēc Malmar vadība cer būt pirmie tirgū un labākie starp vēl tikai topošajiem konkurentiem. Ventspils ražotnes jauda plānota līdz 1500 tonnām gadā, nākotnē tai palielinoties līdz 5000 tonnām gadā. Darbinieku skaitu ir plānot palielināt no pašreizējiem 40 līdz 70 cilvēkiem. Uzņēmums SIA Malmar Sheet Metal Latvijā reģistrēts 2006. gada 11.aprīlī un ir Beļģijas kompānijas Cormetallis NV meitasuzņēmums. Esošā ražotne atrodas īrētās telpās Ventspilī. Jaunā ražotne taps Ventspils brīvostas teritorijā pie Ventspils lidostas, tāpēc uzņēmumam būs viegli pieejami Ventspils brīvostas pakalpojumi. SIA Malmar Sheet Metal dibināts Latvijā, lai samazinātu ražošanas izmaksas un apgūtu Centrālās un Austrumu Eiropas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Top vairāk nekā četrus miljonus vērta ražotne Ventspilī

Vēsma Lēvalde, 16.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

17.augustā SIA Malmar Sheet Metal jaunās ražošanas ēkas pamatos Ventspilī notiks svinīga kapsulas ar vēstījumu nākotnei iebetonēšana. Uzņēmums Ventspilī strādā jau sešus gadus, bet nākamā gada sākumā plāno pārcelties uz jaunām ražošanas telpām.

Ražošanas ēkas un infrastruktūras izbūves Ganību ielā 107 izmaksas plānotas divu miljonu latu apmērā. Ražotnes lielākā vērtība būs augstas tehnoloģijas pulverkrāsošanas cehs, kas specializēts tieši mašīnbūves industrijai. Tiks uzstādītas arī jaunas lāzergriešanas, locīšanas un citas iekārtas. Projekta kopējās izmaksas plānotas 4,06 miljonu latu apmērā, no kuriem 2,23 miljonus līdzfinansēs Eiropas Savienība, bet priekšfinansējumam kredītu piešķīrusi DnB Nord banka. Ēkas būvniecība uzsākta 2011.gada jūnijā, un to plānots pabeigt 2012.gada februārī. Būvniecību veic SIA Ostas Celtnieks. Zemi jaunās ražotnes celtniecībai SIA Malmar Sheet Metal nomā no Ventspils brīvostas pārvaldes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī sāk būvēt jaunu metālapstrādes rūpnīcu

Vēsma Lēvalde, 04.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī sākti būvdarbi vietā, kur ar ES līdzfinansējumu taps jauna SIA Malmar Sheet Metal ražotne.

Jaunā rūpnīca būs blakus tikko svinīgi atklātajai Šveices kapitāla mašīnbūves rūpnīcai Bucher Schoerling Baltic, jo abas rūpnīcas sadarbojas. Pagaidām Malmar Sheet Metal strādā nomātās telpās, bet iegūts apjomīgs pasūtījums, izkonkurējot lielu rūpnīcu Zviedrijā, un tas liek domāt par jaudas palielināšanu, kā arī krāsošanas līnijas izveidi Ventspilī, Db.lv uzzināja Ventspils brīvostas pārvaldē. Konkursā par tiesībām būvēt rūpnīcu pērn decembrī uzvarēja SIA Ostas celtnieks, kas apņēmās ražotni uzbūvēt par 1,565 miljoniem latu.

Malmar Sheet Metal Latvijā darbojas kopš 2006. gada. Uzņēmuma produkcija - kravas automašīnu detaļas - pārsvarā tiek eksportēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī atklās Malmar Sheet Metal jauno ražotni

Vēsma Lēvalde, 20.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī 23.novembrī atklās četrus miljonus eiro vērto metālapstrādes rūpnīcas Malmar Sheet Metal ražošanas ēku, kurā uzstādīta Austrumeiropā modernākā metāla detaļu pulverkrāsošanas sistēma.

Ražotnes lielākā vērtība ir augstas tehnoloģijas pulverkrāsošanas cehs, kas specializēts mašīnbūves industrijai un šobrīd ir uzskatāms par modernāko Austrumeiropā, apgalvo uzņēmuma vadība. Turklāt krāsošana ir videi draudzīga - modernajā Eisenmann automātiskajā krāsošanas līnijā padomāts gan par vides un cilvēku veselības drošību, gan par to, lai ķīmiskais materiāls, kas tiek izmantots metāla virsmas priekšapstrādē, paliktu tikai uz detaļām, bet ne gaisā, ūdenī vai zemē. Uzstādītas arī jaunas lāzergriešanas, locīšanas u.c. iekārtas.

SIA Malmar Sheet Metal dibināta 2006.gada 11.aprīlī un ir Beļģijas Cormetallis NV grupas uzņēmums, kas darbojas metālapstrādes mašīnbūvei nozarē, ražojot dažādas detaļas un specializējoties smago automašīnu un autobusu rāmju ražošanā, lielākoties Volvo zīmolam. Līdz jaunās rūpnīcas uzcelšanai uzņēmuma ražotne atradās pagaidu telpās - nomātās, vēl padomju laikā celtās ēkās Ventspilī. SIA Malmar Sheet Metal projekts Autotransporta detaļu un piederumu ražotnes izveide saņēma atbalstu Eiropas Savienības programmā Uzņēmējdarbība un inovācijas (aktivitāte Augstas pievienotās vērtības investīcijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražo durvju rokturus vīrusa izplatības ierobežošanai

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā strādājošais metālapstrādes uzņēmums "Malmar Sheet Metal" krīzes laikā uzsācis ražot durvju rokturus, kas palīdz durvis attaisīt ar elkoni nevis plaukstu, informē Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Durvju rokturi gan ir tikai uzņēmuma papildus nodarbošanās krīzes laikā un nav plānota kā peļņas avots, atzīst uzņēmumā.

LASI ARĪ: FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Šobrīd pirmais produkcijas pasūtījums ir ceļā uz Beļģiju, bet uzņēmums gatavs piedāvāt rokturus arī Latvijā, ja tāda interese būtu.

Uz rokturiem iespējams uzdrukāt arī citus logo. Uzņēmums cer, ka tuvākajā laikā varētu mainīties drošības noteikumi lielākajās Eiropas valstīs, kas ļautu arī Ventspils rūpnīcai atsākt ražošanu lielākā apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltkrievu uzņēmumam Ultraplast EU Ventspilī būvē polikarbonāta lokšņu ražotni

Db.lv, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā ražošanas ēkā Ventspilī, Ganību ielā nosvinēti spāru svētki. Ēku pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma nomnieka SIA "Ultraplast EU" vajadzībām būvē SIA "Ostas celtnieks".

4100 kvadrātmetru lielā ražošanas ēka Ganību ielā 103 ir viena no trim ražošanas ēkām, kas šobrīd tiek būvētas Ventspils brīvostas industriālajā teritorijā pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma. Topošā ēka atrodas Ventspils lidostas industriālajā zonā, kur jau strādā tādi uzņēmumi kā "Malmar Sheet Metal" un "Bucher Municipal".

Līgums par jaunās ēkas nomu noslēgts ar Baltkrievijas izcelsmes uzņēmumu SIA "Ultraplast EU", kas Ventspilī veidos polikarbonāta lokšņu ražotni.

Uzņēmums sākuma stadijā plāno saražot 1200 tonnu produkcijas gadā, bet pie pilnas jaudas – 5000 tonnu produkcijas gadā.

Saražoto produkciju plānots realizēt Eiropas tirgū. Iesākumā plānots radīt ap 20, bet, strādājot ar pilnu jaudu, 45-50 jaunas darba vietas. SIA "Ultraplast EU", plānojot ieguldīt iekārtās līdz 12 miljoniem eiro, arī papildinājis to uzņēmumu skaitu, kas kvalificējies speciālās ekonomiskās zonas sniegto priekšrocību izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gatavojas startam jaunā ražotnē

Vēsma Lēvalde, 03.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Savienības atbalstu metālapstrādes uzņēmums Malmar Sheet Metal pabeidzis jaunas rūpnīcas būvi Ventspilī.

Rūpnīcas darbiniekiem ir kolektīvais atvaļinājums līdz augusta vidum, un šajā laikā tiek steigta iekārtu uzstādīšana un jaunas pulverkrāsošanas līnijas ierīkošana tikko pabeigtajā ražošanas ēkā Ventspilī. Projektā ieguldīti vairāk nekā četri miljoni latu, no kuriem 2,23 milj. Ls ir ES līdzfinansējums. Ražošanu plānots nodrošināt nepārtrauktā ciklā jeb 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

Puse naudas ieguldīta būvniecībā, ko veica SIA Ostas celtnieks, bet puse ieguldīta jaunās iekārtās. Īpaša ražotnes vērtība ir jauna pulverkrāsošanas līnija, kas varētu būt lielākā šāda tipa iekārta Baltijas valstīs, lēš ražošanas vadītājs Māris Petrovskis. Uzņēmuma produkcija ir domāta autobūvei – galvenokārt smagās tehnikas šasiju detaļas, ko izgatavo no metāla loksnēm. Lielākais klients ir Volvo-Renault Group, taču risku sadalīšanai šogad atrasti jauni klienti, kuru nosaukumi komentārus neprasa – Caterpillar un Cargotec.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvostā sasniedz lielāko kravu apgrozījumu desmitgadē

Vēsma Lēvalde, 05.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils brīvosta pusgadā pārkrāvusi 16,3 miljonus tonnu kravu

Gunta Kursiša, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā Ventspils brīvostā pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, bet pirmajos sešos mēnešos kopā kravu apgrozījums veido 16,3 miljoni tonnas.

Pusgadā apgrozīto kravu apjoms ir par diviem miljoniem latu lielāks nekā osta plānoja iepriekš, un tas varētu ostai dot papildus vienu miljonu latu, norāda Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš stāsta, ka papildus gūtie līdzekļi tiks izlietoti ostas Investīciju programmas īstenošanai, tai skaitā Eiropas Savienības (ES) fondu finansēto projektu līdzfinansējumu segšanai, jo «tieši investīcijas ostas attīstībā ir garants kravu apgrozījuma noturēšanai nākotnē».

Trīs no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2013. gada pirmajos sešos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret pagājušo gadu. Kravu pieaugums 49% apmērā bijis a/s Ventbunkers, a/s Ventspils tirdzniecības osta - 1% apmērā, SIA Ventamonjaks serviss - 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražošanu Ventspilī paceļ līdz ceturtdaļmiljardam eiro

Māris Ķirsons, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA: Pastāv risks atmaksāt Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirtos 10,9 miljonus eiro no ES fondiem

LETA, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc SIA Riga Bulk Terminal pasūtījuma projekta ģenerāluzņēmējs SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Kundziņsalā Rīgas Brīvostas teritorijā esošajā beramkravu pārkraušanas terminālī, informē SIA Ostas celtnieks.

Sadarbības līguma summa veido 2,3 miljonus eiro, un būvdarbus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

2014. gadā uzbūvētajā beramkravu terminālī Riga Bulk Terminal, kas ir pielāgots sešu dažādu kravu pārkraušanai, šovasar ir uzsākti otrās kārtas būvdarbi. Tās ietvaros SIA Ostas celtnieks realizēs vairāku jaunbūvju projektēšanu un būvniecību – tiks uzbūvēta jauna beramkravu noliktava ar laukumu ap 5000 m2, elektrosadales ēka un 36m augsts elevatora tornis, kā arī pārbūvēta vagonu izkraušanas ēka ar tuneli. Celtniecībā tiks izmantotas 500 tonnas metāla konstrukciju, 350 tonnas armatūras un 3,5 tūkstoši kubikmetri betona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī jaunus siltumtīklus būvēs SIA Ostas celtnieks. Kopumā plānots ieguldīt 1,3 miljonus eiro.

Pašvaldības SIA Ventspils siltums izsludinātajā iepirkumā par jaunu centralizētu siltumtīklu būvniecību uzvarējusi SIA Ostas celtnieks, bet būvuzraudzību nodrošinās SIA CC3.

Siltumtīklu būvniecības iepirkums sastāv no divām daļām. Pirmā iepirkuma daļa paredz jaunas siltumtrases būvniecību 121 m garumā posmā no Rīgas ielas Nr.34 līdz Vasarnīcu ielai. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena šai iepirkuma daļai ir 66 512 eiro.

Otrā iepirkuma daļa paredz jaunu siltumtrašu būvniecību 244 m kopgarumā Ūdens ielā 6, Kuldīgas ielā 13 un Strazdu ielā 5. Tāpat arī plānota siltumtīklu maģistrāles būvniecība no Vidumupītes pieslēguma līdz Lāčplēša ielas pieslēgumam. Šīs siltumtrases garums būs 286 m garumā. Uzņēmuma Ostas celtnieks piedāvātā būvniecības līgumcena 2. iepirkuma daļai ir 223 779 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jelgavā par 21 miljonu eiro rekonstruēs kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu

Žanete Hāka, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmums «Ostas celtnieks» noslēdzis līgumu ar SIA «Jelgavas Ūdens» 21 miljona eiro vērtībā par kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu un rekonstrukciju Jelgavā, informē Ostas celtnieks.

Projekta laikā, kuru plānots uzsākt novembra sākumā, tiks uzprojektēti un izbūvēti maģistrālie cauruļvadi 57 km garumā un pievadi aptuveni 22 km garumā.

Īstenojot kanalizācijas un ūdensapgādes tīklu paplašināšanu, tiks izbūvēti maģistrālie kanalizācijas tīkli un to pievadi aptuveni 51 km garumā, kā arī maģistrālie ūdensvada tīkli un to pievadi aptuveni 28 km garumā. Tāpat projekta realizācijas laikā tiks veikta 12 kanalizācijas sūkņu staciju izbūve. Projektu plānots pabeigt līdz 2020. gada beigām un to līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds.

«Priecājamies, ka mums ir uzticēts īstenot tik apjomīgu un Jelgavas pilsētai nozīmīgu projektu, kas mums uzliek dubultu atbildību, jo projekta realizācijas laikā jāveic ne tikai būvdarbi, bet arī projektēšana, kā arī paralēli jānodrošina izbūvēto posmu ekspluatācija. Lai samazinātu riskus pasūtītājam, mūsu uzdevums trīs gadu garumā būs rūpīgi plānot, organizēt un vadīt projektēšanas un būvdarbu procesus. Pēc projekta pabeigšanas tiks uzlabota pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāte, nodrošinot pieslēgumu kanalizācijas notekūdeņu sistēmai un kvalitatīvu dzeramo ūdeni,» pauž «Ostas celtnieks» valdes priekšsēdētājs Konstantins Bursakovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA Ostas celtnieks valde paplašināta par diviem locekļiem. Turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs arī Ruslans Nikolajenko un Jeļena Andersone, liecina informācija Lursoft.

Tāpat uzņēmumā valdē darbu turpina tās ilggadējais priekšsēdētājs Konstantīns Bursakovskis.

SIA Ostas celtnieks dibināts 1994. gadā un nodarbojas ar šķidruma plūsmai paredzēto būvju celtniecību. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 500 tūkst. Ls, un uzņēmuma juridiskā adrese ir Dzintaru iela 48, Ventspils.

2011. gadā SIA Ostas celtnieks apgrozījums veidoja 19,6 miljonus Ls, bet peļņa – 1,87 miljonus Ls. Vērtējot pēc gada apgrozījuma, Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 SIA Ostas celtnieks ieņem 220. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas lidostā Ostas celtnieks uzsācis ceļu seguma atjaunošanas darbus

Lelde Petrāne, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ostas celtnieks ir uzsācis būvdarbus Rīgas lidostas teritorijā projekta Ceļu seguma atjaunošana un satiksmes organizācijas izmaiņas lidostas publiskajā daļā ietvaros. Būvdarbus paredzēts pabeigt trīs mēnešu laikā, līdz novembra vidum.

Projekta kopējās izmaksas ir plānotas ap 690 000 EUR. Remontdarbu veikšanas laikā lidostas publiskajā daļā ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Projekta ietvaros paredzēts nomainīt betona bruģi, izbūvēt betona apmales, asfaltbetona segumu, uzklāt horizontālo marķējumu un uzstādīt ceļa aprīkojumu uz vairākām ielām lidostas teritorijā (Miglas, Muzeju un Pilotu ielā), P1 īstermiņa stāvlaukumā, piebrauktuvē pie termināļa, kas ved uz izlidošanas zāli, un uz rampas, kur paredzēts uzstādīt arī automātiskās barjeras.

«Projekta nopietnākais izaicinājums ir nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi lidostai, pēc iespējas mazāk apgrūtinot lidostas pakalpojumu izmantotājus. Asfaltbetona seguma remontdarbi skar visus lidostas galvenās ēkas publiskos pievadceļus, rampu un īstermiņa stāvlaukumu. Lai pēc iespējas mazāk ietekmētu piekļuvi lidostai, atsevišķus darbus veicam ārpus ierastā darba laika – vēlu vakaros, agri no rīta vai brīvdienās,» stāsta Ostas celtnieks projektu vadītājs Nauris Prāms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgušies Ventspils Grain Terminal 2. kārtas modernizācijas būvdarbi

Dienas Bizness, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā nodots būvuzņēmuma «Ostas celtnieks» modernizētais «Ventspils Grain Terminal» specializētais graudu kravu pārkraušanas un glabāšanas terminālis. Pateicoties modernizācijas būvdarbiem, palielināta termināļa caurlaides spēja un kļūs iespējama jaunu kravu veidu pārkraušana.

Modernizācijas būvdarbu laikā, kuri tika uzsākti šā gada janvārī, tika īstenota jaunas divu sekciju noliktavas un tai blakus esošās 15 m augstas iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas būvniecība.

25 m augstās noliktavas kopējā platībā pārsniedz 5 500 m2 un tajā īslaicīgi ir iespējams uzglabāt līdz 30 000 t graudu.

Pateicoties iekraušanas-izkraušanas operāciju ēkas modernizētajam tehnisko iekārtu risinājumam, turpmāk būs iespējams nodrošināt kravu pārkraušanu gan ūdens, gan sauszemes transportlīdzekļos.

«Ostas celtnieks» ir daudzprofilu būvniecības uzņēmums, kas dibināts 1994. gadā Ventspilī. «Ostas celtnieks» veic ēku, ceļu, un inženiertīklu būvniecību, nodrošinot pilnu pakalpojumu ciklu no projektēšanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Deviņu milj. Ls sauskravu termināli Ventspilī būvēs Ostas celtnieks

Gunta Kursiša, 16.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde noslēgusi iepirkumu konkursu par sauskravu termināļa būvniecību, un par konkursa uzvarētāju tika atzīts SIA Ostas celtnieks, kurš piedāvāja viszemāko cenu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ostas celtnieks iesniedz sūdzību par VARAM iepirkumu

Gunta Kursiša, 16.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ostas celtnieks Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniedzis sūdzību par noslēgto iepirkumu procedūru «Ūdensapgādes un kanalizāciju tīklu rekonstrukcija un izbūve Dobeles aglomerācijā».

Jau vēstīts, ka vairāk nekā 3,777 milj. Ls apjomīgo iepirkumu konkursu par ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstrukciju izsludinājā Vides aizsardžibas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), un tajā no pieciem piedāvājumiem par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts Ķekavas novada uzņēmuma Siltums Jums piedāvājums.

SIA Ostas celtnieks dibināta 1994. gadā, un tā juridiskā adrese ir Dzintaru iela 48, Ventspils. Uzņēmums nodarbina ap 300 cilvēku.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada februārī SIA Ostas celtieks, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātā vairāk nekā 9,2 milj. Ls vērtā konkursā par sasukravu termināļa būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa noraidījusi maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību "OSTAS CELTNIEKS" prasību pret Kuldīgas novada pašvaldību par 55 348,49 EUR piedziņu.

Starp būvnieku un pašvaldību 2022.gada 4.jūlijā noslēgts līgums par Kuldīgas Kultūras centra ēku un pagalma pārbūvi un atjaunošanu.

2023.gada 10.maijā būvnieks par kārtējiem izpildītajiem darbiem iesniedza pašvaldībai rēķinu par 55 348,49 EUR, bet pašvaldība to neapmaksāja.

2023.gada 13.jūnijā pasludināts būvnieka maksātnespējas process, savukārt pašvaldība izbeidza līgumu, aprēķināja līgumsodu par līguma prasību nepildīšanu un ieturēja to no veicamajiem maksājumiem par periodu, kad netika veikti būvdarbi. Aprēķinātais līgumsods ir 555 794,08 EUR, pašvaldības pieteiktais kreditora prasījums maksātnespējas procesā ir 500 445,49 EUR.

SIA "OSTAS CELTNIEKS" ieskatā, neapmaksājot būvnieka rēķinu, pašvaldība veica nepamatotu ieskaitu, kas maksātnespējas procesā nav pieļaujams, jo parādnieka un kreditora savstarpējie prasījumi radušies neilgi pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas, kā arī nav saņemta parādnieka piekrišana parāda segšanai šādā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noskaidroti būvuzņēmumi, kas piedalīsies 5,4 miljonu vērtā Valmieras ūdensapgādes projektā

Gunta Kursiša, 19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) noslēgusi atklātu konkursu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Valmierā, par uzvarētājiem atzīstot uzņēmumus Ostas celtnieks un Binders, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Ūdensapgādes un kanalizācijas rekonstrukcijas projekts tiks īstenots Valmierā un Beverīnas novada Kauguru pagastā.

Būvdarbus Palejas ielas rajonā, Burkānciema rajonā un J. Ziemeļnieka ielas rajonā, Centra daļas, Rūpniecības ielas rajonā, Kārlienas rajonā un Savariņas ielas rajonā veiks Ventspilī reģistrētā SIA Ostas celtnieks, kas piedāvāja zemāko līgumcenu – 3,04 milj. Ls. Šajā iepirkuma daļā kopumā savus pieteikumus iesniedza četri pretendenti.

Savukārt konkursa otrajā daļā par ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību Valmieras pilsētā uzvarēja Saulkrastos reģistrētā ceļu būves firma SIA Binders, kas būvdarbus Jāņparka rajonā un Putriņu meža rajonā, kā arī Mūrmuižas rajonā un Kaugurmuižas rajonā piedāvāja veikt par 2,4 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

KP atļauj apvienoties SIA Ventgāze un SIA Variants apvienošan

Žanete Hāka, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut SIA Ostas Celtnieks pastarpināti piederošai SIA Ventgāze iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Variants. Vienlaikus par apvienošanās darījuma īstenošanu pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas konkurences iestādē KP piemēroja SIA Ventgāze naudas sodu 3500 eiro apmērā.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz konkurenci, KP lēmumā secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ārējo ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības tirgū Latvijas teritorijā.

Tā kā SIA Ventgāze un SIA Variants apvienošanos īstenoja pirms darījuma paziņošanas KP, iestāde ar SIA Ventgāze noslēdza administratīvo līgumu, ar kuru uzņēmumam piemērots naudas sods 3500 eiro apmērā.

Saskaņā ar Konkurences likumu darījumiem, kur apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 35 miljoniem eiro vai apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%, ir nepieciešama KP atļauja. Tādējādi valsts var nepieļaut būtisku konkurences samazināšanos un novērst patērētājiem un citiem uzņēmumiem nelabvēlīgas izmaiņas tirgū. Ja uzņēmumi apvienojas bez KP atļaujas, valsts nevar īstenot savu pienākumu aizsargāt konkurenci tirgū, un tirgus struktūrai var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pabeidz maģistrālā lietus ūdens kanalizācijas kolektora renovāciju K.Ulmaņa gatvē

Lelde Petrāne, 25.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta lietus ūdens kanalizācijas kolektora renovācija K. Ulmaņa gatvē posmā no Lielirbes ielas līdz Liepājas ielai, objekts tiek gatavots nodošanai ekspluatācijā maija beigās, informē SIA Ostas celtnieks, kas pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma veica remontdarbus.

Izmantojot beztranšejas cauruļvadu renovācijas metodi, tika atjaunoti kolektora bojātie posmi ar kopgarumu 271,5m. Projekta kopējās izmaksas veido ap 410 000 eiro.

«Šajā objektā strādājām pie īpaši liela izmēra lietus ūdens kanalizācijas kolektora ar diametru 1,2 metri. Šāda izmēra cauruļvadu renovācija pieprasa īpašu precizitāti, tādēļ darbu laikā piesaistījām arī materiāla ražotājus, mūsu sadarbības partnerus no Vācijas. Cauruļvada tehniskais stāvoklis ļāva renovācijai pielietot beztranšejas metodi – tādēļ varējām veikt būvdarbus, minimāli traucējot satiksmes organizāciju objekta teritorijā, tādējādi izvairoties no satiksmes slēgšanas uz vienas no maģistrālajām Rīgas pilsētas ielām. Pretējā gadījumā, slēdzot divas braukšanas joslas, būtiski samazinātos caurlaidība, kas radītu neērtības autobraucējiem, kas ikdienā pārvietojas pa K.Ulmaņa gatvi,» norāda Ostas celtnieks projektu vadītājs Romāns Šemels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldīs pusotru miljonu eiro terminālī Liepājā

Vēsma Lēvalde, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LSEZ a/s Liepājas osta LM saistītais uzņēmums SIA Liepājas ostas celtnieks LM sešu mēnešu laikā plāno nodot ekspluatācijā termināli kaļķu pieņemšanai no autotransporta. Būvuzņēmuma līgums par 1,5 miljoniem eiro noslēgts ar a/s Latvijas tilti.

Būvniecības līgumu a/s Latvijas tilti noslēdza ar SIA Liepājas ostas celtnieks LM 2011.gada 25.martā. Galvenā līguma priekšrocība ir kompleksā pieeja, kura ietver sevī projektēšanu, būvniecību un tehnoloģisko aprīkojumu, norāda a/s Latvijas tilti paziņojumā NASDAQ OMX Riga. Plānotais terminālis būs bijušās Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas teritorijā un ir saistīts ar a/s Liepājas metalurgs modernizāciju, DB uzzināja uzņēmumā. DB jau rakstīja, ka 2010.gada oktobrī a/s Liepājas metalurgs sāka jaunas elektrokausēšanas rūpnīcas būvniecību, kas aizstās martena tehnoloģiju. Jaunās tehnoloģijas prasīs divreiz vairāk apdedzinātu kaļķu, 16 reizes vairāk elektroenerģijas un 20 reižu vairāk skābekļa. Tāpēc nepieciešams jauns kaļķu terminālis, ikā arī cits saistītais uzņēmums - Elme - Messer- Metalurgs būvē jaunu gāzu rūponīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru