Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Rīgas dome pagaidām atteikusies izsniegt darbības atļauju Holandes karuseļu operatoram, kurš saskāries ar tiesu darbiem Lietuvas pilsētā Palangā pēc tam, kad viena no atrakcijām sabojājās un negadījumā cieta cilvēki.

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā ieradās karuseļu karavāna, kas pirms tam darbojās Palangā, kur viena no kompānijas Leander LTU atrakcijām sabojājās, kā rezultātā deviņiem bērniem vairāk nekā stundu nācās pavadīt karuselī Move-It, karājoties kājām gaisām.

Lai arī konkrētais «problēmkaruselis» uz Rīgu nav atceļojis, jo tas ar tiesas lēmumu aizturēts Palangā, Rīgas dome tomēr pagaidām vēl nav izsniegusi darbības atļauju Holandes karuseļiem. Bija paredzēts, ka darbības atļauju daļai karuseļu operators saņems jau šodien.

Kā Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Uģis Vidauskis, tiks veiktas padziļinātas pārbaudes, kas saistītas arī ar negadījumu Lietuvā.

«Latvijai ir vajadzīgi gan Dziesmu svētki, gan opera, gan šāda veida pasākumi,» vērtējot Jaunā viļņa lietderību, norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Viņa intervijā Neatkarīgajai atzīmē, ka nav citu šāda vēriena alternatīvu. Ļoti daudzi neliela apkalpojošā biznesa īpašnieki I.Sudrabai teikuši, ka nez vai spētu izvilkt savu biznesu, ja Jauno vilni izņemtu no Jūrmalas dzīves, jo šā konkursa laikā un varbūt vēl dažos pasākumos viņi nopelnot tik, cik gada laikā.

«Redzot, cik ļoti daudz cilvēku brauc, turklāt nevis uz dažām dienām, bet vairākām nedēļām, iegādājas te arī īpašumus, atbrauc veselas ģimenes, draugi, domāju, ka mums ir jāizmanto šī iespēja,» norāda kontroliere.

Viņa arī piebilst, ka viesiem pie reizes var arī piedāvāt apmeklēt ne tikai Jauno vilni, bet arī citus kultūras pasākumus un vietas citur Latvijā.

Nekustamā īpašuma kompānija Minera Palangā gatavojas izveidot mūsdienīgu sanatoriju kompleksu par vairāk nekā 50 miljoniem eiro, šim nolūkam izmantojot teritoriju, kur pašlaik atrodas pamestas un nolaistas dūņu dziednīcas, otrdien vēsta Vz.lt.

Tās būtu lielākās investīcijas šai Lietuvas kūrortpilsētā pēdējos divos gadu desmitos un, domājams, palīdzētu Palangai pārvarēt sezonalitātes problēmas.

Kā pastāstījis Minera direktors Donāts Jurevičs, jau šonedēļ kompānija no Palangas pašvaldības varētu saņemt darba nosacījumus un sākt tehniskā projekta izstrādi. Paredzams, ka būvdarbi sāksies 2017.gada pavasarī, pirmos klientus komplekss varētu uzņemt jau 2018.gada rudenī, bet visi darbi pilnībā jāpabeidz līdz 2022.gadam.

Daļu veco ēku domāts rekonstruēt, citas nojaukt un to vietā uzcelt jaunas. Paredzēts, ka kopumā septiņu hektāru platībā atradīsies deviņas ēkas. Dažās no tām būs trīs līdz piecu zvaigžņu viesnīcas, vienā tiks sniegts plašs ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu klāsts, vēl vienā tiks gādāts par klientu ēdināšanu. Visas ēkas būs savienotas ar segtām pasāžām, lai cilvēki no baseina varētu atgriezties istabās, neizejot laukā. Kopējā ēku platība būs aptuveni 54 000 kvadrātmetru.

Tradicionālajos stinšu svētkos Palangā latviešu valoda šogad skanēja tikpat bieži kā lietuviešu.

Simtiem latviešu apmeklēja tūrisma pasākumu kaimiņpilsētā, kas šogad bija īpaši vērienīgs, jo tie bija jubilejas - desmitie svētki, turklāt sakrita ar Lietuvas Republikas Neatkarības dienu.

Tradicionāli šai dienā Palangā J. Basanaviča gatve - centrālā gājēju iela, kas ved uz pludmali, dzīvo svētku noskaņā, ēdieni no stintēm jeb salakām tiek gatavoti katrā gājēju ielas krodziņā, notiek stinšu makšķerēšanas sacensības, koncerti, dejas un amatnieku tirdziņš.

Svētku iniciatori ir Stinšu ordenis, kurā apvienojušies dažādi restorāni, viesnīcas un kafejnīcas. Ordeņa mestrs ir kafejnīcas Māla krūka īpašnieks Klaids Pakutinsks. Stintes jeb salakas ir nelielas zivis, kas smaržo pēc svaigiem gurķiem.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss jeb mūziķis un uzņēmējs Fonteins iesniedzis Liepājas domē konceptuālu priekšlikumu kopumu tūrisma nozares attīstībai.

Daļa priekšlikumu ir vērā ņemami, turklāt ir lietas, kur pašvaldības un S. Lorensa redzējums pilnībā sakrīt, Db.lv iesniegto dokumentu vērtē Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš. Tomēr esot arī idejas, kuras Liepājā objektīvu apstākļu dēļ nav iespējamas.

S. Lorenss analizējis transporta sistēmu Liepājā, norādot, ka tūrisma attīstība maz iespējama, ja nav gaisa satiksmes. «Transports ir pirmais solis tūrista veiksmīgai nokļūšanai pilsētā. Šajā ziņā Liepāja ir ļoti sliktā pozīcijā un būs tik ilgi, kamēr Liepājas lidostā nebūs atjaunota regulāra satiksme ar kādu no Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Krievijas pilsētām, un reisi būtu vismaz reizi dienā. Tikpat svarīgi būtu arī nodrošināt regulāru prāmju satiksmi ar kaimiņvalstīm Zviedriju, Krieviju (Sanktpēterburgu), Vāciju, Poliju un Dāniju,» norāda uzņēmējs. Viņš uzsver, ka Liepājai vēlams sadarboties ar Palangas lidostu, kamēr nav pabeigta Liepājas lidostas rekonstrukcija. Pēc nozīmīguma nākamās, ar kurām Liepājai jāsadarbojas, ir Rīga un Kauņa.

Nīderlandes karuseļiem, kas jau ilgāku laiku uzstādīti pie tirdzniecības centra Elkor Plaza Brīvības ielā un kuru operators iepriekš saskārās ar tehniskām problēmām Palangā, Rīgas dome ir izsniegusi atļauju darboties.

Ņemot vērā, ka atrakciju darbība bija plānota no 3. līdz 25. septembrim, bet reāli atrakcijas savu darbību Rīgā sāka tikai 19. septembrī, to operators Game Serviss Group lūgs domei atļauju pagarināt darbības atļauju. Pēc domes sabiedrisko attiecību speciālista Uģa Vidauska teiktā, dome šo lūgumu, visticamāk, izpildīs.

Vidauskis norādīja, ka viņa rīcībā nav informācijas par to, cik stingra šādu atrakciju kontrole ir Lietuvā, taču uzsvēra, ka Rīgā prasības šādu izklaides parku darbībai esot ļoti stingras. Tā kā visu nepieciešamo informāciju un nodrošinājumus atrakciju operators domei ir iesniedzis, karuseļa darbības pagarināšana esot iespējama un, visticamāk, arī tiks atļauta. Tiesa par to vēl dome tikai lems.

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības projekts noslēdzies ar jaunu veloceliņu Palangā un konferenci Nīcā.

Projekta ietvaros 17.jūnijā Palangā tika rīkota jauna veloceliņa atklāšana, kurā piedalījās Latvijas un Lietuvas veloprofesionāļi, veloentuziasti, žurnālisti, pašvaldību darbinieki. Veloceliņš izbūvēts 12km distancē ar jauna asfalta segumu divās joslās. Tas savieno Palangu ar Sventāju un ļauj tūristiem droši pārvietoties pa piekrastes priežu mežiem gandrīz līdz Latvijas robežai. Līdz ar to veloceliņu tīkls pārklāj gandrīz visu Lietuvu.

Savukārt Latvijas pašvaldības projekta ietvaros izbūvēja jaunu Nīcas tūrisma informācijas centru ar telpām zīdaiņu pārtīšanai, tualetēm, ārpusē ir velonovietne un strūklaka. Projekta ietvaros jau notikusi pierobežas velotūrisma attīstības pētījuma izstrāde. Pēc tā ieteikumiem tika noteiktas vietas velotūristu atpūtas laukumiem Nīcā un Rucavā, kas tiks aprīkoti ar soliņiem, nojumēm, velostatīviem, atkritumu urnām un tml. Pēc pētījuma norādēm tiks izvietotas maršrutu marķējuma zīmes (Nīcā pavisam 20 zīmes) un četri lielformāta informācijas stendi. Šobrīd tiek veikts saskaņošanas process darbībām, kas varētu tikt atbalstītas par projektā ietaupīto finansējumu – kopumā projektā tie ir 450 tūkstošiem eiro. Gadatirgū Balttour jau tika prezentēts jauns - visiem projekta partneriem (Nīcas un Rucavas novadi, Palangas pilsēta un Klaipēdas reģions) - kopīgs informācijas buklets.

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Šodien pie valdības ēkas pulcējās ap 30 jaunās māmiņas un tēvi ar bērniem, vēršot jaunās valdības uzmanību uz jauno ģimeņu problēmām.

Sanākušie bērnu vecāki aktīvi parakstījās arī par manifestu, kurā jaunā valdība tiek aicināta atrisināt problēmas, kas skar gan jaundzimušos bērnus, gan arī jaunās māmiņas.

Jaunā valdība tiek aicināta atjaunot patronāžas māsu darbību, kas apseko jaundzimušos mājās, nodrošināt bezmaksas vakcināciju visiem bērniem līdz 18 gadu vecumam, nodrošināt bezmaksas veselības aprūpi pie ģimenes ārsta vai pediatra un noteikt progresīvu nodokļu atbalsta sistēmu par katru ģimenē dzimušo bērnu.

«Latvijā bērni dzimst aizvien mazāk. Katram bērnam, kas piedzimst, vajadzētu būt lielai vērtībai, tādēļ aicinām jauno valdību skatīties nākotnē un domāt par demogrāfijas veicināšanu. Veselai māmiņai piedzimst vesels bērns, taču bieži pie speciālistiem mēdz būt garas rindas un tiem vecākiem, kuri ir trūcīgi, ne vienmēr izdotas tikt pie ārstiem, lai viņu bērniņš varētu izveseļoties,» sacīja Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka.

Starptautiskā lidosta Rīga 2011. gadā apkalpojusi par 9% vairāk pasažieru nekā iepriekšējos divpadsmit mēnešos, liecina lidostas statistikas dati.

Kopumā 2011. gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā 5,1 miljonu pasažieru (5 106 893 pasažierus). Salīdzinājumam, 2010. gadā apkalpoto pasažieru skaits bija vairāk nekā 4,66 miljoni, 2009. gadā – 4,06 miljoni, bet 2008. gadā – 3,69 miljoni pasažieru.

Tiek lēsts, ka šogad lidostā apkalpoto pasažieru skaits varētu samazināties līdz 4,6 miljoniem pasažieru, ziņo aģentūra LETA.

Kopumā pērn no lidostas Rīga tika veikti 72,8 tūkstoši lidojumu iepretim 68,1 tūkstotim lidojumu, kas tika veikti 2010. gadā.

No lidostas Rīga var doties uz 88 galamērķiem.

Jau vēstīts, ka Eiropas lidostās kopumā pārvadāto pasažieru apjoms 2011. gadā ir pieaudzis vidēji par 4,5%, bet pērnā gada vienpadsmit mēnešos piecās Baltijas valstu lielākajās lidostās Rīgā,Tallinā, Viļņā, Kauņā un Palangā – par 15%. Viļņas starptautiskajā lidostā aizvadītajā gadā pārvadāts par 22% vairāk pasažieru nekā gadu iepriekš, turklāt lidosta pavēstījusi par plāniem šogad palielināt pārvadātu pasažieru skaitu par vienu ceturto daļu.

Estate Solutions Group (ESG) ienāk Latvijas dzīvojamo māju pārvaldības un apsaimniekošanas tirgū, pagājušajā gadā uzņēmumu grupas apgrozījums sasniedza 9,2 milj. eiro , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums noslēdza SIA Jūrmalas namsaimnieks privatizācijas darījumu gandrīz trīs miljonu eiro apmērā. Pēc darījuma, kuru daļēji finansēja investīciju projekta partneris banka Citadele, ESG kļuvusi par pirmo ārvalstu un lielāko privāto dzīvojamo māju pārvaldības un apsaimniekošanas sabiedrību Latvijā.

ESG jau 15 gadus sniedz dzīvojamo māju un visu citu veidu būvju pārvaldības un apsaimniekošanas pakalpojumus Lietuvā. Pagājušajā gadā uzņēmumu grupas apgrozījums sasniedza 9,2 milj. eiro. Par lielu pieredzi namu apsaimniekošanā liecina tas, ka Lietuvā uzņēmums pārvalda astoņas dzīvojamo māju administrēšanas un apsaimniekošanas sabiedrības Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Palangā un Kretingā. Kopumā ESG grupas uzņēmumi apsaimnieko 3,5 milj. m2 lielu platību. Tikmēr Jūrmalas namsaimnieks – 536 280 m2 lielu platību.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Eiropas Savienības (ES) priekšlikums ierobežot zvejas iespējas Baltijas jūrā atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījis Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Viņš atgādina, ka Eiropas Savienības (ES) komisija gatavojas pieņemt regulu, ar kuru 2024.gadā būtiski tiks ierobežotas zvejas iespējas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.

Noteiktie ierobežojumi atstās katastrofālas sekas uz Latvijas zvejniecību un zivrūpniecību, bažas pauž asociācija.

Priekšlikums ar ko 2024.gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza regulu, skaidri parāda ES komisijas nostāju zivju resursu apguvē, kas ir pretrunā ar Starptautiskās jūras izpētes padomes ieteikumu (ICES) un Baltijas jūras konsultatīvās padomes ieteikumu. Neskatoties uz to, bez argumentācijas un pamatojuma, nesaprotamu motivāciju ES komisija izskata iespēju ierobežot zvejas iespējas 2024.gadam, vēstulē skaidro V. Ūlis.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Gatavojoties skrejceļa rekonstrukcijai, kas sāksies jūlija vidū, Viļņas lidosta informē par pagaidu izmaiņām lidmašīnu vadībā.

Divas nedēļas, no 3.jūlija līdz 14. jūlijam, lidostā tiks deaktivizēta ILS (lidmašīnu nolaišanās sistēma), un tās vietā tiks izmantota cita navigācijas sistēma, VOR/DME. Tas nozīmē, ka nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā lidmašīnas var tikt novirzītas uz citām tuvākajām lidostām, kā arī var būt spiestas pacelties no citas lidostas.

«Mēs apzināmies un atvainojamies pa sagādātajām neērtībām, taču lūdzam izturēties ar sapratni, jo notiekošais saistīts ar pasažieru drošību,» uzsver Lietuvas starptautisko lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai lidostu tīkla galvenais izpilddirektors Donāts Voveris [Donatas Voveris]. Viņš arī atzīmē – visi pasažieri lidmašīnas novirzīšanas gadījumā tiks nogādāti galamērķī, piemēram, organizējot bezmaksas autobusu uz Viļņu, ja lidmašīna būs nolaidusies Kauņā. Līdzīgi pasažieri tiks nogādāti citā lidostā, ja sliktu laika apstākļu dēļ ienākošā lidmašīna būs nosēdusies citur. Gala lēmumu par pacelšanos vai nolaišanos konkrētā lidostā vienmēr pieņem lidmašīnas apkalpe.

Viens no lielākajiem sanatorijas un kūrorta kompleksiem Lietuvā - «Baltija» Palangā - pēc desmit neveiksmīgiem mēģinājumiem pārdots izsolē, kura objekta sākuma cena bija četri miljoni eiro.

Lietuvas Finanšu ministrijai pakļautā valsts nekustamo īpašumu apsaimniekotāja «Turto bankas» ("Īpašumu banka") pārstāvis Toms Bagdons ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka trešdien notikusi 11.izsole par 100% «Baltija» pārdošanu, un tajā saņemts viens piedāvājums. Nedz pircējs, nedz viņa piedāvātā summa neiek atklāta.

«Pašlaik piedāvājums tiek izvērtēts, bet detalizētāka informācija tiks sniegta, kad «Turto bankas» parakstīs nodomu protokolu ar investoru. Tam jānotiek trīs darba dienu laikā,» stāstīja apsaimniekotāja pārstāvis.

Iepriekšējo reizi «Baltija» par sākuma cenu 4,4 miljoni eiro mēģināja pārdot janvārī, bet neviens potenciālais pircējs nepieteicās. 2016.gadā objekta sākuma cena bija astoņi miljoni eiro.

Liepājas tirdzniecības centrā baata atvērti divi Lietuvas tirgotāja Agbirsta UAB veikali - Up&Go un Batine. Tie ir pirmie šā lietuviešu veikalu tīkla veikali Latvijā.

Veikala UP&GO piedāvājumā ir zīmolu apģērbi no iepriekšējo sezonu kolekcijām. Veikalā Batine pieejami ikdienas un sporta apavi no iepriekšējo gadu kolekcijām. Pirmais UP&GO veikals Lietuvā atvērts tikai 2010.gadā.

Firma Agbirsta kā vairumtirdzniecības uzņēmums izveidota 2000.gadā. Līdz šim tā pārdevusi preces vairumā, kā arī atvērusi mazumtirdzniecības veikalus Kretingā, Klaipēdā, Palangā, Gargždos un Druskininkos Lietuvā, liecina informācija uzņēmuma mājaslapā. Veikali Liepājā ir uzņēmuma pirmais solis aiz Lietuvas robežām.

Lai arī jau otro gadu makšķerēšana Liepājas Tirdzniecības kanālā un Liepājas ezerā ir par maksu, dienā uz ledus pulcējas vairāki simti makšķernieku.

Šāda aina novērojama ik gadu janvārī – februārī, kad Liepājas iekšējos ūdeņos iepeld daudz stinšu jeb salaku. Visbiezākais zemledus makšķernieku pūlis Liepājas Tirdzniecības kanālā un uz Liepājas ezera ledus šogad bijis ap 6.- 7. februāri, Db.lv pastāstīja Valsts Vides dienesta Liepājas sektora iekšējo ūdeņu kontroles daļas vadītājs Ģirts Liepiņš. Ledus biezums pārsniedz 10 cm, tāpēc tas uzskatāms par drošu.

Licence Liepājas Tirdzniecības kanālā starp tiltiem maksā četrus latus dienā, bet ezerā – vienu latu. Par šo naudu pašvaldība uzstādījusi kanāla malā tualetes, regulāri tiek novākti gruži.

Krievijas pilsoņu veiktās investīcijas nekustamo īpašumu jomā Latvijā jau ir sasniegušas augstāko punktu un ir nostabilizējušās, uzskata Krievijas nekustamā īpašuma nozares profesionāļi.

Ārvalstu pilsoņi joprojām aktīvi interesējas par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā, un viens no veicinošajiem faktoriem ir iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās atļauju (PUA). Saskaņā ar Latvijas ekspertu prognozēm šī gada beigās darījumu skaits ar mērķi iegūt PUA Latvijā pārsniegs 3000 – vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā, norāda Baltic Sotheby’s International Realty pārstāvji.

Vienlaikus, ārvalstnieki joprojām Latviju uzskata par dzīvošanai piemērotāko Baltijas valsti, novērojuši nekustamo īpašumu uzņēmuma eksperti. Ārzemju pilsoņi norāda arī uz Latvijas imigrācijas programmas priekšrocībām, salīdzinot, piemēram, ar Spāniju. Tāpat kā Latvijas «pluss» tika minēts arī Jūrmalas klimats. «Trešdaļu jeb 32% pieteikumu iesnieguši klienti, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu par cenu virs 200 – 350 tūkstošiem eiro lielākoties Rīgā un Jūrmalā,» norāda uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs.

Ņemot vērā Lietuvas iedzīvotāju skaitu, valstī pietiktu ar vienu lidostu, paziņojis valsts lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants, piebilstot, ka trīs lidostas ir ērti, tomēr tā ir greznība.

«Pamatojoties uz tirgus perspektīvu, proti, uz Lietuvas iedzīvotāju skaitu, pietiktu ar vienu lidostu. Tomēr Lietuvas teritorija ir liela, tādēļ ir labi, ka ir trīs lidostas - cilvēkiem ir izvēle, kuru izmantot. Tomēr tā ir greznība, par kuru mums pašiem ir jāmaksā. Infrastruktūra ir jāuztur, un lidostās ir jāinvestē, kas ir dārgi. Latvijai ir viena galvenā lidosta. Latvijas tirgus un tā ģeogrāfiskie apstākļi ir līdzīgi, tāpat līdzīgs ir iedzīvotāju skaits, bet viņiem ir tikai viena lidosta,» piektdien Almants klāstīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Trīs lidostu uzturēšana ir sarežģīta finansiālā ziņā, viņš norādīja.

Taras depozīta sistēmā, kas Lietuvā tika ieviesta pērn, šā gada pirmajā pusgadā atgriezušies jau gandrīz 260 miljoni stikla un plastmasas pudeļu un metāla skārdeņu, liecina nodibinājuma Užstato sistemos administratorius (USAD) dati.

Kopējā nodotās taras masa pārsniedz 10 300 tonnas - par 200 tonnām vairāk, nekā sver Eifeļtornis.

Visvairāk dzērienu pudeļu un skārdeņu 2017.gada pirmajos sešos mēnešos nodots Viļņā, Kauņā un Klaipēdā - attiecīgi 56, 31 un 16 miljoni taras vienību. Triju lielāko pilsētu ieguldījums kopējā nodotās taras masā sasniedz gandrīz 40% no Lietuvas kopējā apjoma, bet liela aktivitāte šai ziņā novērota arī pazīstamākajās kūrvietās - Palangā, Druskininkos un Birštonā.

«Gandrīz 88% no visiem iesaiņojumiem atgriežas taromātos. Redzot, cik ātri iedzīvojusies šī sistēma, šogad esam izvirzījuši sev mērķi savākt un apstrādāt 90% no visiem tirgū laistajiem vienreizējiem dzērienu iepakojumiem. Tāda sistēmas efektivitāte panākta valstīs, kur tā darbojas vairāk nekā desmit gadus, piemēram, Igaunijā vai Skandināvijas zemēs. Mūsu prognozes apstiprinās - pagaidām iepakojumi tiek savākti plānotajā apjomā,» norāda USAD.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Neaizmirstamākie iespaidi saistās ar ceļojumu uz Taizemi. Tas bija ne tikai medusmēnesis, bet arī līdz šim tālākais un eksotiskākais no ceļojumiem.

Taizemē patika gan noslēpumainie un greznie budistu tempļi, gardā un daudzveidīgā virtuve, Tai masāžas un draudzīgie cilvēki, gan arī eksotiskā daba, tirkīzzilais ūdens, baltās smilšu pludmales un neatkārtojami skaistās salas.

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Apģērbu mazumtirgotājs Apranga, kuram Baltijas valstīs ir 25 ekskluzīvo modes zīmolu veikali, šogad neplāno šo tīklu paplašināt Lietuvā, bet paplašināšana ir plānota Latvijā, ceturtdien vēsta biznesa laikraksts Verslo žinios.

Apgranga grupas ģenerāldirektors Rimants Pervencks laikrakstam teica, ka šogad Rīgā tiks atvērti divi dažādu zīmolu veikali.

Lietuvā Apranga ekskluzīvo zīmolu tīklu paplašināt šogad neplāno.

Savukārt Kauņā bāzētajai kompānijai Sinvest Fashion piederošais modes veikalu tīkls Premium, kurā pašlaik ir septiņi veikali, pērn ieņēmumus kāpināja par apmēram 20% un apsver paplašināšanās iespējas.

Kompānija plāno Baltijas jūras kūrortpilsētā Palangā šovasar atvērt pagaidu tirdzniecības vietu. Tāpat divu jaunu Premium veikalu atvēršana nākamgad plānota Viļņā un Kauņā, un kompānija apsver iespējas paplašināties Šauļos un Panevēžā.