«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Pašmāju alus darītava «Lāčplēsis» uzsākusi ražot jaunu alu «Staburags Īpašais», kas top no bioloģiski audzētiem apiņiem un bez glutēna. Alus darītava turpina investēt jaunā zīmola attīstībā un šogad plānots ieguldīt ap 100 tūkstošiem eiro, informē uzņēmums.

«Staburags» sērija ir alus darītavas «Lāčplēsis» produkts, kas gada laikā kopš tā ražošanas uzsākšanas ir sasniedzis pozitīvus pārdošanas rezultātus. «Sekojot pasaules tendencēm, nolēmām paplašināt sortimentu ar jaunu produktu «Staburags Īpašais» - gaišo alu, kas ražots no īpaši izvēlētiem un bioloģiskā saimniecībā audzētiem apiņiem. Šie apiņi ir audzēti ekoloģiskos apstākļos, ko apliecina bioloģisko saimniecību uzraugoša institūta izsniegts sertifikāts. Bioloģiskie produkti kļūst populāri dažādās kategorijās, tāpēc nolēmām arī ar to iepriecināt alus cienītājus, kuriem bez garšas īpašībām ir svarīga arī kvalitāte,»pastāsta alus darītavas «Lāčplēsis» alus meistars Uldis Vērsis.

Zemes robežas, sētas un koplietošanas ceļi bieži kļūst par iemeslu lielākiem un mazākiem kaimiņu strīdiem. Tas šoreiz naidā savedis Krastkalnu un Urgu saimniekus Skrīveru pusē. Viens saimnieks, labiekārtojot savu zemesgabalu, nogriezis ceļu uz otra saimnieka māju, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Līdz 2005. gadam mierīgi līdzās dzīvoja divu māju — Krastkalnu un Bajāru — saimnieki. No lielās šosejas līdz Krastkalnu robežai veda ceļš, kuram bija noteikts servitūts jeb koplietošanas tiesības, un pa to, nezinot bēdu, brauca abu māju iemītnieki. Taču pirms desmit gadiem no Bajāru īpašuma tika atdalīts neliels zemes pleķītis, kam deva nosaukumu Urgas, un nu starp abām mājām iespraucās trešais kaimiņš, kurš lēnām sāka nelielas guļbūves celtniecību un apkārtnes pārveidi, un līdz ar to arī sākās kaimiņu domstarpības.

Pirmā nesaprašanās radusies zemes robežu dēļ. Krastkalnu saimniece Zeltīte Dzene, izrādot mājas apkārtni, norāda uz liepām un ozoliem, kas, reiz stādīti rindā, iezīmē robežu starp abām mājām, bet, uzmērot Urgu gabalu, iemērīti kaimiņam. Šovasar domstarpības radušās tieši piebraucamā ceļa dēļ. Klājot bruģi Urgu piebraucamajam ceļam, līdzās nobērta milzīga zemes kaudze, tieši uz ceļa, pa kuru var piekļūt Krastkalniem un tālāk vēl vienam zemesgabalam, kā arī transformatoram, kam nepieciešams piekļūt, ja kāda iemesla dēļ elektrolīnijā, kas stiepjas cauri visiem šiem īpašumiem, jāatslēdz vai jāpieslēdz strāva. Brīdī, kad Staburags bija uzaicināts apskatīt strīdus vietu, noritēja arī elektrolīnijas balstu maiņa un piekļūšana līnijai bija ļoti būtiska. Pēc skaļākām vārdu pārmaiņām ar kaimiņu Urgu saimnieks zemi nostūma, un Krastkalnu saimnieki mājās varēja nokļūt pa ierasto ceļu, kas pēc kaimiņa zemes uzmērīšanas tagad ved tieši pāri Urgu zemes stūrim. Jauno kaimiņu zemes robežu plānā, kas atrodams Skrīveru novada domē, ceļš uz Krastkalniem ir iezīmēts, taču koplietošanas statuss tam noteikts nav. Jāpiebilst gan — kamēr Dzenes kundze uz savu māju brauc pa Urgu zemi, tikmēr kaimiņa bruģētais piebraucamais ceļš jau vairākus metrus iestiepjas Krastkalnu īpašumā.

Alus Lāčplēsis uzsācis ražot jaunu alus līniju Staburags, informē uzņēmuma pārstāvji. Jaunā alus zīmola attīstībā un virzīšanā tirgū ir ieguldīti vairāk nekā 120 tūkstoši eiro.

Jaunā alus Staburags pirmais lējums ir alus meistaru roku darbs, un tas tiek izlaists nelielos apjomos.

Alus gatavošana balstās uz senām amatniecības tradīcijām, ko alus Lāčplēsis pirmssākumos sāka tās vieni no pirmajiem darītavas aldariem. Pēc vairāk nekā piecdesmit gadiem Lāčplēsis tehnologi no jauna radījuši recepti, balstoties uz tā laika nostāstiem. Šobrīd uzsākta pirmo trīs šķirņu brūvēšana: Staburags Gaišais un tā limited sērija, Staburags Tumšais un Staburags Baltais alus.

Zemnieku saimniecībā Zvejnieki Mazzalves pagastā plašā klāstā audzē ziedošo augu stādus, kā arī puķes. Māju saimniece dzīvojusi un strādājusi Rīgā, bet dzīve piespieda pārcelties uz Ādažiem. Vēloties vairāk lauksaimniecības zemes, sameklēta māja Mazzalves pagastā. Tagad te izaudzēto pārsvarā pārdod Rīgā. Šajās dienās, kad laiks kļuvis siltāks, siltumnīcās un lecektīs strauji aug un ziedpumpurus briedina nākamās rīdzinieces — dažādas krāšņumpuķes, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Sarunas dienā māju saimnieks bija devies uz vairumtirdzniecības bāzi pēc gladiolu, liliju un citu puķu sīpoliem. Bērni uz laukiem atbrauc, ja darāmi lielāki darbi un nedēļas nogalēs.

Daudzu tūkstošu stādu modinātāja Anita Driksmane stāsta, ka pirmās šogad no ziemas miega pieceltas tulpes. Tās uzziedinātas 8. martam, bet darbs sākās jau janvāra beigās. Februārī saimniecība vairumā iepirka jaunstādus, kas tagad pietiekami paaugušies, lai drīz, tāpat kā vēlāk grieztie ziedi, dotos pie pircējiem uz Rīgu. Pašlaik siltumnīcās plaukti pildīti ar leduspuķu, atraitnīšu, petūniju, balzamīņu un daudzu citu puķu stādiem. Anita teic, ka nepacietīgajiem, kuri grib kaut ko dēstīt tikko sasilušajā zemē, jāizvēlas augi, kuri spēj izturēt ne pārāk silto pavasari, piemēram, atraitnītes. Zvejnieku siltumnīcā pašlaik vistuvāk ziedēšanai ir hortenzijas. Savs laiks nāks arī ķirbju, tomātu, kabaču, kā arī garšaugu — bazilika, pētersīļu — un citiem stādiem.

Secieša Dzintara Kazakeviča saimniecībā šogad jauna zemeņu raža ienāksies ne tikai jūlija vidū, bet arī vēlā rudenī — laukā iestādīti saldētie jeb «frigo» zemeņu stādi, bet siltumnīcās podos aug remontantās zemenes. No tām ražu var iegūt līdz rudens salnām, un svaigas zemenes ēstas vēl pat Skolotāju dienā oktobrī, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Dzintara Kazakeviča un viņa sievas Leldes saimniecībā zemenes gan nav vienīgais rūpals — audzē arī dārzeņu un puķu stādus, gurķus un tomātus, arī kartupeļus, kāpostus, sīpolus un ķiplokus.

«Uzskatu, ka zemeņu audzēšana būtu izdevīgs bizness, ja vien Latvijas tirgu tik ļoti nepārpludinātu no Polijas ievestās ogas,» atzīst saimnieks. «Tāpēc jāmeklē veidi, kā iegūt bagātīgāku ražu un paildzināt zemeņu laiku.» Viens no eksperimentiem ir remontanto zemeņu audzēšana — atšķirībā no tradicionālajām vasaras zemenēm tās ražo vairākas reizes līdz pat rudens salnām, tādējādi būtiski pagarinot ogu vākšanas laiku.

Trīs jauni cilvēki, trīs zirgi, neviena kredīta — tāda ir nesen dibinātās SIA Jautrie zirgi biznesa ideja, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmums piedāvā izklaides braucienus zirgam mugurā, atsperratos un kamanās ziemā.

«Sākumā bija vēlme nodarboties ar to, kas pašiem ļoti patīk,» stāstījusi uzņēmuma pārstāve Silva Lakša. Iegādāts viens zirgs, bet, lai dzīvniekam būtu jautrāk, sameklēts otrs. Viņa saimnieks piekritis darījumam ar noteikumu, ka līdzi ņem vēl vienu. Drīz vien jauno uzņēmēju pagalmā ganījās Rezēda, Arda un Vektro. Silva esot tā, kura «piebremzējot» vīra Ilmāra neprātīgās idejas. Pati ar zirgiem nodarbojusies no piecu gadu vecuma, kad dzīvoja Pilskalnes pusē, savukārt pērn trenējusies pie profesionālas treneres konkurā jeb lēkšanā ar zirgu pāri šķēršļiem.

Lai gan pēc Lauku tūrisma asociācijas datiem ceļotāju skaits lauku tūrisma mītnēs pieaudzis par 10%, kas norāda, ka nozare, kaut arī minimāli, taču lien ārā no pēckrīzes bedres, tomēr Aizkraukles reģiona uzņēmēji ir skeptiski un mēģina savas viesu mājas pārdot, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Tiek pārdots Kapteiņa krodziņš, Avoti, Vino Rosso, Rančo un citas viesu mājas.

«Ar katru gadu ir tikai sliktāk,» lūgts raksturot atpūtas nozarē notiekošo, teic Aizkraukles Kapteiņa krodziņa īpašnieks Raivo Stumbris, kurš šajā biznesā darbojas jau 25 gadus. «Jaunieši vairs nemāk atpūsties, grib tikai dzert. Līdz ar to burziņš ir, bet pirktspējas nav,» viņš stāsta. «Lielus pasākumus arī nav izdevīgi rīkot, jo, ja tas tomēr izdodas, tad nosedz vien cita neveik­smīga pasākuma izmaksas. Un līdz ar to vēlamās peļņas vienkārši nav.»

Pusgadu Aizkrauklē jau esošajiem diviem plastikāta logu izgatavotājiem un piegādātājiem pievienojies trešais — Kristapa Vorslava un Elvija Gulbinska uzņēmums Mūsu lodzinieks, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vai apstāklis — atvērt uzņēmumu dzimtajā pilsētā — nav traucējošs? Kristaps teic, ka tas drīzāk ir ieguvums un darbību veicinošs. Logu biznesā Kristaps ir gadu, Elvijs — aptuveni septiņus. Tāpēc par pieredzes trūkumu sūdzēties nevar. Pirms atvērt savu uzņēmumu, jaunieši veikuši tirgus izpēti, secinājuši, ka viņu piedāvājumam būs arī pieprasījums. Atzīts, ka Aizkrauklē šāda profila biznesam joprojām ir auglīga vide, jo tālāk Rīgas, kā arī Jēkabpils virzienā konkurence būtiski pieaug. Idejas realizācijai bijis nepieciešams aptuveni pusgads.

Rēķinājušies pārsvarā ar savu kapitālu, maksimāli cenšoties iztikt bez kredītiem. Atrastas piemērotas telpas — Aizkraukles Purvciema rajonā.

Aizkrauklē pagājušajā nedēļā viesojās un ar novada domes vadību tikās firmas Jeld — Wen atbildīgās personas par Baltijas valstu un Somijas grupas uzņēmumiem, raksta reģionālais medijs Staburags.

Viens no lielākajiem durvju izgatavotājiem nopietni plānojot paplašināt Aizkraukles rūpnīcas.

Viesi ieskicējuši savas nākotnes ieceres paplašināt ražošanas apjomu. Šobrīd ražotās baltās durvis papildinās krāsainās, kā arī ārdurvju un verandas durvju ražošanas līnija. Līdz ar to tiktu nodrošināta pilna darba nedēļa esošajiem strādniekiem, jo pašlaik darbs norit tikai četras dienas nedēļā.

Ražošanas paplašināšana radītu arī ap 20 jaunu darba vietu. No pašvaldības durvju ražotāji nākotnē gribētu nodrošinātu smago automašīnu kustību rūpnieciskajā zonā. Domes vadība šajā jautājumā varētu būt atsaucīga, iekļaujot pārmaiņas terito­riālās attīstības plānā, raksta Staburags.

Cilvēki ir pieraduši, ka mazumtirdzniecības tīkla Narvesen kioskos allaž var iegādāties jaunāko presi un kādu uzkodu. Pircēji Aizkrauklē un Skrīveros ievērojuši aiz letes atsaucīgu jaunu vīrieti — Eināru Kviesi. Izrādās, viņš nav tikai pārdevējs, bet arī triju tirdzniecības vietu vadītājs, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Einārs Kviesis ar sievu Lauru šajā biznesā ir vairāk nekā divus gadus.

«Bija vēlme veidot kaut ko savu, un šī izrādījās laba iespēja. Esam Narvesen uzņēmums, bet šo tirdzniecības vietu vadība ir mūsu pārziņā. Visos kioskos piedāvājums pamatā ir līdzīgs, lai gan katrā vietā pieprasījums tomēr mēdz atšķirties,» saka Einārs Kviesis.

Šajā darbā jāspēj pielāgoties pircēju vēlmēm — kādā laikā cilvēki vairāk iepērkas, kas vairāk pieprasīts, lai izvēlētos kiosku darba laiku un preces. Tā kā Narvesen kioski lielākoties ir dzelzceļa un autobusu staciju tuvumā, tad jāņem vērā arī sabiedriskā transporta kustības saraksts. Aktīvākais laiks noteikti ir rītos un pēcpusdienās, bet dienas vidus «tukšāks». Einārs atzīst, ka noteikti jāstrādā arī pašam, jo tādējādi vislabāk var saprast, kas tirdzniecībā vajadzīgs. Tāpēc viņš lielākoties ir kustībā, un arī sava biroja uzņēmējam nav.

Aizkraukles novada dome šonedēļ nolēma pamestās jaunbūves Lāčplēša ielā 14 īpašniekam ķīnietim uzdot par pienākumu ēku nekavējoties nožogot un drīzumā veikt konservācijas darbus. Ja viņš to nedarīs, pašvaldība lems par ēkas piespiedu nojaukšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Izrādās, ka ēka Lāčplēša ielā 14, ko aizkrauklieši dēvē par graustu, juridiski ir jaunbūve ar 0,815 hekt­āru lielu zemes gabalu. Kādreiz tur bijis iecerēts bērnu centrs ar bērnu kafejnīcu. Savulaik būvatļauja bija izsniegta individuālajam uzņēmumam Rūķis, taču būvniecība pārtraukta 1993. gadā, un būvatļauja vairs nav pagarināta.

Īpašnieki vairākkārt mainījušies, un tagadējais īpašnieks ir ķīnietis Čengs Čens (Cheng Chen), kurš deklarēts Ozolnieku novadā. Viņš īpašumu Zemesgrāmatā reģistrējis 2014. gada jūnijā. Pašvaldību viņš esot informējis par ieceri ēkā ierīkot izstāžu zāli, tomēr, visticamāk, īpašums iegādāts, lai Latvijā iegūtu uzturēšanās atļauju.

Šogad Aizkraukles uzņēmums Mikas M pirmo reizi dod iespēju vienkopus apskatīt un nogaršot gan jau zināmo produktu — zefīru, gan jaunāko produkciju — želejkonfektes. SIA Mikas M klātienē būs satiekams Aizkraukles novada pašvaldības rīkotajā Pārnovadu uzņēmēju dienā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aleksejs Kreipāns un Maksims Aņisimovs, bijušie Līvānu konditorejas firmas Adugs darbinieki, uzņēmumu Mikas M nodibināja 2002. gadā. Iepriekš viņu vadībā Aizkrauklē darbojās maizes ceptuve un makaronu ražotne Dole, bet Mikas M pamatuzdevums bija nodrošināt firmu Adugs ar kakao un balto glazūru. Ar tik specifiska produkta ražošanu Latvijā tajā laikā nodarbojās retais, un Līvānu uzņēmums glazūras savu izstrādājumu pārklāšanai ieveda no ārzemēm, galvenokārt no Polijas.

Tieši glazūru ražošana bija Mikas M vienīgais produkts daudzus gadus, un šobrīd izstrādātas vairāk nekā 30 receptes, piemērojot tās speciāli biezpiena sieriņiem, saldējumam, cepumiem un daudziem citiem produktiem. Viena klienta vietā 13 gadu laikā skaits palielinājies līdz vairākiem desmitiem, un tie ir daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Palielinājies arī darbinieku skaits no sākotnējiem pieciem līdz vairāk nekā 30.

Jaunbilstiņos, bijušās Bilstiņu muižas apkārtnē uzceltajā fermā, Bruno Cīrulis audzē paipalas. Šajā pavasarī pircējiem viņš piedāvā pilnībā izveidotu produktu, jo līdz ar nesen saņemto pirmā produkta iesaiņojuma partiju Koknesē audzēto paipalu olas nu var piegādāt veikaliem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biznesa pirmsākums rodams aptuveni pirms gada ar ideju par savu mazo uzņēmumu. Ražošanas ēka, kurā ir gan barības novietne, paipalu būri, apkures sistēma, birojs un dzīvojamā daļa, uzcelta, kā saka, uz līdzenas vietas, tāpēc pirms celtniecības varēja izplānot katru niansi. Akcentēta darba spēka resursu ekonomija — telpās ir vienlaidu grīda; putnu barošana un dzirdināšana, olu savākšana, novietņu kopšana, cik iespējams, vienkāršota un automatizēta. Tādēļ šobrīd ar tūkstoš paipalām Bruno tiek galā samērā viegli un ātri.

Šobrīd tūkstoš paipalu dēj vidēji 500 olu dienā, savukārt maksimālā kūts ietilpība — 5 tūkstoši putnu. Paipalas šādu dētspēju saglabā līdz gada vecumam, tāpēc putni regulāri jāmaina un jāpapildina. Arī šajās dienās uz Koknesi dosies 500 jauno dējēju.

Īpaša sajūta pārņem, Latvijas dzimšanas dienā ap kaklu liekot latvisku šalli ar Lielvārdes jostas rakstiem. Tādas, diplomētas adītājas Ineses Škutānes darinātas, top Daudzevā, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Inese Škutāne uz tikšanos atnāk ar tieši šādu šalli ap kaklu. To rādot, jaunā sieviete atklāj: šādas šallītes sākusi adīt tikai pirms pāris mēnešiem pēc kādas paziņas ieteikuma — viņa tādu šalli ieraudzījusi un, zinādama Ineses aizraušanos ar rokdarbiem, ierosinājusi: vari man tādu noadīt? Arī draudzene jau sen sev tādu gribējusi, bet Inese atteikusi, ka adāmmašīnas perfokarte ar šādu rakstu ir dārga, bet tad apdomājusi: ja ir pieprasījums, tātad vajag arī piedāvājumu!

«Šo Lielvārdes jostas rakstu man izkniedēja kāda sieviete, no kuras to pirku. Tulkojumu rakstam gan nemeklēju,» stāsta Inese. «Šis raksts ir 240 rindas garš. Tā ir apmēram pusotru metru gara perfokarte, savēr­pju riņķī, un tā arī adu. Var teikt — divi pilni apļi, un šalle gatava. Pēc tam to sašuju, mazgāju un žāvēju, arī tam vajag laiku.» Adītāja atklāj, ka pirmo šalli adījusi kādas trīs dienas, tagad vienu jau varot noadīt dienas laikā.

Pļaviņu novada domes ārkārtas sēdē deputātu vairākums pieņēma lēmumu par Pļaviņu novada ģimnāzijas direktora Vladimira Samohina atbrīvošanu no amata, izsakot viņam neuzticību, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde informējusi, ka darba uzteikuma galvenais iemesls ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atzinums, ka Vladimirs Samohins pārkāpis korupcijas likumu, jo viņa uzņēmums Arkāns, kas specializējas insektu, grauzēju un citu kaitēkļu apkarošanā, sniedzis pakalpojumus paša vadītajai Pļaviņu pašvaldības ie­stādei.

Arī pirms tam skolas direktoram esot izteikti vairāki rājieni un piezīmes par pārkāpumiem darbā. Turklāt pēdējā laikā V. Samohinam, kurš ir arī Pļaviņu novada domes deputāts, bija nesaskaņas ar pašvaldību, norāda Staburags.

Neretas novada dome izsolei bija izlikusi vienu no senatnes dārgumiem — Pilskalnes pagastā esošo 18. gadsimta vidū celto Gricgales muižas kungu māju jeb nekustamo īpašumu Dadzīši. Ēkas sākuma cena — 950 eiro. Izsolei pieteicās tikai viens pretendents un māju iegādājās par 1050 eiro, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Baroka stilā celto koka ēku pamatīgi bojājis laiks, tā ir avārijas situācijā. Pirms pāris gadiem pašvaldībai piederošo māju atstāja pēdējais iemītnieks. Ēkā nav ierīkots ūdensvads, bet ir pieslēgta elektrības līnija.

Aina Vadzīte, Pilskalnes pagasta vadītāja, teic, ka pašvaldībai līdzekļu, lai māju uzturētu pienācīgā kārtībā, nav, tāpēc nolemts to pārdot. Izsole jaunajam īpašniekam neparedz nekādus pienākumus, tāpēc diemžēl rezultāts var būt arī neiepriecinošs.

Ēkas jaunais saimnieks ir Pilskalnes pagasta iedzīvotājs. Savu vārdu viņš nevēlējās publiskot, bet par pirmajiem iespaidiem pēc pirkuma teic, ka ēka arī iekšpusē ir ļoti sliktā kārtībā, tāpēc jau šogad meklēs iespēju piesaistīt līdzekļus tās saglābšanai.

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

Agnese Zeltiņa dzimusi un augusi Neretā, pēdējos piecus gadus pavadījusi Lielbritānijas pilsētā Korbijā (Corby), šovasar atgriezusies Latvijā pavisam, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

«2010. gada jūlijā Lielbritānijā apmetāmies Korbijā pie vīra brāļa, kurš tur jau kādu laiku dzīvoja. Pirmajās nedēļās izpētījām valsti, apbūra dabasskati, cilvēku laipnība, pārsteidza sirsnība. Pēc trīs nedēļām, diskutējot un runājot par idejām, nolēmām, ka tomēr rezervēto mājupceļa biļeti augusta beigās atcelsim. Draugs sakārtoja uzņēmuma lietas Latvijā, un mēs bijām gatavi jaunam izaicinājumam - T kreklu apdrukai un dizaina pakalpojumiem. Bija skaidrs, lai realizētu ideju, jāstrādā, jo nopelnītā nauda jāiegulda jaunajā biznesā,» stāsta A. Zeltiņa.

«Sāku strādāt salvešu rūpnīcā, darbu atradu caur aģentūru. Darbs bija fiziski grūts, jāstrādā pat līdz 12 stundām, tas bija darbs pie konveijera. Tur nostrādāju līdz pat pēdējai dienai, pirms atgriezāmies Latvijā. Pēc viena nostrādātā gada kompānija mani pieņēma pamatdarbā pilnai slodzei. Bija dienas, kad pārņēma sajūta, ka fiziski vairs nevaru pacelt rokas vai paspert soli. Bet idejas un mērķa dēļ cilvēks var paciest daudz. Šī doma man palīdzēja ikreiz, kad kļuva grūti,» atklāj sieviete.

Aizkraukles sporta hallē apskatei izliktas trīs sacīkšu laivas. Šādi ūdens motosporta klubs Art Racing uzrunā potenciālos laivu pilotus, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Gatavojoties jaunajai sacensību sezonai, nepieciešams atrast divus pilotus: jaunākajai klasei GT15 — no 10 līdz 16 gadu vecu — un ātrākām laivām F4 klasē — sākot no 16 gadu vecuma.

Šobrīd klubā ART Racing ir trīs piloti, bet kluba mērķis ir īsā laikā nokomplektēt septiņas sporta laivas. Tas ļaus komandai stabili nodrošināt vietu pirmajā trijniekā Latvijas čempionātā.

Jauno pilotu dzimumam un sagatavotības pakāpei nav lielas nozīmes, galvenais ir vēlēšanās, azarts un neatlaidība — īpašības, ar kurām sākt karjeru ūdens motosportā, kā arī nepieciešams noteikts finansējums, lai sāktu — saka Art Racing vadītājs Andis Ratnieks.

Uzņēmēju dienā Aizkrauklē piedalījās arī SIA Aizkraukles industriālais parks. Uzņēmums darbojas bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, piesaista nomniekus tajā esošajām telpām, meklē sadarbības partnerus, līdz ar to ieinteresē firmas par Aizkraukles pusi un palīdz radīt jaunas darba vietas. Līdz šim noslēgti līgumi ar 13 uzņēmējiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Vieni no lielākajiem platību nomniekiem ir SIA Timber&modular houses koka paneļu māju ražotāji, kuri pārsvarā strādā eksporta tirgum, un pašlaik liels preču noiets ir Norvēģijā. Vairākus gadus Aizkraukle kā bāzes vieta ir kompozītmateriālu dēļu ražotājiem Green Deck, bet viens no jaunākajiem nomniekiem ir 1. martā darbu sākušais auto rezerves daļu veikals ARD Eoltas. Vieni no pastāvīgajiem klientiem ir uzņēmums JS Dizains — koka rotaļlietu izgatavotājs, dažādu gultņu un citu ražošanā nepieciešamu detaļu pārdevējs un citi, kas nodarbojas ar apģērba šķirošanu, mēbeļu komplektēšanu, automašīnu remontu, grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu vai arī vienkārši īrē telpas noliktavām.

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Kooperatīvās sabiedrības Latraps topošā graudu pirmapstrādes kompleksa pamatos svinīgi iebetonēja vēlējumu kapsulu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums pašvaldības un iedzīvotāju vārdā pateicās Latraps pārstāvjiem par izvēli būvēt kompleksu Aizkrauklē: «Varam solīt, ka jaunajā Eiropas Savienības finanšu līdzekļu plānošanas periodā, piesaistot Eiropas naudu, iespējams, tuvāko triju gadu laikā šo ielu, kas ved līdz uzņēmuma teritorijai, varētu atjaunot.»

Edgars Ruža, Latraps izpilddirektors, nolasīja vēlējumus, ko ievietoja kapsulā: «Lai šis stūrakmens nav tikai Latraps, bet visa Aizkraukles reģiona zemnieku labklājības pamatakmens!», «Lai uzņēmums spētu strādāt vēl daudzas paaudzes!», «Pilnu klēti, atsaucīgus zemniekus un tālāku attīstību!», «Tam labam būs augt!» un citus.

Lielus, saldi smaržojošus un medaini brūnus maizes klaipus, ceptus no mūsu pašu zemē izaudzētas labības, lauksaimniecības izstādē Rāmavā Rīgā piedāvāja Inta un Austris Ekerti no z. s. Itreke Straupes pusē. Viņi ar mājražošanu sāka nodarboties laikā, ko Latvijā mēdz dēvēt par krīzes gadiem, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darboties sākuši savā mājas virtuvītē ar mazu četrriņķu krāsniņu, kurā arī cepeškrāsns. Pirmos divus gadus piedāvājumā bija konditorejas izstrādājumi, maizīti sāka cept vēlāk. «Laikā, kad izveidoja Straupes lauku labumu tirdziņu, vīrs strādāja par mehāniķi tepat izstāžu kompleksā Rāmava, bet es mājās auklēju mazuli. Kādā reizē kopā ar vīra vecākiem aizbraucām uz tirdziņu Straupē,» atceras Inta. «Staigājām, un nezinu, kā bija sagadījies, taču nebija neviena pīrāga. Vīratēvs noteica: kas tas par tirgu, kur nav pīrāgu? Savukārt vīramāte piebilda: Inta, tev tie izdodas tik garšīgi, brīva niša, sāc cept!» Līdz tam pīrāgu un kūku cepšana Intai bija vaļasprieks. Ciemos braucot, parasti ņēma līdzi pašas ceptu ciemkukuli, un viņas veikumu bija nogaršojuši un par gardu atzinuši gan ģimenes locekļi, gan radi un draugi. Pirmajā tirdziņā, kurā Inta piedalījās, viņa piedāvāja pašas cepto ābolmaizi, biezpienmaizi un pīrādziņus, tagad sortiments ir krietni plašāks.

Kopš pagājušā rudens Seces pagasta Kalna Čočos kūpina zivis, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Šo Aizkraukles pusei raksturīgo, bet nepelnīti piemirsto nodarbi sācis Jānis Bērziņš no SIA Berico.

Lai nodrošinātu pat šodienas mazo ražošanas apjomu, ar upē noķertajām zivīm ir par maz, tāpēc bez zivju audzētavām neiztikt, un tādas Seces apkārtnē ir vairākas. Ikdienā var rēķināties ar Vitauta Vāvera un Ojāra Daubera saimniecību dīķos izaudzētajām storēm, samiem, karpām.

Plašāk - laikrakstā Staburags.