Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija atklājusi naudas atmazgāšanas shēmu, kuras organizators ir kāds Liepājas uzņēmējs, kas, iespējams, nelegāli darbojies naftas biznesā. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, tas ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis, kurš Latviju jau pametis.
Kā informē VID Komunikācijas nodaļa, uzņēmējs, pret kuru uzsākts kriminālprocess, par nelikumīgi iegūto naudu, iespējams, iegādājies privāto lidmašīnu, kuteri un ekskluzīvu Aston Martin markas automašīnu.
Četru gadu laikā nelegālajā biznesā šis liepājnieks apgrozījis aptuveni 140 milj. Ls, tomēr precīzu atmazgātās naudas un nenomaksāto nodokļu summu izmeklētāji vēl noskaidros.
Neoficiāla informācija liecina, ka aizdomās turētais uzņēmējs ir SIA Hanza Bunkering Liepaja direktors Artis Hartmanis. Uzņēmuma tālruņi nav pieejami, taču iespējams, ka uzņēmējs jau Latviju pametis un uzturas Krievijā. Viņš ir vienīgais uzņēmējs Liepājā, kura apraksts varētu atbilst VID raksturojumam. Dienas Bizness rakstīja, ka 2005. gadā 62 tūkst. Ls nopelnījusī SIA Baltic Bunkering Company (tiesa, apgrozījums bijis tikai 380 tūkst. Ls), kuras lielākais īpašnieks ir Artis Hartmanis, iegādājusies pilnīgi jaunu Aston Martin DB9.
Saistībā ar uzņēmēja, ko VID medijiem izplatītajos materiālos sauc par personu A., pārkāpumiem Finanšu policija piektdien Liepājā veikusi septiņas kratīšanas. Tās notikušas ar Liepājas uzņēmēju saistīto firmu birojos un tur strādājošo amatpersonu un grāmatvežu dzīves vietās.
Lai gan noziedzīgajā shēmā iesaistītās personas centās no VID slēpt lietiskos pierādījumus, tos pārvietojot un cenšoties iznīcināt, kratīšanu laikā izņemti ārzonas uzņēmumu grāmatvedības dokumenti, zīmogi, kodu kalkulatori, elektroniskās informācijas nesēji un citi būtiski lietiskie pierādījumi.
Izmeklēšanas laikā ir noskaidrots, ka persona A. izveidoja saimnieciskās darbības shēmu, kura darbojās laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, ar mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas un atmazgāt naudu. Aizdomās turamajam uzņēmējam piederēja vairāki Latvijā reģistrēti uzņēmumi, kuriem, lai veiktu saimniecisko darbību, bija tādi resursi, kas nepieciešami naftas produktu tirdzniecībai, transportēšanai, pārkraušanai un bunkurēšanai. Šos resursus par pašizmaksu izīrēja ārzonas uzņēmumiem, kuru darbību tieši vai pastarpināti kontrolēja A. Savukārt šie ārzonas uzņēmumi jau par tirgum atbilstošu cenu šos resursus, kas nepieciešami darbībām ar naftas produktiem, piedāvāja Latvijas un ārvalstu uzņēmumiem. Gūto peļņu shēmā iesaistītas personas izņēma skaidrā naudā no banku kontiem Šveicē, Lihtenšteinā un Krievijā. Šādi ik gadu, iespējams, tika apgrozīti līdzekļi 35 miljonu latu apmērā un netika nomaksāti nodokļi lielā apmērā.
Sekojiet ziņām