Ņujorkas federālā tiesa atteikusies likt kompānijai Apple palīdzēt Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) viedtālruņa iPhone uzlaušanā, kuru bija lietojuši narkotiku tirgotāji.

Izmeklētāji pieprasīja, lai tiesa liktu Apple palīdzēt FIB centienos iegūt pieeju informācijai, kas saglabāta šajā telefonā.

Šāda prasība tika iesniegta tiesā oktobrī dažus mēnešus pirms tam, kad FIB Kalifornijas štatā pieprasīja Apple palīdzēt uzlauzt citu iPhone, kuru bija lietojis apšaudes rīkotājs šī štata Sanbernardīno pilsētā.

Ņujorkas tiesnesis Džeimss Orensteins savā lēmumā atzina, ka pastāvošie likumi neparedz Apple pienākumu izpildīt FIB prasības pret savu gribu. Tiesnesis arī kritizēja ASV valdības darbības kopumā, nosaucot prasības pret Apple par mēģinājumu iegūt priekšrocības Kongresa priekšā un piespiest tiesas paplašināt tiesībsargājošo iestāžu pilnvaras. Tiesa nolēma pilnībā noraidīt FIB prasību. Tieslietu ministrija solīja pārsūdzēt šo lēmumu.

Dienvidkorejas tehnoloģiju gigants Samsung pietuvojies darījuma noslēgšanai par Galaxy sērijas viedtālruņu piegādi ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB), atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Iespējamais darījums ievērojami uzlabotu Samsung pozīcijas, kā ierīču piegādātājam ASV valdības aģentūrām. Šajā tirgus segmentā tradicionāli dominē Kanādas viedtālruņu ražotājs BlackBerry, kura ierīces arī izmanto FIB. Patlaban gan nav skaidrs vai FIB iecerējis ar Samsung viedtālruņiem aizstāt BlackBerry ražojumus, vai arī izmantos abu minēto kompāniju pakalpojumus.

Samsung arī iecerējis noslēgt līgumu ar ASV Jūras kara floti par Galaxy viedtālruņu piegādi. Prognozēts, ka FIB un ASV Jūras kara flotes pirkumi būs salīdzinoši nelieli, tomēr tas liecinās par to, ka institūcijas, kurām svarīga ir datu aizsardzība, uzskata Samsung ierīces par pietiekami drošām. Tādējādi Samsung ierīces varētu šķist interesantas arī baņķieriem un lielu korporāciju vadītājiem. Pati kompānija gan atturējusies no komentāriem.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) sola 100 tūkstošus ASV dolāru atlīdzību par noderīgu informāciju, kas pieejama par Latvijā dzimušu Krievijas pilsoni, kas apsūdzēts kibernoziegumos – Alekseju Belanu. Viņš ir viens no pieciem ASV pašlaik meklētākajiem hakeriem, liecina FIB interneta vietnē pieejamā informācija.

Rīgā dzimušais A. Belans tiek turēts aizdomās par ielaušanos trīs lielu ASV e-komercijas uzņēmumu datorsistēmās un lietotāju datu nozagšanu.

FIB skaidro, ka šīs darbības tika veiktas laikā no pērnā gada janvāra līdz 2013. gada aprīlim.

Patlaban hakeris var atrasties Krievijā, Grieķijā, Latvijā, Maldivu salās vai Taizemē. Pēdējo reizi viņš manīts Atēnās.

Tāpat tiek meklēts Rēzeknē dzimušais Pēteris Sahurovs. Viņš atrodas desmit FIB meklētāko kibernoziedznieku sarakstā un apsūdzības izvirzītas par krāpšanos internetā, kā arī sazvērestībā ar nolūku krāpties. Pirms diviem gadiem P. Sahurovu aizturēja Latvijas policija, taču viņš pazuda no likumsargu redzesloka un patlaban izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Par noderīgas informācijas sniegšanu par Rēzeknē dzimušo jaunieti FIB sola 50 tūkstošus latu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) arestējis kādu Misisipi štata iedzīvotāju saistībā ar indi saturošu vēstuļu sūtīšanu ASV prezidentam Barakam Obamam, senatora Rodžera Vikera Vašingtonas birojam un kādai štata tieslietu sistēmas amatpersonai.

Aizdomās turētais – 45 gadus vecais Pols Kevins Kērtiss – aizturēts savās mājās Korintas pilsētā. FIB uzskata, ka aizturētais ar ASV Pasta starpniecību nosūtījis trīs vēstules, kuras pārbaudēs uzrādījušas nāvējošu indi ricīnu.

Ricīnu saturošās vēstules ASV amatpersonām tika pārtvertas saņemtā pasta drošības pārbaužu laikā. FIB norāda, ka tajās bijis rakstīts «redzēt netaisnību un to neatmaskot, nozīmē kļūt par klusu līdzdalībnieku».

Kā, vēstīts, pirmdien Bostonas maratona laikā nogranda sprādzieni, kuros bojā gāja trīs, bet ievainojums ieguva vairāk nekā 170 cilvēki. Vēstuļu saņemšana Vašingtonā izraisīja trauksmi, un tika evakuētas atsevišķas ASV valdības ēkas. Tomēr FIB vēlāk pavēstījis, ka ricīna saturošās vēstules un sprādzieni Bostonā neesot saistīti.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) ir aizturējis Igaunijas pilsoni, kurš bija iepircis elektroniku Krievijas armijai, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

FIB Hjūstonas nodaļa paziņoja sociālajos tīklos, ka sadarbībā ar ASV Tirdzniecības ministrijas Rūpniecības un drošības biroju un Igaunijas Drošības policijas departamentu tika aizturēts vīrietis, kurš iepirka Krievijas militārpersonām ASV ražotu elektroniku.

FIB Hjūstonas nodaļas galvenais izmeklētājs Džeimss Smits pavēstīja, ka 28.martā tika aizturēts Igaunijas pilsonis Andrejs Ševļakovs, kuru tur aizdomās par ASV ražota elektroniskā aprīkojuma, tostarp radaru sastāvdaļu un hakeru programmatūras, iepirkšanu Krievijas valdībai un militārpersonām.

"Daudzu gadu gaitā Ševļakova labi pārdomātais tīkls ļāva viņam iepirkt amerikāņu ražojuma sensitīvas elektroniskās iekārtas Krievijas karavīriem. Viņa nelegāli iegādātā augstas klases amerikāņu tehnoloģija radīja draudus cilvēku dzīvībām gan Ukrainā, gan ASV," sacīja Smits.

Tehnoloģiju pasauli satricinājis jauns skandāls - hakeru grupējums AntiSec pavēstījis, ka tam izdevies savā rīcībā iegūt 12 miljonus Apple ierīču identifikācijas jeb tā sauktos UDID kodus.

Grupējums norāda, ka kodus tam izdevies iegūt, uzlaužot kāda ASV Federālās izmeklēšanas biroja (FIB) darbinieka datoru. Hakeru grupējums pieļauj, ka FIB izmantojusi Apple ierīču identifikācijas kodus, lai izsekotu to lietotājus.

Tomēr FIB kategoriski noliedz izskanējušos apgalvojumus un norāda, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka būtu uzlauzti biroja darbinieku datori, un ka organizācija šāda veida informāciju neuzkrāj, kā arī to, ka tai nav zināms, no kurienes hakeru rīcībā nonākuši Apple identifikācijas kodi, vēsta BBC.

Tikmēr hakeri publiskojuši sarakstu ar vienu miljonu identifikācijas numuriem. Kibernoziedznieku rīcībā nonākuši gan Apple planšetdatoru, gan viedtālruņi identifikācijas kodi.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) uzskata, ka Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja negadījums laboratorijā Uhaņā, Ķīnā, apliecināja FIB direktors Kristofers Rejs.

"Atbilstoši FIB vērtējumam jau kādu laiku tiek atzīts, ka pandēmiju, visticamāk, izraisīja potenciāls laboratorijas negadījums Uhaņā," intervijā telekanālam "Fox News" sacīja Rejs.

ASV laikraksti pirms dažām dienām, atsaucoties uz saviem avotiem, vēstīja, ka arī ASV Enerģētikas ministrija atzinusi - Covid-19 pandēmiju, visticamāk, izraisīja noplūde Ķīnas laboratorijā.

Tiesa gan, ASV izlūkošanas kopienā citas struktūras uzskata, ka vīruss radies dabīgā ceļā.

Intervijā Rejs arī pārmeta Ķīnas varasiestādēm, ka tās cenšas traucēt ASV centieniem veikt izmeklēšanu par pandēmijas izraisīšanos.

"Ķīnas valdība ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai liktu šķēršļus un vairotu neskaidrību mūsu darbā, darbā, ko mēs darām, darbā, ko dara mūsu ASV valdība un tuvie ārvalstu partneri," sacīja Rejs. "Un tas ir slikti visiem."

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) aģenti uzsākuši izmeklēšanu pret kompānijas Rochdale Securities brokeri, kurš spekulējot ar Apple akcijām, cerējis palikt bagāts, tomēr tā vietā savam darba devējam izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus.

Rochdale Securities brokeris Deivids Millers par savas pārstāvētās kompānijas naudu un bez tās atļaujas 25. oktobrī iegādājās Apple akcijas miljarda dolāru vērtībā. Todien Apple bija iecerējusi pavēstīt savus ceturkšņa finanšu rezultātus un D. Millers cerēja, ka tas akciju vērtībai liks kāpt un viņš paliks stāvus bagāts. Tomēr notika negaidītais un Apple akcija cena samazinājās, atstājot D. Milleru nepatīkamā situācijā.

Kopumā D. Millers iegādājās 1,6 miljonus Apple akciju, bet saviem darba devējiem pēc tam skaidrojis, ka tā bijusi kļūda un viņš kāda klienta uzdevumā vēlējies iegādāties tikai 1,6 tūkstošus vērtspapīru.

Volstrītas investoru attiecību pārstāvis apsūdzēts par iekšējās informācijas izmantošanu, pērkot un pārdodot akcijas, gatavojot preses relīzes sava uzņēmuma klientiem, raksta Business Insider.

Viņš šīs darbības laikā nopelnīja vismaz 538 tūkstošus ASV dolāru.

Maikls Lukarelli pārkāpa gan sava kompānijas politiku, gan atbildību pret klientiem, tirgojoties gūstot materiālu labumu no informācijas, kas nav pieejama plašākai sabiedrībai. Par nelegālo tirdzniecību viņš apsūdzēts 13 epizodēs par krāpšanu saistībā ar vērtspapīriem.

Saskaņā ar apsūdzību, M. Lukarelli, iegādājās akcijas, kas minētas preses relīzes melnrakstos, kas tika gatavotas viņa uzņēmuma klientiem. Pēc tam, kad relīze tika publiskota, viņš pārdeva akcijas, gūstot peļņu no cenas izmaiņām.

Šajā vasarā Federālais izmeklēšanas birojs saņēmis izmeklēšanas orderi, un pārmeklējis M. Lukarelli biroju, viņam to nezinot. FIB atradis portfeli, kurā bija preses relīzes melnraksts par uzņēmuma Trex ceturkšņa finansiālajiem rezultātiem. FIB secinājis, ka M. Lukarelli ir iegādājies Trex akcijas laika posmā starp 25. jūliju un 1. augustu. Rezultātā ar šīs akcijas palīdzību viņš varēja nopelnīt 90 tūkstošus dolāru.

Lielbritānijas iekšējā izlūkdienesta MI5 un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītāji brīdinājuši par augošajiem ilgtermiņa draudiem, ko rada Ķīna.

MI5 ģenerāldirektors Kens Makalums pavēstīja, ka dienests ir jau "vairāk nekā divas reizes palielinājis mūsu iepriekš ierobežotās pūles pret Ķīnas darbību, kas rada bažas", piebilstot, ka tas veic septiņas reizes vairāk izmeklēšanu nekā 2018.gadā.

FIB direktors Kristofers Rejs sacīja, ka Ķīnas valdība rada lielākos ilgtermiņa draudus ekonomikai un nacionālajai drošībai gan ASV, gan Lielbritānijai, gan sabiedrotajiem Eiropā un citur.

"Ķīnas valdība cenšas veidot pasauli, iejaucoties mūsu politikā (un jāpiebilst arī mūsu sabiedroto politikā)," sacīja Rejs, apgalvojot, ka Pekina ir tieši iejaukusies ASV Pārstāvju palātas vēlēšanās šogad Ņujorkā, jo nevēlas, lai tiek ievēlēts bijušais Tjaņaņmeņas laukuma protestētājs.

ASV policija pēc pakaļdzīšanās un apšaudes, iespējams, aizturējusi vienu no Bostonas maratona sprādziena organizētājiem, kas vēlāk miris.

Piektdienas rītā Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūtā notika apšaude, kuras gaitā ievainojumus guva viens policists, kurš pēc tam slimnīcā mira. Pēc apšaudes Bostonas likumsargi uzsāka pakaļdzīšanos, kas noslēdzās Votertaunas piepilsētā.

Notikumu aculiecinieki norāda, ka Votertaunā policistiem izdevies apturēt bēgošos un izcēlusies apšaude, kuras laikā bijuši dzirdami sprādzieni. Vietējās televīzijas uzņemtajos ziņu materiālos redzams viens no noziedzniekiem, kas tiek iesēdināts automašīnā. Viņa līdzdalībnieks pagaidām vēl nav notverts.

Policija Votertaunā uzsākusi mājokļu pārbaudes, kā arī brīdinājusi iedzīvotājus nevienam, izņemot likumsargus, durvis nevērt vaļā. Pagaidām saistība starp apšaudi institūtā un Votertaunā, kā arī Bostonas maratona sprādzieniem oficiāli nav apstiprināta.

Šonedēļ likvidēts viens no pasaulē ietekmīgākajiem hakeru forumiem – Darkode. Starptautiskas operācijas laikā aizturētas 28 personas un veiktas 37 kratīšanas, kurās atsavināts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču. Operācijā piedalījās arī Latvijas Valsts policija (VP), liecina medijiem sniegtā informācija.

Starptautisko operāciju ar Eiropola Eiropas kibernoziegumu centra atbalstu vadīja Federālais izmeklēšanas birojs (FIB), un operācijā kopā piedalījās 20* valstu tiesībsargājošās iestādes. Visas izmeklēšanas darbības tika koordinētas no komandcentriem, kurus bija izveidojuši FIB darbinieki Pitsburgā, ASV un Eiropola darbinieki Hāgā, Nīderlandē. Latvijā atsevišķas izmeklēšanas darbības veica VP Starptautiskā sadarbības biroja un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas.

Operācijas laikā tika pārņemta foruma vadība un foruma mājaslapā tika izvietots paziņojums, ka forums ir aizturēts. Tāpat operācijas laikā tika veiktas 37 kratīšanas 18 valstīs un kopā aizturētas 28 personas, kā arī izņemts liels daudzums datoru, datu nesēju un citu tehnisko ierīču.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) sācis izmeklēšanu, jo sviestmaizēs, kas pasniegtas četru Delta Air Lines lidojumu laikā no Nīderlandes uz ASV, atrastas adatas, ziņo BBC.

Adatas atrastas piecās sviestmaizēs, ko gatavojis Amsterdamā bāzēts uzņēmums Gate Gourmet.

Viens cilvēks, kurš lidojis uz Mineapolisu, guvis ievainojumus. Adatas atrastas arī divās lidmašīnās, kas devās uz Atlantu, un vienā, kas lidoja uz Sietlu.

Delta Air Lines paziņojusi, ka šo lietu uztver ļoti nopietni.

Paziņojumā aviokompānija norādījusi, ka sadarbojas ar FIB un iestādēm Nīderlandē, kā arī Gate Gourmet, lai nodrošinātu pārtikas drošību un kvalitāti.

Delta pārstāve Kristīne Baura stāstījusi, ka lidojuma pavadoņi pārtraukuši izsniegt sviestmaizes tiklīdz kļuva zināms par pirmo adatu, kā arī brīdinājuši citu lidojumu pavadoņus.

Nelāgu slavu iemantojušais ASV farmācijas kompānijas Turing Pharmaceuticals vadītājs Martins Škreli, kurš septembrī saskārās ar sabiedrības sašutumu, kad AIDS slimnieku izmantotu medikamentu cena tika paaugstināta par vairāk nekā 5000%, ceturtdien ticis arestēts saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā, ziņo Federālais izmeklēšanas birojs (FIB).

Škreli arests gan nav saistīts ar medikamenta Daraprim cenas ievērojamo pieaugumu.

Bijušas augsta riska investīciju fonda jeb tā dēvētā hedžfonda vadītājs Škreli tiek apsūdzēts par 11 miljonu dolāru nozagšanu, norāda FIB.

Amatpersonas vēsta, ka krāpniecības shēmā iesaistīts uzņēmums Retrophin, kuru kādreiz vadījis Škreli, un divi hedžfondi.

Krāpniecības shēma aizsākusies 2009.gadā, kad Škreli meloja astoņiem cilvēkiem, lai tie viņa hedžfondā investētu aptuveni trīs miljonus dolāru. Kad viņš šo naudu ar slikti realizētiem tirdzniecības pasākumiem zaudēja, viņš izveidoja jaunu fondu, lai censtos noslēpt šos zaudējumus un turpinātu gūt ienākumus.

ASV Federālās izmeklēšanas birojs (FIB) Floridas štatā arestējis Aleksu Simčuku no Latvijas, kura vadīts grupējums apkrāpis turīgus Maiami pludmales klubu apmeklētājus.

A. Simčuka grupējums izmantojis sievietes no Austrumeiropas un Krievijas, kuras pludmales klubos iepazinušās ar turīgiem tūristiem. Pēc tam tūristi esot aicināti uz privātām izklaides vietām, kur tikuši apkrāpti – upuriem nācies maksāt milzīgus rēķinus par pasūtītajiem dzērieniem. Nereti pieprasītās summas sasniegušas desmitiem tūkstošu ASV dolāru.

FIB aģenti A. Simčuku jūlija beigās aizturējuši Maiami lidostā, un oktobrī paredzēta tiesas sēde, kurā tiks lemts par viņam piemērojamo drošības naudu vai paturēšanu apcietinājumā.

Kopumā par krāpnieku upuriem krituši 88 vīrieši, vēsta ABC News. ASV varasiestādes par grupējumu interesi sāka izrādīt 2010. gadā, kad pēc palīdzības vērsās viens no apkrāptajiem, kuram uzdzīve ar Austrumeiropas meitenēm izmaksāja 44 tūkstošus ASV dolāru.

ASV likumsargi aizturējuši astoņus cilvēkus, kuri tiek apsūdzēti augsto tehnoloģiju (High-Tech) nodošanā Krievijai. Spiegu skandālā iesaistīts arī Igaunijas uzņēmums.

ASV policija aizturējusi kompānijas Arc Electronics Inc. dibinātāju Aleksandru Fišenko un vēl septiņas ar uzņēmumu saistītas personas, vēsta BBC. A. Fišenko ASV dzīvojis jau no 1994. gada, kur bija ieguvis pilsonību. Viņa izveidotā kompānija nodarbojusies ar dažādu elektronisko ierīču eksportu un, kā norāda Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB), Krievijai piegādājusi sensitīvas augstās tehnoloģijas. A. Fišenko apsūdzēts arī spiegošanā Krievijas labā un naudas atmazgāšanā.

Kopumā tehnoloģijas Krievijai piegādājusi vienpadsmit cilvēku komanda, tomēr ASV varasiestādēm izdevies arestēt tikai astoņus cilvēkus, jo trīs patlaban atrodoties Krievijā.

Hakeri, kas internetā publiskojuši ASV pirmās lēdijas Mišelas Obamas un slavenību finansiālā stāvokļa un personīgās informācijas datus, tos ieguvuši no kredītinformāciju apkopojošām kompānijām.

Pirmdien kāda Krievijas tīmekļa vietne publiskoja 15 slavenību un amatpersonu finanšu stāvokļa datus. Tikuši publiskoti ASV pirmās lēdijas, Federālā Izmeklēšnas biroja (FIB) vadītāja, bijušā Kalifornijas gubernatora un filmu zvaigznes Arnolda Švarcenegera, ASV viceprezidenta Džo Baidena, gubernatora Mita Romnija, filmu zvaigznes Mela Gibsona, mūziķa Jay-Z un citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku personīgos datus, ieskaitot informāciju par to finansiālo stāvokli un sociālo apdrošināšanu.

Hakeru piekļuvi savai informācijai atzinušas trīs lielākās ASV kredītkompānijas Experian Plc, Equifax Inc. un TransUnion Corp, vēsta Bloomberg. TransUnion norāda, ka hakeru rīcībā jau bijis «ievērojamu daudzumu» minēto personu datu, kas iegūti no citiem avotiem, kā, piemēram, bankām un veikaliem. Hakeri pēc tam datus izmantojuši, lai piekļūtu tos interesējošai informācijai.

Kad padzītais FIB vadītājs senatoriem publiskajā iztaujāšanā skaidroja, kāpēc Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā ir tik svarīga lieta, viņš uzsvēra, ka ASV ir liela, brīnišķīga valsts, kurā visu laiku notiek savstarpēji cīniņi, bet «neviens mums nemācīs, ko domāt, par ko cīnīties, par ko balsot, kā vien citi amerikāņi». Savukārt mūsu Satversmē šī pati ideja ir izteikta šādi: «Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai». Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm.

Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 milj. eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām. Iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud mūsu valsts nacionālo drošību. Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos. Savukārt Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības ‒ interesēm. Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird...

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma cietusi no hakeru uzbrukuma un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot darbību, paziņojis sistēmas operators "Colonial Pipeline Company".

Šis uzbrukums noticis pirms trīs dienām.

Uzņēmums benzīnu un aviācijas degvielu no Teksasas līča piekrastes pa 8850 kilometru garu cauruļvadu piegādā Austrumkrastam, apkalpojot 50 miljonus klientu.

"Colonial Pipeline" norāda, ka to skāris hakeru uzbrukums, kurā bloķētas datoru sistēmas, hakeriem pieprasot izpirkuma maksu.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) pirmdien paziņoja, ka uzbrukumu veicis grupējums "Darkside".

"Mēs izmeklēšanā turpinām strādāt ar kompāniju un mūsu valdības partneriem," teikts FIB paziņojumā.

"Colonial Pipeline" ir ASV lielākais cauruļvadu operators, kas parasti dienā transportē 2,5 miljonus barelu benzīna, dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu pārstrādātu naftas produktu.

ASV Tieslietu ministrija pirmdien paziņoja, ka ir atguvusi vairāk nekā pusi no 4,4 miljonus dolāru (3,6 miljonus eiro) lielā izpirkuma, kuru hakeriem samaksāja ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline".

7.maijā pēc kiberuzbrukuma sistēmas darbība tika pilnīgi apturēta. Izpirkums kriptovalūtā "bitcoin" tika samaksāts Krievijā bāzētam kiberizspiedējam "Darkside", kas bijis aiz šī ar izspiedējvīrusu veiktā uzbrukuma, un pēc izpirkuma samaksāšanas "Colonial Pipeline" no hakeriem saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

"Šodien mēs esam mainījušies lomām ar "Darkside", vēršoties pret visu ekosistēmu, kura uzkurina izspiedējprogrammatūru un digitālās izspiešanas uzbrukukumus, ieskaitot noziedzīgus ienākumus digitālas valūtas formā," sacīja ģenerālprokurora vietniece Liza Monako.

Tieslietu ministrija paziņoja, ka Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) izdevās izsekot 75 bitkoiniem, ko "Colonial" samaksāja kā izpirkumu un kas tolaik bija 4,4 miljonu dolāru vērtībā.

FIB izdevās konfiscēt 63,7 bitkoinus, tomēr digitālās valūtas vērtības krituma dēļ konfiscētā summa pirmdien bija tikai 2,3 miljonus dolāru (1,9 miljonus eiro) vērta.

Šis bija pirmais samaksāta izpirkuma konfiscēšanas gadījums, ko veica Tieslietu ministrijas jaunā Izspiedējprogrammatūras un digitālās izspiešanas operatīvā grupa.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»