Jaunākais izdevums

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Par ko aptiekas un farmaceiti kļūst Latvijas patērētājam, pielāgojoties valsts regulējumiem un mainīgajiem tirgus apstākļiem?

D. Juskovecs.: Cilvēks ar savu maku nobalso par aptieku, kurā izvēlas tīkamo sortimentu, aprūpi, blakus pakalpojumus un pieņem cenu. Cenšamies hipotizēt, kāpēc pircējs ienāk aptiekā. Redzam sekojošu ainu: to nosaka aptiekas atrašanās vieta. Liela ietekme ir farmaceita padoma kvalitātei, un tikai attālajā trešajā vietā ir mārketings, sortimenti, cenas, lojalitātes kartes utt. Katra aptieka ir unikāla. Lielveikala telpās esošo sortimentā vairāk ir kosmētikas, tur cilvēki meklē šīs pozīcijas. Tai pašā laikā ir aptiekas, kur tā netiek pieprasīta. Kosmētikas īpatsvars katrā aptiekā ir ļoti atšķirīgs, no niecīgiem pāris procentiem līdz 35%. Kopumā Latvijas tirgus statistika rāda, ka zāles veido ap 80% no noieta, ko cilvēki pērk aptiekās. Savukārt 95% no Latvijas zāļu tirgus ir importētās zāles. Kompensējamo medikamentu īpatsvars ir nepilna puse no Latvijas tirgus.

D. Šmits: Mūsu holdingā ietilpst arī medicīnas uzņēmumi un laboratorijas. Koncentrējamies uz pacientu. Gribam, lai viņam ir secīgi un ērti savu problēmu atrisināt vairākos holdinga uzņēmumos. Protams, aptiekām ir liela loma. Mana darba uzmanības centrā ir tās, kas atrodas tuvāk medicīnas iestādēm. Tur farmaceiti ir nākamie ķēdes posmi pēc ārstiem. Sastrādājoties ar tiem, farmaceits ir kā pēctecis viņu domai. Ja kopumā raugāmies no cilvēka iespējas piekļūt veselības pakalpojumam, aptieka, protams, ir vistuvākā, un nākotnē, tās lomai vajadzētu pieaugt. Veselības aprūpes pakalpojumiem aptiekā, tostarp finansētiem no valsts, vajadzētu palielināties, piemēram, farmaceita konsultācijām. Jautājums – kurš samaksās par šo laiku? Papildus tam uz iekšējo resursu rēķina aptiekās jāievēro dažnedažādas regulas, kas tikai nāk klāt, sākot no e-veselības, beidzot ar zāļu viltošanas prasībām, kases aparātiem un citām lietām. Šobrīd, man šķiet, farmaceits kā medicīnas profesionālis ir nepietiekami novērtēts.

V. Vīksna: Farmācija kā aprūpe skar pilnīgi visus iedzīvotājus. Lielu daļu darba aizņem konsultēšana, bet, cik maksā farmaceita padoms Latvijā? 0,00 eiro. Skaidrs, ka aptiekā var ienākt un saņemt jebkādu padomu bez maksas. Kopumā arī farmaceita pakalpojums ir veselības aprūpes sastāvdaļa, par ko mums kopā valstiskā līmenī jāiet un jārunā. Tas ir pievienotā vērtība, un šāda konsultācija ideālā modelī būtu iekļaujama kompensāciju sistēmas sastāvā. Šobrīd diezgan strikti reglamentēts, kas atļauts aptiekā, un tas ierobežo arī konsultācijas iespējas. Manā skatījumā farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kuru kopīgiem spēkiem un ar valsts atbalstu vajag pacelt tādā līmenī.

A. Rožkalna: Piedāvājuma klāstā varētu būt vēl kādi pakalpojumi, bet, kā tika pieminēts, tie aptiekām ir ierobežoti. Ja dotu lielāku brīvību, parādītu plašāku ideju bagātību, ko varam darīt. Šobrīd cīnāmies, kā ir.

Sortimenta ziņā arī mēs pielāgojamies konkrētai aptiekai. Cenšamies piedāvāt jaunus produktus un kategorijas savās aptiekās. Izveidota plaša kosmētikas kategorija, bet tās īpatsvars zāļu tirgotavas plauktos ļoti atkarīgs no aptiekas atrašanās vietas.

D. Juskovecs (Smaida.): Katru gadu valsts pieliek jaunus pienākumus, ar ko esam «laimīgi» tikt galā. Minēšu divus piemērus. Pirms pāris gadiem aptiekas tika «aplaimotas» ar uzlīmēm, kas jāpievieno recepšu zālēm. Būsim godīgi, tas īsti nestrādā, nevienam tās nav vajadzīgas. Vēl ilgstoši «dzimst» e-veselība. Vienalga esam priecīgi «čakarēties», kas nenāk par labu nedz pacientam, nedz farmaceitam un ārstam. Paralēli tam visam, ko valsts mums liek papildus izdarīt, gribam mācēt arī nopelnīt.

M. Dedzis: Aptiekām jādomā, kā uzrunāt ne vien tos, kuriem jau ir kāda problēma, bet arī pārējos. Lai viņi ierodas preventīvos un profesionālas konsultācijas saņemšanas nolūkos. Mani novērojumi no malas liecina, ka vairums aptiekas apmeklētāju uzreiz dodas pie farmaceita ar sūdzībām, taču neaplūko vitamīnus vai ādas kopšanas segmentu. Kad tas mainīsies un uz aptieku ies arī vienkāršs cilvēks, nevis pacients, šo tirgotavu potenciāls samilzīs. Vai aptiekas domā par izglītošanu, ka jau laikus jārūpējas par savu veselību? Kopumā Latvijā un citviet Eiropā būtiski palielinās to cilvēku skaits, kas sāk nodarboties ar kādu individuālo sporta veidu. Viņi jau runā par papildus kalcija, magnija, omega taukskābju uzņemšanu. Arī pats esmu liels suplimentu fans.

Z. Iekļava: Darbinieki augsti novērtē farmaceitisko aprūpi. Savukārt attiecībā uz savlaicīgām rūpēm par savu veselību, manuprāt, iezīmējas paaudžu domāšanas atšķirības. Cilvēki gados pārsvarā jau nonākuši pie sliekšņa, kad ir jāārstējas. Es lieku lielas cerības uz jaunatni, kas patiešām ierodas preventīvos nolūkos, jo – tas pats piemērs – sākuši nodarboties ar sportu. Šāda tendence nudien pamazām sāk attīstīties.

I. Opmane-Jēgere: Par kopējām patēriņa tendencēm runājot, noteikti savā biznesā esat novērojuši, kāds ir patērētāju ienākumu līmenis, nodarbinātības tendences un noskaņojums. Pērn nogalē tas bija krietni pasliktinājies, salīdzinot ar gada sākumu un iepriekšējiem periodiem. Racionālais aspekts tam ir ES fondu aizkavēšanās, līdz ar to arī kritums, piemēram, celtniecībā un ar to saistītās nozarēs.

Savukārt šī un nākamā gada prognozes iepriecina ar pozitīvām tendencēm. Būvniecībā būs būtisks kāpums, kas, visticamāk, ietekmēs nodarbināto skaitu, darba algas. Patēriņa izaugsme šogad lēšama mērenā – ap 3%, bet nākamgad jau krietni lielāka.

Kāda iezīmējas mazo aptieku nākotne, konkurējot ar lielajām ķēdēm, kas saistītas arī ar zāļu vairumtirdzniecības biznesu? Te ietilpst arī aptieku konsolidācijas jautājums.

S. Čulkstena: Pēc 22 darba gadiem savā aptiekā, mazo uzņēmumu izdzīvošanas iespējas saredzu nišas produktos. Tāpēc arī ir saglabājusies zāļu gatavošana. Mums var būt elastīgāka iekšējā vide – paši savā nelielā kolektīvā varam pieņemt lēmumus, kādas preču grupas ieviest. Esam atraduši savu nišu – antropozofo medicīnu, kā arī ar stomatoloģiju saistītos produktus. Te arī ļoti daudz saskaramies ar profilaksi un konsultējam.

Z. Iekļava: Lai nebūtu tā, ka mēs kā pēdējie mohikāņi pildām savu misiju, vajadzētu atļaut tieši uzņēmīgiem farmaceitiem atvērt aptiekas, lai viņi laika gaitā pierāda, ka ir dzīvotspējīgi ar savu sirds degsmi un attieksmi pret pircēju. Citādāk, laika gaitā individuālās aptiekas izzudīs. Patlaban no vairāk nekā 800 aptieku 70–100 ir mazās, pārsvarā – lauku apvidos. Ir sajūta, ka ķēžu aptiekas nomāc.

M. Dedzis: Pareizi teicāt: mazajiem ir jāspecializējas uz nišu produktiem. Dēļ jūsu īpašās pieejas unikālajiem produktiem un konsultācijām, izdzīvos visi. Jebkurš uzņēmums darbojas pēc Maslova piramīdas, kam apakšā ir cipari. Latvijā reģionāli cilvēku skaits būtiski samazinās, Rīga pievelk aizvien vairāk, līdz ar to daudziem ķēžu īpašniekiem lauku apvidos atvērt savu aptieku vai veikalu neatbilst viņu stratēģiskajām interesēm.

S. Čulkstena: Katra valdība ir definējusi atbalstu mazajiem uzņēmumiem, bet īsta realizācija tam nekad nav notikusi. Piemēram, ārzemju investīcijām ir dažādi atvieglojumi, bet vietējām tādu nav. Ir lietas, attiecināmas uz nodokļu politiku. Kopumā, kaut vai VID skatījumā, lielie uzņēmumi ir godīgāki nodokļu maksātāji par mazajiem.

D. Šmits: Tā ir taisnība. Tas gan nav personīgi uz jums attiecināms.

S. Čulkstena: Ja valsts kopumā skatās, ka mazie ir potenciālie blēži, tas man sāp. Negribētu tādu zīmogu. Bankas, manuprāt, arī labprātāk sadarbojas ar lielajiem.

I. Opmane-Jēgere: Šobrīd ļoti aktīvi strādājam arī ar mazajiem uzņēmumiem, speciāli tam ir atsevišķs segments. Līdzīgi ir arī ar fokusu uz vidējiem. Produkti, ko piedāvājam mazajiem, atšķiras no pakalpojumiem lielajiem.

Lielā mērā tas ir atkarīgs no konkrētās bankas pieredzes, jo tā bijusi arī rūgta, kad diemžēl daudzi mazie uzņēmumi vieglāk varēja izbeigt uzņēmējdarbību un banka uz tā rēķina cieta zaudējumus.

S. Čulkstena: Vēl mazo uzņēmumu iespēja izdzīvot ir atkarīga no lielo tolerances. Uz ko es arī aicinu. Piemēram, necensties atvērt aptieku blakus individuālajai, jo tajā farmaceitam tā ir vienīgā profesionālā telpa.

A. Rožkalna: Neredzu problēmas, ja tirgū ir arī mazie spēlētāji. Taču bieži vien, kad viņi nolemj savu biznesu neturpināt vadīt, nenodod to nākamam farmaceitam, kurš to gribētu darīt, bet gan veicina lielo aptieku ķēžu paplašināšanos. Viņi meklē pircēju savai mazajai aptiekai, skatoties, kurš maksās vairāk. Latvijas biznesa vidē patlaban tikai tā lielā aptieku ķēde var augt. Vairs nav iespējams paplašināt tīklu, kur iegribas. Latvijā ir 66 BENU Aptiekas. Ja kāda no klātesošajām individuālo aptieku īpašniecēm gribētu savu biznesu pārdot un izteiktu tādu piedāvājumu, protams, to izskatītu.

D. Šmits: Viss ir ļoti racionāli; atkarīgs no cenas.

S. Čulkstena: Man ļoti negribētos, lai tā notiktu.

D. Juskovecs: Mēness aptieku ir vairāk par 200. Vai mums neviens «nemaisās pa kājām»? Pilnīgi noteikti ne. Cienām savus konkurentus un no katra kaut ko mācāmies. Beigās vēlamies savākt visu labāko un piedāvāt to Mēness aptiekās.

Cik izteikts kadru deficīts ir farmācijas nozarē?

A. Rožkalna: Farmaceitu trūkums ir mūsu lielākais bieds. Sadarbojamies ar koledžām, kas apmāca farmaceitus, reklamējam šo profesiju. Pie mums arī šobrīd praksē strādā vairāk nekā 50 studentu, ko apmācam un rūpējamies, lai viņu interese par šo profesiju augtu. Arī esošajiem farmaceitiem nepārtraukti nepieciešama padziļināta informācija par dažādiem produktiem un to pielietojumu. Savukārt aptiekās, kur lielā pieprasījuma dēļ attīstīts kosmētikas segments, nodarbinām arī kosmētikas konsultantus. Labi zinot, ka farmaceitu diemžēl nav pietiekamā daudzumā.

M. Dedzis: Ir jāpalielina profesijas prestižs.

D. Juskovecs: Kā mēs visi pirmajā jautājumā piekritām, farmaceits ir absolūti būtiska veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa un vispieejamākā katram no mums. Būsim godīgi, farmaceitu trūkst un viņi nekļūst jaunāki. Trešdaļa no visiem farmaceitu asistentiem ir vecumā virs cienījamiem 55 gadiem. Ar farmaceitiem ir maķenīt labāk, taču viņi ir pārstrādājušies. Starp citu, mēs katru gadu maratonā būvējam mazā farmaceita telti, kur jau bērniem stāstām, ka kļūt par farmaceitu ir forši, un tas ir interesants amats.

Z. Iekļava: Šobrīd aptieku skaitu palielināt nedrīkst. Taču to tāpat jau ir par daudz, tāpēc arī pastiprinās kadru trūkums.

S. Čulkstena: Strādāju arī Rīgas Stradiņa universitātē Farmācijas fakultātē par pasniedzēju. Pirmā tendence, ko redzu, farmaceiti ļoti apvainojas par mārketingu, jo viņi sevi uzskata vairāk par medicīnas speciālistiem.

D. Šmits: Savukārt es universitātē pasniedzu priekšmetu farmaceitiskais mārketings. Vienai daļai atziņa par to, kā par kaut ko sliktu, ir tikai tad, ja tas ir iestāstīts iepriekšējos kursos. Apmācību teorija vēsta, ka lielākās prasmes var iegūt, tieši strādājot. Tas, ka cilvēks pietiekami agrīni sāk strādāt, manuprāt, ir gana svarīgi. Pats savulaik mācījos medicīnu, regulāri strādāju, ne pārāk izgulējos un, man liekās, tas nācis par labu. Droši vien, tas ir jautājums par līdzsvaru.

M. Dedzis: Kopumā cilvēki stipri ātrāk iesaistās reālā profesionālā darbā ekonomisku apsvērumu pēc. Taču mārketings ir vajadzīgs.

Z. Iekļava: Mārketings man vairāk sasaucas ar jēdzienu «bizness», bet mēs tomēr esam aprūpes speciālisti.

M. Dedzis: Mārketings ir arī komunikācija ar klientu.

V.Vīksna: Farmaceiti vairāk ir tendēti palīdzēt, glābt. Tomēr sadarbībā ar biznesa pusi ir garš ceļš noiets, lai saprastu uzņēmējdarbības nepieciešamību un atrastu līdzsvaru savā profesijā.

M. Dedzis: Pasaulē farmācijas industrija kopumā balstīta uz biznesu.

S. Čulkstena: Šai sakarā gribu pieminēt Eiropas Kopienas tiesu, kas 2008. gadā lēma, ka aptiekas farmaceits ir filtrs starp industriju un pacientu. Jebkurā gadījumā farmaceits var paust savu viedokli, tostarp arī klientam, kurš ieradies kāda reklāmas rullīša iespaidā. Profesionālā neatkarība ir ļoti būtiska.

Pieminējāt, ka jāceļ farmaceita profesijas prestižs, jāpiesaista darbaspēks. Lai motivētu, nepieciešams jūsu vērtējums, ka nozare veiksmīgi attīstās, un tai ir labas izaugsmes tendences arī nākotnē.

D. Šmits: Nozarei ir liels potenciāls Latvijā, jo zāļu patēriņš ir zems, salīdzinot ar daudzām citām valstīm. Galvenais izaicinājums nākotnē ir personāls.

I. Opmane-Jēgere: No bankas puses redzam, ka nozare ir stabila ar augšupejošu tendenci. Tāpat arī atzīstam, ka tā ir lielā mērā atkarīga no regulējuma. Zāles pirks arī ekonomiskās krīzes laikā, lai gan zināmā mērā tas korelē ar iedzīvotāju pirktspēju, ja runājam par papildus vitamīnu un uztura bagātinātāju iegādi.

M. Dedzis: Globāli dažādās preču kategorijās iesaistās aizvien jauni pircēji. Nerunāju tikai par savu lauciņu – kosmētiku, bet arī, piemēram, par pārtikas piedevām, apģērbu, vien jautājums, ar kādām modernām metodēm mazumtirgotāji piesaistīs un ieinteresēs jaunos pircējus.

D. Juskovecs: Domāju, nozarei viss būs kārtībā, jo paši par to parūpēsimies. Konkurence ir gana interesanta, blīva un sīva, lai nestāvētu uz vietas, bet uzlūkotu viens otru, mēģinot savam pircējam piedāvāt to labāko.

A. Rožkalna: Piekrītu, ka konkurence ir liela un nežēlīga, un mēs visi gribam būt tuvāk savam klientam ar kaut ko īpašu.

V. Vīksna: Farmācija, tāpat kā veselība, allaž būs viena no prioritātēm. Starp citu, savstarpējā sadarbības modelī: ārsts – farmaceits – pacients arī valsts var ietaupīt naudu kompensācijas ietvaros.

S. Čulkstena: Gribētu redzēt iespēju saglabāt mazo biznesu arī Latvijā, un tā pārstāvjiem – arī turpmāk palikt drosmīgiem.

D. Juskovecs: Noslēgumā varu garantēt, ka ikviens, kurš izmācīsies par farmaceitu, pēc studijām iegūs darbu. Viņš pat tiks pie vairākiem darba piedāvājumiem ar bruto algu, sākot no 800 eiro. Arī mēs visi tur stāvēsim ar saviem piedāvājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klajā nācis ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT". Arī šogad tas piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

Pasauli pārņēmusī Covid-19 pandēmija ietekmēja ne tikai globālo ekonomiku, un valstu tautsaimniecības, bet arī uzņēmumu darbības rezultātu apstiprināšanu un datu apkopošanu, tādēļ šogad TOP 500 tapšana un nokļūšana pie lasītājiem noritēja nedaudz ilgāk kā iepriekš. Tomēr par spīti grūtībām TOP 500 radošā komanda savu apjomīgo darbu ir pabeigusi vēl šogad, un Latvijā viens no plašākajiem un autoritatīvākajiem makro un mikro ekonomikas izziņas avotiem jau ir nodrukāts un dodas ceļā pie saviem respektablajiem lasītājiem.

Pēc rekordu pārspēšanas no gada uz gadu pērn ekonomika nospiedusi bremzes pedāli, kas atspoguļojas arī lielāko uzņēmumu darbības rādītājos. 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums 2019. gadā sasniedzis 39,15 miljardus eiro, kas ir par 3,47% mazāk nekā 2018. gadā, kad tas bija 40,56 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: Latvijas lielāko un spēcīgāko uzņēmumu apbalvošanas ceremonija

Dienas Bizness, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā, piedaloties arī Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim, aizvadīta Dienas Bizness rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft un LIAA ir laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kas apkopo 500 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizē svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares un parāda tendences Latvijas ekonomikā.

«TOP 500 nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā. Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi 2016. gadā - tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā izdevumā- ir kopumā bijuši veiksmīgi. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā,» komentē Līva Melbārzde, Dienas Bizness galvenā redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik rudeni viens no svarīgākajiem biznesa vides pasākumiem ir Dienas Bizness TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kas šogad notiek 13. novembrī Hanzas Peronā.

Ierašanās pasākumā tikai ar ielūgumiem, taču šogad ceremoniju varēs vērot arī tiešraidē, ko nodrošinās TV24. Šogad pasākuma atbalstītāji ir Repharm, B-Bus un West Kredit.

Pasākumā tiks atklāts zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad izdevumā ir ne tikai 500 Latvijas lielākie uzņēmumi, bet pirmo reizi saraksts papildināts līdz 1000 uzņēmumiem. Izdevumā ir nozīmīgāko uzņēmumu finanšu rādītāji, svarīgāko Latvijas tautsaimniecības nozaru analīze un atspoguļotas tendences Latvijas ekonomikā, ekspertu viedokļi.

«Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izvērtusies par principiālu ģeopolitisku karadarbību, kurā visi līdzekļi attaisno mērķi. Aukstā kara frontē sabiedrība tiek baidīta ar terorismu. Diemžēl Latvijai ģeopolitiskais aukstais karš izmaksā pārāk dārgi, un, veidojot 2020. gada TOP 500, no lielāko uzņēmu saraksta var būt izkrituši uzņēmumi, kuri Moneyval nekritisku prasību dēļ būs pametuši Latviju un arī TOP 500. Prognozējot nākamo posmu ekonomikā, jāsecina, ka tam būs klimata pārmaiņu zīmogs un daudzām nozarēm tiks izrakstītas CO2 brilles,» atzīst Anita Kantāne, Dienas Biznesa galvenā redaktore un izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Durvis vēris jauns pārtikas veikals "top!" Ādažos, Gaujas ielā, kopumā nodrošinot 17 darba vietas 500 m2 tirdzniecības zālē.

Kopējās investīcijas būvniecībā un veikala aprīkojumā ir turpat 2 000 000 eiro. Projekta īstenotājs ir veikalu tīkla "top!" dalībnieks AS "LPB" ar 100% Latvijas kapitālu.

"Šogad šis ir jau trešais atvērtais jaunais veikals, un šogad plānojam atvērt vēl vairākus veikalus dažādās Latvijas pilsētās. Turpinām renovēt esošos veikalus, strādājam pie dažādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem pircēju ērtībām un attīstām arī iepirkšanos attālināti e-veikalā," stāsta veikalu tīkla "top!" valdes locekle Ilze Priedīte.

AS "LPB" ir viens no vietējā veikalu tīkla "top!" radītājiem, kas dibināts 1992.gadā, un ir 100% vietējais uzņēmums ar Latvijas kapitālu. Savā pastāvēšanas laikā uzņēmums atvēris 40 veikalus "top!" un "mini top!" visā Latvijā, kā arī nodrošina 633 darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kad graudi vērtīgāki par naftu

Jānis Goldbergs, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 gados kooperatīvā sabiedrība LATRAPS ir kļuvusi par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem. Tas, ka daudzu zemnieku pūles Latvijā ir kļuvušas vērtīgākas, ir tieši kooperācijas nopelns.

"Uzticēšanās un uzņēmība ir mūsu panākumu atslēga," intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500, dodot nākotnes ceļamaizi Latvijas tautsaimniecībai, saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Lauksaimniecības nozare ir viens no eksporta balstiem. Gan iepriekšējā, gan šajā krīzē nozare ir spējusi veiksmīgi darboties. Kur ir panākumu atslēga?

Lai kādas krīzes nāktu, lai kādi būtu pasaules mēroga kūleņi – cilvēkiem ēst vajadzēs vienmēr. Tā ir primāra lieta, no kuras nevar atteikties. Patiesībā – jo asāka ir krīze, jo būtiskāks ir pārtikas nodrošinājuma jautājums. Mēs varam atteikties pat no telefona, no interneta, no automašīnas, bet no ēdiena vispār atteikties nav iespējams. Atceroties 2008./2009. gada krīzi, lauksaimniekus šī krīze maz skāra. Mums graudi izauga, mēs tos pārdevām, un pasaulē tos ēda. Tieši tāpat ir šobrīd. COVID izraisītā starptautiskā transporta un loģistikas apstāšanās parādīja, cik svarīgs ir pārtikas pašnodrošinājums. Bet jāatzīst, ka krīzes nes līdzi arī veselu lērumu ar riskiem. Piemēram, zemās naftas cenas un apturētā tūrisma dēļ pasaules valstīs, kas pārtiek no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, varētu trūkt naudas pārtikas iegādei. Ir pasaulē reģioni, kur savas pārtikas nav, kuri pārtiek tikai no naftas vai tūrisma ieņēmumiem, lai spētu iegādāties pārtiku no eksportējošām valstīm, tajā skaitā Latvijas. Ja viņiem sāk trūkt valūtas rezervju, viņi nav spējīgi samaksāt par mūsu graudiem. Kāpēc sākās arābu pavasaris iepriekš, kāpēc bija sacelšanās? Pārtika kļuva par dārgu, un to nevarēja nopirkt. Krīzes dēļ savu valūtas rezervju trūka, un cilvēki sacēlās pret to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500", kas ir plašākais Latvijas tautsaimniecības apskats ar lielāko Latvijas uzņēmumu topu gan kopumā, gan nozarēs. Arī šogad izdevums izdots angļu valodā.

Jaunākajā Dienas Bizness TOP 500 izdevumā angļu versijā, kas šogad apkopo nu jau 1000 Latvijas lielāko uzņēmumu finanšu rādītājus, analizētas svarīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares, iezīmējot tendences Latvijas ekonomikā.

"Latvijas 500 lielāko uzņēmumu apgrozījums, sekojot iepriekšējo gadu tendencēm, turpina pieaugt. Šajā gadā piedāvājam vēl plašāku ieskatu uzņēmumu darbībā, papildus ierastajiem 500 uzņēmumiem publicējot vēl 500. Kā liecina dati, 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40.56 miljardus eiro," norāda Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

"Angļu versiju izdodam uzņēmējiem un uzņēmumiem, kurus interesē koncentrēts Latvijas ekonomikas apskats, lielāko Latvijas nozaru analīze un, protams, lielāko uzņēmumu tops," teic Anita Kantāne, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface jaunajā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļautas 32 kompānijas no Baltijas valstīm, kas ir par pieciem uzņēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Reģiona vadošajiem uzņēmumiem 2017. gadā kāpuši gan apgrozījuma, gan neto peļņas, gan nodarbinātības rādītāji, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģiona lielāko uzņēmumu topā no Latvijas iekļuvuši seši uzņēmumi, bet Igauniju pārstāv septiņi. Abām valstīm topā ir par diviem uzņēmumiem vairāk nekā pērn. Tikmēr Lietuva ar 19 uzņēmumiem, par vienu vairāk nekā gadu iepriekš, saglabā Baltijas līdervalsts pozīcijas pēc kompāniju skaita reitingā. Vadībā ar lielāko skaitu uzņēmumu ir Polija, Ungārija un Čehija, savukārt Latvija reģiona valstu vidū ieņem pēdējo vietu pēc uzņēmumu skaita Top 500.

Augstāko pozīciju no Latvijas uzņēmumiem ieņem IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa», ierindojoties 124. vietā. «ELKO Grupa» ir lielākā Latvijas kompānija pēc aizvadītā gada apgrozījuma rādītājiem, turklāt uzņēmums ir Top 500 jaunpienācējs. Kā nākamais lielākais Latvijas uzņēmums reitinga 212. vietā ir «Latvenergo», uzrādot būtisku kāpumu par 157 pozīcijām salīdzinājumā ar pērnā gada topu. Latviju topā pārstāv arī «Uralchem Trading» (226.vieta), «Rimi Latvia» (228. vieta), «Maxima Latvija» (281. vieta) un «Orlen Latvija» (478. vieta), kas ir otrs reitinga jaunpienācējs no Latvijas. Tikmēr Lietuvas uzņēmumu līderis ir «Orlen Lietuva» (20.vieta), bet Igaunijas – «Tallink Grupp» (199.vieta).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Kādas automašīnas izvēlas Latvijas pelnošākie uzņēmumi?

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2018

Populārākais modelis Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos - Dacia Duster

Avots: Lursoft pētījums

Foto: netcarshow.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu, kādas automašīnas visbiežāk atrodamas Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkos, Lursoft veicis pētījumu, analizējot, cik lieli ir šo uzņēmumu autoparki, kādu marku automašīnas tajos pārstāvētas visbiežāk un kāds ir to nobraukums.

Pētījums atklāj, ka TOP 50 Latvijas pelnošāko uzņēmumu autoparkā reģistrētas 2419 automašīnas, kuru kopējais nobraukums ir 120,54 milj.km. Lursoft aprēķinājis, ka šo automašīnu vidējais vecums ir nepilni 3 gadi, savukārt vidējais motora tilpums – 1598 cm2 (pētījumā izmantota CSDD Transportlīdzekļu reģistrā reģistrētā informācija, kuras dati apkopoti uz 07.11.2017).

Aprēķini rāda, ka 22,07% no visiem TOP 50 pelnošāko uzņēmumu autoparkos esošajiem auto reģistrēti 2014.gadā, bet vēl 21,65% – 2013.gadā.

Visvairāk automašīnu reģistrēts AS Latvenergo (535 automašīnas), AS Latvijas valsts meži (492 automašīnas) un SIA Lattelecom (359 automašīnas) autoparkos. Pētījumā apskatīto uzņēmumu autoparkos kopumā atrodami 43 ražotāju 212 dažādi automašīnu modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielāko uzņēmumu veiksmes un konkurētspējas saikne ar valsts tautsaimniecību ir ļoti tieša. Tāpēc ikgadējais DB apkopotais TOP500 izdevums, kas šogad iznāk jau 21. reizi, nav tikai stāsts par uzņēmumu finanšu rādītājiem, bet arī par valsts budžetu un Latvijas iedzīvotāju labklājību kopumā.

Tas ir mūsu dzīves šķērsgriezums ne tikai jau aizvadītajā gadā, bet arī iezīmē tuvāko gadu perspektīvas. Uz šī fona jāsaka, ka Latvijas lielākie uzņēmumi arī 2016. gadā – tas ir gads, kura rezultāti ir apkopoti šajā topā- ir kopumā tikuši ar izaicinājumiem labi galā. Piecsimt lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums pret 2015. gadu ir nedaudz audzis, tāpat kā kopējās peļņas apjoms un vidējais nodarbināto skaits. Tomēr nozaru topi uzrāda arī vairākus izaicinājumus, ar kuriem Latvijas uzņēmējdarbības videi pārskatāmā nākotnē būs jātiek galā.

TOP 500 ir Dienas Bizness nozīmīgākais izdevums.

Dienas Bizness abonenti to saņem bez maksas. Vēl līdz 13.novembrim, abonējot laikrakstu Dienas Bizness pa telefonu: 67063333, saņem izdevumu TOP 500, kas iznāks jau 16.novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft laidis klajā jaunāko TOP500 izdevumu, kurā arī šoreiz Latvijas lielāko uzņēmumu saraksts “pagarināts” līdz tūkstotim, lai detalizētāk apjaustu gan sasniegumus, gan pandēmijas ietekmi uzņēmējdarbībā 2020.gadā.

Aizvadītajam un šim gadam bija jāpaiet Latvijas atjaunotās neatkarības 30 gadu noskaņā. Diemžēl pandēmija ieviesusi izmaiņas laika uztverē, dienaskārtībā un spēles noteikumos biznesam. TOP500 iekļauto uzņēmumu darbības rezultāti ir kā labs pamats arī turpmākajai Latvijas attīstībai, pamats, ap kuru augt un attīstīties arī pārējam biznesam, tostarp uzņēmumiem, kuri varbūt nekad neizaugs līdz lielāko TOP500 vai TOP1000 līmenim, taču kuru radītie produkti vai sniegtie pakalpojumi ir būtiski gan lielo uzņēmumu darbībai, gan darbaspēka vēlmei dzīvot un strādāt tieši Latvijā.

Žurnāla Dienas Bizness abonenti TOP500 izdevumu saņem šodien, 21.decembrī kopā ar jaunāko iknedēļas žurnālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod nozīmīgu Latvijas tautsaimniecības apskatu un šogad arī 1000 lielāko uzņēmumu sarakstu, kas tiek apkopoti zīmola izdevumā "TOP 500".

"Lursoft" apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā turpinājusies ekonomiskā izaugsme, kas atspoguļojas arī uzņēmumu finanšu rādītājos. Latvijas uzņēmumu vidējais apgrozījums 2018. gadā palielinājies par 9,4%, savukārt vidējā peļņa bijusi par 46,4% lielāka nekā 2017. gadā. Pērn Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums veido 62,33 miljardus eiro, peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 4,13 miljardi eiro. 2018.gada apgrozījuma un peļņas rezultāti ir visu laiku augstākie, pārsniedzot arī tā dēvēto «trekno gadu» rādītājus, kad visu uzņēmumu kopējais apgrozījums svārstījās robežās no 48 līdz 50 miljardiem eiro, bet peļņas augstākais rādītājs bija gandrīz divas reizes mazāks – 2,3 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi gatavi svinēt Ziemassvētkus un ar mērenu optimismu sagaidīt 2024. gadu

Voldemārs Strupka, Signet Bank investīciju eksperts, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembris iesāka nedaudz priekšlaicīgo “Santa Klausa ralliju”, kurš nu jau pārvēršas par diezgan nekontrolētu ballīti – akciju tirgiem gandrīz katru dienu noslēdzot “zaļajā krāsā”.

Negaidītā optimisma pamatā ir trīs galvenie faktori: procentu likmju kāpuma cikla noslēgums (par ko tirgus ir pārliecināts un ko tam teju apsolīja Džeroms Pauels), pasaules ekonomikas “mīkstās piezemēšanās” kārts izspēle (tirgus dalībnieku (šaubīgā) vērtējumā vislabvēlīgākais scenārijs) un labi uzņēmumu peļņas ziņojumi – 3. ceturksnī S&P 500 kompānijas uzrādīja 4,7% ieņēmumu pieaugumu, kas bija pirmais pozitīvais ceturksnis kopš pagājušā rudens. Kā rezultātā S&P 500 pievienoja 16% savai vērtībai kopš oktobra beigām (25% no gada sākuma), savukārt Nasdaq 100 pieauga par 19% (+55% no gada sākuma). Kopumā 452 S&P 500 indeksa uzņēmumu akciju cenas novembrī pieauga, bet 53 uzņēmumiem cenas samazinājās. Tajā pašā laikā “vilcēju” top-10 lielākoties nemainījās: “lieliskais septiņnieks” plus JP Morgan, Salesforce un Berkshire Hathaway. Jāsaka, ka tirgus atkarība no šīm “gorillām” joprojām paliek neatrisināta problēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēlas iegādāties 31 Elvi zīmola veikalu

Lelde Petrāne, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI iegādājas SIA ANTARIS un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals.

Šobrīd SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI piederošie veikali pārstāv trīs dažādus zīmolus - top!, mini top! un LABAIS. Ar preču zīmi top! un mini top! Latvijā darbojas 226 pārtikas veikali, 58 no tiem pieder SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI, savukārt ar preču zīmi LABAIS Latvijā darbojas 20 veikali, no kuriem SIA FIRMA MADARA 89 ĪPAŠUMI pieder 10 veikali.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru