Jaunākais izdevums

Šī gada janvārī par AS Hanzas Maiznīcas komercdirektoru kļuvis Uģis Mihņevičs. Jaunais vadītājs būs juridiski atbildīgs par uzņēmumu un vienlaikus arī Vaasan Oy svaigās maizes biznesa jomas vadības komandas loceklis, informē uzņēmumā.

U. Mihņevičs līdz šim ieņēma tirdzniecības direktora un valdes locekļa amatu Latvijas lielākajā alusdarītavā Aldaris, Carlsberg grupā, un guvis pieredzi, strādājot vadošajos amatos tādos lielos uzņēmumos kā Gutta, Rīgas Piena kombināts un NP Foods. Kopumā uzņēmuma jaunajam vadītājam ir 20 gadu pieredze FMCG jeb ātrās aprites patēriņa preču sektorā.

AS Hanzas maiznīcas īpašnieks Somijas uzņēmums Vaasan Oy kopš šā gada jūnija ir kļuvis par starptautiskā Zviedrijas koncerna Lantmännen ek. för sastāvdaļu. Šobrīd Hanzas Maiznīcas piedāvā ap 60 dažādus svaigās maizes produktus un vairāk nekā 10 veidu konditorejas izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot ēšanas tendencēm pasaulē un iedzīvotāju paradumam uzturā vairāk lietot dārzeņus, AS Hanzas Maiznīca izstrādājusi jaunu maizes līniju ar dārzeņiem –Dārzeņu rikas un Dārzeņu tostermaizi, kuru sastāvā vismaz 40% ir dārzeņu, informē uzņēmumā.

Produktu izstrādē investēti vairāk nekā 100 000 eiro. Abu maižu sastavā ir burkāni, baltās pupiņas, turku zirņi un pastinaki, bet kviešu miltus papildinājušas auzu pārslas, saulespuķu sēklas un linsēklas.

«Mēs aktīvi sekojam līdzi veselīguma tendencēm pasaulē un pakāpeniski pārņemam stafeti, tās ieviešot Latvijā. Mums Latvijā ir izveidojies nepareizs stereotips, ka mums negaršo un mēs neēdam dārzeņus, bet šogad rudenī ar SKDS veiktā aptauja rāda pretējo – mūsu iedzīvotājiem garšo un tie labprāt uzturā lieto dārzeņus. Tāpēc mēs nolēmām papildināt mūsu sortimentu ar garšas ziņā atšķirīgām dārzeņu maizēm,» skaidro AS Hanzas Maiznīcas vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas maiznīcas slēdz ražotni Rēzeknē

LETA, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā maizes tirgus samazināšanos un konkurences saasināšanos, maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Hanzas maiznīcas slēgusi filiāli Rēzeknē, turpmāk koncentrējoties uz ražošanu tikai vienā maizes ceptuvē Rīgā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvji.

Samazinoties tirgum un pieaugot konkurencei, uzņēmumam bija jāpārskata attīstības plāni, lai nodrošinātu efektivizāciju un palielinātu konkurētspēju visās jomās, norādīja uzņēmuma Ražošanas daļas vadītājs Valērijs Lotockis

Viņš arī informēja, ka filiāles slēgšana notiek pakāpeniski. Reorganizācijas gaitā uzņēmums izveidojis kompensēšanas sistēmu, nosakot papildu kompensācijas darbiniekiem, ņemot vērā to darba stāžu maiznīcā. Tāpat nodrošināts atbalsts jauna darba meklējumiem.

Patlaban uzņēmumam ir desmit vakances Rīgā, kurām var pieteikties Rēzeknes filiāles darbinieki, taču pagaidām šādu interesi tie nav izrādījuši. Daļa darbinieku līdz filiāles slēgšanai bija pārtraukuši darba attiecības, jo bija atraduši citu darbu. Rēzeknes filiālē pirms reorganizācijas strādāja 84 darbinieki, sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ķelmēnu saimnieks: Nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai

Dienas Bizness, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laikā pirms Ziemassvētkiem «Ķelmēnos» sāka cept maizi, un pirmie kukulīši nokļuva veikalā. Tagad maizes krāsns, kurā tos cepa, ir devusies pensijā. Kad būvēju māju, pilnīgi neapzināti iebūvēju maizes krāsni. Sieva mācījās cept, jo ne viņa, ne es nebijām pat tuvu stāvējuši maizes cepšanai. Pats esmu metālapstrādes speciālists, bet sieva bija skaitļošanas tehnikas speciāliste,» reģionālajam laikrakstam Dzirkstele stāsta saimnieks Juris Paulovičs.

Sākumā izveidotajā zemnieku saimniecībā bija gan lopi, gan sējumi, bet nevienam nevajadzēja ne graudus, ne gaļu, tāpēc samaksa par produkciju bija niecīga. «No piena un gaļas kaut ko sapratām, bet no maizes – nekā, tāpēc šķita, ka tā būs labāka izvēle. Tagad grūti pateikt, vai to vēlreiz sāktu. Jebkura pārtikas produkta ražošana ir ļoti atbildīgs un komplicēts process. Detaļas var izvirpot un salikt plauktā, gaidot pircēju, bet maizei ir jābūt gatavai un nogādātai patērētājiem noteiktā laikā. Ir ļoti daudz blakusfaktoru, kuri jāņem vērā, lai neciestu maizes kvalitāte,» skaidro J.Paulovičs.

Pagāja apmēram divi gadi, līdz varēja izcept apaļo saldskābmaizi tādu, ko vest uz veikalu. Tomēr nekad nav bijusi vēlme atteikties no ieceres. «Man dzīvē ir laimējies, jo vienmēr esmu darījis to, kas patīk – strādāju fabrikā, slaucu govis, audzēju cūkas...» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzsāk sociālu iniciatīvu ar mērķi veicināt graudu palikšanu Latvijā

Laura Mazbērziņa, 29.06.2018

Kreisā pusē ZS «Lauciņi» zemnieks Ainārs Siliņš. Pa vidu AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore Anita Skudra. Labajā pusē AS «Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis Uģis Mihņevičs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Hanzas Maiznīcas» sadarbībā ar AS «Rīgas Dzirnavnieks» un vietējiem zemniekiem īsteno sociālu iniciatīvu, kuras ietvaros uz Latvijas labības laukiem uzstādītas speciālas zīmes. Tās apliecinās, ka konkrētajā laukā izaudzētie graudi tiks izmantoti maiznīcā rudzu maizes cepšanā.

Katru gadu liela daļa Latvijā izaudzētu graudu tiek eksportēti uz ārvalstīm. Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā uzsvērt, cik nozīmīgu lomu Latvijas pārtikas ražošanā ieņem tepat uz vietas izaudzētie graudi, vēsta uzņēmumi. Iespējams, tas arī motivētu lauksaimniekus daudz vairāk dot priekšroku audzēt graudus pārtikai un nodot tos vietējiem ražotājiem.

«Šī iniciatīva ir simboliska un ļauj apzināties izaudzēto graudu vērtību - ikviens garāmbraucējs vai garāmgājējs var sekot līdzi, kā laukā izaug rudzi, un apzināties, ka reiz no šī labības lauka graudiem tiks izcepta rudzu maize. Vienlaikus prognozējam, ka šāda iniciatīva sekmēs zemnieku ieinteresētību nodot savu produkciju pārstrādei vietējās dzirnavās, nevis eksportēt uz ārvalstīm, precīzi zinot, kā tālāk tiks izmantots viņu veikums,» stāsta Uģis Mihņevičs, AS«Hanzas Maiznīcas» vadītājs un valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Domina Shopping vadītāja Dina Bunce

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar tirdzniecības kompleksa Spice direktori Ivetu Lāci

Lelde Petrāne, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce. «Daudzi šodien populāri veikali nākuši caur Spici, tādēļ mums vienmēr ir no citiem centriem atšķirīgs piedāvājums,» ir pārliecināta vadītāja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk Spicei raksturīgie izaicinošie, vērienīgie attīstības projekti, nemitīgā attīstība un iespēja savu pieredzi pielietot plašāk. Konsultēju mūsu mātes uzņēmuma tirdzniecības centrus arī Igaunijā un Lietuvā, tādējādi gūstot starptautiska darba pieredzi. Strādājot Spicē, varu likt lietā savu turpat 15 gadu pieredzi tirdzniecības centru biznesā, mārketinga zināšanas un intuīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru