Namu apsaimniekotājs nedrīkst publiskot kāpņu telpā vai pastkastēs informāciju par parādnieku, tai skaitā, dzīvokļa numuru, dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu un parāda summu, DB uzzināja Datu valsts inspekcijā.
Nav arī pieļaujams publiskot parāda summu norādot tikai adresi, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu minētā informācija ir uzskatāma par personas datiem un pēc tās var identificēt dzīvokļa īpašnieku, iegūstot informāciju no Zemesgrāmatas.
Datu valsts inspekcija neapkopo statistiku par sūdzību skaitu saistībā ar namu pārvaldnieku izplatīto informāciju, kurā minēti parādnieku vārdi, uzvārdi, personas kodi. Taču sūdzību skaits pēdējā laikā esot pieaudzis. Sūdzības ir gan no iedzīvotājiem Rīgā, gan no rajoniem.
Personai, kuras dati publicēti, vispirms jāvēršas pie namu apsaimniekotāja vai pārvaldnieka, pieprasot minētās personas datu apstrādes pārtraukšanu. Savukārt, ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks nepilda iedzīvotāju likumiskās prasības, var vērsties ar sūdzību Datu valsts inspekcijā.
Ja tiks konstatēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārkāpums, tad sods piemērojamais sods ir – brīdinājums, naudas sods fiziskām personām no 50 līdz 400 Ls, amatpersonām no 100 līdz 400 Ls, bet juridiskajām personām - no 1000 līdz 8000 Ls.
Datu valsts inspekcijas pārstāve Laura Pakalne arī norāda, ka starp dzīvokļa īpašnieku vai īrnieku un dzīvojamās mājas apsaimniekotāju vai komunālo pakalpojumu sniedzēju pastāv saistību tiesības, ko regulē Civillikums, un samaksas piedzīšana par sniegtajiem pakalpojumiem ir civiltiesisks strīds. Savukārt publiskojot personas datus dzīvojamo māju kāpņu telpās vai pastkastēs, personas dati tiek darīti zināmi neierobežoti plašam personu lokam, kuram nav nekādu tiesisko attiecību ar personu, kuras personas dati ir publiskoti.
Atsevišķos gadījumos jautājumus par kāda dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, kas var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses var tikt risināts dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
-8°C
Sekojiet ziņām