Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi a/s Liepājas Metalurgs akcionāram Kirovam Limpanam 1500 Ls sodu.

Šāds sods K. Lipmanam piešķirts, jo viņš laicīgi nepaziņoja par faktu, ka viņa līdzdalības apmērs a/s Liepājas Metalurgs pērnā gada 26. aprīlī pārsniedza 20%.

K. Lipmana līdzdalības apmērs a/s Liepājas metalurgs, iegūstot iespēju izmantot no 3 420 213 a/sLiepājas metalurgs akcijām izrietošās balsstiesības, sasniedza 20,14 %. Paziņojumu par līdzdalības iegūšanu 20,14% procentu apmērā K. Lipmans iesniedza tikai 2012. gada janvārī, kas ir vēlāk par komisijas noteikto termiņu, tādēļ viņam tika piemērots 1500 Ls naudas sods, skaidro FKTK.

Db.lv jau rakstīja, ka, pērn oktobrī lielākie a/s Liepājas metalurgs akcionāri bija Sergejs Zaharjins ar 49% akciju un Iļja Segals ar 21,% akciju.

Liepājas metalurga apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 222 miljonus latu, bet peļņa – 2,3 miljoni latu. Liepājas metalurgā 2011. gadā investīcijās ieguldīti 48,75 miljoni latu, tai skaitā 33,8 miljoni latu ieguldīti tērauda ražotnes modernizācijā un izmantots bankas ilgtermiņa aizņēmums. A/s Liepājas metalurgs apmaksātais pamatkapitāls ir 16 981 033 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītājs visticamāk tiks nosaukts piektdienas laikā, piektdien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

«Esmu uzrunājis gan esošos padomes locekļus, gan arī FKTK departamentu vadītājus un domāju, ka šīs dienas laikā pagaidu vadītājs tiks izvirzīts,» sacīja Reirs.

Viņš piebilda, ka pēc tam šis kandidāts tiks ieteikts saskaņošanai Latvijas Bankas padomei. «Būtu ideāli, ja Saeima lēmumu par pagaidu vadītāja apstiprināšanu varētu pieņemt vienlaikus ar lēmumu par esošo FKTK vadītāju atlūgumu apstiprināšanu,» sacīja Reirs.

Ministrs atturējās sniegt vērtējumu līdzšinējo FKTK vadītāju Pētera Putniņa un Guntas Razānes darbam. «Viņi vēl turpina strādāt līdz 15.jūlijam un es patlaban koncentrējos uz to, lai pildītu likuma normas un atrastu pagaidu vadītāju. Pēc 15.jūlija varēšu sniegt līdzšinējās vadības darba vērtējumu,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par FKTK pagaidu vadītāju varētu virzīt Kristīni Černaju-Mežmali

LETA, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāju varētu tikt virzīta FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāja Kristīne Černaja-Mežmale, liecina neoficiālā informācija.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns sacīja, ka konsultācijas un darbs pie FKTK pagaidu vadītāja kandidāta izvēles turpinās, un to plānots pabeigt līdz jautājuma izskatīšanai parlamentā, pirmdienas, 8.jūlija rītā.

Latvijas Bankas interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka pirmdien sasaukta Latvijas Bankas padomes ārkārtas sēde.

Iepriekš piektdien sasauktajā preses konferencē finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem sacīja, ka cer pagaidu vadītāju nosaukt piektdienas laikā. Ministrs nenosauca konkrētus uzvārdus, vien norādīja, ka saskaņā ar likumu pagaidu vadītājam jānāk no palikušo FKTK padomes locekļu vidus, vai arī no FKTK darbinieku vidus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesas trešdien paziņotais spriedums, ar kuru apmierināta šīs pašas tiesas iepriekš noraidītā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasība saistībā ar valsts nesaimnieciski pārdotajām AS "Grindeks" akcijām, ir nepamatots, absurds un netaisnīgs un noteikti tiks pārsūdzēts, aģentūrai LETA pavēstīja "Grindeks" akcionārs Kirovs Lipmans.

Viņš paziņoja, ka 2019.gadā tieši Rīgas apgabaltiesa identisku prasību noraidīja. "Tas, ka viena un tā pati tiesa vienā un tajā pašā lietā ar vieniem un tiem pašiem pierādījumiem ar divu gadu starpību pieņem divus diametrāli pretējus spriedumus, jau pats par sevi rada pamatotas un smagas aizdomas par iespējamu tiesas un tiesnešu sastāva ietekmēšanu un varbūt pat koruptīvu motivēšanu," pauda Lipmans.

Apelācijas tiesa no Lipmaniem par labu valstij piedzen 1,9 miljonus eiro 

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor",...

Uzņēmējs norādīja, ka tiesa, kas bija paziņojusi, ka trešdien rakstveida procesā izskatīs šo lietu, ir burtiski pāris stundu laikā spējusi sagatavot spriedumu uz 20 lappusēm. Pēc Lipmana minētā, šis fakts pastiprina aizdomas, ka iznākums bija saskaņots un zināms jau iepriekš.

"Šāda "ekspressprieduma taisīšana" liecina par politisku vai cita veida pasūtījumu, kuru tiesa, iespējams, ir īstenojusi. Šādi vismaz dīvaini spriedumi, kas faktiski vēršas pret labticīgiem uzņēmējiem un ar kuriem tiek piesegta valsts institūciju un amatpersonu krimināla nolaidība, neizdarība vai ļaunprātīga rīcība, grauj Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Nav brīnums, ka tā rezultātā ārvalstu uzņēmēji ļoti bieži nolemj neuzsākt biznesu Latvijā, bet mūsu valsts uzņēmēji reģistrē savus uzņēmumus ārzemēs un arī nodokļus maksā citu valstu budžetos," klāstīja Lipmans.

Pēc viņa minētā, tikai Latvijā ir iespējams tāds absurds, kad vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā oficiālā vēstulē paziņo, ka Filipu Lipmanu [Kirova Lipmana dēlu] neuzskata par Kirova Lipmana ģimenes locekli, bet pēc tam mēģina sodīt par to, ka viņš rīkojies tā, kā to oficiālā vēstulē atļāva FKTK.

"Tikai Latvijā tiek mēģināts sodīt uzņēmējus, kas paļāvās uz oficiālā valsts institūcijas vēstulē rakstīto, nevis tiek sauktas pie atbildības amatpersonas, kas neticami lēti pārdeva valstij piederošās "Grindeks" akcijas, radot aizdomas par iespaidīgas "dāvanas" pasniegšanu "savējiem"," uzsvēra Lipmans.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība uz notiekošo vienkārši noskatās vai pat "bezkompromisu tiesiskuma" apstākļos atbalsta šādu negodīgu praksi un nerūpējas par uzņēmējdarbības un nodokļus maksājošo uzņēmumu attīstību, tā vietā graujot tautsaimniecību un aizņemoties aizvien jaunus miljonus, kas kādreiz būs jāatdod Latvijas iedzīvotājiem.

"Šādos apstākļos sprieduma pārsūdzēšana ir vienīgais iespējamais risinājums. Cerams, Augstākā tiesa (Senāts) nebūs tik viegli ietekmējama," piebilda Lipmans.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa trešdien apmierināja "Possessor" prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā.

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja "Possessor" jeb tobrīd Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas apgabaltiesa 2019.gada 3.aprīlī noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret zāļu ražotāja "Grindeks" akcionāriem Lipmaniem par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā. Privatizācijas aģentūra par šo tiesas lēmumu iesniedza kasācijas sūdzību.

Tāpat ziņots, ka FKTK veica "Grindeks" akcionāru līdzdalības apmēra pārbaudi, konstatējot, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans rīkojas saskaņoti ar Filipu Lipmanu un kopā ir ieguvuši līdzdalību "Grindeks" 50,02% apmērā. Pretēji Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajam Kirovs Lipmans un Filips Lipmans nav izteikuši "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2016.gada 5.septembra spriedumu noraidīja Kirova Lipmana un Filipa Lipmana kasācijas sūdzības, atstājot Administratīvās apgabaltiesas spriedumu negrozītu. Līdz ar to ir stājies likumīgā spēkā lēmums, saskaņā ar kuru FKTK atzina, ka kopš 2010.gada 27.oktobra Kirovs Lipmans un Filips Lipmans rīkojas saskaņoti un nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66.panta pirmās daļas noteikumiem, par ko Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam tika piemērotas soda naudas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 21.februāra sēdē pieņemtajam lēmumam Privatizācijas aģentūra ir pilnvarota Latvijas valsts vārdā celt prasību tiesā pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu par zaudējumu atlīdzināšanu valsts pensiju budžetam saistībā ar to, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktajā kārtībā neizteica "Grindeks" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - FKTK piemērojusi PrivatBank divu miljonu eiro sodu un liek mainīt valdi

Žanete Hāka, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne ceturtdien iesnieguši atlūgumus, apstiprināja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Abi iesnieguši atlūgumus, lūdzot atbrīvot viņus no amata ar 15.jūliju, pastāstīja Reirs. Viņš informēja, ka šos atlūgumus ir pārsūtījis Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) ar pavadvēstuli, lūdzot jautājumu par Putniņa un Razānes atbrīvošanu no amatiem atbilstoši likumam izskatīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam arī parlamenta sēdē.

Reirs piebilda, ka Razāne viņam iesniegumu atnesusi klātienē, bet Putniņš par savu nodomu rakstīt atlūgumu ministru informējis jau nedēļas sākumā telefoniski.

Līdz ar to Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienāksies Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no mēnešalgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmans noraida Prudentia piedāvājumu atpirkt akcijas

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans pilnībā noraida Prudentia Advisers un uzņēmuma kreditoru izteikto piedāvājumu pārdot faktiski visas viņam piederošās akcijas par simbolisku cenu – 1 latu.

Tā teikts K.Lipmana nosūtītajā vēstulē Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Valsts kases pārvaldniekam Kasparam Āboltiņam un Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājam Kārlim Krastiņam.

Iepazinies ar Prudentia Advisers un Liepājas metalurga kreditoru izteikto piedāvājumu, K.Lipmans to nosauc par kategoriski nepieņemamu un noraida to.

Vēstulē Liepājas metalurga akcionārs atkāroti norāda, ka ir gatavs personīgi iesaistīties uzņēmuma finanšu situācijas stabilizācijā, tai skaitā - piesaistot stratēģisko investoru, taču, lai tas notiktu, nepieciešams izpildīt vairākus viņa izvirzītos nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Administratīvo naudas sodu izpildes reforma nav būtiski veicinājusi sodu nomaksu

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Nav skaidrs, kādēļ tiek steigta FKTK vadības maiņa un remontēts kompetentākais uzraudzības posms

Žanete Hāka, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas kompānijas AS Grindeks akcionārs Kirovs Lipmans un viņa dēls pārsūdzējuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes lēmumu sodīt viņus par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, aģentūrai LETA apstiprināja Kirovs Lipmans.

Viņš uzskata, ka FKTK padomes lēmums sodīt viņu un viņa dēlu ir nepamatots. FKTK padomei nemaz nav tiesību pieņemt šādu lēmumu. Tas nav normāli, ka pret uzņēmējiem, kuri attīsta uzņēmumus, šādi izturas. Tas noteikti ir pasūtījums.

Tiesa, kurš varētu būt Lipmaniem nelabvēlīgā FKTK padomes lēmuma pasūtītājs, Kirovs Lipmans nenosauca.

Kā aģentūra LETA uzzināja Administratīvajā apgabaltiesā, Kirova un Filipa Lipmanu pieteikums par FKTK lēmumu tiesā saņemts 18.decembrī, tomēr pagaidām vēl nav bijis lēmums par lietas ierosināšanu.

Kā ziņots, FKTK padome nolēmusi par konstatētajiem FITL pārkāpumiem sodīt abus Grindeks akcionārus. Kirovam Lipmanam piemērots naudas sods 14 200 eiro apmērā, bet Filipam Lipmanam - 10 650 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Lipmaniem nav jāizsaka Grindeks obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) norāda, ka kopš 2015. gada maija beigām vairs nepastāv apstākļi, kas uzliek par pienākumu AS Grindeks akcionāriem Kirovam Lipmanam un Filipam Lipmanam izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu citiem akcionāriem, informē FKTK.

Vienlaikus FKTK norāda, ka akcionāri, kuri uzskata, ka tiem ir radušies zaudējumi tādēļ, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans likumā paredzētajā kārtībā neizteica obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, var vērsties tiesā un aizstāvēt savas likumīgās intereses par iespējamu tiem nodarīto zaudējumu atlīdzību.

Saskaņā ar FKTK rīcībā esošo informāciju Kirova Lipmana sieva Anna Lipmane 2015.gada maija beigās ir pārdevusi daļu sev piederošo AS Grindeks akciju. Ņemot vērā minēto, kopš 2015. gada maija beigām Lipmanu ģimenei kopā piederošais AS Grindeks akciju skaits veido mazāk kā 50% no kopējā AS Grindeks.

FKTK 2014.gada 19.novembrī pieņēma lēmumu Par AS Grindeks akcionāru Kirova Lipmana un Filipa Lipmana Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas pārkāpumu, ar kuru tika konstatēts, ka Kirovs Lipmans un Filips Lipmans ir personas, kas rīkojas saskaņoti attiecībā uz AS Grindeks akcijām un nav izpildījuši Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmās daļas prasības. Kirovam Lipmanam un viņa sievai Annai Lipmanei, kuru saskaņotu rīcību FKTK pierādīja 2003. gadā, kopā piederēja 49,98 % AS Grindeks akciju, bet Filipam Lipmanam piederēja 0,04 % AS Grindeks akciju, tādējādi Lipmanu ģimenei kopā piederēja 50.02 % no kopējā balsstiesīgo akciju skaita AS Grindeks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lipmans: Valdība neveica pat ne pussoli, lai iegūtu tiesības rīkot pasaules čempionātu hokejā

LETA, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sāk garantēto atlīdzību izmaksu Baltic International Bank noguldītājiem

Db.lv, LETA, 22.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank

Db.lv, 12.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pirmdien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank", liecina informācija FKTK mājaslapā.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK savu lēmumu atzīt "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, ir pamatojusi ar to, ka banka ilgstoši nevar nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilst bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošina pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai ir nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Guseļņikovs: Esmu jau saņēmis neoficiālu sveicienu no Rimšēviča

Olga Kņazeva, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.

Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.

Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekas nav beidzies. Vairāk nekā divi miljardi eiro ir pārāk gards kumoss, lai maksātnespējas administratoru mafija liktos mierā, atļaujot notikt ABLV Bank pašlikvidācijai FKTK uzraudzībā.

Man ir informācija, ka joprojām tiek mēģināts par katru cenu panākt ABLV likvidāciju, par ieganstiem izmantojot dažādas ASV prasības un viedokļu atšķirības starp FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanas dienestu (Kontroles dienestu).

Visticamāk, tiks mēģināts no amata atcelt FKTK priekšsēdētāju Pēteru Putniņu un atlaist FKTK padomi, tās vietā ieceļot tādu, kas likuma vietā pildītu no malas dotas pavēles.

Putniņam tikt klāt nav nemaz tik vienkārši, jo FKTK ir pilnībā neatkarīga iestāde, kuras vadītāju ieceļ un atceļ Saeima. Nevar tā vienkārši atlaist FKTK priekšsēdētāju un padomi. Lai to izdarītu, ir nepieciešams pamatīgi sagatavot sabiedrisko domu, situāciju iztēlojot maksimāli melnās krāsās, ko, manuprāt, visaktīvāk dara bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis pieņēmis lēmumu darbu FKTK vairs neturpināt un ir iesniedzis atlūgumu, informē FKTK.

Lēmums par amata atstāšanu ir izsvērts, un pēdējās dienās izskanējušās runas medijos par FKTK vadītāja nomaiņu nav negaidītas: «Šo četru gadu laikā kopš esmu amatā kopā ar kolēģiem intensīvi strādājām, lai sasniegtu pašu izvirzītos un formulētos mērķus. Tas ietver arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas sakārtošanu un pilnveidošanu, piemēram, kvantitatīvi un kvalitatīvi padziļinot regulārās pārbaudes bankās, gan paaugstinot soda naudas apmērus. Jāsaprot, ka pēdējā laikā bankām piemērotie sodi nav kādi kampaņveida pasākumi, bet gan rūpīgs banku uzrauga darbs vairāku gadu garumā. Būsim reālisti – šādu iestāžu vadības maiņa Latvijā nav jauna prakse, un tam biju gatavs. Tā kā FKTK priekšsēdētāja amats ir uzticības amats, tāpēc uzskatu, ka mana atkāpšanās mazinās šo aizdomu, baumu un šaubu ēnu pār FKTK. Turklāt šis amats man nekad nav bijis pašmērķis,» norāda FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rasmusens izglābj PNB Banku. Kas glābs pārējās?

Sandris Točs, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru