16.februārī Saeimā tika izveidotas desmit deputātu grupas, lai veicinātu Latvijas parlamentāro sadarbību ar Apvienotās Karalistes, Grieķijas, Gruzijas, Izraēlas, Krievijas, Lietuvas, Polijas, Spānijas, Ukrainas un Vācijas parlamentiem, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

1.Latvijas un Apvienotās Karalistes parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Ainars Latkovskis (JL), bet par vietnieci - Karina Pētersone (LPP/LC).

2.Latvijas un Grieķijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēta Ērika Zommere (TP), bet par vietnieci - Sarmīte Ķikuste (JL).

3.Latvijas un Gruzijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dzintars Zaķis (JL), bet par vietnieci - Silva Bendrāte (JL).

4.Latvijas un Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Boriss Cilevičs (SC), bet par vietnieku - Jakovs Pliners (PCTVL).

5.Latvijas un Krievijas parlamentārās sadarbības grupa. Par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Dainis Turlais (LPP), bet par vietnieku - Nils Ušakovs (SC).

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Saeima šodien pēc opozīcijas deputātu ierosinājuma pieņēma lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai tajā vērtētu, vai un kādas kļūdas Latvijas valdība pieļāvusi Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Paredzēts, ka parlamentārās izmeklēšana komisija strādās pusgadu.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), 36 opozīcijas deputāti parakstīja rosinājumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu. Saskaņā ar Satversmi, Saeimai noteiktiem gadījumiem ir jāizveido parlamentārā izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa jeb vismaz 34 deputāti.

Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai", izveidošanu parakstījušies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, pavēstīja Valainis. Politiķis uzsvēra, ka komisijas izveidei esot pilns opozīcijas atbalsts, par ko izdevies vienoties savstarpējās sarunās.

Šodien sākta parakstu vākšana, lai Saeimā izveidotu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Parex bankas pārņemšanu valsts īpašumā un šīs pārņemšanas ietekmi uz Latvijas finanšu un ekonomikas krīzi.

Iniciatīvu par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi izteikuši opozīcijā esošās Sabiedrības citai politikai deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks.

«Parex banka maksātspēja ir cieši saistīta ar Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes turpmākajiem scenārijiem. Viens no parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevumiem būs izvērtēt, vai Parex bankas pārņemšanas procesā nav pieļauti likuma pārkāpumi un ir ievērotas sabiedrības un valsts intereses,» skaidro A. Pabriks.

Saskaņā ar Satversmi, Saeimai Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir jāveido, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Saeimas deputātu.

9. Saeimā jau darbojas Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta iespējamos tiesnešu ētikas pārkāpumus – tā tika pēc grāmatas Tiesāšanās kā ķēķis publicēšanas.

Otrdien uzrunājot Latvijas Republikas 9.Saeimu tās pirmajā sēdē Valsts prezidente Vairas Vīķes-Freiberga aicināja deputātus veicināt Latvijas eksportu, garantēt Latvijas ekonomisko drošību, kā arī pievērst lielāku uzmaību darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.

Piedāvājam iepazīties ar visu runas tekstu.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa

Latvijas Republikas 9.Saeimas pirmajā sēdē

Saeimas namā, 2006.gada 7.novembrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze,

Godātais Saeimas prezidij,

Ļoti cienījamās deputātes un augsti godātie deputāti,

Dāmas un kungi!

Šodien man ir gods sveikt Jūs pirmajā savas darbības dienā 9.Saeimā. Pēc neilga brīža Jūs dosiet zvērestu savai valstij, tautai un valsts pamatdokumentam – Satversmei, svinīgi soloties darboties valsts labā. No sirds novēlu, lai visa Jūsu darbība nākamo četru gadu laikā būtu vērsta uz šī zvēresta pildīšanu un lai 9. Saeimas darbs ieietu vēsturē kā labākais, kas līdz šim vēl piedzīvots un arī kā tāds, kam izdosies būtiski palielināt Saeimas kā institūcijas prestižu tautas acīs.

Kopš Latvijas Republikas atjaunošanas Saeimā ir notikuši daudzi dažādi visnotaļ interesanti procesi, tostarp dibinātas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Pārsvarā gadījumu ir bijis visai grūti saprast, atbilstoši kādiem principiem deputāti izvēlas, par kuru problēmu šādu komisiju dibināt, un jādomā, ka reālākais no iemesliem varētu būt interese sabiedrībā.

Proti, redzot, par kuriem jautājumiem medijos, saviesīgos pasākumos, publiskās uzstāšanās reizēs utt. notiek lielāka «cepšanās», ir arī jāsāk domāt, vai nebūtu vērts nodibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tādējādi garantējot daļai politiķu iespēju mēģināt paaugstināt savu reitingu ar regulāriem izteikumiem par konkrēto jautājumu. Katrā ziņā grūti ir atcerēties kaut vienu parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras darbam būtu arī tā dēvētais sausais atlikums. Protams, deputātiem ir Satversmē paredzētas tiesības šādas komisijas dibināt un piedalīties to darbā, taču nevarētu teikt, ka šī iespēja valstij un tās tautsaimniecībai būtu devusi kādu praktisku labumu.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Saeimas opozīcija sākusi parakstu vākšanu, lai izveidotu Parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būs atrast atbildi uz Valsts prezidenta Valda Zatlera retorisko jautājumu: «Kas es esmu?»

Saskaņā ar Satversmi, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas tiek veidotas, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa Saeimas deputātu. Komisijas izveides iniciatoriem – TP un SC deputātiem jau izdevies savākt 33 deputātu parakstus.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir tiesības uz savām sēdēm aicināt dažādus ekspertus. Uz pirmo Zatlera personības noskaidrošanas komisijas sēdi tiks aicināta Valsts prezidenta dzīvesbiedre Lilita Zatlere un Latvijas Valsts arhīva darbinieki, kuriem tiks nosūtīts oficiāls pieprasījumus iesniegt deputātiem V. Zatlera dzimšanas apliecības kopiju.

«V. Zatlera pilnvaru termiņš prezidenta amatā beigsies 2011. gadā. Pirms nolemt, vai V. Zatleram tiks piešķirts eksprezidentam paredzētais dzīvoklis un automašīna, ir nepieciešams noskaidrot, kas īsti ir V. Zatlers,» Db.lv teica viens no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi atbalstījušajiem deputātiem.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Banku Citadele varēja pārdot par lielāku cenu, uzskata parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēja bankas pārdošanas darījumu.

Komisija šodien sākusi diskutēt par galaziņojumu, kas vēl nav apstiprināts. Pagaidām ziņojuma projektā iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc deputāti to apsprieda slēgtajā sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja - komisija secinājusi, ka valstij nebija konkrēta mērķa, cik daudz tā vēlas iegūt par šo darījumu, valsts nebija noteikusi cenu. «Viennozīmīgi var teikt, ka valsts piekrita cenai, ko nosauca ar valdības lēmumu vienīgais atstātais investors bez konkurences un, ievērojot stingru termiņu, bez iespējas diskutēt par lielāku cenu,» pauda Kūtris, piebilstot, ka, pēc finanšu konsultantu domām, cena varēja būt lielāka.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu sākusi resorisko pārbaudi par AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas darījumu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra tagad no attiecīgajām iestādēm pieprasīs pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, taču Eiduka atturējās minēt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) iepriekš atturējās atklāt konkrētus pārbaudāmus faktus, taču, kā vēstīja laikraksts Diena, runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru Ripplewood, atsijājot divus citus investorus - AS Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktie pasākumi Latvijas Krājbankas (LK) kapitāla pietiekamības nodrošināšanai ilgtermiņā nav bijuši efektīvi un reāla pamatkapitāla nepiesaistīšana uzskatāma par banku uzrauga kļūdu. Savā attieksmē pret LK kapitāla nepietiekamību FKTK ilgāku laika periodu ir bijusi pārāk iecietīga, secinājusi Krājbankas kraha parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas finanšu sistēmu, darbu, deputāti pieņēmuši gala ziņojumu, informēja Saeimas Preses dienestā.

Komisija arī secinājusi, ka atteikšanās izvērtēt Vladimira Antonova personību, paļaujoties uz Lietuvas banku uzrauga veikto izvērtējumu, un iespējamo seku neizvērtēšana, dodot šai personai būtiskas līdzdalības iespējas Krājbankā, vērtējama kā bezdarbība, kas nesusi nopietnas negatīvas sekas bankas turpmākajā darbībā. Būtisku kaitējumu LK un valsts finanšu sistēmai kopumā ir nesusi arī FKTK neveiksmīgā un labas partnerības principiem neatbilstošā sadarbība ar Lietuvas Banku un Lietuvas banku uzraugu. Vienlaikus izmeklēšanas komisija secina, ka Latvijas banku uzraugam acīmredzami nebija iespēju šo sadarbību būtiski ietekmēt un uzlabot bez Lietuvas kolēģu izpratnes.

Zolitūdes traģēdija bija, tagad būvniecības defekti konstatēti Stradiņos, kura ēka būs nākamā?

Šis retoriskais jautājums izriet gan no Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējiem secinājumiem, gan vērojot situāciju un publiski izskanējušo informāciju par sabiedriskajām būvēm kopumā. Viens no jaunākajiem gadījumiem ir Stradiņu slimnīcas jaunā korpusa būvniecība, kur saistībā ar konstatētiem defektiem pašlaik tālākie būvdarbi ir apturēti, taču kā izskanējis Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, ne pašvaldību būvvaldes, ne valsts kopumā joprojām nespēj garantēt, ka ēkas un būves tiešām ir un būs drošas.

Tik skarbs secinājums liek pievērsties radušās situācijas iemesliem, un tādi arī ir, turklāt vairāki. Parlamentārās izmeklēšanas komisija pagaidām Zolitūdes traģēdiju ir skatījusi no vienas – būvniecības uzraudzības sadaļas.

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».