VRAA datu centra iepirkumā noraida 182,1 tūkst. eiro lētāku piedāvājumu nekā uzvarētājam, jo saņemtajās klientu atsauksmēs 2005. gads kļūdas pēc sajaukts ar 2015. gadu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IT uzņēmums DEAC ir apstrīdējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datu centru iepirkumu. Tajā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – DEAC (379,5 tūkst. eiro), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) (561,6 tūkst. eiro) un Telia Latvija (665 tūkst. eiro). «Iepirkumu komisija par atbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko atzina LVRTC piedāvājumu. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas DEAC pārsūdzēja Iepirkuma komisijas lēmumu, apstrīdot konkursa rezultātus. Konkurss par datu centra pakalpojumiem tiek apturēts līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai,» DB skaidroja VRAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Šulca. VRAA iepirkumi ir VRAA vadības kompetencē. «Esmu pārliecināts, ka direktors R. Muciņa kungs (red. piez. – VRAA vadītājs) spēs izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem,» DB atzīmēja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.

Sekojot mūsdienīgas valsts pārvaldes principiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu e-pakalpojumu ieviešanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) sadarbībā ar iestādēm aicina iedzīvotājus iesaistīties oficiālās e-adreses publiskā pilottestēšanā.

Lai nodrošinātu mūsdienīgu un drošu cilvēku saziņu ar valsti, VRAA ar VARAM atbalstu uzsākusi pakāpenisku e-adreses ieviešanu Latvijā. Tās laikā no 2018. gada septembra līdz 2019. gada 1. janvārim notiek e-adreses sistēmas pilottestēšana, kuras mērķis ir izmēģināt e-adresi darbībā pirms tās oficiālās ieviešanas, kā arī iegūt sabiedrības un iestāžu ierosinājumus un atsauksmes nepilnību identificēšanai un uzlabojumu veikšanai.

Viens no e-adreses fundamentāliem ieguvumiem ir mobilitāte, jo tā ļaus ikvienam lietotājam neatkarīgi no atrašanās vietas un laika sazināties ar valsti vienuviet. Tāpat būtiski samazināsies administratīvais slogs un nodrošināta ne tikai lietderīgāka resursu izmantošana, bet arī saziņa kļūs operatīvāka, jo vairs nevajadzēs izstrādāt un uzturēt individuālus risinājumus drošai ziņojumu sūtīšanai. Latvijas Pasta adrešu reģistra dati liecina, ka teju 80 tūkstošiem adrešu korespondences saņēmējiem nav izvietota vai bojāta pastkastīte, kas apgrūtina sūtījumu saņemšanu, turklāt paildzina kopējo piegādes procesu. Tieši e-adrese būtu kā viens no šīs situācijas risinājumiem, tāpēc ar pilottesta palīdzību vēlamies iesaistīt uzņēmējus un iedzīvotājus – gan ļaut pašiem izmēģināt e-adreses lietošanu, gan arī uzklausīt ieteikumus, kā viņi vēlētos redzēt e-adresi, stāsta VARAM Valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi papildu cilvēkresursus reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) – kā jaunas politikas iniciatīvas pieprasījumu, gatavojot nākošā gada budžetu. «No VARAM puses to atbalstīsim, jo pretējā gadījumā būs apdraudēta valsts koplietošanas IKT risinājumu darbības nodrošināšana. Taču budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vispirms vērtēs Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, un par to lems valdība, izskatot nākošā gada budžetu. Piebildīšu, ka to darījām arī pirms gada, bet netikām sadzirdēti,» DB skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Daudz būs atkarīgs arī no tā, kas jaunajā valdībā ieņems ministra posteni VARAM, un no viņa izpratnes par IKT nozares jautājumiem. Adekvāti resursi informācijas sistēmu un koplietošanas risinājumu uzturēšanai un darbināšanai joprojām nav piešķirti, DB neslēpj VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. DB jau rakstīja, ka līdz šim e-vidē valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atšķiras, kā vājās vietas IT nozare izceļ lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājumu, kā arī nepietiekamo kapacitāti.

Atsevišķi IT jomas uzņēmēji varētu vērsties kontrolējošajās iestādēs saistībā ar vairāku uzņēmumu un personu, tostarp, SIA AA Projekts, SIA UNISO un ar tiem, iespējams, saistītā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieka digitālās dienaskārtības jautājumos Rolanda Strazdiņa aktivitātēm ap valsts iepirkumiem dažādu IT risinājumu īstenošanai.

Nozarē ir radušās aizdomas, ka šī grupa mākslīgi ierobežo konkurenci lielajos valsts IT jomas iepirkumos, tādējādi cenšoties nodrošināt sev iespēju saņemt finansiāli lielapjomīgu projektu realizācijas pasūtījumus, liecina laikraksta Diena rīcībā nonākusī informācija.

Pērn novembrī Valsts Reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) rīkotajā konkursā AA Projekts ieguvis tiesības īstenot IT projektu portāla Latvija.lv funkcionalitātes uzlabošanai un papildināšanai. Līguma kopējā summa ir aptuveni 300 tūkstoši eiro un tā ietvaros izpildītājam bija jāsniedz konsultācijas un jāizstrādā darba uzdevumu “Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (DAGR), Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformas (MAP), portāla latvija.lv izstrādei nepieciešamo tehnisko specifikāciju izveide, izstrādes iepirkumu atbalsts un autoruzraudzības pakalpojumi”.

Pagājušajā gadā vairāk nekā 650 valsts un pašvaldību iestādes Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) iegādājušās preces un pakalpojumus par vairāk nekā 63 miljoniem eiro, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Pieaugums vērojams gandrīz visās EIS piedāvāto preču grupās. Vislielākais apgrozījums 2016.gadā bijis standarta programmatūrai – 22 979 697 EUR (36% no kopējā apgrozījuma), datortehnikai un servertehnikai – 17 214 994 EUR, kā arī medikamentiem un medicīnas precēm – 7 649 363 EUR. Piegāžu skaits attiecībā pret 2015.gadu ir palielinājies par 9% un sasniedz 103 323 piegādes. Plašāka statistika pieejama šeit.

2016.gadā ir uzsākta EIS e-konkursu apakšsistēmas izmantošana. Pagājušajā gadā, izmantojot šo sistēmu, VRAA ir veikusi visas centralizētās iepirkumu procedūras elektroniskā veidā, atvieglojot uzņēmēju dalību iepirkumos.

Valsts pārvaldes iestādēm būs jāattīsta vienotu un centralizēti pārvaldītu valsts informācijas sistēmu (VIS) datu apmaiņas vidi, tam zaļo gaismu devis arī Ministru kabinets (MK). Tas nozīmē, ka visām valsts pārvaldes institūcijām, kuru pārziņā ir VIS (kopumā 173), līdz oktobrim būs jāaktualizē VIS reģistrā iekļautā informācija.

Tas ir nepieciešams, lai veiktu visaptverošu VIS saslēgšanu, izmantojot centralizētu risinājumu - VIS savietotāju, kas ir Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārziņā, šodien raksta Dienas bizness.

Šī mērķa sasniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopā ar VRAA speciālistiem veiks izpēti, lai apzinātu, kuras VIS vispirms vajadzētu saslēgt VIS savietotājā.

Sagatavošanās iepirkuma izsludināšanai, pēc VARAM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģa Bisenieka teiktā, varētu prasīt trīs četrus mēnešus. Plānotais finansējums šai aktivitātei esošajā ES fondu plānošanas periodā ir 1,26 milj. Ls, informē U. Bisenieks, vienlaikus atzīstot, ka līdzekļi būs nepieciešami vēl.

Vienmēr var kaut ko uzlabot un pilnveidot, un to mēs arī darām – tā par elektronisko iepirkumu sistēmas lietošanas ērtumu un plāniem to pilnveidot intervijā DB stāsta VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs

Fragments no intervijas, kas publicēta 1. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik plaši publiskajā pārvaldē iepirkumos tiek izmantota Elektronisko iepirkumu sistēma (EIS), kādos gadījumos tas ir obligāti?

Reģistrācijas dati rāda, ka pašlaik Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā EIS ir reģistrētas 1243 pircēju organizācijas. Iestādēm, kas ir pasūtītāji attiecīgo Publisko iepirkumu likuma pantu izpratnē, EIS e-konkursu apakšsistēmā ir obligāti jāievieto iepirkumu plāni. Papildus jāizsludina visas iepirkumu procedūras, sākot no noteikta līgumcenas sliekšņa. No šā gada aprīļa EIS e-konkursu apakšsistēmā obligāti jāveic centralizēto iepirkumu institūciju iepirkumi ar paredzamo līgumcenu virs Eiropas Savienības (ES) noteiktā sliekšņa, kas precēm un pakalpojumiem ir 135 000 eiro, bet būvdarbiem – 5 225 000 eiro, savukārt no šā gada 1. oktobra iepirkuma procedūru veikšana EIS ir obligāta visiem iepirkumiem virs šiem sliekšņiem. Šādu iepirkumu ar katru brīdi kļūst aizvien vairāk. EIS e-pasūtījumu apakšsistēmā ir atrodami VRAA iepirkumu procedūru rezultātā izveidotie preču un pakalpojumu katalogi, kuros jebkurš pasūtītājs var iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, nerīkojot iepirkumu procedūras.

Atjaunota tehnisku iemeslu dēļ otrdien traucētā valsts e-pakalpojumu portālu darbība, aģentūru LETA informēja Valsts reģionālās attīstības aģentūrā (VRAA).

VRAA no rīta sociālajā tīklā «Twitter» paziņoja ka, tehnisku iemeslu dēļ nav pieejama ne vien tīmekļa vietne «latvija.lv», bet arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Kā novēroja LETA, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nebija iespējams autentificēties ar «latvija.lv», tāpat iedzīvotājiem nebija iespējams pieslēgties e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA rīta pusē skaidroja, ka aizdomas par kiberuzbrukumu pagaidām nav.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas «Cert.lv» pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka otrdienas rītā saņemta informāciju no VRAA par to, ka atsevišķas sistēmas nav pieejamas tehnisku iemeslu dēļ, bet šoreiz tas nav nekas ārkārtējs.

No 14.oktobra Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla Latvija.lv apmeklētājiem palīgā nāk virtuālais asistents Ēriks, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Ar virtuālā asistenta palīdzību portāla apmeklētājiem būs iespēja uzdot jautājumus un saņemt atbildes par dažādiem e-pakalpojumiem un dzīves situācijām.

VRAA norāda, ka virtuālais asistents nodrošinās iedzīvotājiem ērtu un mūsdienīgu iespēju atrast publiskās pārvaldes portālā Latvija.lv meklēto e-pakalpojumu sociālajā, nodarbinātības, veselības, uzņēmējdarbības, izglītības un citās jomās. Dialoga formā virtuālais palīgs Ēriks palīdzēs atrast informāciju par konkrētu interesējošo e-pakalpojumu, atbildēs uz jautājumiem, kā arī vienkāršas sarakstes veidā paskaidros lietotājam e-pakalpojuma saņemšanas procesa gaitu.

Virtuālā asistenta zināšanu pamatā ir portāla lietotāju visbiežāk uzdotie jautājumi un atbildes. Tā galvenais uzdevums, balstoties uz dažādām dzīves situācijām, ir atrast lietotājiem piemērotāko e-pakalpojumu. Virtuālais asistents palīdzēs jautājumos, kas saistīti ar e-adresi, kā arī sniegs padomus, kā izmantot portāla Latvija.lv dzīves situāciju aprakstus. Virtuālā asistenta palīdzība būs pieejama nepārtraukti, līdz ar to Latvija.lv lietotājs varēs komunicēt sev ērtā laikā.

IT uzņēmums LatinSoft ir nemierā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) konkursu par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, tāpēc ir iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

LatinSoft valdes priekšsēdētājs Sergejs Simonovs DB nesniedza komentārus, kāpēc sūdzība ir iesniegta. Uzņēmuma sūdzību IUB ir paredzējis izskatīt 30.novembrī.

DB jau rakstīja, ka VRAA iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi EIS dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, LatinSoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija. Iepirkuma kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovics DB iepriekš jau norādīja, ka šogad EIS papildus ir plānots ieviest vēl divus jaunus – serveru un standarta programmatūras katalogu. Tajos iecerēts paplašināt arī preču skaitu.

VRAA turpinās iesāktos darbus, lai arī joprojām nav atrisināts jautājums par VRAA kapacitāti.

Ir gūta pieredze tālākai attīstībai, DB norāda bijušais Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš, kurš šobrīd ieņem VARAM pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) direktora amatu. Uz jautājumu, vai par rotāciju ir apmierināts, viņš atbild: «Grūti pateikt – esmu vai neesmu apmierināts, acīmredzot valsts uzskata, ka man ir labāk būt šeit, līdz ar to šeit esmu ar sirdi un dvēseli.» VRAA ir diezgan daudz projektu, kas saistīti ar IKT, un R. Muciņam šobrīd diezgan liela daļa no darba laika paiet tieši IKT jautājumu risināšanai. Par iepriekšējo pieredzi un zināšanām IT jomā viņš min savu pieredzi par e-veselības projektiem.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) 171,9 tūkst. Ls vērtajā iepirkumā par ģeotelpiskās informācijas portāla iepirkuma dokumentācijas izstrādi, portāla izstrādes un ieviešanas atbalstu un vadības konsultācijām ir uzvarējis AA Projekts, liecina IUB dati.

IUB jau divi uzņēmumi: Ernst & Young Baltic un PricewaterhouseCoopers ir apstrīdējuši attiecīgo iepirkumu.

Iepirkuma mērķis ir: Latvijas ģeotelpiskās informācija sistēmas (ĢIS) izvērtējums; ģeoportāla apraksta un attīstības vīzijas izstrāde, prasību specifikācijas un iepirkumu dokumentācijas izstrāde, ģeotelpisko datu savietotāja un portāla izveides uzraudzības, DB skaidroja VRAA pārstāve Līga Baltiņa.

Ģeoportālā, kurš būs pieejams vietnē www.geolatvija.lv, tiks nodrošināta vienota piekļuve metadatiem, ģeotelpisko datu kopām un ģeotelpiskās informācijas pakalpojumiem. Ģeoportāls kalpos kā vienots pieejas punkts valsts un pašvaldību ģeotelpiskajai informācijai, tās kopīgai izmantošanai starp iestādēm un ģeotelpiskās informācijas atkalizmantošanai, pamatojoties uz Ģeotelpiskās informācijas likumu, atzīmēja L. Baltiņa.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktors Māris Krastiņš aicina prokuratūru izvērtēt iespējamu politiska rakstura spiedienu uz skolēnu autobusu iepirkuma procedūru.

VRAA direktors savā iesniegumā norāda, ka Ministru prezidenta Valsts reģionālās attīstības aģentūras rezolūcija satur iepirkuma komisijas apstiprināto autobusu iegādes iepirkuma tehniskās specifikācijas prasību vērtējumu un apgalvojumu par potenciālo pretendentu loka sašaurināšanu. Ņemot vērā Ministru prezidenta rezolūcijā ietverto informāciju, ir pamats aizdomām, ka tās tapšanā ir izmantoti viena uzņēmuma interesēs esoši argumenti, norādīts VRAA informācijā. Pēc M. Krastiņa domām premjera rezolūcija saturot subjektīvu un noteikta uzņēmuma interesēs esošu informāciju, tādējādi radot iespējamu politiska rakstura spiedienu uz uzsākto skolēnu autobusu iepirkuma procedūru.

Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) slēgtā konkursā meklē uzņēmumus, kas izstrādās un uzturēs pretrunīgi vērtēto teju 200 tūkst. Ls izmaksājušo portālu www.latvija.lv, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā.

VRAA Db atturējās komentēt paredzamo līgumcenu, jo «iepirkuma laikā ir svarīgi saņemt finanšu piedāvājumu, kas atbilst reālajai pakalpojuma cenai, nevis tiek pielāgota pasūtītāja budžeta iespējām».

Kā skaidro VRAA Starptautisko projektu un komunikācijas nodaļas vadītāja Līga Baltiņa, jaunais konkurss izsludināts, lai turpinātu e-pakalpojumu infrastruktūras attīstību saskaņā ar Ministru kabineta doto uzdevumu «veidot vienotu kontaktpunktu elektroniskajā vidē».

Konkurss ir sadalīts sešās daļās, tādējādi tajā var uzvarēt arī vairāki uzņēmumi, kam portālā būs jāveido jaunas sadaļas un pakalpojumi. Tāpat uzvarētājiem būs jāuzlabo Valsts informācijas sistēmu savietotāju jeb integratoru, kas ir portāla latvija.lv «neredzamā daļa». Pieteikumus konkursā jāiesniedz līdz 18. martam.

Uzņēmēji var sākt iesniegt piedāvājumus divos centralizēto iepirkumu konkursos – par pārtikas preču piegādi un mēbeļu piegādi Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) dalībniekiem, paziņojusi Valsts reģionālās attīstība saģentūra (VRAA).

EIS abos minētajos katalogos tiks izmantots «reģionālais princips», kas nozīmē to, ka pretendents savas preces var piedāvāt arī pa atsevišķiem Latvijas reģioniem.

«Reģionālajiem uzņēmējiem ir atviegloti dalības nosacījumi. EIS pretendentiem, kas startēs atsevišķos reģionos attiecīgi ir noteiktas dažādas prasības par pretendenta iespējām, saimniecisko un finansiālo stāvokli,» skaidro VRAA Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, norādot, ka «šī ir jauna iespēja uzņēmumiem no attālākiem Latvijas reģioniem piedāvāt savu preci EIS reģiona ietvaros, kas faktiski nozīmē - uzņēmējam jānodrošina piegādes tikai viena vai dažu reģionu ietvaros, jo katram reģionam - Rīgai un četriem pārējiem reģioniem, tiks noteikti savi uzvarētāji, tādējādi paverot plašākas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem».

#Tehnisku iemeslu dēļ nedarbojas vairāki valsts e-pakalpojumu portāli - tostarp portāls www.latvija.lv.

Tehnisku iemeslu dēļ otrdien vairākas stundas nedarbojas portāls «www.latvija.lv», novēroja aģentūra LETA.

Kā liecina Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) paziņojums sociālajā tīklā «Twitter», tehnisku iemeslu dēļ šobrīd nav pieejama arī Elektronisko iepirkumu sistēma «eis.gov.lv», kā arī portāli «Geolatvija.lv» un «Tapis.gov.lv».

Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā nav iespējams autentificēties ar «latvija.lv».

Kā novēroja LETA, iedzīvotājiem nav iespējams pieslēgties arī e-veselības sistēmai.

VRAA pārstāvis Kristaps Prēdelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd tiek aktīvi strādāts pie darbības traucējumu novēršanas, taču pagaidām grūti prognozēt, cik ilgu laiku tas varētu aizņemt.

SIA Domenikss skolēnu pārvadāšanai 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 autobusiem ar 19 sēdvietām un vēl 35 pašvaldības ar 42 autobusiem ar 40 sēdvietām.

To paredz parakstīto līgumu apmaiņa starp Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA) un SIA Domenikss par Latvijas – Šveices sadarbības programmas līdzfinansētā projekta īstenošanu. Pirms svinīgās parakstīto līgumu apmaiņas VRAA direktors Māris Krastiņš izteca cerību, ka vairs neradīsies nekādi birokrātiski šķēršļi, lai jau šogad un, iespējams pat rudenī, pašvaldības saņemtu tik ilgi gaidītos autobusus skolēnu pārvadāšanai, norādīts VRAA informācijā. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem SIA Domenikss pirmajā iepirkuma daļā 27 pašvaldības nodrošinās ar 37 Mercedes-Benz Sprinter 516 CDI autobusiem, kuros ir 19 pasažieru sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 34 223,08 Ls (t.sk.PVN). Savukārt trešajā iepirkuma daļā 35 pašvaldībām SIA Domenikss piegādās 42 Mercedes-Benz Intouro autobusus, kuros ir 40 sēdvietas un viena autobusa cena ir Ls 136 779,73 (t.sk.PVN) Ls.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) iepirkumā par programmatūras un tās atbalsta piegādi elektronisko iepirkumu sistēmas dalībniekiem, ir uzvarējuši septiņi IT uzņēmumi MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA, ATEA, Capital un IT Latvija.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kopējā līgumcena ir 3,8 milj. Ls.

Tostarp iepirkuma sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – Microsoft programmatūra», kurā paredzamā līgumcena ir miljons latu, uzvarējuši pieci uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Datakom, DPA un ATEA.

Sadaļā «Standarta programmatūras un ražotāja standarta programmatūras atbalsta piegāde valsts iestādēm – antivīrusu programmatūra», par uzvarētājiem atzīti septiņi uzņēmumi – MarkIT Latvija, Latinsoft, Capital, Datakom, IT Latvija, DPA un ATEA. Paredzētā līgumcena šajā sadaļā ir 500 tūkst. Ls.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) tās dalībnieki – valsts un pašvaldības iestādes, no nākamā gada par miljonu varēs iepirkt biroja papīru.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka VRAA iepirkumā par biroja papīra piegādi EIS dalībniekiem ir uzvarējuši: SIA RK Vilori, SIA BALTA, SIA Hermess, SIA Gaita, SIA Prodlex, SIA Officeday Latvia, SIA Rimpeks KP un SIA Reneva. Kopējā līgumcena ir 1,065 milj. Ls.

Bez biroja papīra piegādes kataloga EIS no 2011.gada ir paredzēti vēl divi jauni katalogi par pretinfekciju ārstniecības līdzekļu un muskuļu, skeleta sistēmas medikamentu iegādi.

Šobrīd EIS darbojas 15 katalogi. EIS tika izveidota, lai atvieglotu iepirkuma procedūras valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī lai ietaupītu laika un naudas resursus. Pirmais elektroniskais katalogs tika atvērts 2006.gada 1.oktobrī.

No 12. janvāra publiski ir pieejams portāls EU-GO, kas vēsta uzņēmējiem par par ES dalībvalstīs pieejamajiem publiskajiem pakalpojumiem.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) uzturētais valsts portāls www.latvija.lv ir viens no kontaktpunktiem, kas ietverts Eiropas Savienības (ES) vienotajā kontaktpunktu portālā EU-GO.

Ar portāla palīdzību jebkuram uzņēmējam, kas strādā pakalpojumu sfērā, ir iespēja vieglāk piekļūt jebkuras ES dalībvalsts elektronisko pakalpojumu portālam, kur vienkopus pieejama informācija par iespējām uzsākt pakalpojumu sniegšanu šajā dalībvalstī, kā arī iespēja elektroniski pieteikties nepieciešamo atļauju saņemšanai, norāda VRAA. Katrā ES dalībvalstī esošie kontaktpunkti palīdz iegūt informāciju par procedūrām, kuras ir jāveic attiecībā uz izvēlēto uzņēmējdarbības jomu, kā arī nokārtot formalitātes uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamās procedūras veicot elektroniski. Portāls EU-GO ir palīgs arī Latvijas komersantiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību kādā no ES dalībvalstīm, jo var ērtāk atrast informāciju par attiecīgās valsts nosacījumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un elektroniski nokārtot administratīvās formalitātes izvēlētajā valstī.

14 austrumu pierobežas novados ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji ir viszemākie un turpina rukt; ar esošo modeli reģionu atšķirības turpinās pieaugt

Ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji Latvijas pierobežā kopumā ir zemāki kā novados vidēji, taču austrumi izceļas ar vēl zemākiem vidējiem rādītājiem kā caurmērā visā pierobežā, piemēram, Rugāju novadā iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru ir vairs tikai četri cilvēki.

Austrumu pierobežas novados, salīdzinot ar citām teritorijām Latvijā, jau laikā no 2006. līdz 2011. gadam iedzīvotāju skaits sarucis visstraujāk, bet arī tagad gadu no gada šī tendence turpinās. Tas raksturo nomales efekta situāciju šīs grupas teritorijās, norāda pētnieku grupa, kas pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pasūtījuma apkopoja ekonomisko un demogrāfisko rādītāju statistiku par reģionu attīstītību Latvijā. VRAA Reģionālās attīstības atbalsta departamenta vecākā eksperte Sarma Liepa papildina, ka austrumu pierobežas novados vidējais iedzīvotāju skaits uz vienu kvadrātkilometru ir desmit cilvēku, bet vidēji kopumā visos Latvijas novados – 26 cilvēki.

Ministru kabinets šodien atbalstīja projekta Vienotā datu telpa īstenošanu, kuram plānots piesaistīt Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu 3,4 miljonu eiro apmēra.

Projekta galvenais mērķis ir informācijas apmaiņas un sadarbības spēju uzlabošana valsts pārvaldē, kā arī publisko un atkal izmantojamo datu pieejamības nodrošināšana, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Ministrija uzskata, ka projekta īstenošana ļaus risināt vairākas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) problēmas. Piemēram, nepietiekama datu izplatīšanas veiktspēja un efektivitāte valsts reģistros, nepietiekama atvērto datu publicēšana un nepietiekama sadarbošanās spēja starp esošajām informācijas sistēmām, kas nodrošina datu apmaiņu starp iestādēm un e-pakalpojumu darbību.

Projekta pieteikumā izcelti tādi mērķi kā Valsts informācijas sistēmu savietotāju modernizēšana, datu izplatīšanas veiktspējas un efektivitātes uzlabošana, atvērto datu nodrošināšana sabiedrībai un citi plānotie guvumi.

Datoriem, biroja tehnikai, kancelejas precēm, papīram un vairākām citām preču grupām valsts pārvaldē varētu būt obligāti jāizvēlas elektroniskā iepirkumu sistēma.

Tā šodien lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, uzskatot, ka konkrētu preču saraksts, kas būs jāiepērk elektroniskajā iepirkumā, ir jāapstiprina Ministru kabinetā.

Pašlaik elektroniski var iepirkties brīvprātīgi. Ar elektroniskās iepirkumu sistēmas pārvaldīšanu nodarbojas Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). 2009. gadā elektroniskā iepirkumu sistēmā ir piedāvātas ap 40 tūkst. preču, tajā darbojušies 377 pircēji un 85 pārdevēji, veikto darījumu skaits- 11 tūkst. Pēc VRAA datiem ar elektronisko iepirkumu palīdzību 2008. gadā izdevies ietaupīt ap pusmiljonu latu, jo tie prasa mazāku administratīvo kapacitāti, turklāt notiek ātrāk.

Sadarbība ar privāto sektoru e-pakalpojumu nodrošināšanā Latviju uzskatāmi demonstrē kā veiksmes stāstu un piemēru citām valstīm, šādu viedokli, tiekoties ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM), Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pārstāvjiem, paudis IT kompānijas Microsoft Centrālās un Austrumeiropas reģionālo tehnoloģiju vadītājs Dejans Cvetkovičs.

Microsoft atzinīgi vērtē intensīvo darbu pie e-pārvaldes ieviešanas un informācijas sabiedrības veidošanas Latvijā, par Cvetkoviča teikto informē LIKTA.

«Latvijas pozitīvais piemērs var noderēt kā labas pārvaldības paraugs daudzām valstīm. Ir panākts būtisks izrāviens, attīstot bibliotēku digitalizācijas projektu, ieviešot e-parakstu, sākot modernas IT izglītības platformas izveidošanu, kā arī īstenojot mērķtiecīgu valsts pakalpojumu elektronizāciju, izmantojot centralizētu e-pārvaldes infrastruktūru,» norādījis Cvetkovičs.

Viņaprāt, atzinīgi vērtējams arī e-pārvaldes speciālistu redzējums un aizsāktā politika attiecībā uz elektroniskās pārvaldes platformas koplietošanu un savietošanu.