Ceturtdienas, 13. marta, rītā Stopiņos tiks sākta Latvijas Valsts radio un televīzijas centram piederošā radiostacijas torņa demontāža, informē Stopiņu novada domes pārstāve Inese Skrastiņa.

Otrdien, 11. martā, Stopiņu novada dome saņēma informāciju no Valsts policijas par radiostacijas torņa stiprinājuma bojājumu.

Novada mājaslapā ievietotajā paziņojumā norādīts, ka īpaša uzmanība jāievēro Acones un Radiostacijas ielas iedzīvotājiem. Valsts policija lūdz netuvoties tornim un pēc iespējas izvairīties no pārvietošanās pa Acones ielu un Radiostacijas ciematā.

Tornim tiek nodrošināta diennakts apsardze.

Torņa rādiusā esošo māju īpašnieki tiek informēti, ka pastāv iespēja evakuēties uz Upesleju internātpamatskolas-rehabilitācijas centra internāta telpām. Evakuācijas lēmuma pieņemšanas gadījumā māju īpašniekiem jāzvana pašvaldības policijai pa tālruni 67 910 901.

Nespējot panākt vienošanos autoratlīdzības jautājumā, Bulgārijas sabiedriskais radio BNR pārstājis atskaņot popmūziku, kas pārsteidzošā kārtā novedis pie klausītāju skaita palielināšanās.

Radiostacija atteicās maksāt paaugstināto licences maksu Bulgārijas autortiesību organizācijai MUSICAUTOR un pēdējos divus mēnešus Riannas un Džastina Bībera dziesmu vietā atskaņo klasisko mūziku un sen aizmirstus džeza un folkmūzikas ierakstus.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulām autortiesības ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves.

Radiostacijas repertuāra maiņas rezultāts bijis pārsteidzošs - klausītāju skaits pieaudzis, sevišķi vecākā gada gājuma cilvēku vidū, bet arī daudzi jauni mūziķi izmanto radušos situāciju, lai popularizētu savus darbus, kurus ļauj atskaņot bez maksas.

Sabiedriskās domas izpētes institūta IPSOS veiktā aptauja liecina, ka radiostacijas klausītāju skaits janvārī pieaudzis par 20%, salīdzinot ar vidējo klausītāju skaitu 2016.gada pēdējā ceturksnī.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

ASV Finanšu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi vēl virkni Krievijas kompāniju, paplašinot pret Krieviju vērstās sankcijas par Krimas okupāciju un aneksiju.

Sarakstā iekļautas kompānijas SGM-Most un Mostotrest, kas nodarbojas ar tilta celtniecību pār Kerčas šaurumu starp Krieviju un anektēto Krimu.

Saraksts papildināts arī ar vairākiem desmitiem Gazprom meitas uzņēmumu, tostarp vienu no Krievijas lielākajiem mediju holdingiem Gazprom-media.

Gazprom-media apvieno telekanālus NTV, TNT, TV-3, Pjatņica, Mač TV, radiostacijas Avtoradio, Energy, Comedy Radio, tam pieder radiostacijas "Eho Moskvi" kontrolpakete, video vietne Rutube un citi mediju aktīvi.

Sankcijas arī noteiktas vēl 17 privātpersonām.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

No ētera pazuduši Radio 101 programmas Ausīs rīts veidotāji - Eduards Švāns, Zane Peneze un Gustavs Terzens, bet viņu vietā no rītiem dzirdams Toms Grēviņš. Izskanējušas baumas par to, ka radio darbinieki jau vairākus mēnešus nesaņemot algas, tāpēc šādā veidā izsaka protestu.

Pašām radio personībām sniegt komentārus šajā sakarā ir aizliegts, vēsta Delfi.lv.

«Es negribētu komentēt to, kas, iespējams, ir, iespējams, nav baumas. Mēs, Ausīs rīts komanda, jau pusotru gadu močījam, ceļoties piecos no rīta. Tagad esam aizgājuši pagozēties saulītē - visi uz laiku esam bezalgas atvaļinājumā,» portālam skaidro Švāns, kurš arī atklāj, ka drīzumā trijotne atkal atgriezīsies radio, taču liek manīt, ka zināma neapmierinātība viņos tomēr sēž.

«Neesam saplēsuši darba līgumus un nevienam sejā iemetuši, lai arī, iespējams, dažs labs būtu to pelnījis. Es gribēšu redzēt, kas notiks ar Tomu Grēviņu šajā laikā, kad viņš pēc nakts diskotēku spēlēšanas celsies piecos, lai septiņos vadītu rīta programmu,» tā Švāns.

Šogad festivālu Positivus apmeklējuši aptuveni 30 000 cilvēku, aģentūrai LETA sacīja festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Viņš skaidroja, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, vislielākais apmeklētāju pieplūdums festivālā bija sestdien. Arī aptuvenais festivāla apmeklētāju skaits esot sasniedzis rīkotāju plānotos 30 000.

«Apgalvojumi, ka festivāls vairs nenotiks, ir baumas. Būtiski, ka no malas ir daudz šaubu un neobjektīvu priekšstatu. Taču pašiem apmeklētājiem nav šaubu - festivāls noticis kā vajag, un tā nebūs pēdējā reize,» sacīja Majors.

Viņaprāt, festivāla līmenis salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir audzis. Majors arī skaidroja, ka ir grūti paredzēt kopējo apmeklētāju skaitu, jo teju trešdaļa savu lēmumu par ierašanos pieņem tikai nedēļu pirms festivāla norises. Uz to norādot biļešu tirdzniecības statistika.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Polijas naftas kompānija PKN Orlen neizslēdz iespēju pārdot vai slēgt savu dziļās finansiālās grūtībās nonākušo Lietuvas meitasuzņēmumu Orlen Lietuva, bijušo Mažeiķu naftu, vēsta Lietuvas poļu radiostacijas Znad Wilii interneta portāls Zw.lt, atsaucoties uz kompānijas valdes locekli Mareku Podstavu.

Polijas Seima valsts kases komisijas sēdē Podstava izteicies, ka sarunas ar Lietuvas valdību nedod lielas cerības uz Mažeiķu uzņēmuma finansiālās situācijas uzlabošanos un kompānija neizslēdz nevienu scenāriju, ieskaitot Lietuvas rūpnīcas likvidēšanu.

Pašreizējai situācijai ir vairāki iemesli - ekonomikas palēnināšanās, klimata politika, augošā konkurence no Austrumiem, slānekļa gāzes revolūcija Amerikas Savienotajās Valstīs un jūras transporta augstās izmaksas.

Orlen Lietuva ne vienreiz vien paudusi viedokli, ka uzņēmuma stāvoklis ir ļoti atkarīgs no Lietuvas institūcijām, un uzsvērusi, ka tai noteikti augstāki dzelzceļa pārvadājumu tarifi nekā konkurentiem no Baltkrievijas un Krievijas. Nekādi neizdodas arī atrisināt jautājumu par 2008.gadā slēgtā un 2010.gada vasarā daļēji demontētā dzelzceļa posma Mažeiķi-Reņģe atjaunošanu.

Eiropa dara visu, kas ir tās spēkos, lai nepieļautu Grieķijas maksātnespēju, paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Kanclere arī brīdināja, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas izraisīs «domino efektu» un no tā nepieciešams izvairīties, raksta Bloomberg Businesweek.

Atbildot uz Vācijas radiostacijas jautājumu, vai Grieķijas maksātnespēja sagraus eirozonu, A. Merkele atbildēja: «Mēs izmantojam visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai to nepieļautu. Mums ir jāizvairās no visiem neprognozējamajiem procesiem, kas attiecas uz eiro».

Uzsverot, ka Eiropa piedzīvojusi «vēsturiskus izaicinājumus», kanclere norādīja, ka jādara viss, lai saglabātu eirozonu neskartu, «jo pretējā gadījumā mēs ātri vien piedzīvosim domino efektu».

«Septiņpadsmit dalībvalstu lielajā eirozonā mēs varam saglabāt stabilu eiro tikai tādā gadījumā, ja novēršam neprognozējamus procesus. Tāpēc mūsu galvenā prioritāte ir izvairīšanās no nekontrolētas Grieķijas maksātnespējas, jo tā ietekmēs ne tikai Atēnas,» klāstīja A. Merkele.

Tiesa šodien nolēma atlikt lietas izskatīšanu līdz nākamā gada janvārim, kā arī uz nākamo sēdi piespiedu kārtā nolemts atvest tos apsūdzētos, kuri nebija ieradušies bez attaisnojoša iemesla.

Arī par tiesas procesa iespējamo sadalīšanu varētu tiks lemts nākamajā sēdē.

Rīgas apgabaltiesā šodien uz pirmo sēdi bija sanākuši 2009. gada 13. janvāra grautiņos apsūdzētie, viņu aizstāvji, cietušie un cietas iesaistītās personas.

Kopumā tiesas zālē, ieskaitot žurnālistus, bija pulcējušies aptuveni 100 cilvēku. Jāatgādina, ka lietā apsūdzība uzrādīta 68 personām. Uz šo tiesas sēdi ieradusies lielāka daļa no tiem. Dažiem, kuri nav ieradušies, ir attaisnojoši iemesli, piemēram, slimība, bet par citiem, kas veido lielāko daļu no tiem, kuri nav ieradušies, tiesai informācijas nav.

Lietas materiāli tiesas zālē tika ievesti ar vidēja izmēra ratiņiem. Trīs no apsūdzētajiem tiesā nogādāti ar konvoju.

Krievijā Altaja novada amatpersonas noliegušas medijos izskanējušos apgalvojumus par kādā šī reģiona kultūras namā gatavoto leļļu teātra iestudējumu, kurā paredzēta ASV prezidenta Baraka Obamas nogalināšanas aina, pirmdien vēsta ziņu aģentūra Interfax.

«Tiek gatavota svētku programma Masļeņicas svētkiem, bet šāda iestudējuma tajā nav,» sacīja Čarišas kultūras nama administrācijas pārstāvis.

«Nekādi iestudējumi ar Baraka Obamas lelles nogalināšanu vai sadedzināšanu netiek gatavoti. (..) Ir noticis pārpratums, jo radio ēterā viens no aktieriem lika lietā neveiksmīgu salīdzinājumu un kā sliktā varoņa piemēru minēja amerikāņu prezidentu. Mediji situāciju nepareizi saprata un uzpūta,» skaidroja Altaja novada kultūras pārvaldes preses sekretārs.

Mediji sestdien ziņoja, ka Barnaulas radiostacijas Serebrjanij Doždj pārraidē bērnu svētku vadītājs Jevgēņijs Golovins klāstījis par gaidāmo Masļeņicas izrādi, kurā personāžs «antisankciju» Petruška nogalinās ASV prezidentu Baraku Obamu.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

Tehnoloģiju gigants Apple šomēnes laidīs klajā jaunu mūzikas straumēšanas pakalpojumu.

Apple pirmais mūzikas straumēšanas pakalpojums būs pieejams Apple Music aplikācijā no 30.jūnija. Trīs mēnešus to varēs izmēģināt par brīvu, bet pēc tam tiks ieviesta abonēšanas maksa.

Aplikācijā būs pieejama radiostacija Beats One, kurā saturu veidos vairāki pazīstami dīdžeji. Viens no tiem būs Zeins Lovs no raidorganizācijas BBC 1.radiostacijas.

«Tagad visas iemīļotākās mūzikas klausīšanās iespējas būs vienuviet,» tehnoloģiju konferencē Sanfrancisko sacīja Beats līdzdibinātājs Džimijs Jovins. «Algoritmi nevar visu. Ir vajadzīgs cilvēka pieskāriens.»

Straumēšanas pakalpojuma mēneša abonentmaksa būs 9,99 ASV dolāri (8,95 eiro), bet ģimenes abonements maksās 14,99 dolāru (13,43 eiro).

Īrijā turpinās ažiotāža, ko sacēla Īrijas plašsaziņas līdzekļos tendenciozi iztulkotais poļu laikraksta stāsts par Magdu – bez darba palikušu poļu viesmīli, kura izmanto šīs valsts sociālās garantijas.

Par to raksta baltic-ireland.ie.

Reaģējot uz šo rakstu, vaļsirdīgs Monaghan grāfistes domnieks apgalvojis, ka ārzemnieki, kuri pieprasa sociālos pabalstus, sagraus valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu, vēstījis Irish Examiner.

Seamuss Treanors, kurš ir pašvaldības deputāts kopš 2009.gada, pēdējo divu dienu laikā radiostacijās Newstalk un Northern Sound esot apgalvojis, ka 40% sociālā budžeta tiek tērēti ārzemniekiem.

Tomēr Sociālās aizsardzības departaments šo apgalvojumu noliedzis, norādot, ka apmēram 21 miljardu eiro lielais sociālās labklājības budžets tiek izlietots 50 dažādās programmās un netiek veikta pabalstu saņēmēju uzskaite pēc valstspiederības.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Vērtējot izskanējošo informāciju, ka Latvijas autortiesības sargājošas organizācijas gatavojas aktīvi kontrolēt radio skanēšanu taksometros, nozares pārstāvji uzsver, ka tas nozīmē - pienāks laiks, kad taksometros valdīs klusums, un sauc to par reketu.

Taksometru kompānijas Baltic Taxi direktors Ingus Kļaviņš, Db.lv atzina, ka uzņēmums, visticamāk, atteiksies no radio atskaņošanas taksometros. I. Kļaviņš neuzskata, ka, atskaņojot radio taksometros, uzņēmums gūst peļņu un tas drīzāk domāts, lai radītu fonu braucienam. Viņš norādīja, ka jau tā uzņēmumam ir grūtības konkurēt ar nelegāliem pārvadātājiem, bet šāds papildus slogs to padarītu vēl sarežģītāku. «Kam būtu jāmaksā par BBC ziņu radio atskaņošanu taksometrā?» vaicāja I. Kļaviņš.

Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdētājs Leopolds Muižnieks sarunā ar Db.lv apliecināja, ka tiks izstrādāti iekšējie noteikumi, kuri aizliegs uzņēmuma šoferiem klausīties radio. L. Muižnieks abu organizāciju (AKKA/LAA un LaIPA) darbību salīdzināja ar deviņdesmito gadu sākumā pastāvošo reketu, kad uzņēmējiem par «jumta» pakalpojumiem vajadzējis maksāt noteiktu atlīdzību.

Drīzumā Norvēģija pārtrauks radio raidīšanu FM diapazonā un kļūs par pasaulē pirmo valsti, kas pāries tikai uz digitālo radio, ziņo thelocal.no.

Norvēģijas valdība lēmusi, ka FM radio viļņi apklusīs, sākot no 2017. gada 11. janvāra, un valstī notiks pāreja uz DAB+ radio apraidi.

Lai gan gatavošanās tam notiek jau gadiem, daļa norvēģu ar šādām izmaiņām nav apmierināti un uzskata to par nevajadzīgu soli. Tomēr Norvēģija savu izvēli ir izdarījusi un gan praktisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ ir pārāk novēloti ieslēgt atpakaļgaitu.

Šo Norvēģijas soli cieši vēros arī citas valstis, kuras apsver iespēju sekot šim piemēram, jo īpaši, Dānija, Zviedrija, Šveice un Dienvidkoreja.

Radiostacijas 101 rīta programmas Ausīs Rīts veidotāji ceturtdien, 5. aprīlī, izplatījuši paziņojumu par to, ka pārtrauc sadarbību ar radio, un kā galvenais iemesls sadarbības pārtraukšanai tiek minētas finansiālas problēmas.

«Ir pagājis ilgs laiks, kopš Ausīs Rīts nav ēterā. Tas daudzus samulsināja un turēja neziņā. Par to no sirds atvainojamies, jo paši bijām samulsuši un nezinoši. Tagad ir skaidrība. Šobrīd esam spiesti pārtraukt darbu Radio 101. Tomēr viss, kas notiek, notiek uz labu,» raksta Gustavs Terzens, Eduards Švāns un Zane Peneze. «Arī šobrīd, kad Ausīs Rīts ir spiests nākt klajā ar šādu paziņojumu, kas kādam varētu šķist gana skumīgs, tomēr nevajadzētu nokārt galvu,» teikts paziņojumā.

«Runājot par šādas rīcības iemeslu, pietiks, ka pateiksim, ka tās ir finanses, kas attiecas tikai uz rīta programmas komandu. Mēs zinām, ka Latvijā darbu atrast var tikai Čaks Noriss, tomēr mūs tas nebaida un mēs pamēģināsim. Mums trijiem kopā strādāt patīk, turklāt šobrīd idejas jau birst uz zemes, vajadzētu tās likt lietā,» teikts programmas Ausīs Rīts līdzšinējo veidotāju paziņojumā.

Pasaules latgaliešu konferences atklāšanā Rēzeknē pasākuma dalībniekus uzrunāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kļūstot par pirmo ministru, kas oficiālu latgaliešu pasākumu uzrunājis latgaļu valodā.

Runā viņš aicināja latgaliešus saglabāt savu kultūru un dialektu, izvairoties no rusifikācijas, tāpat atgādinaja, ka patlaban Latgalē nav sastopami uzraksti uz izkārtnēm un vietvārdi latgaļu valodā, bet saziņai ar krieviem «ļaudis joprojām biežāk lieto okupācijas laiku oficiālo saziņas valodu».

«Taču atbildēsim godīgi uz jautājumu: vai izejot ārā jel kas liecina par to, ka mēs esam Latgalē? Vietējās radiostacijas skan krieviski, televīzijā raidījumi notiek krieviski un tie pat netiek tulkoti, nedaudz skan literārā latviešu valoda,» viņš norādīja.

Runājot par rusifikācijas problēmu, J. Bordāns pauda: «Mēs esam brīvi! Tik vien man nav saprotams, kādēļ mēs savās pilsētās izturamies kā svešinieki...» Šāds viedoklis viņam radās pēc tam, kad viņš atklāja, ka «Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā darbinieces, stāstot par izplatītiem vārdu maiņas gadījumiem, minēja, ka kāda jauna daugavpiliete nomainīja savu vārdu Līga uz Aļona, jo vecāku dotais vārds esot svešs viņas dzīves videi un ar to viņa tiekot izstumta no sabiedrības».

Par spīti digitālo mediju straujajai attīstībai, cilvēki lielākajā daļā pasaules valstu joprojām ir gatavi vairāk tērēt naudu par tradicionālajiem, nevis digitālajiem medijiem.

Šobrīd visplašākais digitālo mediju patēriņš un gatavība maksāt par digitālo saturu ir novērojama tādās valstīs kā Ķīna, Brazīlija un Singapūra, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG mediju patēriņa ieradumu salīdzinošais pētījums Digital Debate2013.

Lai ieinteresētu iedzīvotājus naudu tērēt arī digitālajiem medijiem, izšķiroša būšot spēja sadarboties tehnoloģiju un mediju nozaru uzņēmumiem, piedāvājot mobilo ierīču lietotājiem novatoriskus un peļņu nesošus risinājumus.

Armine Movsisjana, KPMG Baltics SIA mediju eksperte un partnere Latvijā, norāda: «Arī Latvijas tradicionālie mediji, sekojot līdzi tehnoloģiju tendencēm un lietotāju pieprasījumam, sāk piedāvāt savu saturu digitālajos formātos. Tā, piemēram, lielākās Latvijas izdevniecības piedāvā savus populārākos izdevumus iegādāties un lasīt elektroniski, mobilajās iekārtās iespējams skatīties populārākos Latvijas televīzijas kanālus un praktiski visas Latvijas lielākās radiostacijas piedāvā iespēju tās klausīties arī mobilajās ierīcēs. Iedzīvotāju ieradumu maiņas un jauno tehnoloģiju iespaidā tuvākajā laikā būtiskas izmaiņas sagaida arī Latvijas sabiedriskos medijus. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadībā 2013. gadā ir izstrādāta jauna Latvijas vienotā sabiedriskā medija koncepcija, kas atbilstoši Somijas un citu Eiropas valstu pieredzei piedāvā izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kurš apvienotu gan televīziju un radio, gan arī interneta medijus.»

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Mēs domājām, domājām un izdomājām, ka vēl nedaudz jāpadomā... Tā var formulēt Saeimas deputātu darbu attiecībā uz tā dēvēto autortiersību nodevas likumu.

Proti, pērn tika nospriests, ka pašreizējais formulējums likumdošanā saistībā ar to, kam, kādos gadījumos un cik daudz jāmaksā par intelektuālā īpašuma izmantošanu vai, vienkāršāk sakot, mūzikas klausīšanos ir pārāk neskaidrs, un tāpēc ir vajadzīgi likumdošanas grozījumi. Gada laikā izdarīto šajā jomā pat ar lielu piespiešanos nevar nosaukt par progresu. Tiesa gan, deputāti ir tikuši līdz attiecīgā normatīvā akta trešajam lasījumam, taču daļa no viņiem atzīst, ka pašiem nav ne jausmas, ko viņi tur ir salēmuši. Bet, tā kā veselu gadu it kā ir strādāts, un šajā sakarā atsēdēto laiku parlamentāriešiem pamest kaķim zem astes gluži negribas, likumu nolemts virzīt uz priekšu tādu, kāds tas ir, paredzot, ka tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Neprofesionāli un bezatbildīgi!

«Swedbank» klientiem nav jābažījas par aizdomām, ka bankā varētu būt notikusi naudas atmazgāšana, jo nav pamata uzskatīt, ka «Swedbank» Igaunijā varētu piemeklēt tāds liktenis kā «Danske Bank», kurai naudas atmazgāšanas dēļ jāslēdz Igaunijas filiāle, paziņojis Igaunijas centrālās bankas viceprezidents Madiss Millers.

«Runājot par »Swedbank« gadījumu, jāteic, ka banka nevar izfiltrēt katru klientu veikto transakciju. Tāpēc »brīdinājuma karodziņi« parādās pēc [transakcijas] un bankai ir izvēle, vai tā vēlas pārtraukt attiecības ar klientu. Mums jāatzīst, ka, pirmkārt, attiecībā uz »Swedbank« vēl nav notikusi oficiāla izmeklēšana, un otrkārt, kad runa ir par šādām aizdomām, bankas atbilstoši likumam vienmēr ir ļoti sliktā pozīcijā, tās nevar sniegt komentārus par individuālu klientu veiktām transakcijām vai [sniegt informāciju], vai attiecīgā persona ir bankas klients,» sacīja Millers radiostacijas «Kuku» raidījumā «Majandusruum» («Ekonomikas telpa»).

Igaunijas Bankas viceprezidents pauda viedokli, ka pašreizējos standartus cīņā pret naudas atmazgāšanu nebūtu jāizmanto, lai izvērtētu transakcijas, kas notikušas pirms desmit gadiem, jo regulējums un transakciju uzraudzība šajā laikā būtiski mainījušies.