Pensionāri triumfē Satversmes tiesā  50

Iepriekš noteiktie ieturējumi ir jāizbeidz līdz nākamā gada 1.martam, kā arī šim datumam ir pārdomāti jānosak kārtībā, kādā atlīdzināmi ieturējumi, kas veikti pamatojoties uz apstrīdētajām normām. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST pilnībā apmierināja pensionāru prasības un atcēla pensiju samazinājumu par 70% strādājošajiem pensionāriem un  par 10% nestrādājošajiem pensionāriem.

ST kā pēdējais ieturējumu izmaksas termiņu noteica 2015.gada 1.jūliju, bet izvērtējot termiņu ir jāņem vērā īpašā grupa, kā arī vecuma un citus kritērijus.

Kā norādīja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris nav iespējams likuma normas par pensiju samazināšanu atcelt uzreiz, jo tad izveidotos situācija, kas vēl vairāk neatbilstu Satversmei, jo tad rastos situācija, kas apdraudētu valsts pamatbudžeta un arī speciālā budžeta stabilitāti.

ST tiesnese Kristīne Krūma skaidroja, ka tiesa atzina, ka Satversme negarantē personām tiesības uz konkrētu sociālā nodrošinājuma apmēru, tomēr iedzīvotājiem ir jāgarantē sociālā drošība. Līdz ar to valstij ir tiesības veikt samazinājumus, bet ir jautājums par to, kā to veic. Pieņemot šādu lēmumu ir jāizvērtē dažādās pensionāru grupas un viņu sociālais nodrošinājums. To pierādot arī pēcāk mainītās normas attiecībā uz invaliditātes pensijām.

Likums, kas stājās spēkā 1.jūlijā, paredzēja vecuma un izdienas pensiju samazināšanu par 10%, savukārt strādājošo pensionāru pensiju samazināšanu — par 70%. Tas valstij laikā no jūlija līdz novembrim ļāva ietaupīt 42,7 miljonus latu, aprēķinājusi Labklājības ministrija. Strādājošo pensionāru skaits samazinājies aptuveni uz pusi.

Pensiju sagataveValsts ietaupījums no pensiju samazināšanas par 10% bija 26,2 miljoni latu (no 1.jūlija līdz 1.novembrim), savukārt - no strādājošo pensionāru pensiju samazināšanas par 70% — 16,5 miljoni latu. Kopumā pensiju samazināšana skāra 475,3 tūkstošus cilvēku

Vasarā Satversmes tiesā (ST) vērsās ar iesniegumiem vairāki tūkstoši pensionāru, kuri budžeta cirpšanā uz pensionāru rēķina bija saskatījuši pretrunas ar vairākiem Satversmes pantiem. ST lietas apvienoja vienā, ietverot gan tās, kas attiecas uz vecuma un izdienas pensiju samazināšanu, gan strādājošo pensiju samazināšanu.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iepriekš līdzīgi kā citi koalīcijas politiķi bija kategorisks un norādīja, ka ministrijai nebūs naudas, ja ST lems par labu tiem, kas apstrīdējuši pensiju samazināšanu. Intervijā LNT raidījumā 900 sekundes ministrs viennozīmīgi sacīja, ka labvēlīga sprieduma gadījumā nauda būs jāmeklē kur citur.

Arī partijas «Jaunais laiks» priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa iepriekš atzina, ja valstij jāatmaksā pensionāriem nauda, kas iegūta no pensiju samazināšanas, iestāsies valsts bankrots. Pensiju samazināšana «nav brīvprātīgi pieņemts lēmums», tāda ir ekonomiskā situācija — valstij nav naudas, skaidroja S. Āboltiņa.

Kā jau iepriekš rakstīts, ja ST atzīs likuma normas par nekonstitucionālām - spriedums būs labvēlīgs pensionāriem, iespējams iet vairākus ceļus, jo tiesa arī ieraksta termiņu, kurā likuma normas zaudē spēku. Pastāv iespēja, ka tās zaudē spēku ar to pieņemšanas brīdi, tāpat to iespējams piemērot arī atpakaļejoši, skaidroja ST pārstāve Līna Kovalevska. Tā netiktu izslēgta iespēja, ka valstij pensionāriem jāatlīdzina zaudējumi, kas saskaņā ar labklājības ministrija aplēsēm līdz dienai, kad ST jāpieņem lēmums, būtu pat ap 100 miljoniem latu. Tas gan būtu valstij finansiāli neizdevīgākais un pensionāriem izdevīgākais spriedums.