Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

«Manuprāt, šis ir konkrēta cilvēka, manas kolēģes, psihiatres, ministra Jura Bārzdiņa palīdzes Santas Purviņas kliedziens «ķeriet zagli». Tas ir dīvaini, kad kāds cenšas pierādīt, ka kāds ārsts izraksta neīstos medikamentus vai izraksta tos par daudz, bet pat necenšas saskatīt miljonus, ko Repharm, Recipe, Mēness aptiekas ķēde nopelna ik gadu,» intervijā laikrakstam Diena, komentējot medijos paceltos tēmu, ka ir bieži gadījumi, kad ārsti uz valsts rēķina pacientiem izraksta zāļu dubultdevas, sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

«Internetā katrs var atrast informāciju, ka, piemēram, tādi zāļu vairumtirgotāji kā Vadims Telica un Josifs Apts ir Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā, viņu peļņa bijusi mērāma miljonos. Zāļu vairumtirdzniecības vertikālā integritāte iegādājusies desmit Rīgas poliklīnikas, lielu laboratoriju, atsevišķas slimnīcas. Un šī lielā peļņa - patīk vai ne, nāk no nopietna mārža par zālēm, ko šie zāļu vairumtirgotāji saņem. Man personīgi rodas iespaids, ka kolēģe Santa Purviņa, iespējams, strādā zāļu vairumtirgotāju interesēs,» stāstījis P. Apinis.

«Ja nu reiz kāda mana kolēģe ir konstatējusi negodprātīgu un savā veidā pacientam kaitējošu rīcību, tad rodas jautājums - vai viņa ir par to ziņojusi Veselības inspekcijai? Pieņemu, ka ir. Ja tas tā nav, tad šādi paziņojumi televīzijā ir tikai kolēģes personīgo reitingu celšana un tīša vai netīša vienas sabiedrības daļas sarīdīšana pret otru,» viņš norādījis.

Taksometru zīmols Lady Taxi uz laiku apturējis savu darbību un klientu apkalpošanu, apstiprināja uzņēmumā.

Lady Taxi šodien informējis klientus, ka «nepārvaramas varas apstākļu dēļ Lady Taxi vienīgais transporta un personāla piegādātājs SIA Taksometru vadītāju akadēmija šodien pārtrauc savu pakalpojumu sniegšanu. Kompānijas vadība ir padevusies nespējā prognozēt izmaiņas likumdošanā, banku jaunos nosacījumos, kā arī nodrošināt mūsu drošību taksometru tirgū. Lady Taxi tuvākās nedēļas nespēs kvalitatīvi sniegt savus pakalpojumus. Lūdzam izvēlēties citu pārvadātāju,» norādīts paziņojumā.

Taksometru vadītāju akadēmijas valdes loceklis Normunds Apinis aģentūrai LETA skaidroja, ka darbības pārtraukšana saistīta ar nesakārtoto vidi taksometru pakalpojumu nozarē, kuras dēļ no šodienas pārtraukta sadarbība ar zīmolu Lady Taxi.

30.augustā saņemta informācija, ka Indijas sportists Vinods Kumars (Vinod Kumar), kurš 29. augusta, sacensībās sasniedza trešo labāko rezultātu, aizmetot disku 19,91 metrus tālu, ir startējis nepareizā medicīniskajā klasē, un viņa rezultāts ir anulēts. Līdz ar to trešo labāko rezultātu pasaulē diska mešanā F-52 veselības klasē ir sasniedzis mūsu četrkārtējais paralimpisko spēļu čempions Aigars Apinis, informē Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāve Ieva Prauliņa.

Kā vēstīts, Tokijas paralimpiskajās spēlēs ļoti spēcīgā konkurencē paravieglatlēts Aigars Apinis disku aizmeta 19,54 metrus tālu.

Būdams viens no pasaules top sportistiem, Aigars Apinis sacensībās sagādāja nopietnu konkurenci un satraukumu citu valstu atlētiem. Pats sportists atzīst, ka konkurence viņa disciplīnā paaugstinās ar katru gadu, un aizvien vairāk ir tādu sportistu, kuri met vairāk par 19 metru atzīmi.

Aigars ir četrkārtējs paralimpisko spēļu čempions un godalgotākais sportists Latvijā. Viņa paralimpiskais rekords diska mešanā ir 21 metrs, ko viņš sasniedza 2012. gada Londonas paralimpiskajās spēlēs.

2016. gada paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, 2012. gada paralimpiskajās spēlēs Londonā – zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanā. 2008. gadā Pekinā viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā un sudraba medaļu lodes grūšanā. Savukārt 2004. gadā paralimpiskajās spēlēs Atēnās viņš izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet 2000. gadā Sidnejas paralimpiskajās spēlēs – bonzas medaļu lodes grūšanā un bronzas medaļu diska mešanā.

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem mazumtirdzniecības uzņēmuma personālvadībā ir augsta darbinieku mainība

Tā intervijā DB norāda SIA Maxima Latvija Personāla vadības departamenta direktors Raitis Apinis. Laiks, cik ilgi pārdevēji strādā uzņēmumā, ir dažāds, bet parasti pirmie trīs mēneši ir kritiskākie. Šajā laikā darbinieks saprot, vai spēj un vēlas darīt šo darbu, un arī uzņēmums saprot, vai konkrētais cilvēks ir piemērots darbam. Rīgā šis periods ir pat īsāks nekā reģionos – galvaspilsētā viss top skaidrs jau pirmā mēneša laikā. Nākamā kritiskā robeža ir gads. Pa šo laiku cilvēks iepazinis darba procesu, dziļāk izpratis, kas un kā darāms, tāpat arī sapratis savus nākotnes mērķus.

«Jāņem vērā, ka pārdevēja amats lielākajai daļai cilvēku ir starta pozīcija karjeras veidošanā – viens no pirmajiem darbiem. Pēc gada daļa darbinieku saprot, vai vēlas turpināt izaugsmi konkrētajā uzņēmumā vai nozarē, vai darīt ko citu, piemēram, studēt. Šobrīd vērojama pozitīva tendence, ka pakāpeniski pieaug to darbinieku skaits, kas pie mums nostrādājuši piecus gadus un ilgāk. Tas nozīmē, ka tik ilgā laika periodā cilvēks ir nostabilizējies un atradis savu vietu,» saka R. Apinis.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Veselības ministrijā top jauns Ārstniecības likums. Nozarē strādājošie cer, ka varbūt beidzot tiks rasts risinājums daudzajām šīs sfēras «slimībām», pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējais Ārstniecības likums ir bezcerīgs – rakstīts pirms teju 20 gadiem, neskaitāmas reizes grozīts, atstājot iespaidu, ka katrs labojis kaut ko, kas ienācis prātā, saka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Kā absurds minams kaut vai tas – likumā teikts, ka tā mērķis «ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus». Tas ir fundamentāli nepareizi, viņš saka, jo likumam būtu jānosaka ārstniecības, diagnostikas, profilakses un rehabilitācijas process.

Drīzumā informācija par ārstu, arhitektu, māsu, farmaceitu un vēl citu profesionāļu darbību būs brīvāk pieejama Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Tā sauktā elektroniskā profesionālā kvalifikācijas karte izstrādāta ar mērķi atvieglot pārvietošanos un praksi dalībvalstīs, tomēr Latvijā radušās bažas, ka tādā veidā Vecā Eiropa vēl vieglāk varēs pārvilināt pie sevis Latvijas speciālistus, citējot Latvijas Radio, vēsta portāls lsm.lv.

Latvijas ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis ir kritisks, jo saredz bagātāko Rietumu valstu mērķi: ērtāk un ātrāk pārvilināt pie sevis augsti kvalificētu darba spēku. «Personāla migrācija ir radīta tāpēc, lai mums no speciālistiem atbrīvotu un bagātās Eiropas valstis neieguldītu līdzekļus šādu speciālistu sagatavošanā. Darbība ir noziedzīga pret jaunām Eiropas valstīm,» pārliecināts ārstu biedrības vadītājs.

«Tas atvieglo, piemēram, Vācijai ārstus vienkārši uzsūkt. Viņi var teikt, ka grib pašus labākos, piemēram, 500 ārstus, lai gan tikai 8000 mums ir,» saka P. Apinis.

Tikmēr par likumprojektu atbildīgā deputāte Bernadete Vergnāda norāda, ka mērķis ir vienoti standarti. «Šī direktīva ir nopietns solis uz priekšu daudzās jomās, lai beidzot izveidotu Eiropas profesionālo karti, pie kuras esam strādājuši jau sešusus gadus. Tai vajadzētu atvieglot profesionāļu darbību: tā vieglāk ļauj apmainīties ar informāciju starp autoritātēm un rezultātā uzlabos dzīvi pacientiem un klientiem, padarot to drošāku,» citējot deputāti, vēsta Latvijas Radio.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Tā dēvētajā oligarhu lietā joprojām nevienam nav piemērots aizdomās turamā statuss, apgalvo bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, paužot pārliecību, ka «oligarhu lieta» izgāzīsies un tas esot tikai laika jautājums, kad drošības iestāžu personām, «kuras piedalījās šajā politiskajā pasākumā», nāksies atvainoties par to, ka viņas ir kļūdījušās un ka noticis pārpratums.

Šlesers norāda, ka apmēram piecus gadus viņš strādāja valdībā un viņam nebija tiesiskās imunitātes pret kratīšanu vai citām operatīvās izmeklēšanas darbībām. «Ja es būtu darījis kaut ko nelikumīgu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki varēja nākt un pārbaudīt,» sacīja Šlesers. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis, un arī vēlāk viņam ilgākus laika posmus imunitātes nebija, un, «ja kāds gribēja nākt, kratīt un kaut ko pārbaudīt, bija visas iespējas bez jebkādiem ierobežojumiem», sacīja Šlesers. Bijušais politiķis uzsvēra, ka tajos astoņos mēnešos, kurus viņš nostrādājis 10.Saeimā, viņš bija dziļā opozīcijā. «Ko tad es biju pēkšņi izdarījis tādu, ka steidzami vajadzēja iet un kratīt manu dzīves vietu?» jautāja Šlesers.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Pirmdienas vakarā Latvijā atgriezās astoņi Londonas paralimpisko spēļu dalībnieki. Paralimpiešus lidostā Rīga sveica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, labklājības ministre Ilze Viņķele un bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Londonas paralimpiskajās spēlēs Latvija ieguva divas medaļas – zelta medaļu lodes grūšanā un sudraba medaļu diska mešanā. Abas medaļas ieguvis vairākkārtējs paralimpisko spēļu čempions Aigars Apinis, kas šogad pārspējis savu labāko rezultātu, kļūstot par pasaules rekordistu lodes grūšanā. Labus rezultātus uzrādījuši arī citi sportisti.

Lidostā Rīga tika sagaidīti astoņi Londonas paralimpisko spēļu dalībnieki - Aigars Apinis (lodes grūšana, diska mešana), Rihards Snikus (paralimpiskā iejāde), Taiga Kantāne (lodes grūšana, diska mešana), Liene Gruzīte (lodes grūšana), Jānis Plotnieks (100 m peldēšana uz muguras), Dmitrijs Silovs (tāllēkšana), Edgars Kļaviņš (tāllēkšana) un Andis Ozolnieks (lodes grūšana).

Būvniecības nozares izaugsmes straujais kritums pērn atstājis būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, samazinot valsts IKP pieauguma tempu uz pusi, tam sasniedzot vien aptuveni 1.5%, - norāda Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists.

Nozares lejupslīdi veicinājusi ne tikai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu samazināšanās, bet arī plānoto būvdarbu aizkavēšanās dažādu nepārdomātu birokrātisku procedūru dēļ, kas liegušas uzsākt būvdarbus iecerētajā laikā.

Būvniecības apjomu kritumu pērn labi ilustrē sarukušais darba vietu skaits šajā nozarē, tas samazinājies par 6 līdz pat 10 tūkstošiem, atkarībā no datu avota. Šo apjomīgo nodarbinātības samazinājumu sekmējis lielo sabiedrisko ēku celtniecības apjoma kritums un ES atbalsta ēku siltināšanas projektiem šūpošanās. Arī dzīvojamās ēkas pērn būvētas par 7.8% mazāk nekā 2015. gadā, bet noliktavu un ražotņu celtniecības apjoms sarucis par 10.3%, situāciju būvniecības nozarē pērn raksturo eksperts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Latvijai līdz labklājības līmenim, kāds ir valstīs, kuras Doing Business reitingā ir zem mums, tāls ceļš ejams.

Uz pirmo jautājumu grūti atbildēt, ņemot vērā dinamisko politiskās situācijas maiņu, sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V), DB vaicāts, pie kuras Dombrovska valdības Latvija (21. vieta) apsteigs labklājības līmenī valstīs, kas Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2012 ir aiz mums – Šveici (26.), Beļģiju (28.), Franciju (29.), Nīderlandi (31.), Austriju (32.) un Luksemburgu (50. vieta). Viņš pieļāva iespēju, ka tā varētu būt arī kāda cita valdība. Tomēr šis ir viens no rādītājiem, kas norāda uz iespēju, ja ne apsteigt, tad vismaz tuvoties šo valstu labklājības līmenim, sacīja Ministru prezidents. Lai tuvotos šo valstu labklājības līmenim, mums ir jābūt kvalitatīvākai uzņēmējdarbības videi nekā šajās valstīs. Piesaistot investīcijas, mēs varēsim tuvoties arī valstīm, kas ir virs mums šajā reitingā – Vācijai un Japānai.

Gāze var palīdzēt visai tautsaimniecībai Latvijā tuvoties klimata neitralitātei, pašlaik šī energoresursa loma ir novērtēta tieši enerģētikā, taču nav izmantotas tās iespējas, kādas paveras transportā un arī lauksaimniecībā.

Lai šādas priekšrocības izmantotu, ir nepieciešama ne tikai atbilstoša valsts politika, bet arī attiecīgi instrumenti šo ieceru iedzīvināšanai.

"Objektīvi izvērtējot dažādus sektorus un to ietekmi (CO2 izmešu apmērus) uz klimatu, jāsecina, ka Latvijā ir trīs jomas, kuras rada vislielākās siltumnīcu gāzu emisijas, – lauksaimniecība, transports un enerģētika," situāciju žurnālam "Dienas Bizness" skaidro AS "Latvijas Gāze" Biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers.

Viņš atzīst, ka līdz šim īpaši aktīvi Latvija, raugoties no klimata skatupunkta, ir darbojusies enerģētikas nozarē. Enerģētikā dabasgāze nodrošina fleksibilitāti – spēju reaģēt gan uz sezonālām, gan arī ļoti straujām īstermiņa pieprasījuma izmaiņām.

Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos uzvirmoja neskaitāmi joki un komentāri par AS "Pasažieru vilciens" plāniem mainīt zīmolu, kļūstot par "Vivi Latvija". Kosmētikas ražotājs, ātrais kredīts, mūzikas grupa, bērnu preces – tās ir tikai dažas no asociācijām, kas interneta asprāšiem saistījās ar jauno zīmolu.

Zīmolam jāatspoguļo uzņēmuma statuss. "Vivi" ir jauks un mīlīgs zīmols, tomēr rodas šaubas, vai tas radīs asociāciju ar mūsdienīgu un augošu pasažieru pārvadājumu kompāniju?

Jaunais zīmols jātestē ar mērķauditorijas fokusgrupām

Zīmola maiņa ikvienā uzņēmumā ir ļoti nopietns solis, kas prasa ilgstošu tirgus un mērķauditorijas izpēti, analīzi u.tml. Turklāt, zīmola maiņai jāiet kopsolī ar kvalitātes izaugsmi un uzņēmuma attīstību kopumā. Tas, cik veiksmīgs būs jaunais zīmols, lielā mērā noteiks, vai uzņēmums uzšausies jaunos augstumos vai nogrims? Lai zīmola maiņa būtu veiksmīga, rūpīgi jāizvērtē tās nepieciešamība, turklāt jaunais zīmols jātestē ar mērķauditorijas fokusgrupām, jo tieši mērķauditorija lietos šo zīmolu.

Saeima pieņēmusi nozarē ilgi gaidīto un loģisko lēmumu palielināt reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tas varētu būt viens no stimuliem arī elektromobiļu pārdošanas apjomu kāpumam un līdz ar to Latvijas iespējai veiksmīgāk tuvoties noteiktajiem Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Taču nozīmīgs un vērtīgs solis būtu noteikt reprezentatīvā auto nodokļa piemērošanas periodu līdz pieciem gadiem, tādā veidā veidojot samērīgu nodokļu politiku un neliekot par kādreiz ekskluzīvu auto arī pēc 10 gadiem maksāt paaugstinātu likmi.

Tiek noņemts papildu slogs uzņēmumiem

Vairāku gadu laikā jaunu automobiļu cenas būtiski palielinājās inflācijas un izejmateriālu izmaksu pieauguma dēļ. Rezultātā patlaban standarta klases automobiļi un ikdienas elektroauto tiek pielīdzināti luksusa klases transportlīdzekļiem, tiem piemērojot reprezentatīvā auto nodokli. Tas rada slogu ikvienam uzņēmumam, kas vēlas šādu automobili iegādāties, jo realitātē netiek pirkts luksusa tipa transportlīdzeklis. Īpašu ietekmi tas atstāj uzņēmumiem, kuri iegādājas automobiļus vairumā. Līdz šim novērots tas, ka tiek meklēti citi veidi, kā reģistrēt vai iegādāties automobiļus, nereti apejot likumdošanas normas. Lai arī ceļš uz izmaiņām bija salīdzinoši garš, Saeima beidzot ir pieņēmusi grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, palielinot reprezentatīvā automobiļa vērtības slieksni no 50 000 līdz 75 000 eiro. Tādējādi uzņēmumi varēs iegādāties automobiļus no plašāka piedāvājuma klāsta, tiem nebūs vajadzības meklēt citus veidus tos reģistrēt, kā arī tiks veicināta "zaļā” politika, jo būs lielākās izvēles iespējas elektromobiļu klāstā, kas ir augstākās cenās. Rezultātā tiks pozitīvi ietekmēta valsts ekonomika un vide.