Šobrīd Latvijā pieejamo finanšu līdzekļu ir vairāk nekā tie reāli tiek pieprasīti un izmantoti uzņēmējdarbības attīstībai, izriet no Rīgas Plānošanas reģiona projekta SIB Net veiktā pētījuma.

Analizējot galvenās atšķirības starp Latvijas un Igaunijas topošajiem uzņēmējiem, kā arī sabiedrību kopumā, secināts, ka galvenā atšķirība ir izpratnē par to, kas ir biznesa uzsācējs (inovatīvs uzņēmējs). «Tas nav tikai uzņēmējs, kurš jau oficiāli reģistrējis savu uzņēmumu. Mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir sava ideja, taču tie neprot sagatavot savu piedāvājumu investoram saprotamā veidā un valodā, neprot pierādīt, ka šī ideja ir dzīvotspējīga. Neprot to pārdot,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona projektu koordinatore Liesma Grīnberga.

Vērtējot uzņēmējdarbības veiksmes faktoru, pētījumā skatīta jauno uzņēmēju un sabiedrības attieksme kopumā pret ārējo līdzekļu izmantošanu sava biznesa attīstībai (fondu, banku, ES struktūrfondu, valsts mērķfinansējumi, utt.). Secināts, ka latvieši galvenokārt paļaujas uz saviem spēkiem, bet igauņi – pretēji. Pēc L. Grīnbergas sacītā, latvieši ir daudz nedrošāki. Jaunie uzņēmēji baidās aizņemties sava biznesa attīstībai finansu resursus «no malas», savukārt igauņiem šī sistēma ir daudz stabilāka, viņi daudz drošāk izmanto ārējos resursus. Šī drosme atmaksājas, jo rezultātā igauņi daudz ātrāk attīsta savus biznesus.

Latvijas uzņēmumiem raksturīgs visaugstākais savu iekšējo resursu izmantošanas līmenis Eiropas Savienībā, kas ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā vidēji reģionā, savukārt Igaunijā šis rādītājs ir līdzīgs Eiropas vidējam līmenim. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem, to agrīnajā attīstības stadijā, pastāv risks palikt maziem un zaudēt pamatu izaugsmei, skaidro L. Grīnberga.

Pētījumā ieteikts paaugstināt sabiedrības izpratni par to, kas ir inovatīvs uzņēmums un biznesa uzsācējs. Tas nepieciešams, lai mazinātu barjeru starp investoriem un uzņēmējiem, attīstot prasmi kvalitatīvi sagatavot piedāvājumu potenciālajiem investoriem.

Jaunajiem uzņēmējiem pietrūkst informācijas un prasmju, lai izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus, traucē birokrātiskie šķēršļi. Būtiska problēma, ka ideju turētāji savas idejas neprot pārdot. Tāpēc šīs izpratnes un prasmju veidošanā jāiesaistās arī izglītības iestādēm, pašvaldībām, biznesa inkubatoriem un citiem starpniekiem, sola L. Grīnberga.

Pētījums par atbalsta instrumentiem, kas ir pieejami uzņēmējdarbības uzsākšanā Latvijā un Igaunijā, sākts 2010. gada nogalē. Pētījuma izstrādi līdzfinansējusi Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma 2007.- 2013.gadam projekta Mazās inovatīvās uzņēmējdarbības atbalsta tīkls (SIB Net) ietvaros.
Ņemot vērā tā rezultātus, plānots turpināt veidot jaunus atbalsta instrumentus, kā arī ieviest tos praksē.

Pašlaik tiek realizēti vairāki pasākumi topošo uzņēmēju atbalstam – nesen noslēdzās starptautiska inovatīvu biznesa ideju konkursa 1. kārta. Šobrīd top otrs pētījums par topošo uzņēmēju vajadzībām, lai ideju attīstītu līdz reālam biznesam. Pateicoties abu pētījumu rezultātiem, varēs izstrādāt reālus priekšlikumus dažādu līmeņu atbalsta institūcijām sistēmas pilnveidošanai, lai tā strādātu atbilstoši vajadzībām.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra