Tikai mehāniska aizsardzības izdevumu palielināšana jeb 2% atvēlēšana no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības stiprināšanai nevar atrisināt drošības izaicinājumus Eiropā, aģentūrai LETA norāda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Viņš norāda, ka NATO aizsardzībā spētu izdarīt daudz vairāk, ja dalībvalstu starpā būtu ciešāka sadarbība. Hiršs salīdzina Eiropu ar ASV, atzīmējot, ka Savienotajām Valstīm būtu jāpieliek lielākas pūles sadarbības veidošanā.
Tas, ko ASV nav darījusi, ir attīstības sadarbība. Kamēr ASV daudz tērē aizsardzībai, Eiropa ļoti daudz investē, piemēram, Āfrikā vai Tuvajos austrumos, būvējot skolas un slimnīcas. Tas ir tas, kā Eiropa, atšķirībā no ASV, ir centusies dot savu artavu starptautisko problēmu risināšanā, uzskata pētnieks.
Hiršs norāda, ka problēma šobrīd ir integrācija sadarbības valstu starpā, jo katrai valstij ir savas prioritātes - vienai attīstot floti, citai - gaisa spēkus, citai - artilēriju, un katra valsts domā par sevi. Daudz ciešāku sadarbību varētu panākt, izmantojot, piemēram, kopīgu kaujas grupu attīstīšanu un kopīgu dalīšanos katras valsts spējās, uzskata pētnieks.
Kā ziņots, par ieceri palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena, plānojot to paveikt līdz nākamās desmitgades vidum. Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvērusi, ka jau pērn Vācijas aizsardzības izdevumi pieauguši par 8%.
Latvija nepieciešamos 2% no IKP valsts aizsardzības spēju palielināšanai plāno sasniegt 2018.gadā.