Rīgas domes opozīcijas deputāts Valdis Gavars (V) domes frakciju bloka Vienotība vārdā šodien izplatījis paziņojumu presei, ka Mārupītes apkaimes iedzīvotājiem trūkst dzeramā ūdens, jo viens no SIA Rīgas ūdens brīvkrāniem nemaz neesot uzstādīts.

«Rīgas domes frakciju bloka Vienotība deputāti saņēmuši Mārupītes apkārtnes iedzīvotāju sūdzības par dzeramā ūdens trūkumu, jo Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas ūdens solītais nodrošināt iedzīvotājus ar dzeramo ūdeni, uzstādot brīvkrānus, izrādījies tikai solījums - jau divas dienas brīvkrāns Vācieša un Kantora ielas krustojumā nav pieejams,» teikts Gavara paziņojumā.

Gavars pats personīgi esot pārliecinājies, ka viens no diviem brīvkrāniem, ko solīja Rīgas dome, tiešām nav uzstādīts. Par konstatēto faktu Gavars esot informējis arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju Vjačeslavu Stepaņenko (LPP/LC), taču aktīva rīcība nesekoja.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Pirmdien ņemtajos ūdens paraugos no lokālajām ūdensapgādes sistēmām Mārupītes krastos ķīmisko piesārņojumu SIA Rīgas ūdens speciālisti nav konstatējuši, informē Rīgas dome. Līdz šim Rīgas ūdens laboratorijā veiktas analīzes diviem ūdens paraugiem, kurus iesnieguši Mārupes iedzīvotāji.

Tomēr ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas speciālisti joprojām neiesaka dzert ūdeni, kas ņemts no akām, spicēm un urbumiem Mārupē, jo gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums var tikt konstatēts arī pēc ilgāka laikā perioda.

Mārupes iedzīvotāji turpina nest ūdens paraugus uz SIA Rīgas ūdens laboratoriju no lokālajām ūdensapgādes sistēmām un tuvākajā laikā uzņēmuma rīcībā būs jauni analīžu rezultāti no citām Mārupes vietām.

Pirmdien un otrdien SIA Rīgas ūdens Mārupes apkaimes iedzīvotājiem dzeramo ūdeni piegādāja ar autocisternām, šajā laikā uzņēmums iedzīvotājiem bez maksas piegādāja 50 000 litru ūdens, skaidro SIA Rīgas ūdens sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Šodien atklāts Zaļā veloceliņa posms, kas savieno Kantora un Imulas ielu un vijas caur Mārupītes ieleju.

810 metrus garais posms bija pēdējais posms «zaļā koridora» izveidē. Celiņa posms stiepjas Mārupītes ielejā, vienā no Rīgas kultūrvēsturiski un bioloģiski vērtīgajām daļām. Nosaukums Zaļais veloceliņš dots tāpēc, ka veloceliņš pamatā vijas cauri pilsētas zaļajai zonai (Uzvaras un Arkādijas parks, Māras dīķis un Mārupītes ieleja).

Atšķirībā no citiem Rīgas veloceliņiem, kas kalpo galvenokārt kā infrastruktūra, Zaļais veloceliņš ir vairāk piemērots atpūtai un ģimenes izbraucieniem, norāda Rīgas dome. Veloceliņa izbūve tika sākta, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un tūristiem iespēju aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegt drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

«Jau šomēnes tiks uzsākta nepabeigtā Zaļā veloceliņa posma gar Māras dīķi izbūve, savukārt nākamgad pavasarī taps arī tā turpinājums posmā starp Dauguļu un Kantora ielām Mārupītes ielejā 1080 m garumā,» šodien, tiekoties ar veloaktīvistiem un apkārtnes iedzīvotājiem, informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Tāpat šogad plānots atjaunot arī veloceliņa horizontālo marķējumu un uzstādīt informatīvās norādes gar to.

Zaļais veloceliņš ved maršrutā no Vanšu tilta, pa Āgenskalna līci, Uzvaras parku, Arkādijas parku, gar Māras dīķi līdz Bieriņiem, pamatā izmantojot zaļo zonu – parkus, kā arī Mārupītes krastu.

Tas izveidots, lai dotu iespēju Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem aktīvi pavadīt brīvo laiku, izbaudot Rīgas parkus un Mārupītes dabas ainavu, kā arī sniegtu drošas pārvietošanās iespējas ikdienas velobraucējiem.

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

«Ir saprotams, un arī tika gaidīts, ka uzņēmēji, kuri darbojas šajā biznesā, iedarbinās savas PR kompānijas, lai «sirsnīgi» kritizētu Rīgas ūdens projektu, kas pat vēl nemaz nav sācis ražošanu. Tā sakot – nocirtīsim ideju jau saknē, lai pat nemēģina radīt konkurenci,» savu viedokli par sabiedriskajā telpā izskanējušajām diskusijām par Rīgas ūdens lietderību pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, norādot, ka Rīgas ūdens darbosies konkurences apstākļos, neapdraudod citus uzņēmumus.

Jau rakstīts, ka Rīgas ūdens iecerējis dibināt meitas uzņēmumu, kas ražotu un tirgotu fasēto ūdeni. Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA), savukārt, norādījusi, ka plānotais Rīgas ūdens eksports un peļņa vērtējama kā utopiska, turklāt Rīgas ūdens fasēšana «ir pakļauta brīvā tirgus kokurencei un līdz ar to nav savienojama ar PSIA Rīgas ūdens darbības pamata mērķi – ūdensapgādes un kanalizcācijas pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, savukārt publiski izskanējušās aplēses par plānotajām investīcijām, peļņu piecu miljonu latu apmērā un plānoto eksporta apjomu 90% apjomā nav pamatotas un ir pretrunā ar komercdarbībā valdošiem noteikumiem».

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Piesārņotajā Mārupītes apkārtnē Rīgas administratīvajā teritorijā iedzīvotāji varēs veikt aku un urbumu ūdens paraugu vienu analīzi bez maksas – izdevumi tiks segti no Rīgas domes rezerves fonda un SIA Rīgas ūdens līdzekļiem. Šādu priekšlikumu šodien atbalstīja Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks iepriekš uzdeva izvērtēt palīdzības iespējas piesārņojuma skartās apkārtnes iedzīvotājiem, kuru mājsaimniecības nav pieslēgtas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Analīzes tiks veiktas mēneša garumā, lai varētu kontrolēt iespējamo gruntsūdeņu piesārņojumu. Turklāt uzņēmuma interneta vietnē tiks publicēta informācija par jau veikto analīžu rezultātiem.

Rīgas ūdens laboratorijā līdz 6.07.2011. ir pārbaudīti trīs ūdens paraugi, nevienā no tiem piesārņojums nav konstatēts.

Db jau rakstīja, ka pēc ugunsgrēka biroja ēku kompleksa Baltais vējš angārā Mārupītē nokļuvušas bīstamas vielas. Ugunsgrēks izcēlās noliktavā ar sadzīves ķīmiju – mazgāšanas, dezinfekcijas līdzekļiem un medicīnā izmantotām vielām.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Veselības inspekcija (VI) neiesaka Mārupītes apkaimes iedzīvotājiem uzturā lietot piemājas dārzos izaudzētos dārzeņus un citas veltes, informē inspekcija.

«Inspekcija nerekomendē to darīt,» portālam BNS sacīja VI pārstāve Vera Zajeca.

Ūdens pārbaužu rezultāti būšot zināmi trešdien, kad arī sekos turpmākas rekomendācijas, tostarp saistībā ar mazdārziņos izaudzēto.

Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) uzskata, ka nav pamata bažām par dārzeņu kaitīgumu, ja dārzs nav laistīts ar piesārņoto ūdeni.

«Ja nav lietojuši piesārņoto ūdeni laistīšanai, nevajadzētu būt problēmām,» teica PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavackis. Viņaprāt, problēmu nebūšot arī rudenī ar kartupeļiem, kam pašlaik ir ziedēšanas laiks.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši elektriskās dezinfekcijas iekārtu ūdens attīrīšanai, informē augstskolas Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ūdens attīrīšanas iekārta ar elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģijas palīdzību, pielietojot nanostrukturētu keramiku, novērš patogēno mikroorganismu atrašanos ūdens apgādes sistēmās.

Karaseva akcentē, ka ūdens dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem posmiem ūdens izmantošanas ciklā, jo ar tās palīdzību iespējams iznīcināt gan patogēnos, gan cita veida mikroorganismus. Dezinfekcijas ceļā tiek uzlabotas ūdens garšas īpašības, novērsta iespēja inficēties ar dažādām slimībām, kā arī būtiski samazinās bioplēves veidošanās uz cauruļvadu un iekārtu virsmas dažādās ūdens apgādes inženiersistēmās.

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst ūdens elektroķīmiskā dezinfekcija, jo, salīdzinot ar alternatīvām tradicionālām ūdens apstrādes metodēm, tā ir lēta, efektīva un videi draudzīga, turklāt to ir iespējams automatizēt.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Lietuvas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā netālu no Latvijas robežas svētdien novērots liels naftas plankums, kura lielākā daļa atradās Latvijas teritoriālajos ūdeņos, bet pirmdien jau tas ir iztvaikojis.

Lietuvas Vides aizsardzības departaments informēja, ka par plankumu paziņoja Eiropas Jūras drošības aģentūra, bet vēlāk to apstiprināja arī Lietuvas Jūras spēki, kas ar helikopteru veica situācijas izpēti.

Noskaidrots, ka liela daļa naftas plankuma atradās Latvijas teritorijā, bet Lietuvas pusē bija apmēram 12,5% plankuma. Lietuvas pusē esošā naftas plankuma teritorija pārsniedza trīs kvadrātkilometrus un piesārņotāja apmērs tiek lēsts ap 330-660 litriem.

Pirmdien saņemtas satelīta fotogrāfijas liecina, ka naftas plankums augstās gaisa temperatūras dēļ ir iztvaikojis.

Lietuva ir sākusi izmeklēšanu par notikušo. Informācija par to nodota Lietuvas Vides aizsardzības aģentūrai. Sākotnējie dati liecina, ka piesārņojuma avots bija kuģis, kas šķērsoja Lietuvas un Latvijas robežu.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Uzņēmums Rīgas ūdens ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai piespiestu iedzīvotājus vēlreiz apmaksāt rēķinus, kurus tie jau bija samaksājuši māju iepriekšējiem apsaimniekotājiem, kas, savukārt, ar ūdensapgādes uzņēmumu nebija norēķinājušies, norāda Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad Latio namsaimnieks pārņēma apsaimniekošanā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izvirzīja prasības apmaksāt iepriekšējo apsaimniekotāju darbības laikā radušos parādus un līgumsodus. Rīgas ūdens ilgstoši nepievērsa uzmanību ienākošajiem maksājumiem un pavirši strādāja ar saviem klientiem un māju pārvaldniekiem, tādēļ par iepriekšējo periodu parādu rašanos ir atbildīgs arī pats uzņēmums, uzskata Latio namsaimnieks.

Viņš norāda, ka Rīgas ūdens vadības rīcībā ir visa informācija par Latio namsaimnieka un tā klientu norēķiniem, tādēļ izplatīto informāciju par maksājumu kavēšanu uzskata par meliem ar nolūku iebiedēt maksātājus.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, informē EM.

Izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.

Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc EM virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.