Pirms diviem gadiem Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs veicis apjomīgus nekustamo īpašumu darījumus ar vienu no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas īpašniekiem Aivaru Ločmeli. Taču izrādās, ka dažus gadus iepriekš politiķis daļu no šiem zemesgabaliem te pārdevis, te atkal pircis atpakaļ, turklāt vismaz daļa no aizdomīgajām īpašumu shēmām rada iespaidu par to fiktīvo raksturu, vēsta portāls pietiek.com.

Kā rādot Urbanoviča amatpersonas deklarācija, 2008. gadā viņš no Ločmeļa saņēmis 318 tūkstošus latu, noslēdzot kopumā veselus astoņus pirkuma – pārdevuma līgumus par summām no 14,7 līdz 112,3 tūkstošiem latu. Šie darījumi politiķim ļāvuši nokārtot savas kredītsaistības nepilnu 296 tūkstošu latu apmērā.

Taču, kā liecinot zemesgrāmatu informācija, vismaz no daļas pārdoto īpašumu Urbanovičs vienreiz šķīries jau iepriekš, turklāt darījumi vismaz no formālā viedokļa politiķim nav bijuši izdevīgi.

Tā 9,8 hektārus Rēzeknes novada Verēmu pagastā Urbanovičs 2001 gadā iegādājies par 2000 latu, dažus mēnešus vēlāk pārdevis par divarpus tūkstošiem kādai SIA Reviteko, savukārt pēc trim gadiem, 2005. gadā šo pašu zemi atkal nopircis jau par 29,4 tūkstošiem latu. Vēl trīs gadus vēlāk, 2008. gada februārī, kad nekustamo īpašumu krīze vēl īsti nebija sākusies, Urbanovičs zemesgabalu Ločmelim tomēr pārdevis par precīzi tādu pašu summu – 29,4 tūkstošiem latu.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Klienti mēdz veikt dažādus neparastus pirkumus, piemēram, kāds vīrs savā vārda dienā nopircis sievai nažu komplektu. Cits savukārt gribējis iepriecināt savu sievu, atlaižu laikā nopērkot viņai 40 apakšveļas komplektus.

Situācijas mēdz būt visdažādākās, piemēram, vecpuišu ballīšu laikā vīrieši iecienījuši arī augstpapēžu kurpes, citiem savukārt tā iepatīkas atlaides sieviešu džinsa biksēm, ka viņi tās labprāt izvēlas sev, liecina tirdzniecības centra Mols darbinieku novērojumi.

Kāds pircējs noskatījis jaciņu, ko valkājusi pārdevēja, un uzreiz vēlējies tādu pielaikot arī sev. Cits klients pārdevējai pat piedāvājis darbu militārajā jomā, jo apģērbu drošības pīkstuļu noņemšanā saskatījis zināmu līdzību ar ieroča pielādēšanu. Savukārt kāds vīrietis pircis sev kurpes un gribējis veikalā ar pārdevēju uzdejot valsi, lai pārbaudītu, cik labi kurpes slīdētu.

Lai gan iepriekš izskanēja ziņas, ka pirmo pasaules lielāko lidmašīnu Airbus A380 privātām vajadzībām pasūtījis Romāns Abramovičs, noskaidrojies, ka pirmo Airbus A380 kā privātlidmašīnu saņems Saūda Arābijas princis, ziņo New York Times.

Līgums par Airbus A380 piegādi noslēgts pirmdien Dubajas avio šovā. Princis Valids lidmašīnu, kuras cena ir nedaudz virs 300 miljoniem USD, saņems 2010. gadā.

Prinča bagātības aprēķini liecina, ka viņš ir 13. bagātākais pasaules cilvēks, Forbes viņa bagātību novērtējis 20,3 miljardu USD apmērā.

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Vjetnama ir parakstījusi miljardu dolāru līgumus, kas paredz zemūdeņu un reaktīvo iznīcinātāju iegādi no Krievijas, atsaucoties uz premjera Nguyen Tan Dung paziņojumu, vēsta BBC.

«Vjetnama parakstīja līgumus par zemūdeņu un lidmašīnu iegādi no Krievijas puses,» paziņojis Vjetnamas premjerministrs. Sīkāku informāciju viņš nav sniedzis.

Krievijas aģentūra Interfax, citējot nenosauktus avotus, informēja, ka Hanoja iegādāsies sešas dīzeļelektriskās Kilo klases zemūdenes 2 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Vjetnama gaida astoņu Sukhoi Su-30MK2 reaktīvo iznīcinātāju piegādi no Krievijas 2010.gadā. Tā apsver pasūtīt vēl 12 iznīcinātājus, ziņo Interfax.

Reģionālās aizsardzības analītiķis sacījis, ka augošais saspīlējums Dienvidķīnas jūrā nepārprotami rada bažas Hanojai.

Rietumu Banka ir pabeigusi kārtējo jaunas biznesa reaktīvās lidmašīnas Gulfstream iegādes finansēšanas darījumu, informē bankas pārstāvji.

Šī lidmašīna tiks izmantota viena no bankas lielāko starptautisko klientu vajadzībām.

Rietumu Banka saviem klientiem gan Latvijā, gan citās valstīs piedāvā personīgo lidmašīnu iegādes finansēšanu gan biznesa, gan privātajām vajadzībām, kā arī kreditēšanu, ieķīlājot klientam jau piederošu biznesa reaktīvo lidmašīnu.

Rietumu Bankas Valdes loceklis Renāts Lokomets stāsta: «Pēdējos gados arvien vairāk pieaug privāto lidmašīnu pieprasījums. Tostarp no mūsu starptautiskajiem klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību NVS valstīs, Eiropā un citos pasaules reģionos. Ņemot vērā šī virziena perspektīvas, var prognozēt, ka Latvija, kas šobrīd ir nozīmīgs privātās aviācijas starptautiskais transporta mezgls, pakāpeniski kļūs arī par tās finansēšanas starptautisko centru.»

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Kirovs Lipmans nopircis 294 485 a/s Grindeks akcijas, par tām samaksājot 2 326 431,50 LVL, kas ir 3,07% no visām a/s Grindeks akcijām, liecina Oficiālajā obligātās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicētā informācija.

Informācija publiskota, jo darījuma apjoms pārsniedz 5 000 eiro ekvivalentu latos.

Lipmans 14. novembrī pārdeva 3 800 a/s Grindeks akcijas, taču jau dienu vēlāk Lipmans akcijas nopircis atpakaļ un krietni vien vairāk. Viņš 15. novembrī, samaksājot 2 326 431,50 LVL nopircis 294 485 akcijas par vienu akciju maksājot 7,90 LVL.

Grindeks akciju cena šodien ir samazinājusies par 3,09%, jeb 0,22 Ls un nu viena akcija maksā 6,90 LVL.

Pārējie akcionāri uz 2007. gada 1. oktobri:

Anna Lipmane 16,69%

AS Hansapank 15,54%

Vitālijs Gavrilovs 11,30%

Tuvāko gadu laikā sasniegsim tādu tirdzniecības platību piesātinājumu uz vienu iedzīvotāju, ka tirdzniecības centru segments sasniegs vēl nebijušu spraigas konkurences stadiju.

Tā intervijā Db atzīst Linstow center management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. Šādos apstākļos apgrozījuma pieaugums grupas tirdzniecības centros par 14 % - no 92 milj. Ls 2006. gada pirmajā pusgadā līdz 105 milj. Ls šā gada pirmajā pusgadā - esot vērtējams pat kā ļoti labs.

Kā vērtējat šā gada pirmā pusgada rezultātus?

14 % apgrozījuma pieaugums ir pietiekami augsts, jo šobrīd tirdzniecības centru piedāvājums ir sasniedzis patērētāja pieprasījumu. Ja skatāmies uz mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu Latvijā (+ 26 %) un salīdzinām ar Linstow center management apgrozījuma pieaugumu, esam ļoti apmierināti ar rādītājiem. Statistikā lielākais mazumtirdzniecības pieaugums bijis būvmateriālu tirdzniecībā. Mēs visi redzam - ikviens ceļ, katrs Latvijas iedzīvotājs uzskata par nepieciešamu būt par celtnieku un vēl izremontēt savu dzīvokli. Tad seko elektropreces un mēbeles. Šīs trīs kategorijas veido mazumtirdzniecības pieaugumu Latvijā. Un ne visas šīs kategorijas ir mūsu veikalos - mums nav celtniecības materiālu, elektroprecēm mums vērojams neliels kritums, jo centros uz rekonstrukciju bija aizvērušies vairāki veikali. Tas arī iespaidoja apgrozījuma pieaugumu.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Medicīnas iestāžu reformas rezultātā Latvijā tuvākajā nākotnē varētu palikt 19 daudzprofilu slimnīcas. Ja šis plāns tiks īstenots, viskritiskākā situācija būs Latgalē, kur paliks tikai 2 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī.

Ar šādu plānu ārsti iepazīstināti pirms svētkiem.

Saskaņā ar Preiļu slimnīcas galvenās ārstes Dainas Pličas sniegto informāciju Kurzemē (316 719 iedzīvotāji, platība – 13 498 km2) plānots saglabāt 3 slimnīcas, kas medicīnisko palīdzību sniedz 24 stundas diennaktī, Zemgalē (291 595 iedzīvotāji, platība – 10 742 km2) – 3 slimnīcas, Vidzemē (257 569 iedzīvotāji, platība – 15 346 km2) – 4 slimnīcas, bet Latgalē (364 345 iedzīvotāji, platība – 14 547 km2) – tikai 2 slimnīcas. Rīgas plānošanas reģionā paredzēts saglabāt 7 daudzprofilu slimnīcas.

Kā norādīja D. Pliča, trūkst loģikas un pamatojuma tam, kādēļ Latgalē, kur ir visvairāk iedzīvotāju (neskaitot Rīgas plānošanas reģionu), plānots vismazākais slimnīcu skaits. Pēc viņas domām, līdzīgi kā pārējos Latvijas reģionos, arī Latgalē būtu nepieciešamas vismaz trīs slimnīcas, pretējā gadījumā Latgales iedzīvotājiem krasi pasliktināsies stacionārās neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamība.

Investīciju fonds “Baltic Horizon Fund” par savu vadības partneri Rīgā populārā tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pārvaldībā izvēlējies nekustamo īpašumu kompāniju “Newsec”. Sākot ar 1.februāri “Newsec” eksperti nodrošinās visus ar tirdzniecības centra uzturēšanu, tā nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, nomu, grāmatvedību, kā arī marketingu saistītos pakalpojumus.

“Galerija Centrs” pārstāvji norāda, ka šīs izmaiņas iezīmēs arī jaunu posmu tirdzniecības centra attīstības stratēģijā.

"Esam lepni, ka šis 1938.gadā būvētais unikālais īpašums ir mūsu fonda portfelī. Mēs izjūtam lielu atbildību tirdzniecības centru pielāgot Baltijas valstu lielākās galvaspilsētās – Rīgas aktuālajām vajadzībām, taču saglabāt arī tā vēsturisko vērtību. Pēdējo gadu laikā veiktas būtiskas investīcijas ēkas atjaunošanā, lai tajā atvērtu jaunas komercplatības un piedāvātu unikālu iepirkšanās pieredzi apmeklētājiem. Mēs esam gandarīti, ka Rīgas iedzīvotāji un viesi šīs pārvērtības līdz šim novērtējuši atzinīgi,” saka “Baltic Horizon Fund” vadītājs Tarmo Karotam.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Viens no lielākajiem Liepājas metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas Metalurgs (LM) akcionāriem Kirovs Lipmasn kārtējo reizi iegādājies LM akcijas, šoreiz tam tērējot gandrīz 12,4 tūkstošiem latu, liecina informācija Rīgas Fondu biržā.

Kopumā šajos darījumos Lipmans nopircis 8 270 LM akcijas.

Šā gada 12. augustā viņš nopircis 1 699 akcijas par 2 294 latiem, 5.okobrī – 1 429 akcijas par 2 152 latiem, 6. oktobrī – 1 500 akcijas par 2 265 latiem, bet 7. oktobrī – 3 642 akcijas par 5 688 latiem.

Laika posmā no 12. augusta līdz 7. oktobrim LM akcijas cena palielinājusies no 1,35 latiem līdz 1,59 latiem jeb par 0,24 santīmiem.

Šā gada 5. augustā Lipmans iegādājās 19 914 LM akcijas, par tām samaksājot 28,6 tūkst. latu jeb 1,41 latu par katru akciju.

Jau ziņots, ka šā gada oktobrī LM pārreģistrēja komercķīlu par kopējo prasījuma summu 72,19 miljoni latu.

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

Izsakot neuzticību, no amata atcelts VSIA «Kultūras un sporta centrs «Daugavas stadions» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes loceklis Elmārs Martinsons, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Šodien notika VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» ārkārtas dalībnieku sapulces, kurās kapitāla daļu turētāja pārstāvis - IZM valsts sekretāra vietnieks - Sporta departamenta direktors Edgars Severs pieņēma lēmumu atcelt no amata VSIA «Kultūras un sporta centrs »Daugavas stadions«» un SIA «Tenisa centrs «Lielupe»» valdes locekli Elmāru Martinsonu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Neuzticība Martinsonam kā kultūras un sporta centra «Daugavas stadions» valdes loceklim izteikta saistībā ar identificētajiem trūkumiem Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansētā projekta «Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē» pārvaldībā.

2007.gada 29.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs akcionāram Aināram Baumanim izteikt akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, apstiprinot vienas akcijas atpirkšanas cenu - 0.78 LVL.

Akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs valde ir izvērtējusi akcionāra Aināra Baumaņa izteikto akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu un secinājusi, ka tas atbilst normatīvo aktu prasībām.

Valde uzskata, ka Aināra Baumaņa izteiktais obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums un prospektā minētie stratēģiskie plāni un nodomi par mērķa sabiedrības turpmāko darbību - Turpmākā darbība tiks vērsta uz esošo profilu attīstīšanu. Tiks turpināta individuāli izgatavojamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanas tehnoloģiju modernizācija. Kā minēts 2006.gada pārskatā, pamatdarbības optimizāciju un efektivitāti varētu paaugstināt, analizējot un plānojot reorganizācijas iespējas profesionālās darbības nodalīšanai no ēkas apsaimniekošanas un nomnieku piesaistīšanas. Piedāvātājs nav paredzējis veikt izmaiņas Mērķa sabiedrības valdes un padomes sastāvā. Mērķa sabiedrības darbinieki saglabā darba vietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem. - un akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs nodarbinātības politiku sakrīt ar akciju sabiedrības Protezēšanas un ortopēdijas centrs valdes viedokli.

Laikā no 2009. līdz 2011. gadam ievērojami pieaudzis biznesa lidojumu skaits Baltijas reģionā, turklāt paredzams, ka šī tendence turpinās pozitīvi attīstīties. Pēdējos divos gados biznesa lidojumu skaits Latvijā audzis par 41,9%, novērojis ASV biznesa privāto lidmašīnu ražotājs Hawker Beechcraft Corporation (HBC).

Biznesa lidojumu skaita pieaugums Latvijā atspoguļo ekonomikas izaugsmi kopš 2009. gada, uzskata HBC.

Tādā pašā laika posmā biznesa lidojumu skaits Igaunijā palielinājies par 31,5%, bet Lietuvā – par 28,8%. Savukārt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs kopumā biznesa lidojumu skaits audzis ievērojami mazāk – par 7%.

Galvenais faktors, kas veicinājis biznesa aviācijas attīstību, ir starptautiskās tirdzniecības pieaugums, norāda HBC, kā piemēru minot to, ka laikā no 2006. līdz 2011. gadam tirdzniecība starp Latviju un Krieviju augusi par 285% (no 2,09 miljardiem ASV dolāru līdz 8,04 miljardiem ASV dolāru).

«Pēdējo gadu laikā sevišķi pieaugusi reģiona tirdzniecība ar Skandināvijas valstīm un Krieviju. Mēs uzskatām, ka tieši šis ir viens no iemesliem, kādēļ audzis pieprasījums pēc biznesa klases lidaparātiem. Uzskatām, ka pieprasījums pēc lidmašīnām biznesa aviācijā turpinās pieaugt arī turpmākajos gados un Baltijas valstis kļūs vairāk integrētas pārējā Eiropā,» pauž HBC prezidents Sīns Makdžeohs (Sean McGeough).

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.