Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji
Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 225,8 tūkst. darba meklētāju jeb 19,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, proti, nodarbinātajiem un darba meklētājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ceturkšņa laikā bezdarba līmenis ir krities par vienu procentpunktu, tomēr ir par 2.7 procentpunktiem lielāks nekā pērnā gada otrajā ceturksnī.
Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju starpā šajā periodā ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 199,7 tūkst. cilvēku un to īpatsvars bija 16,7%.
Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Bankas ekonomikas eksperts norāda, ka, atbilstoši prognozēm, darba meklētāju īpatsvars 2010. gada 2. ceturksnī sāka samazināties, salīdzinot ar pirmo ceturksni, bet lēnāk par reģistrēto bezdarba līmeni. Ceturkšņa laikā darba meklētāju īpatsvars saruka par 1.0 procentu punktu (līdz 19.4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem), bet reģistrētā bezdarba līmenis samazinājās par 1.7 procentu punktiem
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 22,7% un 16,2%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 16,5%.
Divas piektdaļas no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies gandrīz divas reizes jeb par 45,6 tūkst.
Esošajā ekonomiskajā situācijā saglabājas liels skaits darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. Otrajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 195 tūkst. jeb 86,4% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182,2 tūkst. un 91,2%.
O. Krasnopjorovs norāda, ja darbaspēka apsekojuma dati apstiprina plaisas veidošanos starp darba tirgū pieprasītajām un piedāvātajām darbinieku prasmēm. Šobrīd ir pieprasīti augsti kvalificēti darbinieki, tajā pašā laikā lielākā daļa no darba meklētājiem ir ar zemāku kvalifikāciju. Augstāko izglītību ieguvušo vidū darba meklētāju īpatsvars joprojām ir trīs reizes zemāks nekā pamatizglītības grupā (attiecīgi 10% un 31%) – šī starpība strauji pieauga tieši tautsaimniecības lejupslīdes periodā. Tomēr 2010. gada 2. ceturksnī pirmo reizi 1.5 gadu laikā iezīmējās ienākumu nevienlīdzības mazināšanās algoto darbinieku vidū. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma ietvaros publicēto darba ņēmēju sadalījumu pēc mēneša neto vidējās darba samaksas, mazinājies gan zemu (līdz 200 latiem), gan augstu (virs 1000 latiem) neto algu saņēmēju īpatsvars (attiecīgi 42.4% un 0.8%). Savukārt no 200 līdz 1000 latiem pelnošo īpatsvars pieauga.
Sekojiet ziņām