Autotransporta direkcija lauzusi līgumu ar SIA Pato-1, kas līdz ši veica pārvadājumus Pļaviņu novadā, jo uzņēmuma darbībā konstatēti regulāri pārkāpumi. Līdz ar to no 2017. gada 1. septembra sabiedriskā transporta pakalpojumu Pļaviņu novadā nodrošinās SIA Jēkabpils autobusu parks. Attiecīgais pārvadātājs turpmāk apkalpos sešus maršrutus Pļaviņu novadā, informē VSIA Autotransporta direkcija (ATD) Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanā SIA Jēkabpils autobusu parks autobusu parka vidējais vecums katrā kalendārajā gadā nedrīkstēs pārsniegt 20 gadus. Vismaz 10% autobusu būs jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem un vecāku bērnu ratiņu pārvadāšanai. Informācija par gaidāmajām pieturvietām brauciena laikā transportlīdzeklī būs pieejama audiāli vai vizuāli. Līgums ar SIA Jēkabpils autobusu parks par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu būs spēkā līdz 2019. gada 13. septembrim.

ATD informē, ka Jēkabpils autobusu parks nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutā Nr.5697 Pļaviņas–Vietalva, Nr.5698 Pļaviņas–Bunduļi, Nr.6112 Selga–Pļaviņas, Nr.6141 Pļaviņas–Vietalva–Pļaviņas, Nr.6429 Pļaviņas–Silajāņi–Pļaviņas un Nr.6430 Pļaviņas–Krievciems–Pļaviņas.

Uzņēmuma Daiļrade Koks cehs Pļaviņās, kurā nodarbināja ap 70 strādnieku, jau kopš pagājušā gada vasaras grimst klusumā un vientulībā, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Andris Jansons tam atklājis, ka ražošanu Pļaviņās vairs neatjaunos, ēkas iecerēts pārdot vai izīrēt.

Uzņēmuma panākumu pamatā ir veiksmīga sadarbība ar ārzemju mēbeļu impor­tētājiem pēc katalogiem, kas katru gadu ļaujot palielināt eksporta apjomu un apgrozījumu.

Jau kopš pagājušās vasaras slēgts uzņēmuma cehs Pļaviņās, kurā divās maiņās strādāja 70 darbinieku. Tur pārsvarā ražoja krāsotas vannasistabas un bērnu mēbeles.

A. Jansons Staburagam atklājis, ka lēmums slēgt Pļaviņu cehu nebija viegls: «Pļaviņās bijām uzbūvējuši jaunu angāru par aptuveni 100 tūk­stošiem latu, ierīkojuši katlumāju, sakārtojuši ventilācijas sistēmu un infrastruktūru. Investējām ar mērķi darboties ilglaicīgi, ar perspektīvu. Taču radās iespēja iegādāties ražotni Tukumā — tur varam ražot ar piecas reizes lielāku jaudu nekā Pļaviņās. Protams, pienāca brīdis, kad Pļaviņās strādājošos tā īsti vairs nespējām nodarbināt, taču viens no iemesliem bija arī tas, ka te trūkst kvalificēta darbaspēka. Protams, bija arī labi strādnieki, un man ir žēl, ka viņi zaudēja darbu, taču pārsvarā cīnījāmies ar kadru mainību un strādnieku trūkumu. Šobrīd telpām Pļaviņās meklējam pircēju vai nomnieku, jo ražošanu te noteikti neatjaunosim.»

Patlaban viskritiskākā situācija ar plūdiem Daugavas baseinā ir Pļaviņās, sarunā ar radio atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.

Sarunā ar Latvijas Radio, K. Eklons sacīja, ka VUGD jau naktī pieņēmis lēmumu par papildus resursu piesaisti situācijas normalizēšanai Pļaviņās. Uz pilsētu tiks nosūtītas papildus ekipāžas, lai varētu veikt glābšanas operācijas, ja būs nepieciešams. Plūdi Pļaviņās pārrāvuši arī jaunuzcelto dambi un likuši slēgt galveno ielu.

Savukārt VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja, ka glābēji Pļaviņās pulcē papildspēkus un gatavojas cilvēku evakuācijai.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis tikmēr norādīja, ka plūdu dēļ ārkārtas situācija varētu tikt izsludināta Daugavpilī. R. Kozlovskis norādīja, ka galvenais mērķis šobrīd ir izglābt cilvēkus, ja tas būs nepieciešams Viņš piebilda, ka patlaban nav aprēķināts, cik daudz līdzekļu būs vajadzīgi, lai veiktu glābšanas darbus.

Šodien, 19. aprīlī, no applūdušajām mājām Pļaviņās Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki izglābuši 8 cilvēkus, 5 suņus un 3 kaķus. Daugavas ielā 13 cilvēki ir atteikušies no evakuācijas.

Ugunsdzēsēji glābēji šobrīd veic visu Daugavas ielas māju apsekošanu, lai pārliecinātos, ka visiem tiek sniegta palīdzība izkļūt no applūdušā mājokļa.

Cilvēku glābšanas darbi turpinās, informē VUGD.

Kā norāda dienesta priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons, kas šobrīd atrodas Pļaviņās: «[Pļaviņās] situācija šobrīd ir nestabila. Applūst tādas teritorijas, kas parasti nemēdz applūst, tādēļ ir papildus darbs ar iedzīvotāju apziņošanu. Ūdens plūst pāri dambim, bet pastāv cerība, ka tas noturēs ledus krāvumu. Ledus kustība šobrīd nenotiek, bet ūdens līmenis pieaug.»

Viņš arī informē, ka Pļaviņās glābšanas darbu veikšanas nolūkos ir ieradušies ugunsdzēsēju glābēju papildspēki no citām pilsētām. Uz Pļaviņām tiek nosūtīta arī kravas automašīna ar nestuvēm un segām, lai nepieciešamības gadījumā varētu izglābt un sasildīt lielāku cilvēku daudzumu.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

Nepilnu gadu Pļaviņās darbojas šūšanas uzņēmums Krontex D. Tagad ražotne paplašināta - darba vietas 11 šuvējām iekārtotas vēl vienā telpā. Līdz ar to nodarbināto skaits uzņēmumā krietni palielinājies, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pļaviņu ražotnē šujot galvenokārt bikses. Modeļi ir dažādi, tie atkarīgi no pasūtītāja. Meistare Mairita Pētersone stāstījusi, ka vienā pasūtījumā mēdz būt arī vairāki modeļi. Tā ka jāspēj pielāgoties ražošanas specifikai. Apģērba detaļas atved jau piegrieztas, un uz vietas tās tikai sašuj.

M. Pētersone Staburagam atzinusi, ka «kolektīvs gan ik pa laikam mainās, šuvējas un citus darbiniekus joprojām aicinām pieteikties, jo darba pietiek». Viņa uz darbu Pļaviņās braucot no Kalsnavas pagasta Aiviekstes.

Lai gan patlaban ūdens līmenis Pļaviņu HES ir nostabilizējies un tuvākās prognozes liecina, ka situācija būs stabila, ūdenskrātuve tiek gatavota jaunam pieplūdumam, aģentūru LETA informēja AS Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Patlaban caurtece Pļaviņu HES ir ap 4300 kubikmetriem sekundē, līdz ar to tuvākajās dienās aizvari būs atvērti.

Pārraujot ledus sastrēgumu, šodien dienas otrajā pusē kritās ūdens līmenis Pļaviņās, un lielā ūdens masa nonāca Pļaviņu HES, kas jau savlaicīgi bija sagatavota tik liela ūdens apjoma uzņemšanai.

Jau vakar, caurtecei sasniedzot 2800 kubikmetrus, un ūdens līmenim Pļaviņās tuvojoties kritiskajai atzīmei, tika atvērti divi aizvari un monitorēts ūdens līmenis Daugavas baseinā, lai ledus masa neveidotu sastrēgumus upes gultnē. «Pļaviņu HES ūdenskrātuves rezervuārs bija sagatavots, lai akumulētu gaidāmo lielo ūdens masu pēc pudeles kakla efekta pārraušanas. Aptuveni 20 minūšu laikā, sākot no plkst.15.30, ūdens līmenis strauji cēlās par vienu metru, caurtecei sasniedzot vairāk nekā 20 000 kubikmetru sekundē,» klāsta Pļaviņu HES ražotnes vadītājs Aldis Bogdanovičs.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 pārņem SIA Antaris un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals, informē KP.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Firma Madara 89 iegūst īpašumu tiesības uz 28 SIA Antaris un AS NIDL piederošiem nekustamajiem īpašumiem (veikaliem), kā arī tiesības no trešajām personām nomāt trīs tirdzniecības telpas, kuras iepriekš saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA Antaris un AS NIDL.

Darījuma rezultātā Jaunjelgavā, Ilūkstē, Daugavpilī un Daugavpils novadā/rajonā, kā arī Dagdas, Rēzeknes, Viesītes, Aknīstes, Cesvaines, Aglonas, Neretas, Viļakas, Varakļānu, Riebiņu, Ilūkstes, Rugāju, Salas novados viens tirgus dalībnieks nomainīs citu tirgus dalībnieku un struktūra būtiski nemainīsies. Vienlaikus KP padziļināti vērtēja preču mazumtirdzniecības tirgus Mālpilī un Mālpils novadā, Pļaviņās un Pļaviņu novadā un Madonā un Madonas novadā.

Pļaviņās sabiedriskajā apspriešanā noraidīta SIA Savel iecere Raiņa ielā 30, Pļaviņu pilsētas tradīciju laukumā, būvēt lielveikalu Beta, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu novada dome informējusi, ka pļaviņieši anketas varēja iesniegt pusotru mēnesi. Kopumā saņemta 471 anketa. 137 anketās bija pausts atbalsts būvniecības iecerei, 21 apspriešanas dalībnieks ieceri atbalstīja daļēji, bet 313 pļaviņiešu pret to iebilda. Pilsētas iedzīvotāji uzskatot, ka lielveikals Pļaviņās būtu nepieciešams, bet tam jāizvēlas cita vieta.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde Staburagam teikusi, ka arī pilsētas teritoriālplānojumā šajā vietā paredzēts parks, nevis vieta saimnieciskajai darbībai.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Policija nolēmusi nesākt kriminālprocesu par avarējušā alus vedēja apzagšanu Pļaviņās 3. aprīlī, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Kā rakstīts, uz Pļaviņu apvedceļa 3. aprīlī avarēja automašīna Iveco ar alus kravu — 1978. gadā dzimis vīrietis nenovaldīja auto stūri, spēkrats nobrauca no ceļa un apgāzās. Ceļu satiksmes nelaimes gadījumā no piekabes izbira alus pudeļu krava, savukārt automašīnas vadītājs guva vieglus savainojumus.

Pēc tam tika publicētas fotogrāfijas, kurās redzams, kā vairāki cilvēki pašu vajadzībām vāc izbirušo kravu. Policisti solīja noskaidrot notikuša apstākļus.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informējusi, ka policija nolēmusi atteikt sākt kriminālprocesu, jo nav saņemts iesniegums no kravas īpašnieka.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Visi dati par plūdu radītajiem zaudējumiem Pļaviņās joprojām tiek apkopoti, taču pašvaldībā lēš, ka tie varētu būt aptuveni pusmiljona latu apmērā, informējis Pļaviņu novada pašvaldības vadītājas vietnieks Ainārs Arnītis, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Viņš pastāstījis, ka arī pirmdien turpinājās brīvdienās sāktie applūšanas seku likvidācijas darbi, - sūknēts ūdens no ēku pagrabiem un akām. Šis darbs turpinās jau no sestdienas.

Pašvaldības vadība un speciālisti apseko iedzīvotāju īpašumus un pašvaldības iestādes, lai apkopotu nodarītos zaudējumus, kā arī, lai pārliecinātos, vai nepieciešams atsūknēt ūdeni mājas pagrabā vai kanalizācijas akā. Daudzviet apmeklētie iedzīvotāji raksta iesniegumus pašvaldībai par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Konstatēts, ka plūdi radījuši bojājumus arī dažādiem ceļiem un ielām. Pēc apmēriem zaudējumi Pļaviņās varētu būt ap 500 000 latu robežās, Staburagam paudis Arnītis.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

13.Saeimas vēlēšanās lielāko vēlētāju atbalstu guvusi partija «Saskaņa», «Attīstībai/Par!», nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai/LNNK», Jaunā konservatīvā partija (JKP) un «KPV LV», liecina aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sestdien veiktā vēlētāju aptauja pie iecirkņiem («exit poll»).

Saskaņā ar aptaujas datiem Saeimā, pārvarot 5% barjeru, iekļūtu arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Jaunā vienotība».

Par «Saskaņu» varētu būt nobalsojuši 19,4% aptaujāto, kas atklāja savu izvēli, par «Attīstībai/Par!» nobalsojuši 13,4%, par nacionālo apvienību - 12,6%, par JKP - 12,4%, bet par «KPV LV» - 11,5% vēlētāju, kas aptaujā atklāja savu izvēli. Saskaņā ar aptaujas datiem ZZS saņēmusi 9,7% savu izvēli atklājušo vēlētāju balsis, bet «Jaunā vienotība» - 6,9%.

Uz valsts finansējumu, pārvarot 2% barjeru, varētu pretendēt arī Latvijas Reģionu apvienība ar 3,5% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli, balsīm, Latvijas Krievu savienība (LKS) - ar 3,2% vēlētāju balsu un «Progresīvie», par kuriem nobalsoja 2,7% vēlētāju, kas atklāja savu izvēli.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Dažas nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām vairāk nekā pusi no atļautā izdevumu apmēra ir iztērējuši astoņi politiskie spēki, informē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Viena partiju apvienība ir sasniegusi 89%, trīs politiskie spēki pārsnieguši 70%, divas partijas - 60% un divas partijas - 50% no atļautā apmēra. Vēl 27 politiskie spēki priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumiem iztērējuši mazāk par 50%, savukārt 12 politiskie spēki nav iztērējuši finanšu līdzekļus politiskās reklāmas izvietošanai, labdarībai un sponsorēšanai.

Trīs nedēļas pirms pašvaldību vēlēšanām apkopojot politisko partiju un mediju sniegto informāciju, KNAB nav konstatējis, ka līdz šim kāda no 47 politiskajām partijām un to apvienībām būtu pārsniegusi likumā noteikto pieļaujamo priekšvēlēšanu izdevumu apmēru konkrētiem vēlēšanu kampaņas izdevumiem.

Krievijas Jūras spēki no 17. līdz 19. aprīlim rezervējuši gaisa telpu virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā, kur 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Līdzīgi kā iepriekšējā reizē aprīļa sākumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) arī šoreiz novēros Krievijas plānoto raķešu šaušanu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. NBS darbosies ikdienas režīmā un izmantos dažādus elementus, tajā skaitā kuģus un radarus, novērojumu veikšanai.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka saistībā ar Krievijas plānoto raķešu šaušanu satraukumam nav iemesla.

Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs informējis Latvijas Civilās aviācijas aģentūru, ka Krievijas Jūras spēki no 17.aprīļa līdz 19.aprīlim rezervējuši gaisa telpu un 19.aprīlī plāno veikt raķešu šaušanas pārbaudi gaisa telpā virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Melleņu uzpirkšanas cena jau ir pakāpusies līdz vienam eiro par kilogramu. Tiem, kuri vēlas nopelnīt, tas jau ir pietiekami vilinoši. Ogotāji un uzpircēji vairojas kā sēnes pēc lietus, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Lielākoties cilvēki ogo peļņas nolūkā. Taču ir arī tādi, kas mellenes vāc tikai paši savam patēriņam. Tie, kuriem ir svarīga peļņa, laikrakstam stāstījuši, ka daudzi ogot uz mežu brauc pirms darba. Jau ar ceturtajiem rīta gaiļiem ir mežā, savāc ogas, nodod un pulksten 9.00 ir darbā. Citi ogot brauc pēc darbdienas beigām un vāc ogas tik ilgi, kamēr tās mežā spēj saredzēt. Tieši šā iemesla dēļ ogotāji pie uzpircēju punktiem drūzmējas līdz pat tumsai.

Uzpircēji savstarpēji uzmanot cits citu, sekojot tam, kā notiek cenu izmaiņas, lai laikus varētu reaģēt. Dzirkstele bijusi lieciniece tam, kā mežmalā uzpircējs tvarsta ogotājus un piesola maksāt vairāk, lai tikai cilvēki mellenes nodotu viņa punktā. No meža veltēm pašlaik aktīvi tiek vāktas un nodotas tieši mellenes. Gaileņu cena ir kārdinoša, taču sēņu mežā vēl ir maz.