Autotransporta direkcija lauzusi līgumu ar SIA Pato-1, kas līdz ši veica pārvadājumus Pļaviņu novadā, jo uzņēmuma darbībā konstatēti regulāri pārkāpumi. Līdz ar to no 2017. gada 1. septembra sabiedriskā transporta pakalpojumu Pļaviņu novadā nodrošinās SIA Jēkabpils autobusu parks. Attiecīgais pārvadātājs turpmāk apkalpos sešus maršrutus Pļaviņu novadā, informē VSIA Autotransporta direkcija (ATD) Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanā SIA Jēkabpils autobusu parks autobusu parka vidējais vecums katrā kalendārajā gadā nedrīkstēs pārsniegt 20 gadus. Vismaz 10% autobusu būs jābūt pielāgotiem personu ar funkcionāliem traucējumiem un vecāku bērnu ratiņu pārvadāšanai. Informācija par gaidāmajām pieturvietām brauciena laikā transportlīdzeklī būs pieejama audiāli vai vizuāli. Līgums ar SIA Jēkabpils autobusu parks par sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšanu būs spēkā līdz 2019. gada 13. septembrim.

ATD informē, ka Jēkabpils autobusu parks nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutā Nr.5697 Pļaviņas–Vietalva, Nr.5698 Pļaviņas–Bunduļi, Nr.6112 Selga–Pļaviņas, Nr.6141 Pļaviņas–Vietalva–Pļaviņas, Nr.6429 Pļaviņas–Silajāņi–Pļaviņas un Nr.6430 Pļaviņas–Krievciems–Pļaviņas.

Patlaban ūdens līmenis Daugavā ir pazeminājies un situācija Pļaviņās kopumā kļuvusi mierīga, aģentūrai LETA pastāstīja Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde (Jēkabpils reģionālā partija).

Žilde sacīja, ka pusstundu pēcpusdienā bija vērojama ledus kustība, kas radīja bažas par ūdens līmeņa kāpumu Daugavā, taču tagad tas ir samazinājies zem kritiskās robežas un ledus upē nekustas.

Viņa papildināja, ka arī mazajā pietekupē ūdens ir atkāpies.

Tomēr domes priekšsēdētāja uzsvēra, ka atbildīgie dienesti arvien darbojas pastiprinātā gatavībā un situācija tiek pastiprināti vērota.

Jau vēstīts, ka otrdienas pēcpusdienā izkustējās ledus sastrēgums Daugavā lejpus Jēkabpils, kas izraisīja ūdens līmeņa celšanos Pļaviņās.

Pļaviņās plkst.15 ūdens līmenis Daugavā bija 10,65 metri - desmit centimetrus zemāks nekā piecos no rīta, - bet jau pēc pusstundas tas paaugstinājās līdz 10,87 metriem.

Nepilnu gadu Pļaviņās darbojas šūšanas uzņēmums Krontex D. Tagad ražotne paplašināta - darba vietas 11 šuvējām iekārtotas vēl vienā telpā. Līdz ar to nodarbināto skaits uzņēmumā krietni palielinājies, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Pļaviņu ražotnē šujot galvenokārt bikses. Modeļi ir dažādi, tie atkarīgi no pasūtītāja. Meistare Mairita Pētersone stāstījusi, ka vienā pasūtījumā mēdz būt arī vairāki modeļi. Tā ka jāspēj pielāgoties ražošanas specifikai. Apģērba detaļas atved jau piegrieztas, un uz vietas tās tikai sašuj.

M. Pētersone Staburagam atzinusi, ka «kolektīvs gan ik pa laikam mainās, šuvējas un citus darbiniekus joprojām aicinām pieteikties, jo darba pietiek». Viņa uz darbu Pļaviņās braucot no Kalsnavas pagasta Aiviekstes.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Drošības izjūtu dod gadiem ilgi zināmu sadarbības partneru izvēle

Tikko kā Liepājas pusē ekspluatācijā nodots ilgi lolots projekts – Ālandes upes atpūtas komplekss Grobiņā. Būvdarbus veica SIA Grobiņas SPMK – uzņēmums ar teju 30 gadu ilgu pieredzi.

Simbioze ar ceļiniekiem

Grobiņas SPMK nodarbojas ar inženiertehnisko pakalpojumu nodrošināšanu. Tas darbojas vairākos virzienos – būvniecībā, ražošanā un tirdzniecībā. Uzņēmums izbūvē gāzes vadus, siltumtrases, ūdensvadus un kanalizācijas sistēmas, kā arī iekšējos tīklus. Pārsvarā strādā Kurzemē. Tālākais objekts bijis Pļaviņās, kur Grobiņas SPMK izbūvēja siltumtrasi. «Tas bija piespiedu risinājums. Kad darbu tepat, uz vietas, bija maz, piedalījāmies iepirkumu konkursos citur Latvijā un Pļaviņās vinnējām. Tas ir smagi – tik tālu darbiniekiem, darbu vadītājiem braukāt, visu tehniku aizvest,» secinājis uzņēmuma īpašnieks Ilgonis Jēčis.

Konkurences padome (KP) 22. decembrī pieņēma atļaujošu lēmumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 pārņem SIA Antaris un AS NIDL aktīvu daļu, kuru veido 31 ELVI zīmola veikals, informē KP.

Pēc darījuma noslēgšanas SIA Firma Madara 89 iegūst īpašumu tiesības uz 28 SIA Antaris un AS NIDL piederošiem nekustamajiem īpašumiem (veikaliem), kā arī tiesības no trešajām personām nomāt trīs tirdzniecības telpas, kuras iepriekš saimnieciskajā darbībā izmantoja SIA Antaris un AS NIDL.

Darījuma rezultātā Jaunjelgavā, Ilūkstē, Daugavpilī un Daugavpils novadā/rajonā, kā arī Dagdas, Rēzeknes, Viesītes, Aknīstes, Cesvaines, Aglonas, Neretas, Viļakas, Varakļānu, Riebiņu, Ilūkstes, Rugāju, Salas novados viens tirgus dalībnieks nomainīs citu tirgus dalībnieku un struktūra būtiski nemainīsies. Vienlaikus KP padziļināti vērtēja preču mazumtirdzniecības tirgus Mālpilī un Mālpils novadā, Pļaviņās un Pļaviņu novadā un Madonā un Madonas novadā.

Saistībā ar iespējamajiem plūdiem Pļaviņu novada dome piektdienas vakarā plkst.21 sasaukusi Civilās aizsardzības komisijas ārkārtas sēdi.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde pastāstīja, ka sestdien, 11.marts, pašvaldībā plāno ierasties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), lai izvērtētu esošo situāciju Pļaviņās.

Novada priekšsēdētāja neizslēdza upes applūšanu, ņemot vērā, ka ledus nav stingrs, turklāt ar sniega piejaukumu tas var sākt sablīvēties. Ledus gabali ir apstājušies upes visšaurākajā vietā, un, ja ūdens plūsma no Jēkabpils puses to neizkustinās, upe var applūst, pauda Žilde.

Neskatoties uz plūdu draudiem, nekas neliecinot par iedzīvotāju satraukumu, norādīja Žilde, piebilstot, ka tas īpaši nav manāms zemledus makšķernieku vidū, kuri turpina bļitkot.

Viens no Latvijā lielākajiem tirdzniecības centriem Domina Shopping ir noslēdzis sadarbības līgumu ar mazumtirdzniecības tīklu SIA Maxima Latvija par telpu nomu pārtikas lielveikala atvēršanai, informē Domina Shopping.

Jaunais lielā formāta Maxima XXX pārtikas veikals aizņems 4000m2 tirdzniecības centra platības. Jaunā veikala atklāšanā Maxima Latvija plāno investēt vairāk nekā 1 miljonu eiro.

Abi uzņēmumi prognozē, ka jaunais Maxima XXX lielveikals tirdzniecības centra Domina Shopping apmeklētājiem varētu tikt atvērts šā gada vasarā. Taču precīzs atklāšanas laiks būs atkarīgs no visu uzraugošo institūciju lēmumiem, tajā skaitā Konkurences padomes atzinuma.

«Pārtikas lielveikals ir jebkura tirdzniecības centra neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc, ejot uz mērķi nodrošināt mūsu klientiem iepirkšanās iespējas plaša sortimenta pārtikas lielveikalā, jau kādu laiku risinājām sarunas ar SIA Maxima Latvija,» uzsver t/c Domina Shopping direktore Dina Bunce.

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana pret lielveikala Depo būvniecību iepretim Jelgavas pilij, šo zonu nosakot par pils aizsardzības zonu.

Iniciatīvas iesniedzējs Gaitis Grūtups rosina steidzamā kārtā Latvijas Republikas Kultūras ministrijai īpaši noteikt Likumā par kultūras pieminekļa aizsardzību paredzēto Jelgavas pilis aizsardzības zonu. Viņaprāt, tai būtu jāietver pils ainava tās parādes pusē ievērojami vairāk nekā 100 metru apkārtnē, kā tas saskaņā ar minēto likumu ir tad, ja aizsardzības zona nav īpaši noteikta.

«Likums paredz, ka Aizsardzības zonā nav atļauts būvēt, mākslīgi pārveidot reljefu, izcirst vai stādīt kokus, pirms to nav izvērtējuši lietpratēji un tam nav dota Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja. Kāpēc tas ir aktuāli? Ja Jelgavas pašvaldībā ies kā līdz šim, tad Latvijas simtgadē Jelgavas centrā pie Lielupes tilta un XVII gadsimtā pēc arhitekta Bartolomeo Frančesko Rastrelii projektētās pils ikkatru būs tapis nomācoša izmēra lielveikals- noliktava (pēc projekta skices divreiz lielāks nekā pils), kas turklāt atradīsies pilsētas šaurākajā vietā ( kāds ir Lielupes tilts). Tādējādi var iznākt, ka, katru, kas pa Lielo ielu dosies uz Jelgavas centru, vairāk uzrunās reklāmām «daiļotais» lielveikals - noliktava un nevis Lielupes ūdenī zaigojošā pils. Pēc daudzu lietpratēju pārliecības dominantei šajā vēsturiskajā ainavā tomēr ir jāpaliek pilij,» norāda iniciatīvas autors.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Uz valsts autoceļiem ir atsākušies aktīvi remontdarbi - tādi notiek 43 posmos, līdz ar to daudzviet ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, piemēram, lai aizbrauktu no Madonas līdz Dzelzavai, jāšķērso trīs luksoforu posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Autoceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene (P37) posma no Madonas līdz Dzelzavai šķērsošana var prasīt pat stundu, bet autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posma no Rīgas apvedceļa līdz pagriezienam uz Tīnūžiem paredzamais šķērsošanas laiks ir 40 minūtes.

Pie intensīvas satiksmes remontdarbu vietās jārēķinās ar palēninātu satiksmi. Autovadītāji tiek aicināti ievērot satiksmes organizāciju remontdarbu vietās, jo ceļu satiksmes negadījumi remontposmos var pilnībā bloķēt satiksmi un radīt vēl lielāku kavēšanos.

Remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts nozīmes autoceļiem ir ieviesti uz Tallinas šosejas uz tilta pār Baltezera kanālu, uz Vidzemes šosejas no Sēnītes līdz Siguldai, uz Daugavpils šosejas Lielvārdē, uz autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) no Jēkabpils līdz Mežārei un uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) no Grebņevas līdz Kārsavai.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Latvijas dzelzceļa uzņēmums Latvijas Dzelzceļš (LDz) februāra sākumā, 4.februārī, atklās izbūvēto otro sliežu ceļu posmā Skrīveri - Krustpils, aģentūru BNS informēja uzņēmuma pārstāvis Edgars Vilcāns.

Viņš pavēstīja, ka vairāk nekā 100 miljonus eiro vērtais ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētais projekts ļaus palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai.

Pēc Vilcāna klāstītā, projekta ietvaros izbūvēti sliežu ceļi vairāk nekā 56 kilometru garumā, veikta visu esošo tiltu un caurteku rekonstrukcija un būvniecība, staciju Skrīveri, Koknese, Aizkraukle, Pļaviņas, Krustpils un pieturu pārbūve un labiekārtošana, kā arī uzbūvēts kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pirmais dzelzceļa tilts pār Aiviekstes upi un rekonstruēts tilts pār Pērses upi. Tāpat rekonstruētas pārbrauktuves, peroni, modernizēta signalizācijas sistēma un ierīkotas jaunas telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmas.

Šobrīd zemes reforma ir pabeigta 92 pašvaldībās jeb 78% no visām pašvaldībām, informē Tieslietu ministrija.

Zemes reformas pabeigšana attiecīgajā teritorijā liecina, ka visas teritorijā esošas zemes vienības ir apzinātas un tam noteikts tiesisks statuss, kā arī visi procesi attiecībā uz personu tiesībām atgūt zemi ir pabeigti. Tas veicinās arī zemes turpmāko apsaimniekošanu, attīstību un aizsardzību.

Kā liecina Valsts zemes dienesta sniegtā informācija, līdz zemes reformas pilnīgai pabeigšanai palikušas 2023 zemes vienības. Zemes reforma vēl nav pabeigta, t.i., pašvaldība nav vēl pieņēmusi lēmumu par zemes reformas pabeigšanu, 16% pilsētu teritorijās (12 pilsētās), proti, Jūrmalā, Liepājā, Cēsīs, Daugavpilī, Vangažos, Krāslavā, Pļaviņās, Rīgā, Rūjienā, Smiltenē, Tukumā un Viļānos. Zemes reforma jāpabeidz arī 16% lauku apvidus teritorijās (18 lauku apvidus teritorijās), proti, Babītes, Baltinavas, Ciblas, Daugavpils, Dundagas, Kārsavas, Kocēnu, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Madonas, Ogres, Pļaviņu, Priekuļu, Rundāles, Tukuma, Vārkavas un Viļānu novados.

Latvijā 80 valsts ceļu posmos notiek būvdarbi un ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).

Piektdienas pēcpusdienā intensīva satiksme var būt jūras piekrastes virzienos, kā arī Pierīgā. LVC aicina rēķināties ar papildu laiku ceļā un plānot braucienus savlaicīgi.

Dienvidkurzemes piekrastē sestdien notiks Zvejnieksvētki, arī tur jārēķinās ar lielāku transporta plūsmu.

Ar satiksmes ierobežojumiem jārēķinās uz Vidzemes un Daugavpils šosejām, kā arī uz daudziem reģionālajiem autoceļiem.

Dodoties brīvdienu braucienos, LVC aicina autovadītājus ieskatīties remontdarbu kartē LVC mājaslapā "www.lvceli.lv", kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā ar rokām tiek izgatavoti vairāki cepumu veidi kompānijas SIA Liepkalni ražotnē Rūjienā.

Liepkalniem patlaban ir četras ražotnes Latvijā, bet pirmā ceptuve atvērta tieši Rūjienā 1993.gadā. Tajā sākotnēji tika cepta maize vienkāršā armijas tipa krāsnī, bet pēc tam – visa Liepkalnu produkcija, taču tad bija nepieciešams paplašināties, stāsta SIA Liepkalni mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

Otra ceptuve tika izveidota pie Valmieras, pēc tam – Pļaviņās un ceturtā atvērta Rīgā. Neliela ceptuve strādā arī Igaunijā – Pērnavā.

Patlaban Rūjienas ceptuvē tiek cepti cepumi un piparkūkas, bet maize tiek cepta Valmieras, Rīgas un Pļaviņu ceptuvēs.

Kopumā Liepkalni ražo vairāk nekā 200 produkcijas veidu, no kuriem 14 veidu rupjmaizes. Iepakojumi ir divās valodās. Cepumi ir roku darbs un katrs cepums tiek izvirpināts ar rokām. Tas tiek ierēķināts cepumu cenā, un tieši dēļ šīs pievienotās vērtības cepumi maksā dārgāk, uzsver I. Zariņa. Tāpat izejvielas, kas izmantotas cepumu ražošanā, tiek rūpīgi izmeklētas. Lielāko pārdošanas apjomu veido siera cepumi un dažādas standziņas.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēts kāds vīrietis par to, ka viņš izgatavoja viltotas Latvijas Republikā apgrozībā esošas monētas nolūkā tās izplatīt, kā arī atbalstīja šāda viltojuma izplatīšanu, informē prokuratūra.

Savukārt minētā vīrieša dzīvesbiedre saukta pie kriminālatbildības par to, ka viņa atbalstīja viltotu monētu izgatavošanu nolūkā tās izplatīt, kā arī izplatīja šādus viltojumus.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, laika periodā no 2012. gada janvāra līdz tā paša gada oktobra sākumam apsūdzētais izgatavoja ne mazāk kā 56 viltotas monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas viena lata nominālvērtības monētām un ne mazāk kā 598 monētas, kas pēc ārējām pazīmēm atbilda Latvijas Republikā apgrozībā esošajām Latvijas Bankas 50 santīmu nominālvērtības monētām.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šonedēļ konstatējuši 11 jaunus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūku populācijā, turklāt sērga pirmoreiz konstatēta Jūrmalas pilsētā, kur atrasts viens beigts dzīvnieks, aģentūra LETA uzzināja PVD.

Tāpat pirmoreiz slimība konstatēta Riebiņu novada Sīļukalna pagastā un Ogres novada Ogresgala pagastā, kur atrasts pa vienam beigtam dzīvniekam. Šajos novados ĀCM gan konstatēts arī agrāk.

Līdz ar to mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 851 dzīvniekam 65 novadu 211 pagastos, kā arī trijās pilsētās - Rēzeknē, Pļaviņās un nu arī Jūrmalā. Mājas cūkām mēris konstatēts vienā saimniecībā Vārkavas novadā un divās Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50, 142 un 119 cūkas.

PVD atkārtoti aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādējādi pasargātu dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtnē.

Valsts ceļu tīklā patlaban būvdarbi notiek 78 posmos, turklāt sešos no tiem, lai šķērsotu būvdarbu vietu, ceļā jāpavada no 50 minūtēm līdz stundai, informēja VSIA "Latvijas Valsts ceļi".

Tāpēc autovadītāji aicināti plānot papildu laiku ceļā vai, ja iespējams, izvēlēties alternatīvu maršrutu.

Īpaši ilga gaidīšana iespējama Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tomēr šo posmu iespējams apbraukt pa reģionālajiem autoceļiem P20 un P30.

Būvdarbu vietu ilgstoša šķērsošana paredzama arī ceļu posmos no Kārsavas līdz Grebņevai (A13), no Madonas līdz Dzelzavai (P37), no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P4), no Valmieras līdz Rencēniem (P17), kā arī no no Stalbes līdz Cēsīm (P14).

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Uzņēmējs Arvīds Apfelbaums biznesu pielāgo Latvijas laikapstākļiem - vasaras periodā Daugavā piedāvā izbraucienus ar laivām un diviem vikingu kuģiem, bet ziemā - vizina ar sniega motocikla vilktām ragavām.

«Kopš studiju gadiem esmu aktīvs ūdens tūrisma piekritējs, bet mans pamata bizness ir celtniecība. Vasarās kolēģiem organizēju ūdenstūrisma pārgājienus. Sapratu, ka laivu īrei aiziet liela nauda, tāpēc laivas iegādājos pats un tā tas sākās,» biznesa pirmsākumus atceras SIA A.A. Mežmalas valdes loceklis A.Apfelbaums. Lai smailītes un kanoe laivas nestāvētu dīkā, sācis tās piedāvāt arī citiem cilvēkiem.

Uzņēmums SIA «A.A. Mežmalas» savu darbību uzsāka 2006. gada martā un nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. 2008.gadā tika izveidota ūdenstūrisma struktūrvienība «Mežmalas laivas», bet 2009.gadā darbību uzsāka struktūrvienība «Mežmalas vikings» un «Mežmalas kamanas».

Naftas produktu tirdzniecības uzņēmumam SIA Akselss reģistrētas divas jauns komercķīlas ar kopējo vērtību 2,794 miljoni eiro, liecina Lursoft dati.

Par labu AS Swedbank uzņēmums ieķīlājis krājumus, ķermeniskos pamatlīdzekļus, prasījuma tiesības, vērtspapīrus un obligācijas.

Akselss vadības ziņojumā publicētā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ievērojami uzlaboja savus finansiālos rādītājus. Neto apgrozījums salīdzinot ar 2012. gadu pērn pieaudzis divas reizes un sasniedza 167,653 miljonus eiro. Gadu uzņēmums noslēdza ar trīskāršu peļņas pieaugumu. Pērn peļņa bija 5,135 miljoni eiro.

SIA Akselss vadība norāda, ka pērn uzņēmums nodarbojies ar degvielas mazumtirdzniecību tai piederošajās septiņās automātiskajās degvielas uzpildes stacijās un astoņās pilna servisa stacijās. Pārskata gadā darbību uzsāka jauna degvielas uzpildes stacija Jēkabpilī un Vecpiebalgā, tika uzstādīti jauni gāzes uzpildes moduļi DUS Pļaviņas un DUS Granīta.

Devīto gadu pēc kārtas jauniešu karjeras portāls Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai.

Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas esot projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus.

Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.