Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu attēlus.

Jaunās banknotes nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka šī sērija ir pabeigta.

Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot.

Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi euro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Uz jaunajām 100 un 200 eiro banknotēm redzams arī uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa.

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Eiropas Centrālā banka 17. septembrī paziņos par jauno 100 un 200 eiro banknošu izskatu, informē ECB.

Jaunās 100 un 200 eiro banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eiro zonā. Jauno banknošu ieviešana tiek veikta laicīgi un ir rūpīgi pārdomāta. Jaunās 100 un 200 eiro banknotes papildinās mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro nominālu banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotām drošības pazīmēm.

Uzņēmējiem tiks dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (par apgrozībā nonākšanas laiku uzzināsim pēc mēneša, tāpat kā par jauno banknošu dizainu un drošības elementiem). Vienlaikus ierasts, ka Latvijas Banka aicina neatlikt naudas apstrādes iekārtu pielāgošanu uz pēdējo brīdi. Iepriekšējo Eiropas sērijas banknošu ieviešana notika raiti un bez lieliem sarežģījumiem, tomēr priekšdarbus nepieciešams veikt laicīgi, lai nerastos problēmas ar naudas apstrādes iekārtām un klientu apkalpošanu.

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem, informēja ECB pārstāvji.

Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024.gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eirozonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eirozonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei.

Pamatojoties uz eirozonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas.

Pašreizējā eiro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus. "Eiro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums. Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem," norāda ECB prezidente Kristīne Lagarda.

2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām), informē centrālās bankas pārstāvji.

Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši – viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos – 40 553 eiro.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 tūkstotis viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis viltotu banknošu).

2018. gada 2. pusgadā no apgrozības tika izņemts apmēram 262 000 viltotu eiro banknošu – par 13% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada 1. pusgadu un par 27.8% mazāk nekā 2017. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujākā tempā nekā IKP, skaidro ECB.

2018. gadā apgrozībā esošo eiro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 4% un 3,7%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 miljardi eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1,2 triljoni eiro.

Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 eiro un 50 eiro banknotes. Kopā šo banknošu viltojumi veidoja vairāk nekā 80% no visiem viltojumiem.

Vairums (96,7%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Pārējie bija sadalīti starp ārpus eiro zonas esošajām ES dalībvalstīm (2,2%) un citiem pasaules reģioniem (1,1%).

Neskatoties uz to, ka jau visai ilgi tiek runāts par skaidras naudas norietu, šī pandēmija atklājusi, ka pēc tās daudzviet Rietumu pasaulē saglabājas liels pieprasījums.

Tas zināmā mērā varētu būt pārsteigums, ja ņem vērā, ka pasaule Covid-19 laikmetā cik vien tas ir bijis iespējams pārslēgusies uz dzīvi tiešsaistē. Lai nu kā - pieprasījums pēc papīra naudas pandēmijā audzis, kur sevišķi liels tas ir bijis pēc lielāka nomināla banknotēm, ziņo, piemēram, Bloomberg.

Kā piemērs tiek izcelti Apvienotās Karalistes dati, kur papīra naudas vērtība apritē pagājušā gada trešajā ceturksnī palielinājusies līdz 78 miljardiem sterliņu mārciņām. Kopš pandēmijas pirmā viļņa martā tas esot pieaugums par 11,5%. Tādējādi kādas runās par papīra naudas norietu patiesībā daudzviet nemaz neatbilst realitātei. Tajā pašā Apvienotajā Karalistē kopš 2014. gadā skaidras naudas apjoms apgrozībā audzis par 40%, liecina pieejamie dati.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām), informē centrālā banka.

Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).

Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.

Latvijā 2017. gads viltojumu ziņā ir vērtējams kā stabils, Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1749 viltojumiem (1462 banknotēm un 287 monētām), stāsta Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Salīdzinot ar 2016. gadu, atklāto viltojumu summa ir samazinājusies par 5% (75,4 tūkstoši eiro salīdzinājumā ar 79,4 tūkstošiem eiro 2016. gadā), bet ekspertīzei saņemto viltojumu skaits pieaudzis par 11%, kas ir nenozīmīgi pret kopējo naudas zīmju apjomu apgrozībā un arī pret iepriekšējo gadu.

Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 60%) un 20 eiro banknotes (ap 20% no kopējā saņemto viltojumu skaita). Iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, kuras ar 2017. gada pavasari pakāpeniski nomaina otrās jeb Eiropas sērijas 50 eiro banknotes.

2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes.

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā (ES), aģentūrai LETA atzina Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Viņš norādīja, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm - kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju un Lietuvu -, kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

«Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā divu nedēļu laikā. Pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija no viena līdz pusotram mēnesim,» atzina Tauriņš.

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Latvijas Banka ieguldīs 1,26 miljonus eiro banknošu apstrādes sistēmas modernizācijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Minētajā iepirkuma konkursā saņemts viens pretendenta piedāvājums un par uzvarētāju atzīta Vācijas kompānija «Giesecke and Devrient Currency Technology GmbH», kuras piedāvātā līgumcena ir 1 259 740,39 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Sākotnēji Latvijas Banka paredzēja, ka līgumcena varētu būt nedaudz lielāka - 1,323 miljoni eiro bez PVN.

«Ņemot vērā Latvijas Bankas lomu kā reģionālajam Baltijas skaidras naudas apstrādes centram, paredzēts modernizēt Latvijas Bankas izmantotās naudas apstrādes iekārtas, tostarp arī palielinot to jaudu. Paredzēts iekārtas aprīkot ar jaunākās paaudzes identifikācijas un kvalitātes sensoriem, nodrošinot to, ka izmantotās iekārtas atbilst Eiropas Centrālās bankas standartiem attiecībā uz banknošu identificēšanu un šķirošanas kvalitāti, nodrošinot dažādu nominālvērtību banknošu vienlaicīgu apstrādi un iespēju apstrādāt dažādos virzienos sakārtotas banknotes,» aģentūrai LETA skaidroja Latvijas Bankā.

Ceļu policistiem par 99 103 eiro tiks piegādātas pie apģērba piestiprināmas videokameras.

Valsts policijas (VP) iepirkumu komisija šonedēļ nolēmusi līgumu slēgt ar AS «Inkomerc Holding», kuras piedāvājums atbildis visām iepirkuma prasībām un bijis saimnieciski izdevīgākais.

Paredzēts, ka kameras ekrāns būs vērsts pret personu, ar kuru komunicē policists. Kameras darbības laikā potenciālajam pārkāpējam būs redzama indikācija, piemēram, ieslēgts displejs, mirgojoša diode par to, ka notiek video ieraksts.

Filmēšana varēs notikt arī zema apgaismojuma apstākļos, piemēram, krēslā.

Paredzēts, ka uzņēmums nodrošinās pasūtītāja personāla apmācību darbam ar kamerām un programmnodrošinājumu piecās vietās: Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā un Valmierā.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Alžīrijā pirmdien notikušas policistu sadursmes. Aptuveni 12 tūkstoši kopienas policistu pulcējās valsts galvaspilsētā Alžīrā, pieprasot lielāku valsts atbalstu, vēsta Reuters.

Kopienas policija nodrošina kārtību valstī aptuveni desmit gadus. Protestējošos kopienas policistus pirmdien notikušo protestu laikā centās nomierināt par protestu kārtību atbildīgā policija. Mītiņa laikā kopienas policistus mēģināja izkliedēt, izmantojot ūdens strūklu, daži no kopienas policistiem metuši akmeņus protestu kārtību uzraugošo policistu virzienā. Vairāki no kopienas policistiem tikuši ievainoti un aizturēti.

Kopienas policisti no valdības pieprasīja lielākas sociālas un profesionālas tiesības, un vismaz pieci tūkstoši kopienas policistu vēlējās doties uz prezidiju.

Līdz aprīļa beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 85,5 miljonu latu jeb 121,6 miljonu eiro vērtībā, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka Latvijas Bankā 2020.gada četros mēnešos apmainītas latu naudaszīmes 0,4 miljonu latu (0,6 miljonu eiro) vērtībā.

Silakalns arī norādīja, ka līdz 2020.gada aprīļa beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 28 miljonu latu (39,8 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 940 miljonu latu (1,337 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Aprīļa beigās vēl nebija apmainīti 340,8 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 782 tonnas.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 239 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24 miljoni gabalu.

Līdz septembra beigām vēl nebija apmainītas latu monētas un banknotes 86,5 miljonu latu jeb 123,1 miljona eiro vērtībā, pavēstīja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

Viņš informēja, ka līdz 2019.gada septembra beigām no apgrozības izņemti 39% latu monētu 28 miljonu latu (39,8 miljonu eiro) vērtībā un 96% latu banknošu 939 miljonu latu (1,336 miljardu eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 148 miljoni monētu un 47 miljoni banknošu.

Septembra beigās vēl nebija apmainīti 341,2 miljoni monētu, kas svara izteiksmē ir 783 tonnas.

No monētām visvairāk neapmainīto vidū joprojām ir mazo nominālu - viena un divu - santīmu monētas, proti, kopumā 240 miljoni gabalu. Neapmainīto viena lata monētu, ieskaitot īpašos vienlatniekus, ir 24,1 miljons gabalu.

Savukārt no banknotēm neapmainītas visvairāk ir piecu latu un 20 latu banknotes - attiecīgi 1,7 miljoni un 802 tūkstoš banknošu.

Nākamnedēļ, 28. maijā, apgrozībā nonāks jaunās 100 un 200 eiro banknotes, informēja Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš.

Jaunām banknotēm ir gan līdzīgas pazīmes, gan vairākas atšķirības, salīdzinot ar līdzšinējām banknotēm. Vērtējot esošo situāciju par iedzīvotāju informētību par eiro monētu un banknošu drošības pazīmēm pēdējo gadu laikā, Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības vadītājs Jānis Blūms, skaidro, ka tā ir augusi. LB veiktā aptauja liecina, ka pašlaik 49% jūtas drīzāk informēti par šīm pazīmēm, 9% - pilnībā informēti, bet 32% jūtas nepietiekami informēti. Salīdzinot ar 2013.gadu būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas jūtas pilnībā neinformēti – no 35% līdz 6%.

Jaunās banknotes noslēgs Eiropas sērijas banknošu ieviešanu eirozonā, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji. 100 un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi. LB pārstāvji uzsvēra, ka banknotes visdrīzāk būs iespējams saņemt bankās vai, ja tiks nolemts, arī bankomātos - pašlaik liela nomināla banknotes gan bankomātos ir reti sastopamas, jo lielākais pieprasījums ir pēc mazāka nomināla banknotēm līdz 50 eiro.

Eiropas policijas arodorganizācija EuroCop apsver iespēju rekomendēt Briselei Latvijas izslēgšanu no Šengenas zonas.

Martā EuroCop valde apmeklējis Latviju un lielākais šoks tai bijis par faktu, ka ap 300 policistu noformējuši sev trūcīgās personas statusu, raksta Neatkarīgā. Vasarā paredzēta atkārtota vizīte, lai pārliecinātos, kā Iekšlietu ministrija pildījusi organizācijas rekomendācijas. Ja progresa nebūs, EuroCop varētu rosināt izslēgt Latviju no Šengenas zonas. Protams, šāds rosinājums nebūtu obligāti saistošs, turklāt Eiropas Savienībai nemaz nav izstrādāts juridisks mehānisms Šengenas līgumvalstu izslēgšanai.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone šīs arodbiedrību aktivitātes sauc par «absolūti abstraktu pļāpāšanu». «Policijas darba apstākļi ir nacionālā atbildība. Protams, mēs esam sarūgtināti, ka šobrīd nav iespējas investēt un pacelt algas. Taču tas nevar izraisīt kādas starptautiskas juridiskas sekas,» skaidro valsts sekretāre.

Jaunie fotoradari būtiski atvieglos ceļu policijas darbu – ceļu policistu darbs varētu smazināties pat par 90%, Db.lv norādīja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Ceļu policistu, darbs, ķerot ātrumpārkāpējus, būtiski samazināsies, tādēļ ceļu policistu spēki tiks novirzīti gājēju un velosipēdistu kontrolei, stāstīja E. Zivtiņš. Darba vietu skaits ceļu policijā netiks būtiski samazināts, toties spēki tiks novirzīti citos virzienos, viņš norādīja.

Fotoradari tiks uzstādīti aptuveni 200 vietās uz Latvijas autoceļiem, turklāt 30 no tiem atrašanās vieta tiks mainīta. Par daļu no fotoradariem iepriekš brīdinās speciālas ceļazīmes.

Fotoradari detektēs arī tos braucamlīdzekļu vadītājus, kuriem nav civiltiesiskās apdrošināšanas un kuriem nav izieta tehniskā apskate. Radari ir spējīgi darboties temperatūrās no mīnus 30 līdz plus 45 grādiem pēc Celsija. Radaru darbība varētu būt apgrūtināta lietusgāzes laikā vai sniegputenī, kad būs apgrūtināta redzamība.

Latvijas Bankas valde ir apstiprinājusi Latvijas Bankas 2020.gada finanšu pārskatus, kuros fiksēts, ka Latvijas Bankas 2020.gada peļņa ir 26,6 miljoni eiro. Aptuveni 2019.gada līmenī, kad tā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2020.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "ERNST & YOUNG BALTIC".

Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% jeb 18,7 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2020.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas pēdējo piecu gadu kopējā peļņa ir sasniegusi 104 miljonus eiro, no kuriem 71 miljoni eiro ieskaitīts valsts ieņēmumos.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

#Viltotās banknotes izplatīja ne tikai Latvijas Republikas robežās, bet arī ārpus tās.

Valsts policija (VP) pabeigusi izmeklēšanu kriminālprocesā par 50 eiro banknošu izgatavošanu, glabāšanu un izplatīšanu, kopumā viltojot 1 000 viltotas banknotes, kas līdz šim ir bijis lielākais konstatētais viltotu eiro naudas banknošu daudzums Latvijā, informē VP.

Par minēto noziedzīgo nodarījumu tika aizturētas trīs personas, kuras viltotās banknotes izplatīja ne tikai Latvijas Republikas robežās, bet arī ārpus tās.

Kriminālprocesā noskaidrots, ka 2015. gada oktobrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas īsā laika posmā konstatēja trīs personu grupējumu, kas Rīgā, kādas tipogrāfijas uzņēmuma telpās, nodarbojās ar naudas viltošanu, glabāšanu un izplatīšanu lielā apmērā starptautiskā līmenī. Izmeklēšanas laikā tika veiktas vairākas kratīšanas, kuru rezultātā izņemti noziedzīgā nodarījuma lietiskie pierādījumi – tipogrāfijas iekārtas un ierīces, dažādas klišejas naudas zīmju reljefa un detaļu izgatavošanai, kā arī izgatavotā un daļēji izgatavotā produkcija 50 000 eiro vērtībā.

Pēc pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai Latvijas nauda ir eiro. Mēs neesam Eiropas Centrālās bankas (ECB) filiāle vai nodaļa, tieši otrādi – visi būtiskākie eirozonas monetārās politikas lēmumi tiek pieņemti ECB Padomes sanāksmēs, kurās vienlīdzīgi piedalās visu eirozonas valstu centrālo banku prezidenti. Latvijai ir tieši tāda pati balss, tāds pats svars lēmumu pieņemšanā kā Vācijai, Francijai, Igaunijai u.c. kolēģiem citās eirozonas valstīs. Tēlaini mūs varētu salīdzināt ar akcionāriem – ECB kā institūcija pilda savu akcionāru – eirozonas valstu – uzdevumus.

Latvijas Bankas funkcijas pēc pārejas no lata uz eiro nav mainījušās, vienlaikus ir paplašinājies darba lauks, strādājot Eirosistēmā visos tās darbības līmeņos, tostarp Eiropas Centrālās bankas Padomes lēmumu gatavošanā un pieņemšanā.

Tas, pirmkārt, skar monetārās politikas lēmumu pieņemšanu, ar līdztiesīgu balsi piedaloties Eirosistēmas kopīgās monetārās politikas lemšanā, kā arī veicot tam nepieciešamo makroekonomisko analīzi. Latvijas Bankas eksperti ir iesaistījušies ECB komiteju darbā, kā arī aktīvi līdzdarbojas dažādās darba grupās.

Tāpat kā ar latu, arī pēc eiro ieviešanas centrālā banka Latvijā pilda uzdevumus, kas ir noteikti likumā Par Latvijas Banku un nozīmīgi tautsaimniecības un tās asinsrites – finanšu sistēmas – funkcionēšanai. Proti, Latvijas Banka turpina nodrošināt skaidras naudas laišanu apgrozībā, pasūta, uzglabā un izsniedz bankām banknotes un monētas, skaidras naudas aprites ciklā nodrošina nolietotās naudas aizstāšanu ar kvalitatīvu, rūpējas par eiro banknošu un monētu drošību, dizainu un ražošanu, kā arī Latvijas Banka pati nodrošina skaidras naudas uzglabāšanas un pārvadājumu drošību.