Gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par kristiešiem. Tomēr kristietība mūsdienu zinātnes laikmetā piedzīvo aizvien vairāk uzbrukumu un kritikas. Vai tā spēs atspēkot mestos izaicinājumus un piemēroties šī laikmeta prasībām? To Numurs vaicā teologam, kurš pazīstams ar savu liberālo, nereti pretrunīgi vērtēto kristīgās misijas redzējumu modernajā pasaulē – Jurim Cālītim.

Populārais TV kanāls Discovery nesen izrādīja dokumentālo filmu Lost Tomb of Jesus (Zaudētais Jēzus kaps). Tā stāsta par arheologu grupu, kurai it kā izdevies atklāt Jēzus un viņa ģimenes kapavietu. Ja šķirstā ar uzrakstu "Jēzus, Jāzepa dēls", kā apgalvo filmas veidotāji, patiešām atrodamas pravieša mirstīgās atliekas, tad pasaules lielākā reliģija draud atmaskošana un tā var pārvērsties par blefu.

Filma kristiešu sabiedrībā izsauca plašu rezonansi, jo tā draudēja izsist no pamatiem kristīgās ticības stūrakmeni.

Protams, šī nav pirmā reize, kad zinātnisks pētījums vai pat tikai mākslas darbs pretendē uz kristietības sagrāvēja un atmaskotāja lomu. Joprojām nerimstas kaislības ap Dena Brauna skandalozo romānu Da Vinči kods. Tuvākajās nedēļās zinātnieki īpaši šim nolūkam izveidotās raktuvēs izspēlēs Lielo sprādzienu, mēģinot pierādīt, ka Dievs pie Visuma radīšanas vispār nav bijis vajadzīgs.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Amerikas, Kanādas un Austrālijas iedzīvotāji, pateicoties kompānijas Microsoft jaunā meklētāja Bing autoplay iespējai, var stundām skatītiem seksa ainas, pat neizejot no Bing vai maksājot par pornogrāfiju, bet dažu valstu iedzīvotājiem pornogrāfija tiek pilnīgi liegta, vēsta foxnews.com.

Lielākajā daļā valstu, lietotājam ievadot vārdus sex vai porn kompānijas Microsoft jaunajā meklētājā Bing, tāpat kā citos meklētājos tiek atrasts liels skaits atklātu attēlu, ziņo foxnews.com. Vienīgais nosacījums ir izslēgt safe search. Taču Amerikas, Kanādas un Austrālijas iedzīvotājiem ir pieejami arī atklāti video, kurus iespējams noskatīties pat neizejot no Bing un par tiem nemaksājot. Dažu valstu iedzīvotāji, piemēram, Indonēzijā, Malaizijā, Turcijā, ievadot meklētājā vārdus sex vai porn neatrod neko. Dīvaini, ka pornogrāfija tiek liegta arī Vācijas iedzīvotājiem.

Foxnews.com norāda, ka konkurents Google, meklēšanas laikā rezultātus nefiltrē atkarībā no valodas, piemēram, nomainot valodu uz ķīniešu vai arābu, tiks atlasīti tie paši attēli, kas, meklējot angļu valodā. Foxnews.com gan norāda, ka video rezultāti jebkurā valodā Google ir mazāk pornogrāfiski nekā Bing.

Oktobra beigās apritēs 500 gadi, kopš Vitenbergas universitātes profesors Mārtiņš Luters pēc tā laika modes piesprauda pie universitātes ziņojumu dēļa zīmīti, kuras saturu biznesa avīzes lasītājiem varētu pārfrāzēt šādi: Vatikāna tirgotie vērtspapīri ir blēņas, lai investors uzmanās! Doktoram Luteram tas pat attāli nebija prātā, tomēr šis akadēmiskā disputa pieteikums ne vien ietekmēja turpmāko pasaules vēsturi vispār, bet paradoksālā kārtā arī ielika pamatu konkrēti kapitālismam.

Šī komentāra mērķis ir iedrošināt laikmeta griežos samulsušos, kad līdz ar digitalizāciju un globalizāciju pieredzam sociālekonomisko paradigmu maiņu. Konceptuāli mana vēsts ir – pateicoties reformācijas ieguldījumam, Rietumi ir pat pie ļoti labas veselības, tikai vajag prasties novērtēt šo mūsu dažādo mantojumu.

Šoreiz runāšu par praktisku sociālekonomisko rosību, kuras cieņu Rietumos atjaunoja tieši reformācija. Amata un vispār laicīgā aicinājuma cieņa ir radošas, inovatīvas ekonomikas stūrakmens un arī nepārsitams trumpis Rietumu rokās globalizētās ekonomikas spēlē.

Reformācijas priekšvakarā Romas katolicisms bija melnbaltā duālismā starp laicīgo un garīgo. Mūžīgā, nākamā dzīve bija viss; laicīgā dzīve nebija nekas. Vērtīgāko – pestīšanu un mūžīgo dzīvību ‒ gadsimtu gaitā bija monopolizējis Vatikāns, īsi pirms luteriskās un evaņģēliskās reformācijas sākot tirgot Debesu valstības vērtspapīrus – indulgences jeb grēku atlaides. Luters, godīgi pildot profesora darbu neievērojamā lauku augstskolā un studējot Bībeli tās oriģinālvalodās, bija konstatējis tirgus burbuli – ka Dieva rēķini ar Vatikāna rēķiniem nekādi neiet kopā.

Gaiši zilās, nemazgātās dziedātāja Elvisa Preslija apakšbikses izsolē nedēļas nogalē bija plānots pārdot par 10 tūkstošiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 8583 latiem), bet neviens pircējs nav bijis gatavs par tām atdot pat minimālo cenu - 7 tūkstošus mārciņu, vēsta independent.co.uk.

Pirms izsoles par šīm apakšbiksēm tika izrādīta liela interese. Preslijam tās bijušas mugurā 1977. gada koncerta laikā.

Apakšbikses tika izsolītas līdz ar daudzām citām dziedātāja piemiņlietām, tādējādi atzīmējot 35 gadus kopš viņa nāves.

Bībele, kas reiz piederējusi Preslijam, pārdota par 59 tūkstošiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (50 639 latiem). Tā viņam bijusi Ziemassvētku dāvana. Bībelē ir arī ar dziedātāja roku rakstītas piezīmes.

Bībeli iegādājies anonīms Lielbritānijā dzīvojošs amerikānis, bet par to cīnījušies trīs potenciālie pircēji.

Kurpju pāris, kuru reiz nēsājis Preslijs, pārdots par 6500 Lielbritānijas sterliņu mārciņām.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti uzskata, ka, Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums noraidīt JL priekšlikumu pasargāt bērnus no vardarbības un pornogrāfijas internetā, apliecinājusi, ka bērnu drošība komisijai ir mazsvarīga, Db.lv informēja frakcijas Jaunais laiks sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

Mūsdienās bērni aizvien vairāk izmanto internetu gan mācībām, gan izklaidei, paši neapzinoties, ka arī šajā vidē, līdzīgi kā citās sabiedriskās vietās, ir pakļauti bīstamām situācijām, tādēļ ir svarīgi, lai arī virtuālajā vidē bērns tiktu maksimāli pasargāts no vardarbības, norāda JL.

JL sagatavotajos likuma grozījumos Elektronisko sakaru likumā paredzēts noteikt, interneta pakalpojumu sniedzēja pienākums ir nodrošināt lietotāju ar bezmaksas satura filtru, kas ierobežo tādu materiālu pieejamību, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kuri rada draudus bērna garīgajai attīstībai, kā arī nodrošināt bezmaksas satura filtra uzstādīšanu, ja abonents to pieprasa.

Steiga vienmēr rada risku – jo īpaši likumdošanā. Tāpēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare ir neizpratnē, kāpēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirms valsts budžeta pieņemšanas nespēja līdz galam ieklausīties sociālo partneru un informācijas tehnoloģiju ekspertu argumentētajos protestos un atlikt malā Elektronisko sakaru likuma grozījumus, kuru jūtamākais un tūlītējais rezultāts var būt nopietns starptautisks kaitējums Latvijas reputācijai.

Neapstrīdami morālie, tiesiskie un fiskālie apsvērumi prasa valstij ierobežot azartspēļu izplatību internetā, tomēr sasteigta rīcība, paredzot elektronisko sakaru komersantam pienākumu ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, var beigties ar skandālu – gan ārvalstīs, gan mūsu sabiedrībā šāda rīcība tiktu novērtēta kā interneta cenzūra.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) apzinās riskus, ko rada likuma kontrolei nepakļauts azartspēļu bizness. Mēs atbalstām Saeimas deputātu, valdības, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vēlmi sakārtot šo sfēru, lai Latvijā nelicencēti un budžetam nodokļus nemaksājoši uzņēmēji nevarētu piedāvāt valsts iedzīvotājiem iesaistīties to organizētās azartspēlēs. Tieši tāpēc LIKTA uzskata par nepieciešamu atgādināt savus argumentus, kādas problēmas un riskus radītu sasteigti centieni ierobežot piekļuvi tiešsaistes spēļu vietnēm. Mēs vēlamies, lai efektīvi tiktu sasniegts sabiedrībai un valstij vajadzīgais rezultāts, nevis radītas jaunas problēmas. Tāpēc nozarei ir prieks kaut vai par to, ka likumdevēji risinājumam izvēlējās mazāko ļaunumu, kam nozare var ar zināmiem nosacījumiem piekrist, nevis sākotnējā iecere.

Latvija ieviesīs Eiropā vienoto palīdzības dienesta numuru pazudušiem bērniem, kā arī rezervēs divsimt numurus, lai ierobežotu nevēlamas informācijas izmantošanu noteiktās mērķa grupās.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotie „Noteikumi par nacionālo numerācijas plānu”, kas pirmdien, 25. augustā tika izskatīti Ministru kabinetā.

Noteikumos iekļauti 116XXX numuru sērijas lietošanas nosacījumi, kas sasaucas ar Eiropas Komisijas 2007. gada 15. februāra lēmumu par iepriekšminēto valsts numuru sērijas rezervēšanu. Šie numuri domāti saskaņotajiem pakalpojumiem ar sociālo vērtību un klientiem tie būs bezmaksas. Šobrīd numurs 116000 ir rezervēts palīdzības dienestam pazudušiem bērniem.

Šādu numuru piešķiršana ir vajadzīga, lai dalībvalstu iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt pakalpojumus ar sociālo vērtību, visā Eiropas Savienībā izmantojot vienotus un atpazīstamus numurus. Tas nodrošinās to, ka jebkurā Kopienas dalībvalstī sniegts konkrēts pakalpojums vienmēr tiks saistīts ar vienu un to pašu numuru.

Otrdien, 25. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta plānotajam Eiropas Komisijas (EK) programmas Safer Internet plus projektam Net-Safe Latvia.

Plānotais projekta kopējais budžets divu gadu periodam, ieskaitot EK līdzfinansējumu 75 % apjomā, ir 374 tūkstoši latu, no valsts budžeta nepieciešamais finansējums – 90 tūkstoši latu.

Eiropas Komisija ir atzinīgi novērtējusi e-lietu sekretariāta līdz šim īstenotos projektus Net-Safe un Hotline un atbalsta to turpināšanu, lai nodrošinātu projektu pēctecību un interneta vides drošības uzlabošanu.

Projektā Net-Safe Latvia, kas apvienos abus līdzšinējos projektus, paredzēts turpināt bērnu, jauniešu, skolotāju un vecāku informēšanu un izglītošanu par drošību internetā. Turpinās darboties elektronisko ziņojumu līnija, kas paredz iespēju ziņot par pārkāpumiem internetā, kā arī tiks nodrošināta iespēja zvanīt uz uzticības tālruņa numuru, lai informētu par pārkāpumiem internetā.

Ķīnas varas iestādes uzsākušas apjomīgu kampaņu, kuras mērķis ir līdz minimumam samazināt valsts iedzīvotāju piekļuvi pornogrāfiska rakstura materiāliem internetā. Liels spiediens tiek izdarīts arī uz valstī diviem populārākajiem interneta meklētājiem Google un Baidu, ziņo Associated Press.

Pornogrāfija Ķīnā ir aizliegta, taču Ķīnas Interneta policija lielā mērā ir bezspēcīga cīņā ar pornogrāfiska satura materiālu pieejas noslēgšanu valsts interneta lietotājiem. Tāpēc interneta attīrīšanas projekta ietvaros šim uzdevumam klāt ķērušās kopumā septiņas valsts iestādes.

Ķīna norāda, ka divi valstī visbiežāk izmantotie interneta meklētāji - Google un Baidu - nav panākuši vēlamos rezultātus, un valsts 250 miljoni interneta lietotāji joprojām, izmantojot šos meklētājus var atrast linkus uz pornogrāfiska satura mājas lapām.

Valsts varas iestādes paziņojumā par kampaņu norādījušas, ka likuma pārkāpēji šajā sakarā "tiks sodīti bargi".

Šveices apakšveļas ražotāja Sloggi plakāts, kurā atainotas trūcīgi ģērbtas sievietes, ir atzīts par pagājušā gada pazemojošāko reklāmu, raksta laikraksts The Telegraph.

Franko-šveiciešu feministu organizācijas Guard Dog pārstāves Sloggi reklāmas apzīmē ar tik skaļiem vārdiem kā «pornogrāfija» un «prostitūcija». Tāpat pazemojošāko reklāmu sarakstā minēta itāļu kafijas zīmola Lavazza reklāma ar attēlotām kailām sievietēm.

Guard Dogs «sveica» arī populārus cilvēkus, kas publiski izteikuši dzimumu aizskarošu apgalvojumus. Galveno balvu izcīnīja Parīzes arhibīskaps Andrē Armāns Ven-Truā (Andre Armand Vingt-Trois) ar komentāru: «Visgrūtāk ir atrast sievieti ar labu izglītību. (…) Nepietiek vien ar to, ka viņa valkā svārkus, jābūt taču arī kaut kam starp ausīm.»

Otrā vieta tika franču humoristam Fabrisam Ebū (Fabrice Eboue) par sacīto: «Feminisms ir domāts ne tikai autoritārām un seksuāli neapmierinātām sievietēm, bet arī lesbietēm.»

Lai bērnus, vecākus un skolotājus informētu un izglītotu interneta satura drošības jomā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Latvijas Interneta asociācija (LIA) pirmdien atklājusi projekta Net-Safe kampaņu Dari TO arī internetā, Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts Elita Cepurīte.

"Mēs mācām bērnus, kā uzvesties skolā, uz ielas, klubos un citās sabiedriskās vietās, bet nereti tiek aizmirsts, ka bērniem jāpastāsta arī, kā droši darboties interneta vidē," kampaņu atklājot, secina īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele.

Iespējamu draudu interneta vidē ir daudz - naida kurināšana, rasisms, bērnu pornogrāfija un pedofilija, kiberterorizēšana, personas privātās informācijas (identitātes) zagšana, datu ļaunprātīga izmantošana, vīrusi. "Taču tas nebūt nenozīmē, ka tādēļ būtu jāaizliedz lietot internetu. Svarīgi ir panākt, ka sabiedrība ir informēta par iespējamiem draudiem un to novēršanas iespējām," tā I.Gudule.

Austrālija aizliegs alkoholu un pornogrāfiju vietās, kur mitinās aborigēni, lai novērstu bērnu seksuālu izmantošanu, ziņo BBC. Turklāt visi aborigēnu bērni tikšot madicīniski izmeklēti.

Pagājušajā nedēļā tika izplatīts paziņojums, ka bērnu seksuāla izmantošana ir konstatēta visās 45 aborigēnu kopienās. Pētījuma autori šajā situācijā vaino augsto alkoholisma līmeni un nabadzību, savukārt Austrālijas premjerministrs šo situāciju jau nodēvējis par nacionālo traģēdiju.

Federālā valdība pārņemšot savās rokās kontroli pār aborigēnu kopienām, kā rezultātā tikšot ieviesti stingri likumi. Līdz šim aborigēnu teritorijas pārvaldīja paši aborigēni. Austrālijas valdības paziņojums gan esot izraisījis aborigēnu līderu dusmas. Viņi norādījuši, ka aizliegt alkoholu aborigēnu kopienās, kur alkohols ir tabu jau 30 gadus, atbilstoši vietējām tradīcijām, esot muļķīgi. Daudz bīstamākas esot vietas, kur aborigēni mitinās kopā ar baltajiem cilvēkiem.

Lielveikalu ķēdes Rimi veikalos turpmāk vairs nebūs nopērkami erotiska satura izdevumi. Tas radījis sašutumu Latvijas Preses izdevēju asociācijā, kas tirgotāju pieņemto lēmumu tulko kā cenzūru.

Rimi Latvia lēmumu netirgot erotiska rakstura izdevumus pieņēmis, balstoties uz to, ka lielākā daļa pircēju ir ģimenes ar bērniem, skaidro uzņēmuma vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Tas esot uzskatāms par sociāli atbildīgu soli.

«Pašlaik aktuāla problēma ir lielveikalu ķēde Rimi, kas ir izlēmusi, ka pati var noteikt, kas ir erotika un kas nav. Viņi ir pateikuši, ka viņu saimniekiem nepatīk erotiskie izdevumi un tāpēc viņi vairs netirgos šādus izdevumus,» intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks rosina ierobežot pornogrāfijas demonstrēšanu skolu, baznīcu tuvumā un Vecrīgā.

Rīgas vicemērs Almers Ludviks (LPP/LC) uzskata, ka pašreiz topošie Rīgas domes saistošie noteikumi par darbības atļauju izsniegšanu iestādēm, kas nodarbojas ar pornogrāfiska rakstura materiālu tirdzniecību un demonstrēšanu ir pārāk vispārīgi. A. Ludviks aicina konkretizēt noteikumus un noteikt stingrākus ierobežojumus šāda rakstura vietām Rīgā tieši izglītības iestāžu un baznīcu tuvumā, kā arī paredzēt stingrākus nosacījumus šo iestāžu darbībai Vecrīgā, informēja Rīgas dome.

A. Ludviks atzīst, ka alternatīvs risinājums būtu ierobežot jebkāda veida reklāmas – izkārtnes un uzrakstus, kas liecinātu, ka konkrētajā vietā darbojas intīmpreču veikals vai erotikas salons. Pašreiz šādu iestāžu fasādi un logus nekautrīgi rotā reklāmas aicinājumi par ''jaunākajiem erotiskajiem piedāvājumiem”, ''jaunām video kabīnēm” un tamlīdzīgi. Vicemērs uzskata, ka ''īpaši skolu un baznīcu tuvumā tas nebūtu pieļaujams, jo negatīvi ietekmē bērnu, jauniešu un visas sabiedrības morāli”.

Ne visi apzinās, ka lēmums internetā noskatīties materiālu, kur redzama bērnu pornogrāfija vai seksuālā vardarbība, var beigties ar cietumsodu, šodien, 1.aprīlī, ziņo laikraksts Diena.

"Latvijas lietotāji ārzemju saitos skatās attēlus ar bērnu pornogrāfiju, bieži vien nezinot, ka par to draud kriminālatbildība," Dienai stāstījis Valsts policijas Organizētās noziedzības un narkotiku apkarošanas pārvaldes (ONAP) 2.nodaļas priekšnieks Arturs Vaišļa — vecāki bieži vien nesaprot, kas par problēmu — bērni materiālus ņēmuši no interneta, tur to daudz. Situāciju globālajā tīmeklī viņš salīdzina ar pastaigu pa mežu: "Iedomājieties, ka tur stāv ložmetēji, granātmetēji, heroīna maisi, — vai jūs to pagrābsiet un staigāsiet apkārt? Tāpat arī ar interneta saturu — tā ir uzturētāja un lietotāju atbildība."

Aizliegto pornogrāfisko materiālu skaitā ietilpst arī zoofilija, nekrofilija un seksuālā vardarbība. Viņš uzsvēris, ka pie atbildības var saukt par jebkuru šāda veida materiālu, tostarp arī komiksu, izplatīšanu.

Dažādos veikalos pirms Ziemassvētkiem pirktāko preču vidū Latvijā ir logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, spilveni, mandarīni un piparkūkas, kā arī Bībele un dažādas enciklopēdijas, noskaidrots Latvijas Tirgotāju asociācijas biedru aptaujā.

Veikalā Jysk pirktāko preču sarakstā atrodas ne vien logos iekarināmas dekoratīvās lampiņas, bet arī segas, spilveni un dažāda veida sveces. Grāmatu nams Valters un Rapa kā pirms Ziemassvētkiem visvairāk pirktās preces nosaucis Bībeles jauno izdevumu un dažāda veida enciklopēdijas lieliem un maziem. Narvesen pirktākās preces ir «Take away» kafija un ātrie uzkodu komplekti ar kafiju, kā arī apsveikumu kartiņas, piparkūkas, kalendāri, gada grāmatas, šampanietis, Laimas saldumi, suvenīri ar Jaunā gada simboliku. Veikalos LaTS visvairāk pirktas piparkūkas, karstvīns, gaļas un zivju produkcija, Mego veikalos – mandarīni, suvenīri, trauki, paciņās fasēti saldumi, Elvi – saldēta zivju produkcija, sniega lāpstas, ragaviņas, suvenīri, ietinamais papīrs, piparkūkas un piparkūku mīkla, Aibe - pelēkie zirņi, konservētie zaļie zirnīši, konservēta kukurūza, gaļas produkti, vārītās un kūpinātās desas, saldumi, cepumi, šokolādes konfektes un dažāda stipruma alkoholiskie dzērieni, dzirkstošie vīni, karstvīns un bezalkoholiskie

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Eteri Gabunijas mamma, vecmamma un vecvectēvs ir bijuši amatnieki, un viņa šo tradīciju turpina ar Tatis ādas somām.

Tatis somas nosauktas par godu dizaineres Eteri Gabunijas vecvectēvam, kura iesauka bija Tatis. Viņš bija amatnieks, kurš mīlēja savu amatu, strādāja ar koku un nedaudz arī ar ādu. Eteri vecmamma bija skrodere, bet mamma – cepurniece. «Es esmu Rīgas amatniece ceturtajā paaudzē,» saka Eteri. Vēl pirms kāda laika viņai licies, ka tā nebūs, jo, izvēloties studiju virzienu, viņa nedomāja par dzimtas tradīciju turpināšanu, šūšana viņu nesaistīja.

Eteri interesēja dizains, tomēr idejai studēt šajā virzienā viņa atmeta ar roku, jo šķitis, ka ar to nenopelnīs. Galu galā viņa izvēlējās studēt komunikācijas zinātni. «Strādājot ar ādu, vajag dzelžainu pacietību, mieru un harmoniju. Nevari nervozs strādāt. Vērojot manu straujo dabu un emocionalitāti, krustmāte teica, ka no manis droši vien laikam nesanāks ceturtās paaudzes amatniece,» viņa saka.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veļas ražotāja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumā strādāju jau četrpadsmit gadus. Modes bizness ir ļoti dinamisks un vienlaikus arī ļoti nežēlīgs, jo nepārtraukti jāizdomā kas jauns, nemitīgi jādomā, kā apsteigt konkurentus. Dāmu veļa ir vissarežģītākais no visiem sieviešu apģērbu veidiem; šeit ir svarīga precizitāte lekālos līdz milimetru desmitdaļai. Darbs ir ļoti interesants, izaicinājumu pilns, tas man patīk un tāpēc esmu šeit.

Jūlijs Madernieks aizgāja mūžībā 85 gadu vecumā, nekad nenovecojis.

Pirmais projekts — pazīstamā Berga bazāra īpašnieka, būvuzņēmēja Kristapa Berga znota advokāta Friãa Alberta dzīvokļa iekārtojums jūgendstilā 1903. gadā. Nopietnākā atzinība — augstākais novērtējums starptautiskajā izstādē Parīzē 1928. gadā viņa dizainētajam krēslam meistara Jāņa Skultāna izpildījumā. Piedāvājums ikdienai — nacionālais stils mēbeļrūpniecībā. Rakstura īpašība — kautrība.

— Jūlijs Madernieks propagandē savu stilu ne tikai ar zīmējumiem, viņš to dara arī ar savu personu. Mākslinieku sastopam, ziema vai vasara, aizvien Rīgā, visbiežāk Jaunāko Ziņu un piena paviljonu rajonos. Galvā viņam žokejnīca, pretēji Zaļkalnam, kas tikai ziemā pataupa matus, galvu apsegdams. Kājās gandrīz stūrainas, smagas kurpes. Mugurā īss savāda griezuma mētelis. Apakšā, ja ne samta svārks, tad vismaz tāda veste, gluži mazu priekšu. Bet visīpatākais ir — pēc paša zīmējuma darinātā apkaklīte. Tā sasniedz vismaz divu apkaklīšu augstumu, un zem tās savādi atlocītajiem stūriem kvēlo neliela, bet krāsās ļoti grezna kakla saite. (..) Man pat šķiet, ka taisni tajā meklējams viņa nenovecošanas noslēpums. Augstā apkakle neļauj galvai ierauties krūtīs, un spilgtais pušķis zem zoda piešķir vaigam daudz svaiguma, — suminot Madernieku 70. dzimšanas dienā, rakstīja Jānis Jaunsudrabiņš.