Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji atzinīgi novērtējuši Latvijas ik gada stabilo sniegumu Eiropas Sociālā fonda (ESF) apguvē, uzsverot fonda «nozīmīgo lomu Latvijas sociāli ekonomiskās situācijas uzlabošanā». Vienlaikus viņi aicina «pārvērtēt algoto pagaidu sabiedrisko darbu programmas efektivitāti, arvien samazinot šādas programmas pieejamību».

ES fondu vadošās iestādes vadītājs Armands Eberhards, tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, akcentēja ESF lomu.

Tikšanās laikā EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektora ESF programmas nodaļas vadītājs Jiri Švarcs un ESF programmas vadītājs Zigo Rutkovskis ar FM pārstāvjiem pārrunāja arī ESF aktivitāšu ieviešanu 2007. - 2013. gada plānošanas periodā un 2014. - 2020. gada plānošanas perioda jautājumus.

EK pārstāvji uzsvēra, ka, sadarbojoties ar nozaru ministrijām, ir nepieciešams sasniegt augstāku projektu ieguldījumu atdevi, sevišķi risinot administratīvās efektivitātes jautājumus.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Latvija joprojām turpina saglabāt stabilas līderpozīcijas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma apguvē.

Tā liecina jaunākie Eiropas Komisijas (EK) dati jūlija beigās, Db.lv informēja Finanšu ministrijā. « Rezultāti skaidrojami arī ar Latvijas spēju ātri reaģēt uz vajadzībām un izmaiņām sociālajā jomā, pārdalot finansējumu no gausāk apgūstamām ES fondu aktivitātēm uz tādām, kurām finansējums ir prioritārāks,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Piemēram, šā gada aprīlī ar grozījumiem tika pārdalīts finansējums 355 tūkstošu latu apmērā doktora studiju programmu īstenošanai, lai sekmētu doktora zinātniskā grāda ieguvēju skaita pieaugumu, bet šā gada jūnijā 7,2 miljoni latu tika novirzīti bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībai pēc darba devēju pieprasījuma Latvijas tautsaimniecības attīstībai prioritārās nozarēs.

Līdz 2013. gada janvāra vidum Eiropas Komisija Latvijas valsts budžetā atmaksājusi 325 milj. Ls jeb 79,3 % no kopējā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piešķīruma, informē Finanšu ministrija.

Minētais atmaksu apjoms ļāvis Latvijai kļūt par sekmīgāko ESF līdzekļu apguvēju. Otrajā vietā ierindojusies Igaunija, kam Eiropas Komisija atmaksājusi gandrīz 73,5 %, bet trešajā Īrija, kam atmaksāti gandrīz 70 % no kopējā ESF piešķīruma.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijas panākumi ESF līdzekļu apguvē ir skaidrojami ar « ESF pienesumu sociālās spriedzes mazināšanā un nodarbinātības veicināšanā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā iepriekšējos gados» un mērķtiecīgu šo līdzekļu izmantošanu darba tirgus aktivizēšanai.

Ne tik veiksmīgi sokas ar citu ES fondu apgūšanu – Eiropas Komisijas atmaksas par jau īstenotiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem veido 49, 55 % no kopējā piešķīruma, savukārt Kohēzijas fonda finansējums atgūts mazliet vairāk nekā 46 % apmērā no kopējā piešķīruma.

Uzņēmēji un privātpersonas turpina atbalstīt augstskolu studentus un pasniedzējus, šogad iedibinātas vairākas jaunas mecenātu stipendijas , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādi Latvijas augstskolu fondi visa akadēmiskā gada laikā sadarbojas ar uzņēmumiem, organizācijām un privātpersonām, pēc dažādiem kritērijiem piešķirot stipendijas gan studentiem, gan mācībspēkiem. Nodarbojoties ar mecenātismu, uzņēmēji gan sekmē kādas konkrētas nozares attīstību, gan mērķtiecīgi iegulda sava uzņēmuma potenciālajos darbiniekos.

Jaunas stipendijas

Latvijas Universitātes (LU) fonda mecenātu stipendijas 2015./2016. akadēmiskajā gadā ieguvuši 110 studenti no LU, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA), Liepājas Universitātes (LiepU), Daugavpils Universitātes (DU) un citām Latvijas augstskolām. Pavisam ar LU fonda mecenātu atbalstu šogad ir izveidotas 30 dažādu veidu stipendijas, tostarp stipendijas vidusskolu absolventiem, kuri uzsāk studijas LU, stipendijas izcilniekiem, kā arī jaunajiem pētniekiem sociālajās, humanitārajās un eksaktajās zinātnēs un labākajiem novadu abiturientiem, kas uzsāk studijas kādā no Latvijas augstskolām. Vienas stipendijas apmērs ir 500–6000 eiro akadēmiskajā gadā. LU fonda stipendiju kopsumma ir 265 tūkst. eiro, un tā izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece stāsta, ka fonds šogad ir piešķīris piecas jaunas stipendijas. Advokātu biroja Eversheds Bitāns un zvērināta advokāta Māra Vainovska stipendija «Mūsdienu izaicinājumi tiesību piemērošanas teorijai un praksei Latvijā» pētījuma veikšanai tiesību zinātnē piešķirs 4 tūkstošus eiro, no tiem – 3 tūkstošus studentam, bet tūkstoti – mentoram.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.

Latvija starp divdesmit septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm joprojām ierindojas pirmajā vietā pēc Eiropas Komisijas (EK) veiktajām atmaksām valsts budžetā Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros, liecina jaunākie dati.

Savukārt pēc EK atmaksām visu trīs fondu (ESF, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda) ietvaros Latvija starp divpadsmit jaunajām dalībvalstīm ierindojas sestajā vietā, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča.

«Tie ir ļoti labi rezultāti, pat neskatoties uz grūtībām ar privāto un pašvaldību līdzfinansējumu šī brīža ekonomiskajā situācijā, kas parāda, ka ES fondu vienkāršošanas ietvaros saīsinātie maksājumu termiņi un maksājumu plūsmas paātrināšana ir devusi rezultātu,» uzsver valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši – bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai, informē CFLA.

VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektu iesniegumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu atlases pirmās kārtas atlases ietvaros, lai īstenotu pasākumus vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei.

Paredzēts, ka ESF līdzfinansēto projektu ietvaros Latvijas pašvaldības izstrādās vietējo veselības veicināšanas un slimību profilakses plānu, kā arī īstenos dažādus slimību profilakses un vispārējos sabiedrības veselības veicināšanas pasākumus. Tāpat iespējams plānot nacionāla mēroga veselības veicināšanas pasākumus mērķa grupām un vietējai sabiedrībai, sabiedrības veselības pētījumus un nodrošināt veselības veicināšanas un slimību profilakses uzraudzību.

Šīs ESF programmas mērķis ir uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo īpaši teritoriālās, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, īstenojot vietēja mēroga pasākumus.

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Parakstīti līgumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanu sociālās rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai Rīgas plānošanas reģionā.

Rīgas plānošanas reģionā atbalstītie projekti tiks īstenoti par kopējo summu aptuveni 1,7 milj. Ls apmērā. Projektu īstenotājiem sociālo pakalpojumu attīstīšanā nebūs jāiegulda savs līdzfinansējums, jo visas projekta īstenošanas izmaksas 100% apmērā nodrošinās ESF atbalsts.

Nodarbinātības valsts aģentūra ir noslēgusi līgumus ar 18 projektu īstenotājiem, kas ar ESF atbalstu attīstīs sociālos pakalpojumus Rīgas plānošanas reģionā. Lielāko daļu no Rīgas plānošanas reģionā atbalstītajiem projektiem (11) iecerēts īstenot Rīgā un Jūrmalā. Pa diviem projektiem tiks īstenoti Lielvārdes un Siguldas novados, pa vienam – Ikšķilē, Salaspilī un Salas pagastā. Rīgas pilsētā īstenojamie projekti galvenokārt ir vērsti uz bērnu un ģimeņu sociālo rehabilitāciju un aprūpi – bērniem un jauniešiem ar uzvedības traucējumiem, ģimenēm ar bērniem ar kustību un attīstības traucējumiem, ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana u.c. Īpašu sociālās rehabilitācijas programmu iecerēts izstrādāt un īstenot Bērnu slimnīcas Vecāku mājas iemītniekiem. Jūrmalā tiks veidoti dienas centri bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī romu tautības iedzīvotājiem, darbu uzsāks Jauno māmiņu māja. Plānots ieviest pavadoņa pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem un pensijas, pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem. Siguldas novadā tiks uzsākts jauns pakalpojums – aprūpe mājās, savukārt Ikšķiles novada Dienas centrā iecerēts veidot Mobilo brigādi. Divu Rīgas plānošanas reģionā atbalstīto projektu aktivitātes ietvers no ieslodzījuma vietām atbrīvotu personu sociālo rehabilitāciju.

Pirms divarpus gadiem uzsāktais «simtlatnieku» pasākums, kas nodrošināja ar publiskajiem darbiem un 100 latu ikmēneša algu 91 tūkstoti Latvijas bezdarbnieku, ir veicinājis pašvaldību budžeta pieaugumu, taču nav samazinājis nabadzības problēmu Latvijā, atzīst labklājības ministre Ilona Jurševska.

Kopumā «simtlatnieku» pasākumam divarpus gadu laikā iztērēti 54 miljoni latu, bet nākamgad bezdarbnieku publiskā darba nodrošināšanai paredzēti 23 miljoni latu. 2012. gadā «simtlatnieku» programmu finansēs par Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējumu.

Pērn ESF līdzfinansēja programmu 50% apmērā, 2009. un 2011. gadā tika piešķirts ESF līdzfinansējums 15% apmērā. ESF līdzfinansējums šai programmai beigsies 2013. gadā.

Veiktā darba kvaltitāte programmā iesaistītajiem mērāma ar septiņu ballu atzīmi no desmit iespējamajām, noskaidrots, veiktajā pētījumā par «simtlatnieku» programmas līdzšinējo efektivitāti un rezultātiem.

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par Eiropas Sociāla fonda (ESF) atbalstītā karjeras izglītības projekta īstenošanu.

Grozījumi šodien, 2017. gada 19. septembrī, apstiprināti valdībā.Līdz šim daudzas pašvaldības, tajā skaitā pašvaldību apvienības un republikas pilsētas nevarēja projektā piesaistīt atbilstošu pedagogu karjeras konsultantu skaitu, lai nodrošinātu pedagoga karjeras konsultanta darbu nepieciešamajā apmērā. Grozījumi ļaus daudz elastīgāk piemērot projekta nosacījumus un mazinās birokrātiskos šķēršļus vienas slodzes karjeras konsultanta izveidei izglītības iestādē.

ESF ieguldījumu mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam jauniešiem, kuri mācās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Šo pasākumu īstenošanai projektā kopumā pieejams finansējums 23 milj. eiro apjomā (no tiem ESF - 19,62 milj. eiro, bet valsts budžets - 3,46 milj. eiro). Projektu no 2016.gada gada nogales līdz 2020. gada beigām īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC). VISC nodrošina konsultatīvu atbalstu nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanā, kā arī atbalstu pašvaldībām, pašvaldību apvienībām un valsts dibinātajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss.

Pašvaldībām pērnā gada nogalē avansā izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls, ko tās varēs izmantot savas administratīvās kapacitātes celšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Spriežot pēc VARAM apkopotās informācijas, pašvaldībām izmaksāts vairāk nekā 1 milj. Ls dažādu speciālistu piesaistīšanai un vēl 1,088 milj. Ls - teritorijas plānojumu un attīstības plānu izstrādei.

VARAM Investīciju departamenta Reģionālās attīstības programmu nodaļas vadītāja Elīna Kārkla paskaidroja, ka līdzekļi, kurus pašvaldības saņēmušas speciālistu algošanai, izmaksāti Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta īstenošanai. Uz ESF finansējumu 100 % apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām varējušas pretendēt visas pašvaldības, izņemot Rīgu. Nedz valsts, nedz pašu pašvaldību līdzekļi speciālistu algošanā netikšot ieguldīti - visi līdzekļi nāks no ESF.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Vairāk nekā puse jeb 57% pamatskolas un vidusskolas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem, savukārt jauno speciālistu ienākšana izglītības iestādēs ir kritiski zema, ko apliecina tas, ka šā gada mācību gada sākumā trūka vairāk nekā 1000 skolotāju . Šāda situācija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā apdraud izglītības kvalitāti un pieejamību.

Ar mērķi atbalstīt jaunos pedagogus un celt profesijas prestižu sabiedrībā, jaunie ķīmijas un bioloģijas skolotāji ir aicināti pieteikties “Olainfarm” un “Centrālā laboratorija” stipendijai “Starp mums ir ķīmija!”. Kopumā šajā pavasarī tiks pasniegtas sešas stipendijas katra 3000 eiro vērtībā, bet vēl četras stipendijas tiks pasniegtas rudenī.

Pieteikties pavasara stipendijām jaunie skolotāji aicināti līdz 15. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu mājaslapā www.starpmumsirkimija.lv.

“Publiskajā telpā bieži dzirdam aicinājumus valstij domāt un risināt dabaszinātņu speciālistu trūkumu darba tirgū. Taču ar aicinājumiem risināt vai bērniem mācīties šos priekšmetus vien nepietiks. Ir jābūt profesionāliem, motivētiem un aizrautīgiem skolotājiem, kuri jauniešiem palīdz atklāt dabas zinību aizraujošo pasauli un plašās iespējas karjeras izvēlē. Tāpēc “Olainfarm” ir ieviesis jau konkrētus risinājumus, lai motivētu un novērtētu jaunos skolotājus, kuri veido un nostiprina jauniešos interesi par ķīmiju, matemātiku, bioloģiju un fiziku. Šis būs jau otrais gads, kad piešķirsim stipendijas izcilākajiem jaunajiem ķīmijas skolotājiem. Priecājamies, ka šogad iniciatīvai ir pievienojusies arī “Centrālā laboratorija”, ar kuras atbalstu stipendijas saņems arī topošie bioloģijas skolotāji,” uzsver AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Līdz šim finansiālais atbalsts valsts budžeta stipendiju apmēra saglabāšanai 200 eiro apmērā izcilākajiem studējošajiem tika izvirzīts kā Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte 2022. gada budžetam, tomēr skaidrība par stipendijas apmēru 2021. gada rudens semestrim vēl joprojām nav, informē Latvijas Studentu apvienībā (LSA).

Studējošie valsts finansētajās budžeta vietās 2020./2021. mācību gadā saņēma divreiz lielāku stipendiju nekā iepriekš. Līdz šim tā jau 17 gadus bijusi 99,60 eiro/mēnesī, bet šajā mācību gadā tā tika dubultota, sasniedzot 200 eiro/ mēnesī. Palielināts tika arī kopējais stipendiju saņēmēju skaits – tās papildus piešķīra vēl 743 studentiem.

Reģistrācija studijām drīz beigsies un jaunais mācību gads straujiem soļiem tuvojas, taču studējošajiem skaidrības par stipendijas apmēru nav. Vai tā tiks atkal samazināta, vai tomēr būs lēmums to saglabāt dubultotajā apmērā? Lai arī ārkārtējā situācija valstī ir atcelta, ekonomiskā pandēmijas krīze studējošo un viņu ģimeņu budžetos nav beigusies, norāda LSA.

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

Visoptimālākais Eiropas Savienības (ES) fondu ieviešanas modelis būtu Kohēzijas politikas mērķu kopēja ieviešana. Tas paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF).

Izvērtējot visus iespējamos institucionālās sistēmas modeļus pēc tādiem kritērijiem kā administratīvā sloga samazināšana, institucionālā koncentrācija, institucionālā pēctecība, saistība ar budžeta plānošanu, ietekme uz budžetu un sistēma funkcionalitāte, Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka visoptimālākais ieviešanas sistēmas modelis nākamajā plānošanas periodā būtu modelis, kas attiecībā uz ERAF, ESF un KF paredz vienu vadošo un vienu sadarbības iestādi, kuras funkcijas attiecīgi pildītu FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Atsevišķa ieviešanas sistēma paredzēta Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam. Jāpiebilst, ka tas jau tiek nodrošināts arī 2007.-2013. gada periodā, kurā iesaistītas divas institūcijas - Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ministru kabinets izskatījis un atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par otro projektu atlases kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei, kuras ietvaros plānots finansēt jaunizveidotu zinātnisko grupu īstenotus pētījumus, attiecīgi sedzot pētniecības izmaksas un nodrošinot jaunu darba vietu izveidi valsts zinātniskajās institūcijās.

Jaunajās zinātniskajās grupās pētnieciskajam darbam piesaista jaunos zinātniekus, ārvalstu zinātniekus un re-emigrējošos Latvijas zinātniekus, kā arī citus zinātniskos darbiniekus.

Tā kā tuvākajos trīs gados Latvijā doktora zinātnisko grādu iegūs līdz 860 personām, ir nepieciešams nodrošināt ESF atbalstu darba vietu izveidei jaunajiem zinātniekiem, kā arī veicināt speciālistu atgriešanos, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad būtiski samazinājies zinātnei un pētniecībai pieejamais finansējums (gan valsts budžeta, gan privātais, gan citi pašu ieņēmumi), Eiropas Savienības fondi ir galvenais instruments pētniecības projektu īstenošanai, kā arī jauno zinātnieku piesaistei un darba vietu izveidei zinātnē. Nenodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem, pastāv risks, ka daļa spējīgāko jauno speciālistu varētu pamest Latviju un veidot karjeru ārvalstīs, norāda IZM.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram sagatavot un iesniegt Eiropas Savienības (ES) fondu projekta iesniegumu profesionālās izglītības iestāžu efektīvas pārvaldības un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidošanas pasākumu īstenošanai.

Projektam no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 5 miljoni eiro, informē CFLA.

Ar ESF atbalstu specifiskā atbalsta mērķa ietvaros paredzēts īstenot sākotnējās profesionālās izglītības, kā arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmas, nodrošinot to efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences stiprināšanu. Fonda finansējums paredzēts profesionālās izglītības iestāžu attīstības stratēģiju pilnveidošanai un profesionālās izglītības iestāžu personāla (pedagogi, administrācija, prakses vadītāji, amata meistari, nozares pārstāvji) profesionālās pilnveides pasākumiem - plānots, ka projekta ievaros atbalstu apmācībām saņems 5 775 profesionālajā izglītībā iesaistītie speciālisti.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts izglītības satura centram (VISC) sagatavot un iesniegt projektu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu izglītības pakalpojumu daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus, informē CFLA.

Projektam no ESF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 27 miljoni eiro.

Programma paredz īstenot dažādus pasākumus, aptverot pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošanu, nodrošinot nepieciešamos speciālistus un ieviešot jaunas mācību formas ar individuālu pieeju mācību satura apguvē un ārpusstundu pasākumu veidā.

Plānots, ka projekta ietvaros izveido vienotu izglītojamo individuālo kompetenču attīstības atbalsta pasākumu sistēmu. Sākotnēji paredzēts izstrādāt ieteikumus pašvaldībām un izglītot pašvaldību darbiniekus, sniegt metodoloģisko atbalstu, uzraudzīt pašvaldību plānu ieviešanu. Tāpat programmas nosacījumos iecerēts finansēt informācijas uzkrāšanas risinājumu uzkrāšanu, izveidot interešu izglītības programmu datu krātuvi un nodrošināt tiešsaistes resursu izglītojamo uzskaitei un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

Klasteru attīstības programmai, inovāciju un jaunu produktu un tehnoloģiju veidošanai, kā arī nodarbināto apmācībām komersantu konkurētspējas veicināšanai no piešķirts 6,53 milj. Ls līdzfinansējums no Eiropas fondiem, lēmis Ministru kabinets.

Klasteru programmai no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) paredzēts finansējums 3,41 miljona latu apmērā. Aktivitātes mērķis ir veicināt nozares savstarpēji nesaistītu komersantu, pētniecības, izglītības un citu institūciju sadarbību, tādējādi veicinot nozaru un komersantu konkurētspējas celšanu, eksporta apjomu palielināšanu, inovācijas un jaunu produktu veidošanos, norāda Ekonomikas ministrija.

Projekta iesniedzējs var būt biedrības vai nodibinājumi, kas veido klasteri un apvieno komersantus, pētniecības, izglītības un citas saistītās institūcijas kopējā sadarbības tīklā, kas darbojas noteiktā reģionā vai tautsaimniecības nozarē, vai savstarpēji saistītās nozarēs. Projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 300 tūkstoši latu.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Labklājības ministrijai pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu par profesionāla sociālā darba pilnveidošanu pašvaldībās, informē CFLA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Luste.

Tā mērķis ir paaugstināt pašvaldību sociālo dienestu darba efektivitāti un pašvaldībās nodarbināto sociālā darba speciālistu profesionalitāti.

Lai nodrošinātu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, Labklājības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām īstenos ESF līdzfinansētus pasākumus – apmācības un supervīziju pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālistiem.

Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei 2000 sociālā darba speciālisti būs piedalījušies supervīzijās un pilnveidojuši savu profesionālo kompetenci, vēl ik gadu profesionālo kompetenci pilnveidos 1400 sociālie darbinieki. Tāpat pasākuma ietvaros paredzēta pašvaldību sociālo dienestu vadības kvalitātes modeļa izstrāde un ar sociālo darbu saistītu pilotprojektu īstenošana.