Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Par patiesajiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas iemesliem var tikai spekulēt, tomēr tie varētu būt saistīti ar Nacionālās apvienības (NA) vēlmi kļūt ietekmīgākiem koalīcijā, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Manuprāt, šādi soļi – demisijas neadekvātums - arī ir izsaucis viļņošanos saistībā ar ebreju īpašumiem,» raidījumā Dienas rīts sacīja pētniece. Pēc viņas domām ebreju, jautājums ir tik jūtīgs, ka to kā iemeslu nevajadzēja izmantot. «Parasti gan tādu miglas aizsegu neveido, pūlī iemetot granātu. Pats fakts, ka uz šāda iegansta pamata partija mēģina palielināt ietekmi, daudz liecina par pašu partiju,» sacīja I. Kažoka.

Komentējot iespējamo NA aprēķinu, viņa minēja, ka tas varētu būt saistīts ar apvienības vēlmi parādīt koalīcijas partneriem, ka arī šis politiskais spēks spēj diktēt noteikumus. Savukārt, ja NA aizies no koalīcijas, Latvijā, iespējams, būs mazākumvaldība, kas var veiksmīgi funkcionēt.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Saeimas sēdes vadīšanu vakar nācās uzņemties parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) biedram Gundaram Daudzem (ZZS), jo pati spīkere pēkšņi bija devusies uz kādu slepenu tikšanos, norāda laikraksts Latvijas Avīze, kas noskaidrojis, kur un ar ko tikšanās notikusi.

Gadījumi, kad Saeimas priekšsēdētājam sēdes laikā iekrīt tikšanās ar kādu ārvalstu viesi vai pašmāju amatpersonu, neesot nekas neierasts. «Parasti gan par šādām tikšanās reizēm iepriekš tiek izziņots un tās atrodamas publiski pieejamā spīkera darbakārtībā. Taču vakar Āboltiņas kalendārā nekādas tikšanās nebija ierakstītas. Arī Saeimas preses dienesta pārstāvji, kas parasti sīki atspoguļo parlamenta priekšsēdētāju gaitas, teicās neko nezinām. Tikpat neizprotami noslēpumaina bija arī Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, kura atteicās atklāt, ar ko viņas priekšniece sēdes laikā tiekas, par ko runā un kur šī tikšanās notiek. «Cilvēks strādā un sarunā sev tikšanās. Man taču tev nav jāstāsta par katru, ar ko viņa iet pusdienās,» sarunas nobeigumā noskaldīja G. Reire,» raksta avīzes žurnālists.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(384).jpg

No vilka bēgot, var ieskriet lāča ķetnās! Tā vēsta sena latviešu paruna, un tā vien izskatās, ka daļa pašreizējā Saeimas sasaukuma deputātu šo patiesību vai nu nekad nav zinājuši, vai arī pamanījušies piemirst.

Proti, Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti ir radījuši priekšlikumu topošajam jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu par maksu aizliegšanu.

Var jau, protams, saprast, ka šādas reklāmas, it īpaši īsi pirms kārtējām vēlēšanām, ir stipri vien kaitinošas. Turklāt daļa ekspertu uzskata, ka vienam otram politiskajam spēkam tieši ar masīvām reklāmas kampaņām savulaik ir izdevies iekļūt Saeimā vai Rīgas domē. Tādējādi, iespējams, varētu uzskatīt, ka, aizliedzot maksas aģitāciju, cīņa par vēlētāju balsīm nebūtu komercializēta. Tomēr, pirms sākt ticēt nupat minētajam apgalvojumam, būtu tomēr jāņem vērā mūsu valstī pastāvošās tradīcijas šajā jomā. Redz, apmaksāti reklāmas laukumi vai reklāmas pauzes televīzijā iedzīvotājiem dod ļoti noteiktu izvēles brīvību. Ja nav vēlmes skatīties reklāmas televīzijas ekrānā, tajā laikā var aizdoties uz virtuvi pagatavot tēju vai aizstaigāt līdz labierīcībām, jo tiek skaidri pateikts - tagad būs reklāma! Līdzīga situācija ir ar drukāto presi, kur reklāmas laukumi ir viegli atpazīstami. Un tagad uz brīdi iedomāsimies, ka maksas reklāma tiešām tiks aizliegta… Vai tāpēc laikraksti, žurnāli, televīzijas raidījumi un dažādi pasākumi būs bez politiskās reklāmas? Pilnīgas muļķības!

Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) nesen piecu vakaru garumā skatāmo diskusiju Tautas deklarācija daļēji finansējusi telekompānijas šefa Andreja Ēķa vadītā kustība Par labu Latviju (PLL), tam atvēlot 30 tūkst. Ls, raksta laikraksts Diena.

Pēc šā fakta nākšanas gaismā, pēc Providus pētnieces Ivetas Kažokas domām, būtu jāseko gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gan Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) rīcībai.

KNAB patlaban vētī kustību un tās iespējamo saikni ar apvienību. Birojs skatās, kādi ir finansējumu avoti, kāda līdzība ir kustības un politiskās apvienības kampaņām un citas lietas.

Tomēr, ja arī saikne starp tiktu atklāta, sankcijas nesekotu, jo raidījumi notika pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas laika, kas sākās 5.jūnijā, norādījis KNAB.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Nākamgad svarīgākais darbs enerģētikas sektorā Latvijā ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie enerģētikas eksperti.

Sabiedriskās politikas centra Providus enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka Latvijai būtiski nākamgad ir nodrošināt dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem, jo sevišķi ņemot vērā sašķidrinātā dabasgāzes termināla piegādi Lietuvai, kas ir izbeigusi Baltijas gāzes tirgus izolētību. Lai to īstenotu, Ekonomikas ministrija iecerējusi nākamā gada sākumā valdībā ziņot par izvēlēto tirgus liberalizācijas modeli.

Pēc Āboltiņa teiktā, ir dažādas iespējas, kā tirgu liberalizēt, tāpēc Ekonomikas ministrijai jāizvēlas Latvijai izdevīgākais modelis.

Nepieciešamību nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem aģentūrai BNS uzsvēra arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, norādot, ka tādējādi Latvija varētu «izmantot augļus», ko dod Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Daugavpils sociālais dienests īsi pirms Saeimas vēlēšanām mazturīgajiem iedzīvotājiem izdalījis pārtikas un dažādu pirmās nepieciešamības preču paciņas, kurās bija ievietoti Saskaņas centra (SC) un Par labu Latviju (PLL) reklāmas materiāli.

Latvijas Radio ziņo, ka Daugavpils sociālais dienests paciņas saņēmis trešdien, taču to, ka tajās būtu partiju aģitācijas materiāli, dienesta darbinieki neesot zinājuši.

Pašvaldības sarūpēto paciņu dalīšana trūcīgajiem kopā ar aģitācijas materiāliem ir klajš, zemisks administratīvo resursu izmantošanas veids, uzskata sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka. Pēc viņas domām, to var traktēt arī kā balsu pirkšanas mēģinājumu.

«Tas ir ļoti skaidrs ļaunprātīgs administratīvo resursu izmantošanas piemērs pirms šīm vēlēšanām. Sociālais dienests, kas ir pašvaldības iestāde, dala ne tikai pārtiku, pie reizes tajos saiņos ir arī aģitācijas materiāli. Citām partijām, kas acīmredzot tajā brīdī nav bijušas pie varas Daugavpilī, tādas iespējas paziņot par sevi vēlētājiem nav bijušas,» izteicās I.Kažoka.

Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (ZRP) sievai Kristīnei Kozlovskai daļēji piederošais uzņēmums SIA Sunny apkalpo Iekšlietu ministrijas (IeM) ēdnīcu, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija.

To apstiprinājusi arī Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāve Daiga Holma, kura uzsvērusi, ka ministrs darīs visu, lai iespējamo interešu konfliktu novērstu. Providus korupcijas pētniece Linda Austere savukārt norādījusi, ka asu interešu konfliktu šajā gadījumā nesaskata, problēma drīzāk ir ētiskas dabas.

Jau izskanējušas ziņas, ka K.Kozlovskai ar SIA Sunny starpniecību daļēji piederošais uzņēmums SIA Catering Service apkalpo Saeimas ēdnīcu, un politiķi to skaidrojuši kā sagadīšanos. Izrādās, SIA Sunny ēdināšanas pakalpojumus sniedz arī IeM, kuras vadībā nesen nokļuvis R.Kozlovskis. Viņa sievai uzņēmumā pieder 30% kapitāldaļu.

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Pasaulē vērojamās apjomīgās pārmaiņas enerģētikas tirgū šogad pakāpeniski ietekmēs arī Latvijas lietotājus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vienlaikus tās uzliek arī jaunus pienākumus politiķiem ķerties pie tirgus sakārtošanas - tā raksturojot gaidāmo 2015. gadu enerģētikas tirgū, norāda vairāki eksperti, pievēršot uzmanību, ka līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa nodošanu ekspluatācijā, tirgus ir būtiski mainījies arī reģionālā līmenī.

Gads ir sācies labvēlīgi patērētājiem, jo naftas cenu krituma iespaidā ir sagaidāms arī dabasgāzes cenu kritums, prognozē Prudentia Energy Markets biznesa attīstības vadītāja Anna Rozīte. Viņa pieļauj, ka iespējamais dabasgāzes cenas kritums var veicināt dabasgāzes patēriņa pieaugumu, jo siltumenerģijas ražošanas nozarē dabasgāze var atgūt daļu konkurētspējas, salīdzinot ar biomasu.

Vēlētāju aptaujas jeb «exit poll» rezultāti varētu liecināt par ļoti fragmentētu 13.Saeimu, aģentūrai LETA sacīja domnīcas «Providus» direktore Iveta Kažoka.

«Vairāk arī neko pagaidām negribētos komentēt, jo rezultāti daudzām partijām ir ļoti līdzīgi, un, kā liecina iepriekšējo vēlēšanu exit poll rezultāti, tie var arī būtiski atšķirties no vēlēšanu rezultātiem. Šajā gadījumā katrs procents ir no svara un patlaban neviens nevar pateikt, kādi būs oficiālie rezultāti,» sacīja Kažoka.

Viņa norādīja, ka gadījumā, ja «exit poll» rezultāti kaut aptuveni atbildīs vēlēšanu rezultātiem, ļoti liels pārsteigums varētu būt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vājais rezultāts, kā arī «Attīstībai/Par!» labais rezultāts.

«Patlaban varu pateikt tikai to, ka Saeimā varētu būt pārstāvētas daudzas partijas un tā būs ļoti fragmentēta,» norādīja Kažoka, piebilstot, ka tuvu 5% robežai ir vēl divas partijas un vienai no tām - Latvijas Krievu savienībai (LKS) - vēlētāji varētu būt kaunējušies atklāt izvēli.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē šodien deputātiem paužot bažas par Latviju kā "papīru lielvalsti", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji norādīja uz plānu mazināt birokrātiskos ierobežojumus normatīvajos aktos.

Deputāti šodien uzklausīja biroja pārstāvju sniegto informāciju par darbībām, kas paredzētas KNAB ziņojumā par plānotajiem pasākumiem interešu konflikta novēršanas sistēmas un partiju finansēšanas uzraudzības pilnveidošanai.

Sēdes otrajā daļā deputāts Ingmārs Līdaka (AS) norādīja, ka KNAB viņu sodījis par likvidatora amata pildīšanu savā zemnieku saimniecībā. Birojs bija sagatavojis 30 lappušu garu lēmumu, bet politiķa skatījumā tā vietā KNAB darbinieks būtu varējis laikus piezvanīt, lai informētu, ka tiek veikts pārkāpums - Līdaka tad arī būtu to novērsis.

Deputāts kritizēja, ka Latvija savā pieejā ir kā "plānu un papīru lielvalsts", jo pašreizējais regulējums cilvēkus dažādās jomās dzen iekšā "pelēkajā zonā", liekot veikt viltus manipulācijas, lai gan loģiskāk būtu ļaut cilvēkam legāli un atklāti parādīt, kas viņš patiesībā ir. Jau minētajā gadījumā viņam pie notāra vajadzētu par likvidatoru iecelt, piemēram, kādu radinieku, kas nemainītu lietas būtību.

Saeima šodien noraidīja lēmumprojektu par Andreja Judina apstiprināšanu Augstākās tiesas (AT) tiesneša amatā.

«Par» viņa apstiprināšanu nobalsoja 40 deputāti, «pret» - 27, bet atturējās 22 deputāti.

Andrejs Judins ir viens no pazīstamākajiem krimināltiesību speciālistiem Latvijā – viņš bijis Latvijas Policijas akadēmijas lektors un ir sabiedriskās politikas centra Providus krimināltiesību eksperts.

Šis nav pirmais gadījums, kad Saeimas atbalstu negūst AT tiesneša amatam izvirzīta kandidatūra – pērn parlaments noraidīja Māra Vīganta apstiprināšanu AT tiesneša amatā.

Neoficiāli negatīvais balsojums par Vīgantu tika saistīts ar faktu, ka viņš savulaik pieņēmis ietekmīgajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam nelabvēlīgu spriedumu.

Molotova kokteilis, kas nav izdevīgs nedz latviešiem, nedz krieviem, - šādi ārpolitikas eksperts Andris Sprūds raksturo situāciju, ja krievu valodai tiktu piešķirts oficiāls statuss, vēsta laikraksts Diena.

Eiropas Savienības (ES) kontekstā neesot atrodama situācija, kas līdzinātos pašreiz Latvijā notiekošajiem procesiem un iespējamam referendumam. Mēģinājums salīdzināt Latviju ar Somiju, kur oficiāla ir gan somu, gan zviedru valoda, ko nereti kā labu piemēru min krievvalodīgie iedzīvotāji, nav īsti vietā, uzskata Providus pētniece Marija Golubeva. Filoloģe un deputāte Ina Druviete norāda, ka vienīgais, ar ko Latvijā notiekošajam varētu vilkt paralēles, ir 1995. gada notikumi Baltkrievijā, kad pēc referenduma par otro valsts valodu kļuva krievu, kas pēcāk iedzīvotāju vidū ieguva pārliecinošu dominanci.

«Latvijā mēs redzam pilnīgi citu modeli. Tā kā jāsecina, ka šāds process, kas patlaban notiek Latvijā, būtībā ir salīdzināms gandrīz vai tikai ar procesiem, kas notika Baltkrievijā 95. gadā,» saka I. Druviete. Viņa stāsta, ka Latviju nevar salīdzināt ne ar vienu no ES valstīm, kurās oficiāli pastāv vairākas valodas, jo tām ir pilnīgi atšķirīgas vēsturiskās saknes. Piemēram, Īrijā, kur iepriekš valsts valoda bija tikai angļu, īru valodai tika piešķirts oficiāls statuss, lai «paceltu īru valodu līdz reālai valsts valodai».