Konkurences padome (KP), tuvojoties mācību gada beigām, atkārtoti aicina skolas, kurās ir ieviestas obligātās formas, izvērtēt skolēnu vecāku finansiālo stāvokli un nodrošināt iespēju nepieciešamo apģērbu iegādāties arī alternatīvos veidos, nevis tikai no viena, skolas izvēlētā piegādātāja.

Neskatoties uz to, ka mācību iestādes konkursa ceļā izvēlas kopumā izdevīgāko un kvalitatīvāko formas tērpu piegādātāju, KP aizvadītā gada rudenī novēroja, ka dažkārt netiek ņemtas vērā skolēnu vecāku finansiālās iespējas nepieciešamo apģērbu iegādāties tieši no konkrētā izstrādātāja. Vienlaikus KP secināja, ka vecākiem dažkārt tiek liegta iespēja izvēlēties citu, iespējams, izdevīgāku tērpa iegādes veidu, jo netiek nodrošināta informācija par formas tērpu tehniskajiem parametriem.

Lai skolēnu vecākiem būtu iespējas formas tērpus iegādāties atbilstoši ģimenes finansiālajai situācijai, KP aicina skolas neierobežot vecākiem īstenot alternatīvas, piemēram, ļaut pasūtīt formu uzšūšanu citam piegādātājam vai to izgatavot pašrocīgi. Tas savukārt nozīmē, ka skolām ir jānodrošina iespēja uzzināt informāciju par formu apģērba audumu, modeli, skicēm, fotogrāfijām u.tml.

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

13.oktobrī Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā notiks pasākums ārzemju izglītības jomā - specializētā izstāde Starptautiskās izglītības dienas (Days of International Education).

Vairāk nekā 80 dalībnieku prezentēs dažādas mācību iespējas dažādās pasaules valstīs - ārvalstu universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās un profesionālajās koledžās, labākajās valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem un starptautiskajās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem.

«Šajā izstādē būs iespējams iegūt informāciju no pasaulē slavenu izglītības iestāžu pārstāvjiem, tā sakot, «no pirmavota». Daudzas mācību iestādes pārstāv viņu vadītāji un vadošie speciālisti. Izstādes dalībnieki ir no Lielbritānijas, Dānijas, Somijas, Ķīnas, Nīderlandes, Šveices, ASV, Kanādas, Krievijas, Bulgārijas, Vācijas un citām valstīm,» sacīja Jevgēnijs Govors, Baltic Council for International Education vadītājs.

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Šogad skolas gaitas uzsākuši 18 443 pirmklasnieki. Negatīvās demogrāfijas dēļ skolēnu skaits pa gadiem ir rūkošs, un strauja risinājuma šai situācijai nav. Mēs esam neliela valsts ar visām no tām izrietošajām sekām, un visai apnicīga šķiet ministru ņemšanās ap izglītības infrastruktūras pilnveidi un kvalitātes celšanu, jau kuro gadu tā arī netiekot tālāk par runāšanas līmeni. Uz šī fona nepamanīti garām paslīd fakts, ka mazajā Latvijā mācās arī pat no pasaules līmeņa viedokļa izcili prāti, kas no starptautiskām olimpiādēm atved pirmās godalgas.

Kā DB 03.09.2018. numurā rakstīja – pērn Latvijas skolēni no prestižām ārvalstu sacensībām ir atveduši 17 medaļas, turklāt tādās jomās, kuras jau labu laiku esam pieraduši uzskatīt mūsu valstī par deficītām. Arī šogad Latvijas skolēniem pasaules olimpiādēs jau ir 11 medaļas – tostarp ķīmijā, bioloģijā, fizikā, nemaz nerunājot par Eiropas līmeņa sacensībām, kur mūsējie izceļas gan informātikā, gan matemātikā. Ir visi iemesli būt tiešām lepniem par Latvijas skolēnu sasniegumiem un varēšanu, taču rodas pamatots jautājums, kas ar viņiem notiek tālāk pēc skolas beigšanas? Vai viņi paliek Latvijā un palīdz celt mūsu valsts zinātnes un inovāciju līmeni? Te nu diemžēl atbilde ir skumja. Izrādās, neviena iestāde Latvijā pat neapkopo informāciju, kur šie talantīgie jaunieši pēc skolas beigšanas paliek, kur izvēlas studēt un vai viņu spējas vispār jebkādā jomā Latvijā tiek liktas lietā.

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

«Uz skolas sākumu vienmēr jābūt atpakaļ,» saka Amanda Kreile, kura studē māszinības Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā un jau trīs vasaras dodas strādāt uz Lielbritāniju. Viņa nav vienīgā jauniete, kas studē Latvijā, bet vasarā dodas uz ārzemēm, lai strādātu un nopelnītu.

Arī Latvijas Universitātes students Jurģis Kukša jau četras vasaras pavadījis ASV, pārdodot izglītojošas bērnu un jauniešu grāmatas, diskus vai online pakalpojumus amerikāņu ģimenēm. «Man nepatīk tā izvēle - vai nu iet uz skolu vai darbu, viens no tiem ir jāpamet. Es tādu izvēli negribēju veikt, tāpēc jāinvestē vasara savā nākotnē,» pastāsta jaunietis.

Amanda darbu Lielbritānijā meklē pati: «Es nopērku biļeti, aizbraucu, tad eju uz aģentūrām, saku, ka meklēju darbu, pastāstu par savu pieredzi. Viņi skatās, ko var piedāvāt un pēc kāda laika zvana un saka, ka ir jāiet uz interviju.» Vidēji darba atrašanai katru vasaru jāvelta divas nedēļas, saka Amanda.

Uztvert kolēģus kā profesionālu sporta komandu ir mērķtiecīgāk, nekā salīdzināt ar ģimeni, ir pārliecināts Latvijā radītā veselības tehnoloģiju jaunuzņēmuma Nutrameg līdzdibinātājs Kristofs Blaus. Lai komanda uzvarētu, vajadzīgi atlēti, saspēle un treneri, kurus, pēc uzņēmēja domām, raksturo trīs galvenās īpašības – sistēmiska domāšana, vēlme nepārtraukti mācīties un brutāls godīgums pret sevi un citiem.

Nevis ģimene, bet sporta komanda

"Daudzi uzņēmumi pozicionē sevi kā ģimeni un aicina darbiniekus turēties pie ģimeniskām vērtībām. Tas ilgu laiku bijis arī Nutrameg uzstādījums, taču nu maināmies un vairāk identificējamies ar profesionālu sporta komandu,” stāsta Kristofs Blaus. Viņš skaidro – ģimene ir sistēma, kurā prioritāte ir nevis sniegums un atlētu sastāvs, bet gan turēšanās kopā par katru cenu. Bet biznesam tas var nozīmēt zaudētus attīstības gadus un labāko darbinieku aiziešanu uz citiem uzņēmumiem, kuros panākumi tiek vērtēti augstāk nekā sentiments.

“Katrā ģimenē ir sava melnā avs, kuru aiz radniecības esam gatavi pieņemt un atbalstīt, bet šādu cilvēku tolerēšana profesionālā vidē ir drīzāk neauglīga un netaisnīga pret komandas labākajiem spēlētājiem. Ja joprojām runājam sporta analoģijās, A spēlētājiem ir svarīgas uzvaras, bet izcila saspēle ar komandas biedriem dod prieku arī pēc zaudējuma. Apziņa, ka tu spēlē ar labākajiem, ļoti motivē, un tev kļūst svarīgi katrā spēlē pierādīt sevi un attaisnot gan pašam savas, gan pārējo komandas biedru cerības. B spēlētāji drīzāk jutīsies atviegloti, ja komandā kāds "nevilks", jo tā viņi uz citu fona labāk izskatīsies. Tāpēc ir teiciens par komandām, ka A spēlētāji piesaista A spēlētājus, bet B spēlētāji piesaista C līmeni. Uzņēmumam der apzināties – ja vēlies A komandu, visiem ir jābūt A līmeņa spēlētājiem," saka Kristofs Blaus.

Mūsdienās mainās izpratne par to, ka ir arods. Es pati esmu bijusi gan dārznieks, gan uzņēmējs, gan psihologs, un priecājos, ka savos 48 gados esmu apguvusi tik daudz un dažādus arodus. Domāju, ka tā ir vērtība. Ja agrāk vienā arodā turpināja strādāt visu mūžu, šobrīd ar daudzveidību un vairākām prasmēm cilvēks kļūst bagātāks. Tajā pašā laikā arī vidējā izglītība ir absolūtais minimums katram Latvijas iedzīvotājam.

Ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi

Pirms 10 gadiem piepildīju savu sapni – izveidoju pirmo tālmācības izglītības iestādi Baltijā. Šobrīd, atskatoties uz paveikto, varu teikt, ka veicu garu un grūtu ceļu, līdz sasniedzu vēlamo rezultātu, bet vienlaikus esmu pārliecināta, ka ikviens īstens latvietis var sasniegt savu mērķi, ja nebaidās no dzīves izaicinājumiem! Visu dzīvi esmu domāju par jauniešu iespējām mācīties citādāk. Uzskatu, ka nav viegli apgūt visu uzreiz, to vajag pamazām un ar izpratni, vislabāk, ja ik mēnesi ir jāapgūst tikai trīs līdz četri priekšmeti. Ja pirmsākumos tālmācība bija kā risinājums tiem, kas aizbraukuši no Latvijas un mēģina iedzīvoties citā valstī, tad šobrīd lielākā mērķauditorija ir cilvēki, kuri zina, ko dzīvē vēlas sasniegt - mērķtiecīgi jaunieši, profesionāli sportisti, mūziķi u.c., kuri vēlas iekarot Latvijas un ārvalstu labākās augstskolas! Un ziniet, viņi to arī izdara!

Liepājas 15. vidusskolā jau otro gadu tiek popularizēta šaha spēle, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

2. klases skolotāja Vaira Strelēviča vada šaha pulciņu pamatskolas bērniem. Skolēni, kuri to apmeklē, jau parādījuši labākas sekmes matemātikā, kā arī guvuši panākumus matemātikas olimpiādēs gan skolā, gan pilsētā.

«Skolēniem mācām pašus šaha spēles pamatus. Organizējam nelielus turnīrus savā starpā. Vēl jau dominē vēlme vispirms iet un pēc tam domāt, tomēr kļūdas vienmēr rosina domāšanu. Šahs veicina gan analītisko domāšanu, gan loģisko spriestspēju, gan dažādu scenāriju izskatīšanu. Tās visas ir lietas, kuras noder gan mācībās, gan vēlāk dzīvē,» stāsta skolotāja V. Strelēviča.

Bioloģisko dārzeņu, augļu un ogu pārstrādes uzņēmuma Keefa īpašnieki Cešeiko ģimene produkciju ražo no pašaudzētām izejvielām.

2016. gadā Stelpes vecās pienotavas kompleksā, ko bija iegādājusies Cešeiko ģimene, tika izspiests pirmais Simply Food biezenis – ķirbju. Pēcāk SIA Keefa attīstīties palīdzēja gan Eiropas Savienības, gan Altum atbalsts. Nu jau sen aiz muguras tas laiks, kad pieredzes trūkuma dēļ ražotnē sprāga biezeņu ražošanas iekārtas, smejas ģimenes uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Cešeiko.

Ardievas cukuram

Pēdējie pāris gadi aizvadīti, velkot ķeksīšus pie biznesa idejas dzimšanas laikā izvirzītajiem plāniem. Sākumā Cešeiko ģimene ražoja tikai trīs veidu biezeņus, tagad produktu klāstu ir papildinājušas piecas biezsulas, bet biezeņu «ģimene» pieaugusi līdz septiņām garšām. Biznesa ideja sākotnēji bija ražot diētisku pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, piemēram, onkoloģiskajiem pacientiem. Roberta brālis Rūdolfs ir fiziologs un strādā ar krūts vēža pacientēm, meklējot veidus, kā efektīvāk uzlabot pacienšu stāvokli ar fiziskajām aktivitātēm. Tas saistīts arī ar uzturu – mokošajām ķīmijterapijām nereti seko ēšanas traucējumi. Šādos gadījumos dabas velšu biezenis ir vienīgais, ko iespējams norīt. Paralēli ražotne iesaistījusies vairākos projektos, lai izstrādātu pētījumos pamatotu produktu cilvēkiem ar smagām veselības problēmām. Pētījumi šajā jomā turpinās. Lai ražotne nestāvētu dīkā, pašlaik uzņēmums skatienu nedaudz aizvirzījis prom no medicīnas un piedāvā savus produktus mazumtirdzniecībā ikvienam. Gadu gaitā pilnveidota produktu receptūra. Sākotnēji, lai biezeņi garšotu labāk, tiem pievienots neliels daudzums cukura, taču pašlaik ražotne ir ceļā uz to, lai no cukura izmantošanas pilnībā atteiktos. «Mūsu tehnologi strādā ļoti labi, atrod labākās attiecības starp izejvielām, «piedzenot» receptūras,» stāsta Roberts. Sulu ražošana sākusies ļoti pozitīvi, tās piegādātas arī Vecumnieku novada skolās un bērnudārzos. «Tirgus tendence prasa, lai produkta izejvielas būtu audzētas bioloģiski. Tālāk jāseko maksimāli saudzīgai izejvielu pārstrādei. Receptūrai jābūt bez jebkādām papildus pievienotām lietām – uzlabotājiem vai tamlīdzīgi, tostarp bez pievienota cukura, lai gan, protams, augļi un ogas dabiski satur cukuru,» norāda Roberts.

Par godu Starptautiskajai tualetes dienai, kas tiek atzīmēta novembrī, Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Kā labākais tualetes projekts Latvijā tika atzīts restorāns VillAmor Rīgā. Otrajā vietā Liepupes muiža, bet trešajā vietā Mālpils muiža.

Ceturto vietu ieņem restorāns Annas dārzs, 5. vietu – restorāns MIO, 6. vietu – Jonathan SPA Amatciemā, 7. vietu – restorāns Aqua Luna, 8. vietu – Bibliotēka No.1, 9. vietu – restorāns Fazenda Bazārs Siguldā un topu noslēdz Kuldīgas novada muzejs.

Kopumā eksperti vērtēja vairāk nekā 40 pieteiktās vietas Latvijā.

«Patiess gandarījums, ka Latvijā sabiedriskās vietās arvien vairāk piedomā pie tualetes interjera, nevis tikai pie centrālo telpu dizaina. Visi topā iekļautie projekti ir gaumīgi un ataino šī brīža tendences. Šobrīd modē ir grezna klasika ar modernā interjera elementiem vai tieši pretēji – vienkāršs skandināvu funkcionālisms,» komentē žūrijas eksperte Indra Salcēviča.

Līderība ir māksla, kas ļauj ietekmēt cilvēku un organizāciju rīcību, procesu un ierasto lietu kārtību, lai tie virzītos uz vienu konkrētu ilgtermiņa mērķi. Tā ir prasme, kas mūsdienās ir ārkārtīgi nepieciešama uzņēmumu vadītājiem. Vadītājs – tas ir formāls amats, ko cilvēks ir ieguvis no saviem formālajiem vadītājiem. Tomēr jāsaprot, ka amats pats par sevi negarantē, ka vadītāja darbinieki, komanda vai organizācija strādās pēc tā iecerēm un izvirzītajiem mērķiem. Vadītājam ir nepieciešams virzīt un pārliecināt komandu ārpus viņa amata, ka viņa izvirzītie mērķi, stratēģijas un metodes ir efektīvas.

Līderība vai vadīšanas rīki?

Vadošās biznesa augstskolas īpaši pēdējos 20 gadus ir sapratušas, ka, no vienas puses, ir ļoti svarīgi palīdzēt vadītājiem apgūt, kā sistematizēt darbu un organizācijas, kā sistematizēt dažādus tirgus, saprast finanšu rīkus, kas nepieciešami, lai izpildītu viņu formālo amatu. Tomēr ir saprotams, ka ar to nepietiek. Ir jāpalīdz vadītājiem apgūt arī tās iemaņas, kas nepieciešamas, lai minētos vadības rīkus izmantotu pareizā veidā, uz organizācijas mērķi.

Nav šaubu, ka attīstīt līderības prasmes ir daudz grūtāk kā iemācīties vadīšanas rīkus. Tas ir tāpēc, ka šajā procesā daudz jāsaskaras ar jautājumiem, kas nav taustāmi, kam nav viennozīmīgu tehnisku risinājumu. Ir jārisina jautājumi, kas no vadītājiem prasa kritiskās domāšanas spējas, radošumu, elastīgumu, emocionālo stabilitāti un inteliģenci, zināšanas psiholoģijā. Šīs prasmes nav iespējams apgūt un iemācīties ar grāmatu palīdzību, lekciju klausīšanos no brīnišķīgiem lektoriem vai uzdevumu pildīšanu.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Peļņā aizbraukušie tautieši nav rietumnieku tūristi pensionāri, kurus atvilināt un pie kuru makiem piekļūt, parādot dažus emocionāli ietilpīgus attēlus

Skaitļu par to, cik labākas dzīves meklējumos aizbraukušos atvedis mājās Ekonomikas ministrijas radītais un trīs gadus neskaitāmu institūciju darbinātais Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns, joprojām nav. Izrādās, tas ir tik ēterisks lielums, ka nevienai no iesaistītajām institūcijām joprojām nav pa spēkam to aprēķināt. Ciniski būtu salīdzināt valdības rosības līmeni ap svešzemju emigrantu uzņemšanu un aicinot atpakaļ mūsu ekonomisko bēgļu atpakaļ aicināšanu, bet tomēr.

Ar mājās saukšanu nodarbojas arī Ārlietu ministrijas pakļautībā esošais Latvijas Institūts, cenšoties ar sociālās kustības #GribuTeviAtpakaļ palīdzību stiprināt nevis potenciāli ekonomisko, bet tieši emocionālo saikni ar dzimteni. Tostarp ar video palīdzību, kurā vadmalas svārku malas aplaiza Jāņ- uguns mēles, vai izplatot panaivu bildīti ar rūpju māktu meiteni, kura ar rokas zāģi vālē malku, jo bāleliņš aizjājis svešumā uz nenoteiktu laiku. Tomēr viņam un citiem diasporas pārstāvjiem atgriezties liks tas pats kārums uz makšķerāķa, kas aizveda prom, nevis šeit palikušo tautiešu un iestāžu emociju izpausmes. Tā ir laba iztikšana. Lielākajai daļai galvenais dzinulis varētu būt tieši Rietumu maizi baudījuša cilvēka cienīgs atalgojums. Tomēr daļa aizbraukušo, to kosmopolītiskākā daļa, nemaz tik daudz nelūkojas pēc dienišķās maizes normas izpildes kā pēc dažādā ziņā patīkamas vides dzīvošanai. Tā kā valsts budžeta apetītes remdināšanai uzskatāmi vajag vairāk nodokļu maksātāju, valdībai ir viela pārdomām par to, kā padarīt Latvijas valsti pievilcīgāku.

Lietuvas valdība trešdien pagarinājusi Covid-19 krīzes dēļ noteikto karantīnu līdz 31.maijam, bet būtiski atvieglojusi vairākus līdzšinējos ierobežojumus.

Jau no pirmdienas, 11.maija, Lietuvā darba, biznesa vai studiju nolūkā varēs iebraukt Polijas pilsoņi, bet no piektdienas, 15.maija, būs atļauts brīvi ieceļot Igaunijas un Latvijas pilsoņiem. Nedz uz Polijas, nedz Baltijas valstu pilsoņiem netiks attiecināta prasība par obligātu 14 dienu pašizolāciju. Tā neattieksies arī uz Lietuvas pilsoņiem, kuri atgriezīsies no darba, studijām vai biznesa darīšanām Polijā, kā arī no Latvijas vai Igaunijas.

No 11.maija, ievērojot piesardzības pasākumus, būs atļauti pasažieru pārvadājumi prāmjos uz Klaipēdu ne tikai no Ķīles, bet arī no Rostokas un Trāvemindes.

Drīzumā tiks atkal atvērti vairāki robežas šķērsošanas punkti, kuri līdz šim bija slēgti. Lietuvas un Polijas robežu jau no 11.maija varēs šķērsot ne tikai Kalvarijas-Budziško, bet arī Lazdiju-Aradninku robežpunktā. Savukārt pāri Latvijas un Lietuvas robežai no 15.maija drīkstēs doties ne tikai Saloču-Grenctāles robežas šķērsošanas punktā, bet arī Būtiņģes-Rucavas un Smelīnes-Medumu robežpunktos.

Jau otro gadu Villeroy&Boch kopā ar Gustavsberg un nozares ekspertiem izveidojis Latvijā gaumīgāko publisko dāmu un kungu istabu topu.

Tā veidošanā varēja piedalīties ikviens, iesakot labākos sabiedrisko tualešu projektus Latvijā trīs kategorijās – sabiedriskās vietas (restorāni, viesnīcas, kafejnīcas, tirdzniecības vietas u.tml.), sociālās nozīmes ēkas (skolas, slimnīcas, bibliotēkas, muzeji, koncertzāles), kā arī biroji un industriālās celtnes. Atsevišķi nominācijai varēja pieteikt energoefektīvas tualetes piemērus. Visvairāk tika pieteikti projekti sabiedrisko vietu kategorijā. Speciāli izveidota žūrija izvēlējās 10 labākās.

Atšķirībā no pērnā gada, šogad topā varēja pieteikt tikai jaunus projektus, kas īstenoti laika posmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016.gada 30. septembrim.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Šis tests jāveic vienatnē, godīgi atbildot uz jautājumiem. Ar testa atbildēm nav jādalās, var pat nevienam nestāstīt, tikai izvērtēt, vai atbilde apmierina vai sajūsmina. Tests ir pavisam vienkāršs – nepieciešams atbildēt uz 7 jautājumiem, tiem piekrītot vai nepiekrītot.

1. «Šodien ir piektdiena, tāpēc pēc plkst. 14.00 tāpat nevienu vairs nevar sazvanīt.»

2. Raksturojot jaunu darbinieku, paud savu viedokli, ka neko labu jau nevar sagaidīt.

3. «Lai klients atgrieztos, ir nepieciešamas labākas cenas!»

4. Atbildot uz telefona zvanu mirkli pirms darba laika sākuma, tu teiktu: «Zvaniet vēlāk, tagad vēl nestrādājam.»

5. «Ar šādiem nodokļiem vispār neko nevar sasniegt!»

6. «Man ir bijušas TĀDAS iespējas!»

7. «Neteikšu komplimentus, lai tik otrs nesadomātos.»

Ja kaut uz vienu no jautājumiem atbildēts pozitīvi (jeb pēk-pēk), tad sanāk, ka tevī ir pīles pazīmes. Jo vairāk pēk-pēk atbilžu, jo lielāka pīle. Ja visas atbildes ir noliedzošas, apsveicam – tu esi ērglis!

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Daudznozaru uzņēmuma Reaton durvju ražotnē Rīgā sākta ugunsizturīgo koka durvju metāla kārbā ražošana. Produkta izstrādē ieguldīti ap 50 tūkstošiem eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums norāda, ka ir vienīgais Baltijā, kas piedāvā Eiropas standartiem atbilstošas ugunsizturīgas durvis, un, papildinot vairāk nekā 200 durvju modeļu klāstu ar šo produkciju, tas ļaus durvju ražotnei kāpināt eksportu vairāk nekā uz pusi.

Ugunsizturīgo durvju izstrādes tehnoloģiskais process bija garš un sarežģīts, atklāj Reaton Durvju ražošanas departamenta direktors Artūrs Ozoliņš : «Sākotnēji uzņēmumā radīts inovatīvs produkts ne tikai Latvijas kontekstā, bet visā reģionā – koka durvis metāla kārbā, kuru priekšrocība salīdzinājumā ar durvīm koka kārbā ir nesalīdzināmi lielāka izturība pret, piemēram, mitruma ietekmi vai mehāniskiem bojājumiem, kas rodas lielas noslodzes sabiedriskos objektos: slimnīcās, skolās, biroja ēkās, sporta zālēs, ražošanas telpās, viesnīcās u.c. Šādas durvis ir viegli kopt un atjaunot, veicot tikai kosmētiskus defektu novēršanas pasākumus. Metāla kārba nodrošina arī nesalīdzināmi labākas higiēnas prasības, kas ir svarīgas, piemēram, medicīnas iestādēs vai profesionālās virtuvēs».

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Ogrē bijušo sūkņu staciju plānots pārveidot par zinātnisko centru "Ogres vārti", liecina Ogres novada domes lēmums.

Ogres novada domes sēdē deputāti apstiprināja lokālplānojumu zemes vienībai Rīgas ielā, 45, Ogrē, grozot Ogres novada teritorijas plānojumu 2012.-2024.gadam un tādējādi nodrošinot tālāku projekta virzību saistībā ar zinātniskā centra "Ogres vārti" izveidi bijušās sūkņu stacijas vietā.

Bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 plānots pārveidot par jaunu tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) jau vairākkārtīgi ir paudis cerību, ka zinātniskā centra izveide būs unikāls projekts, kas piesaistīs ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavas krastā pie Daugavpils šosejas, pie robežas ar Ikšķili. Vieta ir uzskatāma par Ogres vārtiem, jo tā ir pirmā ēka, ko redz, iebraucot pa autoceļu Ogrē. Tā būs pirmā satikšanās ar Ogri, reprezentējot pilsētu kā modernu novada administratīvo centru, kas izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Zinātniskajā centrā būs izvietotas dažādas digitālās ekspozīcijas, kur bērni un jaunieši varēs izglītoties un paplašināt savas zināšanas. Ēkā atradīsies planetārijs, muzejs un citi vērtīgi izziņas objekti.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.