Raidījums: airBaltic kapitāldaļu pirkšanas darījums kārtots politiskā līmenī  1

Pēdējā valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem tika nolemts, ka Latvijas valsts atsakās no kapitāldaļu  pirmpirkuma tiesībām nacionālajā aviokompānijā airBaltic un tās nopirka kompānijas prezidents B. Fliks.

Tomēr Nekā personīga uzzinājis, ka īstais pircējs nav B. Fliks, jo viņam tādas naudas tobrīd nebija. Jautājums, kurš patiesībā ir otrs airBaltic īpašnieks? Raidījuma rīcībā nonākusi vēstule adresēta lielas bankas prezidentam, kurā tiek norādīts uz airBaltic finansiālajām problēmām:

«Satiksmes ministrija kā lielākais Air Baltic Corporation akcionārs izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt Air Baltic Corporation  pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās kreditoriem.»

Zem šīs vēstules parakstījies bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Uz dokumenta nav citu ministrijas amatpersonu vīzu. Nav arī pazīmes, kas liecina, ka tā bijusi kā atbilde uz kādu bankas iepriekš rakstītu vēstuli. Šī vēstule vēl vairāk pastiprina versiju, ka B. Fliks varētu būt tikai izkārtne patiesajiem darījuma veicējiem un, ka sarunas ar bankām par akciju pirkumu veda A. Šlesers, ziņoja Nekā personīga.

Nekā Personīga neoficiāli zināms, ka - līdztekus šai A. Šlesera vēstulei - dokuments ar līdzīgu saturu nonācis uz Krājbankas prezidenta galda. «Kā zināms tieši Krievijas akcionāriem pastarpināti piederošā Latvijas Krājbanka tirgus sasaluma laikā deva B. Flikam kapitāldaļu atpirkšanai nepieciešamos miljonus,» skaidroja raidījuma veidotāji.

Nekā personīga jau pirms mēneša vērsies satiksmes ministrijā, lūdzot šo vēstuļu kopijas, taču divreiz saņēmis atteikumu. «Nav pierādījumu, ka Krājbankas aizdevums B. Flikam un viņam piederošajai firmai pret ķīlu kopumā par vairāk nekā 28 miljoniem latu būtu jebkādā veidā garantēts no satiksmes ministrijas puses. Tomēr šajā vēstulē bankai A. Šlesers netieši pasaka, ka darījuma aizmugurē atrodas viņš un valsts nauda,» skaidroja Nekā personīga.

Nekā Personīga kļuvis zināms, ka satiksmes ministrijā saņemts B. Flika aicinājums palielināt airBaltic pamatkapitālu par aptuveni 15 miljoniem latu. Ja valsts kā otrs lielākais īpašnieks tam nepiekritīs, tad zaudēs savas vairākuma pozīcijas lidsabiedrībā. Bet ja akceptēs, tad ieliks kompānijā to pašu summu, par kādu būtu varējusi daļas atpirkt no SAS un pilnībā kontrolēt nacionālo aviokompāniju. Jau drīzumā jautājums par pamatkapitāla palielināšanu nonāks ministru kabinetā.