Raidījuma Nekā personīga rīcībā
nonākusi vēstule, kas apliecinot, ka
airBaltic kapitāldaļu pirkšanas darījums kārtots
politiskā līmenī un sarunu patiesais vedējs, iespējams, ir bijušais satiksmes
ministrs Ainārs Šlesers.
Pēdējā valdības sēdē pirms Ziemassvētkiem tika nolemts, ka Latvijas
valsts atsakās no kapitāldaļu pirmpirkuma tiesībām nacionālajā
aviokompānijā airBaltic un tās nopirka kompānijas prezidents B.
Fliks.
Tomēr Nekā personīga uzzinājis, ka īstais pircējs nav B. Fliks, jo
viņam tādas naudas tobrīd nebija. Jautājums, kurš patiesībā ir otrs
airBaltic īpašnieks? Raidījuma rīcībā nonākusi vēstule adresēta lielas
bankas prezidentam, kurā tiek norādīts uz airBaltic finansiālajām
problēmām:
«Satiksmes ministrija kā lielākais Air Baltic Corporation akcionārs
izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu
finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā
satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt Air Baltic
Corporation pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja
uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās
kreditoriem.»
Zem šīs vēstules parakstījies bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Uz
dokumenta nav citu ministrijas amatpersonu vīzu. Nav arī pazīmes, kas liecina,
ka tā bijusi kā atbilde uz kādu bankas iepriekš rakstītu vēstuli. Šī vēstule vēl
vairāk pastiprina versiju, ka B. Fliks varētu būt tikai izkārtne patiesajiem
darījuma veicējiem un, ka sarunas ar bankām par akciju pirkumu veda A. Šlesers,
ziņoja Nekā personīga.
Nekā Personīga neoficiāli zināms, ka - līdztekus šai A. Šlesera
vēstulei - dokuments ar līdzīgu saturu nonācis uz Krājbankas prezidenta
galda. «Kā zināms tieši Krievijas akcionāriem pastarpināti piederošā
Latvijas Krājbanka tirgus sasaluma laikā deva B. Flikam kapitāldaļu
atpirkšanai nepieciešamos miljonus,» skaidroja raidījuma veidotāji.
Nekā personīga jau pirms mēneša vērsies satiksmes ministrijā, lūdzot
šo vēstuļu kopijas, taču divreiz saņēmis atteikumu. «Nav pierādījumu,
ka Krājbankas aizdevums B. Flikam un viņam piederošajai firmai pret
ķīlu kopumā par vairāk nekā 28 miljoniem latu būtu jebkādā veidā garantēts no
satiksmes ministrijas puses. Tomēr šajā vēstulē bankai A. Šlesers netieši
pasaka, ka darījuma aizmugurē atrodas viņš un valsts nauda,» skaidroja Nekā
personīga.
Nekā Personīga kļuvis zināms, ka satiksmes ministrijā saņemts B.
Flika aicinājums palielināt airBaltic pamatkapitālu par aptuveni
15 miljoniem latu. Ja valsts kā otrs lielākais īpašnieks tam nepiekritīs, tad
zaudēs savas vairākuma pozīcijas lidsabiedrībā. Bet ja akceptēs, tad ieliks
kompānijā to pašu summu, par kādu būtu varējusi daļas atpirkt no SAS un pilnībā
kontrolēt nacionālo aviokompāniju. Jau drīzumā jautājums par pamatkapitāla
palielināšanu nonāks ministru kabinetā.
Sekojiet ziņām