Pirms 10 gadiem toreizējais (nu jau bijušais) Igaunijas pilsētas Valgas mērs Ivars Unts aicināja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā, pretī solot kvalitatīvu, daudzpusīgu un lētu veselības aprūpi un dažādus atvieglojumus. Labums būtu arī Valgai - par ienākumiem no latviešu algas nodokļa igauņi uzlabotu pilsētas infrastruktūru.

Toreiz īsā laikā Valgā pierakstu nokārtoja 15 Latvijas iedzīvotāji. Tagad - pēc 10 gadiem - tādi cilvēki jau ir 1019, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Uz tendenci zaudēt arvien vairāk savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus bažīgi reaģējusi Valkas novada dome, nosūtot vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Igaunijas bērnu pabalsti noveduši līdz finansiālai krīzei Valku, jo daudzi valcēnieši lielākas bērnu naudas un darba iespēju dēļ deklarē dzīvesvietu otrpus robežai, Valgā, lai gan patiesībā joprojām dzīvo Valkā, raksta Dienvidigaunijas reģionālais laikraksts «Louna-Eesti Postimees», kas arī pievērsis uzmanību sasāpējušajai kaimiņu problēmai.

«Saskaņā ar jaunākajiem datiem šādu cilvēku jau ir aptuveni 1300,» pastāstījusi laikraksta «Ziemeļlatvija» žurnāliste Inga Karpova. «Visi viņu nodokļi aizplūst uz Igauniju, līdz ar to Valka zaudē lielu naudu.»

Pēc viņas teiktā, šai parādībai ir divi galvenie iemesli. Pirmais ir Igaunijas bērnu pabalsti, kas ir krietni lielāki nekā Latvijā.

«Latvijā ģimene ar trim bērniem mēnesī no valsts saņem 134 eiro, kamēr Igaunijā - 500 eiro. Starpība tiešām ir liela,» spriedusi Karpova.

Otrs iemesls, kādēļ valcēnieši deklarējas Valgā, ir izredzes vieglāk atrast darbu.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija, LRA) jau pirms krietna laika brīdinājis, ka šāda situācija rada zaudējumus Valkas novada budžetam un pašvaldībai ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk kvalitatīvi pildīt savas funkcijas, tostarp uzturēt skolas un bērnudārzus, jo budžeta aprēķinā netiek ņemta vērā būtiska iedzīvotāju daļa.

Paaugstināta komforta vagons maršrutā Rīga-Valga-Rīga no 5.aprīļa kursēs no rīta un vakaros. Līdz ar to Komforta vagonu ik dienu varēs izmantot pasažieri, kuri ar vilcienu Valga-Rīga no rīta dodas ceļā uz Rīgu, bet vakaros ar vilcienu Rīga-Valga atgriežas mājās, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Izmaiņas Komforta vagona kursēšanas grafikā noteiktas, jo turpmākos mēnešus līnijā Rīga-Lugaži darba dienās plānoti dzelzceļa sliežu ceļu remontdarbi, tādēļ dienas vilciena satiksmē būs pārtraukumi, un atsevišķos posmos pasažieri tiks pārvadāti ar autobusiem.

Izpētot prognozēto dzelzceļa sliežu ceļu remontdarbu plānu, PV pieņēmis lēmumu mainīt Komforta vagona kursēšanas laiku, lai pakalpojums pasažieriem būtu pieejams visā maršrutā. Turklāt jau pirmajās dienās pēc Komforta vagona ieviešanas, PV saņēmis pasažieru ieteikumus Komforta vagona braucienus organizēt tieši laikos, kad ar vilcienu cilvēki dodas uz darbu vai studijām, jo papildus piedāvātie pakalpojumi, īpaši bezvadu internets, šīs kategorijas pasažieriem esot ļoti noderīgi.

Pamatojoties uz Igaunijas kompetento iestāžu sniegto informāciju, Latvijas Valsts robežsardze informē, ka Igaunijas Republika no š.g. 31.augusta plkst.14:00 līdz 3.septembra plkst.23:59 atjaunos robežkontroli uz Igaunijas Republikas iekšējām robežām.

Minētajā laika posmā Latvijas - Igaunijas robežu būs atļauts šķērsot, uzrādot derīgus ceļošanas dokumentus, izmantojot zemāk minētās robežšķērsošanas vietas: Veclaicene (Murati), Ape (Vastse - Roosa), Valgas dzelzceļš, Valgas pilsēta (Valga-3, Valga-2, Valga-1), Omuļi (Holdre), Rūjiena (Lilli), Ipiķi (Moisakula), Ainaži (Ikla un Vecā Ikla), kā arī ostā un lidostā.

Igaunija atjaunos kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām sakarā ar ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti, lai garantētu sabiedrisko kārtību un nacionālo drošību.

Šonedēļ Pasažieru vilciena pārstāvji dosies pie igauņu kolēģiem, lai vienotos par vienotās biļetes tirdzniecību, jo, sākot ar 29. maiju, tiks nodrošināti pasažieru pārvadājumi maršrutā Rīga–Valga–Tartu–Tallina, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šāds maršruts izveidots, jo pašlaik no Rīgas uz Tartu varot nokļūt tikai vienreiz dienā ar autobusu vai lidmašīnu.

«No 29. maija būs reiss Rīga–Sigulda–Cēsis–Valmiera–Valga–Tartu–Tallina. Valgā pasažieriem 10 minūšu laikā būs jāpārsēžas uz igauņu vilcienu, taču svarīgākā lieta ir nevis tas, ka ar vilcienu varēs nokļūt līdz Tallinai, jo ceļā jāpavada apmēram astoņas stundas, bet gan tas, ka no Rīgas uz Tartu var nokļūt tikai ar vienu autobusu,» informē Pasažieru vilciena mārketinga departamenta direktors Andrejs Filipovs. Viņš norāda, ka šāda prakse – divu valstu vilcieni saplāno līdzīgus pienākšanas un atiešanas laikus no kopīgas pilsētas – ir normāla Eiropas prakse.

Iecere 15. jūlijā uz vienu dienu ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts, vēstīja reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenota gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums, rakstīja medijs. LASI, klikšķinot šeit.

Valgā filmā iemūžināta kādas vecas koka daudzdzīvokļu mājas nojaukšana, un šī filma nākamgad tiks demonstrēta Venēcijas biennālē, alegoriski norādot uz mazpilsētu, kur arvien sarūk iedzīvotāju skaits, pielāgošanos jaunai situācijai visā Eiropā.

Divstāvu mājas nojaukšana Valgā sākās pagājušajā nedēļā, bet uz nofilmētā materiāla bāzes veidotās filmas nosaukums būs «Väärikas kahanemine» ("Cienījams sarukums").

«Arvien tukšākas mazpilsētas un cilvēku pārcelšanās uz lielajiem centriem ir problēma visā Eiropā, bet mēs esam piemērs plānošanā, kas virzīta uz šo samazinājumu,» norādījis Valgas apriņķa vecākais Markuss Lepiks.

Apriņķa arhitekts Jiri Tintera norādīja, ka subjektīvo attieksmi pret šo parādību varēs veidot katrs filmas skatītājs. «Katrs varēs pats izlemt, vai tajā saskata arhitektūras sagraušanu, pilsētas telpas kvalitātes celšanu, piekāpšanos vai cīņu, skumjo vai pozitīvo,» klāstīja Tintera.

Pirmajās divās nedēļās, kopš līnijā Rīga – Valga – Rīga kursē AS Pasažieru vilciens paaugstināta komforta vagons, tā pakalpojumus izmantojuši 130 cilvēki.

Kā liecina dati par iegādātajām biļetēm, 65% pasažieru Komforta vagonu izmantojuši virzienā no Rīgas uz Valgu, bet 35% pretējā virzienā.

Populārākie gala mērķi, dodoties prom no Rīga ir Valga, Valmiera un Cēsis. Biļetes Komforta vagonā iegādājušies arī pasažieri, kuri devušies uz Lugažiem, Siguldu, Sedu, Egļupi, Lodi, Strenčiem, Līgatni.

Arī virzienā uz Rīgu dati ir līdzīgi – visbiežāk Komforta klases vagonu izmantojuši pasažieri no Valgas, Lugažiem, Valmieras un Cēsīm. Biļetes Komforta vagonā virzienā uz Rīgu iegādājušies arī pasažieri no Lodes, Siguldas, Līgatnes, Inčukalna.

Komforta klases vagons sāka kursēt 28.martā, sākotnēji dienas reisos uz Valgu un atpakaļ uz Rīgu, bet kopš 5.aprīļa vilciens vakaros kursē uz Valgu, bet no rītiem – uz Rīgu.

Lietuva un Igaunija netiek iekļauta tā dēvētajā valstu "dzeltenajā" sarakstā, līdz ar to Baltijas valstīs vēl vismaz nedēļu nebūs ar Covid-19 saistīto ceļošanas ierobežojumu.

Piektdien valdība sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par rīcību gadījumā, ja kaimiņvalstīs strauji pieaugs ar Covid-19 saslimušo skaits.

Sēdes sākumā veselības ministre Ilze Viņķele (AP) informēja, ka kaimiņvalstis ir pielikušas visas pūles, lai, ņemot vērā šodienas datus par saslimšanu ar Covid-19 Igaunijā un Lietuvā, vismaz uz nedēļu vēl saglabātos iespēja brīvi ceļot Baltijas valstīs.

Vadoties pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, saslimstība Lietuvā piektdien sasniegusi 16,1 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā šis rādītājs pieaudzis līdz 16,38 gadījumiem. Latvijas SPKC aprēķins, ik nedēļu atjaunojot pašizolācijai pakļauto valstu sarakstu, ir balstīts uz Eiropas SPKC ziņoto gadījumu skaitu un modelētu 2020.gada populāciju. Savukārt Eiropas SPKC izmanto "Eurostat 2019" valstu populācijas datus, tāpēc aprēķini var atšķirties.

No 29.marta sāks kursēt ekspresvilciens Valga Rīga, informē AS Pasažieru vilciens pārstāve Ieva Miežubrāle.

Braucot ar šo ekspresvilcienu no Valmieras Rīgā varēs nokļūt 1stundas un 59minūšu laikā, no Cēsīm ceļā tiks pavadīta vien 1stunda un 32 minūtes, savukārt braucot no Siguldas Rīgā varēs nokļūt 52minūšu laikā.

Uzklausot pasažieru vēlmes un ieteikumus, kā arī aktīvi sadarbojoties ar pašvaldībām ir panākts, ka šobrīd kursējošais reiss Nr.855 Valga (4:55) - Rīga (8:26) kursēs kā ekspresvilciens ar jaunu atiešanas laiku no Valgas plkst.5:48, savukārt Rīgā pienāks plkst.8:40.

Līdz šim brauciens ar šo vilcienu no Valgas līdz Rīgai aizņēma 3h 31minūti, savukārt no 29.marta brauciens aizņems vien 2h 52minūtes, jāatzīmē, ka arī to, ka izbrukšanas laiks vidēji no katras stacijas ir gandrīz vienu stundu vēlāk, bet joprojām ir saglabāts vispieprasītākais iebraukšanas laiks Rīgā plkst.8.40, nodrošinot pasažieriem laicīgu nokļūšanu vēlamajos galamērķos.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Iecere 15. jūlijā ne tikai Valgā, bet arī Valkā atvērt mājas kafejnīcas ir apdraudēta. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) to uzskata par saimniecisko darbību un atsūtījis garu uzskaitījumu, kas no šiem cilvēkiem tiek prasīts, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Mājas kafejnīcas ideja Igaunijā īstenota gadus desmit. Kustība aizsākās Hijumā un pakāpeniski izpletusies pa daudzām Igaunijas pilsētām. Pērn vienu dienu atvērās mājas kafejnīcas arī Valgā. Šogad igauņi aicināja pievienoties arī valcēniešus, un kāpēc gan ne, jo arī mūspusē cilvēki prot ko gardu pagatavot un savā pagalmā vai dārzā varētu izveidot improvizētu kafejnīcu. Diemžēl Latvijā kāju priekšā šai idejai pieliek birokrātija, precīzāk sakot, likumdošana vai VID likuma skaidrojums, vēsta medijs.

Latvijas – Igaunijas institūta direktore Mārīte Uibo paskaidro Ziemeļlatvijai, ka viņi kā pasākuma organizatori saņēmuši VID skaidrojumu, kurā teikts – Latvijā arī vienas dienas pasākums, kad cilvēks kaut ko pārdod, kaut vai tēju un pīrādziņu, skaitās saimnieciskā darbība. Ir virkne noteikumu, kas šādam saimnieciskās darbības veicējam jāizpilda, un ir visai lielas šaubas, ka cilvēki uzņemsies šādu slogu.

Igaunijas pārvadātājs "Elron" plāno sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu, Tartu un Tallinu ne vēlāk kā šī gada oktobrī, pavēstīja AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV informē, ka patlaban starpministriju līmenī ir panākta konceptuāla vienošanās par PV un "Elron" sadarbības uzsākšanu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai starp Rīgu, Tartu un Tallinu.

Kompānijā informē, ka līdz šim diskutēts, ka Igaunijas pārvadātājs varētu pagarināt savu esošo maršrutu Tallina-Tartu-Valga vienreiz dienā līdz Rīgai.

Vilciena atiešana no Valgas uz Rīgu plānota vakarā, bet no Rīgas uz Valgu rīta pusē. Latvijas pusē vilcienam pieturot Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos.

PV pārstāvji piebilst, ka līdz tam Igaunijas pārvadātājam jāpaveic zināmi mājasdarbi, piemēram, jāiziet sertifikācijas process vilcienu izmantošanai Latvijas teritorijā un VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūrā, jāaprīko sastāvs ar nepieciešamo aprīkojumu un jāpielāgo apziņošanas sistēma.

Strenču novada dome plāno veikt būvdarbus Rīgas un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā publicētais sludinājums.

Pašvaldība paredz, ka tranzītielas posma rekonstrukcija izmaksās 1,721 miljonus latu, taču kā galvenais būvdarbu veicēja izvēles kritērijs noteikta zemākā piedāvātā cena.

Būvuzņēmēji, kas vēlas iesniegt piedāvājumus, to var izdarīt līdz 11. martam.

Strenču novada pašvaldība 2013. gadā valsts nozīmes autoceļu uzturēšanai paredz tērēt 14,15 tūkstošus latu, un šo pakalpojumu nodrošinās valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs.

Pašvaldību grupu šķērso galvenais autoceļš Rīga - Valka (A1), pirmās šķiras autoceļš Strenči - Smiltene (P25) un dzelzceļš Rīga – Valga.

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

Kaut arī kopumā maršrutā Rīga-Valga kursējošais VAS Pasažieru vilciens (PV) paaugstināta komforta vagons ar papildus ērtībām ir visnotaļ ērts un tajā patīkami uzturēties, ir lietas, ko nākamajos komforta vagonos varētu izdarīt labāk, šorīt brauciena laikā secināja DB žurnālists.

Pats par sevi saprotams, ka, ieejot vagonā, uzreiz redzams, ka viss ir tīrs un jauns. Konduktore piedāvā kafiju (protams, par papildu samaksu), var kavēt laiku, lasot kādu no žurnāliem latviešu vai krievu valodā, kā arī pieslēgt kādu ierīci 220 V un izmantot bezvadu internetu. Savukārt krēslu atzveltnes leņķi iespējams mainīt, ja ir vēlēšanās pasnaust. Turklāt, šķiet, ka kājām ir vairāk vietas nekā standarta vagonos. Retie paaugstināta komforta vagona pasažieri bija ļoti apmierināti ar PV piedāvājumu, kaut arī pie standarta cenas jāpiemaksā viens lats. Proti, sievietes, kas devās no Valmieras uz Rīgu, Db.lv atzina, ka ir vērts to izmantot.

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi.

Jaunnedēļ tiks parakstīts trīspusējs līgums starp Valgas pagasta domi, Valkas novada domi un būvdarbu firmu AS "TREV-2 Grupp" par projekta "Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra attīstība" būvdarbu uzsākšanu.

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Strenču novada dome noslēgusi vairāk nekā 1,6 miljonus Ls apjomīgu konkursu par tranzītielas posma Rīgas ielā un Valkas ielas posmā no tilta pār Strenčupīti līdz Slimnīcas ielai rekonstrukciju, par uzvarētāju pasludinot uzņēmumu 8 CBR.

Galvenais būvnieka izvēles kritērijs bija piedāvātā zemākā rekonstrukcijas veikšanas cena. Kopumā konkursā pieteicās četri komersanti. Tranzītceļa atjaunošanas projekts tiek īstenots ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu.

SIA 8 CBR dibināta 1993. gadā, un tā juridiskā adrese ir Smiltene, Rīgas iela 16. Uzņēmums 2012. gadā apgrozīja 19,45 milj. Ls, bet peļņa veidoja 638,66 tūkst. Ls, liecina Lursoft dati. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 17,86 milj. Ls, SIA 8 CBR Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 244. vietā.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Andris Lacbergs, bet valdes locekļu amatā darbojas Tatjana Gridņeva un Andris Lapsiņš.

Topošajā Valgas-Valka dvīņu pilsētas centrā aizvadītajā nedēļā svinīgi tika ierakta piemiņas kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Valkas novada dome.

"Projekts ir ļoti nozīmīgs Valkai - Valgai, kas ir viena pilsēta divās valstīs, jo vēsturiski tā ir viena pilsēta, kas tika sadalīta 1920.gadā. Robeža ir bijusi traucējoša abu pilsētas pušu attīstībai," vēstījumā raksta abu pašvaldību vadītāji - Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un Valgas pagasta pašvaldības vadītāja Estere Karuse (Ester Karuse).

Investējot 4,9 miljonus eiro, būvēs Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centru 

Īstenošanai pietuvojusies gadiem lolotā iecere par Valgas-Valkas dvīņu pilsētas centra izveidi....

Būvdarbu ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju tiltu ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālo laukumu ar skatuvi / nojumi un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkot kultūras un sporta aktivitāšu centru, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidot par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Projekta kopējās izmaksas 4 935 767 eiro, t.sk., ERAF finansējums 3 000 000 eiro, Valkas novada domes budžets projektā 3 184 343 eiro, t.sk., Eiropas finansējums 1 511 289 eiro un valsts budžeta dotācija 88 899 eiro.

Kopējās būvdarbu izmaksas: Valgā 1 938 592 eiro, Valkā 2 977 308 eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT:

Biznesa Plāns - Vents Armands Krauklis 

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem....

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Telia Latvija sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš un TeliaSonera International Carrier (TSIC) izveidojusi lieljaudas optisko maģistrāli, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Īstenotais projekts sekmē starpvalstu biznesa attīstību un paaugstina Latvijas konkurētspēju globālā IT kontekstā, skaidro Telia Latvija. Divu gadu laikā lieljaudas optiskās maģistrāles izveidē Latvijā investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

Datu pārraides infrastruktūra izbūvēta posmā Valka/Valga – Rīga – Jelgava – Liepāja un ir savienota ar Lietuvu un Igauniju. Kopējais jaunizbūvētā lieljaudas optiskā kabeļa garums Latvijā ir 403 km, no kuriem 393 km ir izbūvēti Latvijas dzelzceļa infrastruktūrā. Latvijā piekļuve lieljaudas optiskās maģistrāles resursiem ir: Liepājā, Skrundā, Saldū, Brocēnos, Dobelē, Jelgavā, Olainē, Rīgā, Siguldā, Līgatnē, Cēsīs, Valmierā, Valkā, kā arī vairāk nekā 50 mazāk apdzīvotās vietās jaunizveidotās infrastruktūras tuvumā.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānā 2020.-2040.gadam paredzēts 1020 kilometrus valsts galveno autoceļu pārveidot par četru joslu ātrgaitas ceļiem ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometri stundā, lai no jebkura galvenā reģionālās attīstības centra Rīgu varētu sasniegt ne ilgāk kā divās stundās.

Tā ceturtdien Autoceļu padomes sēdē sacīja VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Autoceļu padome šo plānu atbalstīja un tas jau drīzumā tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lazdovskis informēja, ka attīstības plānu iecerēts īstenot trīs posmos - no 2020.gada līdz 2030.gadam, no 2030.gada līdz 2035.gadam un no 2035.gada līdz 2045.gadam. Kopējais plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums ir ap 5,9 miljardiem eiro.

Pirmajā plāna īstenošanas posmā līdz 2030.gadam lielākā uzmanība tiks pievērsta Rīgas apvedceļa pārbūvei, kā arī autoceļu pārbūvei virzienā no Rīgas uz Jūrmalu, Siguldu, Jelgavu un posmam Koknese-Pļaviņas-Jēkabpils. Pirmajā posmā plānots pārbūvēt 178,9 kilometrus autoceļu un tam nepieciešams finansējums 984,6 miljonu eiro apmērā.

Lietuvā un Igaunijā pieaugot saslimstībai ar Covid-19, tā dēvētais "Baltijas burbulis" ar piektdienu de facto vairs nepastāvēs, trešdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kopš maija Latvija, Lietuva un Igaunija atcēla ierobežojumus personu pārrobežu ceļošanai starp Baltijas valstīm, tādējādi izveidojot tā dēvēto "Baltijas burbuli".

Bez ierobežojumiem Lietuvā, Igaunijā un Latvijā var ceļot Baltijas valstu valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties šajās valstīs, ja šīs personas pēdējās 14 dienās nav bijušas ārpus Baltijas valstīm, ja tām nav noteikta pašizolēšanās, kā arī ja ceļotājiem nav elpošanas ceļu infekcijas pazīmes.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) valdības pārstāvjus informēja par datiem, kas liecina, ka 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 2.septembrī Lietuvā ir 16,28, bet Igaunijā - 14,72. Viņš atsaucās uz sarunu ar Baltijas valstu kolēģiem, kuri pauda bažas par saslimstības rādītāju pieaugumu savās valstīs, vienlaikus vaicājot, vai Latvija piekristu ieviest pagaidu noregulējumu, nepiemērojot prasību par obligātu 14 dienu pašizolāciju, ja cilvēks atgriežas Latvijā no Lietuvas vai Igaunijas. Ārlietu ministrs piebilda, ka gadījumā, ja Latvija nepiekritīs pagaidu noregulējumam, valdībai būs jālemj par šīs situācijas risināšanu pierobežā, piemēram, Valkā un Valgā.

Nākotnē Ventspilī varētu realizēt koncepciju par pasīvo jeb zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību un rekonstrukciju.

Lai iegūtu plašāku priekšstatu par koncepcijas ieviešanas iespējām, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks no 28.–30. maijam dosies komandējumā uz Drēzdeni Vācijā, lai piedalītos Pasīvo māju konferencē (14th International Passive House Conference 2010). Pasīvās mājas konferencē skatīs kā reģionālās ekonomikas dzinējspēku. Saksijas reģions Vācijā jau ir apzinājies pasīvo māju lomu – stiprināt reģionālo ekonomiku, tāpēc atbalsta augstas efektivitātes ēku būvniecību. Ir izveidoti Pasīvo māju inovāciju un ieviešanas tīklu paraugprojekti. Saksijas banka piedāvā subsīdiju programmu, pateicoties kurai, Saksijas reģions katram nākotnes mājas īpašniekam piedāvā piepildīt viņa sapņus par pasīvo māju apmēram par tām pašām izmaksām, kas nepieciešamas tradicionālās mājas būvniecībai, teikts Ventspils domes informācijā. 2010.gada aprīlī Ventspils pilsētas pašvaldības delegācija jau apmeklēja pasīvo bērnu dārzu Valgā (Igaunijā), kurš ir pirmais bērnu dārzs Baltijas valstīs, kas renovēts pēc pasīvo ēku standarta. Minētajā bērnu dārzā vidējais enerģijas patēriņš (t. sk. apkures, siltais ūdens, elektroenerģija) bija 41 kWh/m2, siltumenerģija- 15 kWh/m2. Ventspilī daudzdzīvokļu ēkām tikai apkurei vidēji tiek tērēts 176 kWh/m2 gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.