Citas ziņas

Raimonds Pauls pārspēj Dinamo un Muzikālo banku

Guna Gleizde, 03.02.2011

Jaunākais izdevums

Skatītākais televīzijas raidījums janvārī bijusi Panorāma svētdienās, otrajā vietā bijis raidījums De facto, savukārt trešā visvērotākā pārraide bijusi Raimonds Pauls. Ilgais ceļš televīzijā, kamēr, piemēram, Muzikālā banka, kas tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē, ierindojusies tikai 16. vietā.

Kā liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie dati Panorāmu svētdienās skatījušies vidēji 291,2 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par četriem gadiem. De facto vērojuši vidēji 287,2 tūkstoši, bet Raimonda Paula jubilejai veltīto pasākumu redzējuši vidēji 237,6 tūkstoši (tas televīzijā bijis skatāms divas reizes). Visi trīs raidījumi vērojami LTV1.

Programmu topa ceturtajā vietā raidījums Nekā personīga kanālā TV3 , kuru skatījās vidēji 226,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Piektajā un sestajā vietā attiecīgi ir LNT raidījumi Degpunktā. Speciālizlaidums, ko noskatījās 219,9 tūkstoši cilvēku, un LNT ziņas, ko vidēji vērojuši 212 tūkstoši skatītāju.

Top 20 iekļuvušas trīs Dinamo Rīga spēles, kas bijušas redzamas LTV7, no tām vislielāko interesi izraisījusi spēle ar Maskavas Spartak, ko TV ekrānos vērojuši 192,5 tūkstoši interesentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s otrdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu, liecina aģentūras paziņojums.

Ilgtermiņa reitings paaugstināts no BB pakāpes līdz BB+. Tāpat aģentūra apstiprinājusi īstermiņa reitingu B līmenī un atveseļošanās reitingu 3.

Aģentūras pārstāvji skaidro, ka reitinga izmaiņas liecina par Latvijas tekošā konta būtisku uzlabošanos. «2009./2010. gada recesija ir nodarījusi mazāku kaitējumu valsts finansēm nekā mēs gaidījām,» norāda Standard&Poor’s kredītu analītiķis Franks Gills.

Reitingam piešķirts stabils nākotnes vērtējums, kas atspoguļo aģentūras viedokli par sabalansētiem riskiem valdības kredītspējai.

Ņemot vērā 35% kritumu vietējā pieprasījumā laikā starp 2007. un 2009. gadu, Latvijas ekonomika, pēc mūsu domām, uzrādījusi ārkārtīgu elastību. Kopā ar ievērojami stingrākiem kredītu nosacījumiem, pagātnes nelīdzsvarotība ir strauji samazinājusies. Rezultātā process ir palīdzējis atgūt konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody´s Investor Service piešķīrusi Luminor reitingus, informē bankas pārstāvji.

Reitinga saņemšanu iniciēja Luminor un tas tika pieprasīts Luminor Igaunijā. Lai arī Luminor šobrīd darbojas kā trīs atsevišķi uzņēmumi, Luminor piešķirtais reitings Igaunijā atspoguļo Moody´s nākotnes vērtējumu Luminor grupas darbībai kopumā, ņemot vērā Luminor pārrobežu apvienošanos, lai no 2019. gada janvāra kļūtu par centralizētu finanšu pakalpojumu sniedzēju ar galveno biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā.

«Mūsu mērķis ir izveidot vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā vietējiem uzņēmējiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, pielāgot darbību tirgus apstākļiem, uzlabojot ienesīgumu un saglabājot spēcīgu kapitalizāciju ar CET1 rādītāju virs 17%. Mēs pakāpeniski aizvietosim mūsu mātes banku finansējumu ar depozītiem un stabilu ilgtermiņa finansējumu. Esmu pārliecināts, ka Luminor kļūs par vienu no saistošākajiem investīciju objektiem Baltijas reģionā,» saka Luminor Grupas valdes priekšsēdētājs Erki Rāzuke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperte: Lielbritānijas referenduma gājienam var būt negaidītas pozitīvas sekas

Jānis Šķupelis, 24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dagilis pārliecināts, ka Pieci.lv piešķirtā valsts finansējuma lietderību atspēkos reitingi

Nozare.lv, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu radiostacijai Pieci.lv, kas oficiāli tika atklāta 31.martā, piešķirtā valsts finansējuma 1 898 110 eiro apmērā lietderību atspēkos reitingi, tā norāda Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis.

Kanālam Pieci.lv, kas raida 93,1 megaherca (MHz) frekvencē, valsts kā sabiedriskajam medijam piešķīra 1 898 110 eiro (1 334 000 latu) periodam no 2014. līdz 2017.gadam.

Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.

«Es nedomāju, ka šī naudas summa ir liela, salīdzinot ar to, kādu apjomu mēs pārraidīsim. Turklāt liela daļa šīs naudas aiziet apraidei un valstij arī atpakaļ nodokļos. Ja būtu vairāk jātaupa, nevarētu atļauties tik plašu saturu, jo tas nebūs tikai mūzikas kanāls, tajā ir ļoti daudz dažāda cita satura informācijas,» norāda Dagilis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV izpildījuši sabiedrisko pasūtījumu, OTV finansējumu nesaņem

Nozare.lv, 27.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā

LETA, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijusī prezidente: Vienotībai, iespējams, draud mazāks vietu skaits

Elīna Pankovska, 22.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguvēji no iespējamām ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Saskaņas centrs (SC), jo viņi visu šo periodu saglabājuši savu popularitāti un pat to palielinājuši. Viņi sēž opozīcijā, bet tie, kas ir valdībā, uzņemas atbildību par reālo situāciju, kas tiek īstenota dzīvē, LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga.

Viņa arī norāda, ka to partiju reitingi, kas ir pārstāvētas valdībā, reitingi ir kritušies. «Par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzēm nemāku teikt, jo viņi ir izbīdījuši un paguvuši ievēlēt savu prezidentu. Koalīcijā ZZS ar SC ir daudz ko paveikuši, par ko Zatlera kungs «sūdzējās» savā runā. Atklāti sakot, ja SC dabūs vairāk balsis un ZZS patur tās pašas vai vairāk, tad, iespējms, ka valdībā ir SC premjers ar ZZS kā koalīcijas partneriem. Tomēr varbūt arī otrādi,» skaidro V.Vīķe – Freiberga.

Tad sekojot jautājums, kas notiks centrēji labējā spārnā. Tur zaudētāja, pēc viņas domām, varētu būt Vienotība, jo tai ir premjers un daudzi nozīmīgi ministri. Situācija valstī uzlabojas, bet pietiekami lēni, lai cilvēki ikdienā to tā neizjustu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Moody 's iedragā Vācijas bankas

Lelde Petrāne, 06.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kredītreitingu aģentūra Moody's pazeminājusi vairāku Vācijas banku reitingus, ieskaitot valstī otru lielāko banku Commerzbank, vēsta thelocal.de.

Aģentūra savu lēmumu pamato ar «pieaugošu risku, ka sekos tālāki satricinājumi, kas izriet no eirozonas parādu krīzes» un banku nespēju kompensēt zaudējumus.

«Moody's Investors Service šodien veikusi vairākas darbības, kas attiecas uz septiņu Vācijas banku un to meitas uzņēmumu, kā arī vienas ārzemju grupas Vācijas meitas uzņēmuma reitingiem,» teikts Moody's paziņojumā.

Frankfurtē bāzētās Commerzbank reitings samazināts no A2 līdz A3, taču Vācijas lielākā aizdevēja Deutsche Bank reitinga pārskatīšanas rezultāti tiks publiskoti vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagātnes kļūdu labošanai ir laiks vairāku gadu garumā, bet biedriem ir jāizdara izvēle par to, kas vadīs partiju pārmaiņu laikos un kāda būs partijas nākotnes ekonomiskā platforma

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Viņš partijas nākotni redz nevis tikai pašreizējā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) veidolā, bet daudz plašākā politisko spēku apvienībā, jo viena pati Latvijas Zemnieku savienība nevar «ieņemt» ne Rīgu, ne Daugavpili un pat ne daudz mazākas pilsētas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Vai šobrīd ir skaidri iemesli, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās tika iegūts daudz mazāk vēlētāju balsu nekā iepriekšējā parlamentā, vēl jo vairāk, ja Valsts prezidents, Ministru prezidents, finanšu, zemkopības, aizsardzības un veselības ministri bija no ZZS, kurā darbojas arī LZS?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zīmoliem un preču zīmēm trūkst juridiskas aizsardzības

Armanda Vilciņa, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir daudz uzņēmēju, kas nelegāli izmanto svešus zīmolus savas uzņēmējdarbības attīstīšanā, pat neapzinoties, ka tas nav atļauts, norāda SIA Ausma Media radītāja Marta Selecka.

Visi saprot, ka nevar nozagt kartupeļus un tirgot tos kā savējos, bet, ja runa ir par preču zīmēm un tēliem, sabiedrības izpratne mainās, atzīmē M. Selecka, uzsverot, ka arī Ausma Media pēdējos gados saskārusies ar milzīgu skaitu ražotāju, kas mēģina bez atļaujas kopēt uzņēmuma radītos produktus.

Lielāko popularitāti vietējā tirgū iemantojusi Ausma Media radītā rotaļlieta Lapsa, kas redzama arī populārajā bērnu seriālā Tutas lietas. Lai gan esam reģistrējuši Lapsu kā dizaina paraugu Latvijas Republikas Patentu valdē, faktiski mēs neesam aizsargāti, jo reāli sodīt kādu uzņēmēju, kas izmanto mūsu tēla atveidu savos izstrādājumos, ir ļoti sarežģīti, skaidro M. Selecka.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Spēles noteikumu piemērošama katram spēlētājam atsevišķi

Dienas Bizness, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prieka diena vakar bija MTG Group pārstāvjiem Latvijā, proti, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma lēmumu, nosakot, ka tiek atcelts obligātas retranslācijas princips, kas nozīmē - būs iespēja saņemt samaksu no kabeļtelevīziju operatoriem.

Pirmajā brīdī izskatās, protams, skaisti, jo iznāk, ka parlamentārieši ir pieņēmuši lēmumu, kas samazina zaudējumus komersantiem. Papētot šo jautājumu rūpīgāk, kļūst skaidrs, ka situācija nebūt nav tik rožaina, kā varētu šķist. Interesantākais nenoliedzami ir punkts, kas paredz, ka obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju - kanāliem LTV1 un LTV7. Redz, realitāte ir tāda, ka Latvijā darbojas tikai divas lielas televīzijas kompānijas - Latvijas Televīzija, kurā ietilpst pieminētie LTV1 un LTV7, kā arī MTG, kas sevī ietver TV3, TV6, TV3+, TV2 un LNT. Tātad kabeļoperatoriem par TV kanālu translēšanu ar MTG būs jānorēķinās, maksājot naudā, bet LTV varēs pateikt lielu paldies, un viss. Tiesa gan, cilvēciski var izprast MTG vēlmi iekasēt naudu no kabeļtelevīzijas operatoriem, jo, kamēr operatori maksā ārzemju kanāliem par tiesībām tos raidīt savos tīklos, vietējie kanāli nesaņem neko, lai gan lielākie reitingi un kuplāka klientu piesaiste ir tieši Latvijas TV kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Viena Latvijas Televīzijas raidstunda izmaksā 870 latus

Gunta Kursiša, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reklāmas apjomu kritums iespējams decembrī

Elīna Pankovska, 24.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas apjomu palielināšanās esot katru rudens sezonu novērojama tendence un paredzams, ka liels reklāmas apjoms saglabāsies vēl arī novembrī, bet piedzīvos kritumu decembrī, prognozē TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters.

Šī gada oktobrī presē, televīzijā un radio, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, salīdzinot ar 2009.gada oktobri, televīzijā, novērojams reklāmas apjoma pieaugums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Televīzijā šī gada oktobrī raidīti 46,04 tūkst. reklāmas minūšu, kas ir par 15% vairāk nekā pērn oktobrī. Kopumā pagājušajā mēnesī reģistrēts 121,3 tūkst. reklāmu, kas ir par 10% vairāk nekā septembrī.

Oktobrī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Tele2, Procter&Gamble, Henkel, LMT un Maxima, bet reklamētākie zīmoli televīzijā – Zelta Zivtiņa, Tele2, Maxima, Danone un Okarte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā reklāmas apjoms pieaudzis visos medijos

Elīna Pankovska, 27.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Pēc aiziešanas no Lattelecom interaktīvās televīzijas TV3 varētu zaudēt ap 20% auditorijas

NOZARE.LV, 08.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc kanāla TV3 aiziešanas no Lattelecom interaktīvās televīzijas īstermiņā TV3 varētu zaudēt ap 20% auditorijas, savukārt ilgtermiņā tie varētu būt 10%, prognozē pētījumu kompānijas TNS mediju pētījumu lielo klientu direktors Mārtiņš Traubergs.

Viņš norāda, ka būšot arī daļa nelojālo skatītāju, kas neskatīsies TV3 arī pēc tam, kad tas atkal būs redzams Lattelecom interaktīvajā televīzijā. «Taču absolūtus ieguvējus es neredzu nevienā no pusēm, ne Lattelecom, ne TV3, ne skatītāju,» norāda Traubergs.

Prognozējot, kā varētu mainīties TV3 reitingi, ir jāņem vērā vairāki faktori, kas varētu ietekmēt skatīšanās paradumus.

Pirmkārt, tie būšot visi tehniskie faktori. Proti, Lattelecom interaktīvās televīzijas skatītājiem kanāla TV3 vietā ir redzams kanāls Fox, kas noteikti iegūs papildu auditoriju. Tāpat arī pamata pakā ir iekļauts kanāls Fox Life.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2 Atvērtā televīzija, kas piedāvā alternatīvu televīzijas un video saturam, informē uzņēmumā.

«Cilvēki aizvien vairāk izvēlas televīzijas un video saturu skatīties mobilajā telefonā un vēlas to darīt ērti. Tele2 Atvērtā televīzija ir bagāts televīzijas un video satura piedāvājums, tā ir iespēja skatīties saturu sev ērtā veidā, jo ar īpašu straumēšanas ierīci saturu var viegli pārnest no mobilā telefona uz jebkuru televizoru vai citu lielo ekrānu. Turklāt Tele2 Atvērtā televīzija pieejama visu operatoru klientiem Latvijā,» uzsver Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Tele2 Atvērtā televīzija piedāvā trīs aplikācijas dažādās pakalpojumu pakās: aplikāciju Megogo ar plašu TV kanālu un filmu izvēli, Latvijas Televīzijas video satura aplikāciju RePlay un Tele2 pašu veidoto video satura aplikāciju Play 2, kas tapusi sadarbībā ar ACME Film un piedāvā vairākus simtus filmu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ar straumētāja ierīci jebkuras aplikāciju saturu var ērti pārnest no telefona uz televizoru vai jebkuru citu lielo ekrānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tiesa noraida lūgumu par bezmaksas apraides konkursa rezultātu apturēšanu

LETA, 03.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa šodien noraidījusi SIA Televīzijas kanāls Pro100TV lūgumu apturēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumus konkursos par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu komerciālajām televīzijām, kas nodrošinās bezmaksas virszemes apraidi visā Latvijā.

NEPLP bija izsludinājusi trīs konkursus, lai nodrošinātu informatīvi dokumentālo, reģionālās tematikas, kā arī bērnu un jauniešu raidījumu veidošanu komerciālos medijos bezmaksas apraidē. Konkursos bija pieteikušies seši pretendenti, kas iesniedza septiņus pieteikumus.

Konkursā par informatīvi dokumentālo raidījumu veidošanu uzvarēja AS TV Latvija, kas nodrošina kanālu Rīga TV24, konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu uzvarēja SIA Ogres televīzija, kas nodrošina kanālu OTV, bet konkursā par reģionālā satura veidošanu uzvarēja SIA Vidzemes televīzija, kas nodrošina kanālu Re:TV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

LNT neredz vajadzību strīdā ar Draugiem TV iesaistīt vidutāju, TV3 nenoraida šādu ideju

Nozare.lv, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) patlaban neuzskata par vajadzīgu strīdā ar Draugiem TV par LNT retranslēšanu iesaistīt vidutāju, savukārt TV3 šādu iespēju neizslēdz, liecina televīziju pārstāvju norādītais, komentējot attiecīgu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) ieteikumu.

LNT uzskata, ka Draugiem TV Autortiesību likumu un Elektronisko plašsaziņas likumu interpretē sev par labu, turklāt tīši nepilda tiesas lēmumus un joprojām turpina nelegāli retranslēt LNT internetā, norādīja LNT attīstības direktors Gints Miķelsons.

Viņš piebilst, ka jautājums ir nodots tiesībsargājošām institūcijām, proti, tiesai. «Izmantot citus, papildus vidutājus pašlaik neuzskatām par vajadzīgu,» komentē Miķelsons.

LNT arī aicina NEPLP kvalitatīvāk pievērsties likumu normām par legālām darbībām interneta televīzijas jomā.

Savukārt TV3 mārketinga un izpētes direktors Domas Ūselis informēja, ka televīzija viennozīmīgi atbalsta strīda risināšanu gan sarunu ceļā, gan izmantojot vidutāja starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā pieaudzis reklāmas apjoms televīzijā

Elīna Pankovska, 26.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē un radio – samazinājums, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia dati.

Televīzijā jūlijā, salīdzinot ar jūniju, apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 2 % un kopumā jūlijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka reklāmas apjoma samazinājums pret jūniju ir novērojams katru gadu, jo vasaras mēnešos reklāmdevēji TV izvietojot mazāk reklāmas. Taču šogad vasarā samazinājums bijis vairākas reizes mazāks nekā iepriekšējos gados, kas liecina par lielu TV piesātinājumu ar reklāmu tradicionālajos klusuma mēnešos. Tas nozīmējot, ka rudenī pieaugums pēc vasaras nebūs tik straujš kā agrāk. Jūlijā lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc reklāmas apjoma minūtēs bijuši: Henkel, Reckitt Benckiser, Procter & Gamble, Coca – Cola un Tele2. Reklamētākie zīmoli televīzijā bijuši : Danone, Zelta zivtiņa, Maxima, Aldaris un Gruzija.

Komentāri

Pievienot komentāru