Kad ne vietējie, ne starptautiskie politdarboņi kādas nozares darbībā neiejaucas ar ekonomiski ne pārāk pamatotiem plāniem, tad arī Latvijā notikumi rit savu dabisko gaitu un tautsaimiecībai no tā visa atlec kāds labums. Pēdējais piemērs tam ir turku nacionālās lidsabiedrības Turkish Airlines lēmums atklāt regulāru kravu pārvadājumu reisus no Rīgas uz Stambulu.
Acīmredzot kravu apjomi ir sasnieguši kritisko masu, lai sāktu ar diviem lidojumiem nedēļā. Atkarībā no tirgus pieprasījuma Turkish Cargo var gan izmantot lielākas lidmašīnas, gan palielināt reisu skaitu. Abas puses, proti, gan Turcijas, gan Latvijas spēlētāji, saka skaidri un gaiši – šis ir tīrs biznesa projekts, kam ar politiku nav nekāda sakara. Turki izpētīja tirgu, salika ciparus un lidostas Rīga infrastruktūras un tajā darbojošos komersantu kapacitāti kopā un secināja, ka šis ir tas brīdis, kad var sākt pelnīt arī ar regulāriem kravu pārvadājumiem. Labi viņiem, labi Latvijas un kaimiņvalstu uzņēmējiem, jo kravas visos pasaules nostūros caur Stambulu tagad varēs piegādāt vai saņemt ātrāk nekā līdz šim.
Droši vien, ka šis nebūt nav vienīgais piemērs arī transporta jomā, kur pieprasījums un piedāvājums, kā arī komersantu mērķtiecība un vēlme nopelnīt ļāvusi Latvijai apsteigt kaimņvalstis. Tas gan nenozīmē, ka politiķi vai ierēdņi nevarētu šo pasākumu nākotnē patraucēt. Šodien lidosta muitu slavē, un cerams, ka tā arī paliks un ne muita, ne VID nepamanīsies ielikt labi uzsāktajam projektam spieķos sprunguli. Tāpat cerams, ka politiķiem, piemēram, gaidāmo iepirkumu kontekstā nesakārosies pamanipulēt ar lidostas vadību un nemitīgās, haotiskās valdes priekšsēdētāju un locekļu maiņas, kas traucē normālai uzņēmuma darbībai, ir palikušas pagātnē.
Uz ekonomiskiem aprēķiniem balstīto kravas avioreisu atklāšana ir labs piemērs, no kā pamācīties biznesa taisīšanu arī citiem transporta nozares segmentiem, tostarp attiecībā uz multimodāliem kravu pārvadājumiem Eirāzijas maršrutā. Te, protams, jāņem vērā tā atšķirība, ka otrā galā ir Ķīna un pa vidu Kazahstāna un Krievija vai Baltkrievija, kur bez valsts atbalsta projektam neiztikt. Taču gan Latvijā, gan ārpus tās darbojas rietumvalstu komersanti, kuru ieteikumos Latvijas politiķiem un nozares kūrētājiem būtu vērts ieklausīties vairāk nekā līdz šim, jo – līdzīgi aviopārvadājumiem – dzelzceļa kravas ir.
Taču pagaidām konteineri ar klēpjdatoriem un citām kravām, kam svarīgāks piegādes ātrums, nevis zema cena, Skandināvijas‒Ķīnas maršrutā, metot līkumu, pamatā iet caur Poliju un Vāciju. Tai pašā laikā gan ārvalstu, gan vietējie eksperti ir norādījuši, ka Latvijas ostas tam būtu tīri labi piemērots, ekonomiski pamatots risinājums, turklāt ir arī iespēja radīt pievienoto vērtību šīm kravām, piemēram, komplektācijas veidā. Ko darīt, lai uz kādu Latvijas ostu kursētu regulāri konteinervilcieni? Ieklausīties biznesā un netraucēt tam strādāt.
TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:
